Vakcinēties gribētāju skaits samazinās

Vakcinācija pret Covid-19 ir droša iespēja sevi pasargāt no simptomātiskas saslimšanas ar vīrusu. Tas ir vienīgais iespējamais solis pretī iespējai atgriezties ierastajā dzīves ritmā, kāds bija pirms pandēmijas. Ludzas, Kārsavas, Ciblas un Zilupes novados kopumā no šī gada janvāra līdz jūnijam ir vakcinētas aptuveni 5760 personas, liecina e-veselībā veiktie reģistrācijas ieraksti.

Vakcīnas piegādā no 4 ražotājiem

Nacionālais veselības dienests ir noslēdzis vienošanos par vakcīnu piegādi ar četriem vakcīnu ražotājiem – AstraZeneca, Johnson&Johnson (Janssen), BioNTech/Pfizer un CureVac, kuru piedāvātais vakcīnu apjoms varētu nodrošināt iespēju vakcinēties aptuveni vienam miljonam Latvijas iedzīvotāju. Pērn gada nogalē vakcīnas sāka saņemt veselības aprūpes darbinieki, tad sociālās aprūpes centru klienti un darbinieki, vēlāk personas vecumā virs 60 gadiem, cilvēki ar hroniskām slimībām, operatīvo dienestu darbinieki un izglītības iestāžu darbinieki. Kopējās vakcīnu, piegādes, loģistikas un ievades izmaksas 2021. gadā prognozēja 26,7 miljonu eiro apmērā, kas tiks segtas no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem izdevumiem”.

Vakcinēšanās pret Covid-19 ir brīvprātīga un pilnībā valsts apmaksāta. Ņemot vērā vakcīnu pakāpenisko pieejamību visā Eiropas Savienībā (ES), sākumā tiek vakcinētas visneaizsargātākās Latvijas iedzīvotāju grupas.

Uzreiz pēc Covid-19 pacientus ārstējošā personāla un NMPD darbinieku vakcinēšanās, tālāk notika visu pārējo veselības aprūpes darbinieku, sociālās aprūpes centru darbinieku un klientu, pēc tam cilvēku ar hroniskām slimībām un personu no 60 gadu vecuma, kā arī operatīvo dienestu darbinieku, izglītības iestāžu darbinieku un cilvēku ieslodzījuma vietās vakcinācija.

Pēc vakcīnas organismā rodas antivielas

Pirmajā piegādē pērn decembrī Latvija saņēma 9750 vakcīnu devas, kuras tika nodrošinātas kopumā 4875 veselības aprūpes darbiniekiem, jo viena cilvēka vakcinēšanai nepieciešamas divas devas.

Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) izvērtē vakcīnas kvalitāti, drošumu un efektivitāti. Ja vakcīna spējusi izpildīt visas EZA augstās prasības, tad aģentūra iesaka to reģistrēt un Eiropas Komisija vakcīnai piešķir reģistrācijas apliecību, kas ir derīga visās ES un EEZ valstīs. Pēc tam vakcīnu var sākt nogādāt vienlaikus uz visām ES valstīm, tostarp Latviju. Šis process garantē, ka visas Eiropas Savienības valstis, tostarp Latvija, vienlaikus saņem kvalitatīvas, drošas un efektīvas vakcīnas pret Covid-19.

Vakcīnas satur vielas jeb aģentus, kas nodrošina organisma imunitātes veidošanos. Ir dažādu veidu vakcīnas. Dažas vakcīnas satur novājinātu vai nonāvētu konkrētu vīrusu, baktērijas vai to daļas. Citas vakcīnas satur ziņnesi (tas nozīmē, ka tā ir tikai informācija par vīrusu, nevis pats vīruss, tādēļ tas nevar izraisīt slimību vai to pastiprināt, ja cilvēks ar to jau slimo). Kad cilvēkam ievada vakcīnu, tad organisma imūnsistēma izstrādā antivielas. Kad cilvēks saskaras ar īstu infekciozu vīrusu vai baktēriju, viņa imūnsistēma to atceras. Tā aktivizē jau radušās konkrētās antivielas, nonāvē vīrusu vai baktēriju, tādā veidā cilvēks nesaslimst.

Gan pozitīva, gan negatīva nostāja

Devāmies aptaujāt mūsu novadu iedzīvotājus, noskaidrojot, ko viņi domā par vakcināciju. Ludzas pilsētas centrā sastaptā Natālija Ivanova jau devās saņemt savu otro poti. Viņa uzskata, ka tas ir vajadzīgs un potējoties būs pasargāta no Covid-19 infekcijas, tā kā pati ir cilvēks gados un dzīves laikā iemantotas daudzas citas slimības.

Natālija Ivanova nesen saņēma savu otro poti.

Savukārt cita sieviete, kura savu vārdu nosaukt atteicās, bija noskaņota negatīvi pret vakcināciju. Viņasprāt, vakcīna nes lielākas blaknes nekā ieguvumus. Viņa nestrādā, negrasās nekur braukt, jūtas labi, tāpēc pati neapsver iespēju vakcinēties un arī citiem neiesaka to darīt.

Ludzānietis Igors saka, ka pagaidām nav vakcinējies. Nedaudz bažījas, jo ir dažādas veselības problēmas, tāpēc baidās no vakcīnas radītās ietekmes. Lēmumu vakcinēties viņš grasās pieņemt tikai apspriežoties ar ģimenes ārstu.

Vakcīna ir drošības sajūta

Ludzāniete Ņina arī nedomā par vakcināciju. – Paļaujos uz Dievu, cik Dievs būs lēmis, tik arī savu mūžu nodzīvošu. Rudenī paliks 77 gadi, man piedāvāja, bet atteicos, pagaidām negribu un viss. Manas draudzenes jau ir novakcinējušās, tāpēc viņas mani vairs neapdraud. Ievēroju aktīvu dzīvesveidu ziemā un vasarā,– saka ludzāniete.

Savukārt vēl kādi citi aptaujātie iedzīvotāji izteica tikai pozitīvas domas par vakcināciju. Neuzskata, ka vakcīna ir kaut kas slikts, tāpēc vajag nodrošināties, lai neslimotu, arī bērni jau ir vakcinējušies.

Tatjana arī nav vakcinējusies, bet vēl apdomā šo iespēju. Tas tāpēc, ka viņa nezina, vai vakcīna būs viņai piemērota. Bailes ir no tā, ka viņa var nomirt un dēls nokļūs bērnunamā.

Savukārt Karīna un Sergejs abi vakcinējās uzreiz, kad parādījās šāda iespēja. Galvenais iemesls – lai neatkārtotos pandēmija un izvairītos no Covid-19 saslimšanas. Vakcinēšanās tomēr dod tādu drošības sajūtu. Radinieki, kuri nepārslimoja Covid-19 arī jau ir vakcinējušies, bet tie, kuri pārslimoja šo infekciju gan to nav darījuši. Tagad abi gaida, kad būs iespēja saņemt starptautisko digitālo Covid-19 sertifikātu, kas nodrošinās un atvieglos pārvietošanos Eiropas Savienībā.

Karīna un Sergejs vakcinējās tūlīt, kad radās tāda iespēja.

Ietekmi rada sociālie tīkli

– Piedāvāja, bet atteicos. Raksta par to vakcīnu, ka tā neko daudz nedos. Ja vakcinēsies – simptomi tādi paši kā slimojot ar gripu, bet nevakcinēsies, tad teiks, ka Covid-19. Cilvēki speciāli tiek iebaidīti, lai tikai vakcinētos,– saka zilupiete Ella. Palasot vairāk par šīm vakcīnām sociālajos tīklos, viņu pārņem bailes, tāpēc nekādā gadījumā nepieļaus arī sava bērna vakcināciju.

– Neesmu vakcinējies, esmu sirds kaites slimnieks, nesen veica operāciju. Ģimenes ārsts saka, ka it kā nebūtu vēlams vakcinēties, lai arī jūtos labi. Tomēr, ja būs jābrauc uz ārzemēm, tad nāksies gribot negribot to darīt, citādi nelaidīs,– saka Vladimirs Kuzņecovs.

Marija tikko ir saņēmusi otro vakcīnas poti. Viņa cer, ka vakcinēšanās tomēr sniegs kādas priekšrocības, piemēram, apmeklēt pasākumus. Uzskata, ka tas ir jādara.

Pēc vakcīnas organisms var reaģēt

Saistībā ar vakcinēšanos Zāļu valsts aģentūra atspēko populārākos sabiedrībā izplatītus mītus. Viens no tiem par to, ka vakcīnas nav drošas un izraisa dzīvībai bīstamas blakusparādības. Bet nav tādu zāļu vai vakcīnu, kurām nebūtu blakusparādību. Jebkuras zāles tiek apstiprinātas jeb reģistrētas tikai tad, ja tiek saņemti uzticami dati, ka to ieguvums pārsniedz riskus. Arī vakcīnas tiek apstiprinātas tikai gadījumā, ja to ieguvumi daudzkārt pārsniedz riskus.

Tāpat kā visas zāles, arī vakcīnas pret Covid-19 ir rūpīgi pārbaudītas, ievērojot augstas prasības drošumam, kvalitātei un iedarbīgumam. Nekādas atkāpes no stingrajām prasībām ne izstrādei, ne reģistrēšanai nav veiktas.
Tieši tāpat kā no jebkurām citām zālēm, arī pēc vakcīnu pret Covid-19 saņemšanas atsevišķos gadījumos var novērot īslaicīgas organisma reakcijas, jo veidojas imunitātes procesi organismā. Piemēram, visbiežāk rodas paaugstināta temperatūra, drudzis, galvassāpes, nogurums, sāpes vai apsārtums injekcijas vietā, atklāj ZVA.
Komplikācijas, ko var sagaidīt pēc vakcinācijas 80% gadījumos ir sāpes injekcijas vietā, nogurums (60%), galvassāpes (50%), mialģija un drebuļi (30%), artralģija (20%), drudzis un pietūkums injekcijas vietā (10%).

Pasargā no smagas slimības gaitas un nāves

“Pfizer-BioNTech” un “Moderna” vakcīnām komplikācijas mēdz būt izteiktākas pēc vakcīnas otrās devas. Savukārt “AstraZeneca” vakcīnai – pēc pirmās devas. Visām vakcīnām šīs reakcijas visbiežāk rodas pirmajās dienās pēc vakcinācijas, ilgst dažas dienas un tad izzūd.

Gadījumā, ja pēc vakcīnas pret Covid-19 saņemšanas rodas jebkādas bažas par novērotajām blakusparādībām vai īslaicīgi pazeminās darbaspējas, par to jāziņo ārstam. Gan ārsts vai farmaceits, gan pacients var ziņot par konstatētām zāļu, to vidū arī vakcīnu, izraisītām blakusparādībām ZVA mājaslapā sadaļā “Ziņot par zāļu blaknēm, negadījumiem ar ierīcēm un biovigilanci”.

Izplatīts mīts, ka vakcīnas nepasargā no jaunajiem Covid-19 vīrusa paveidiem un nav zināms, cik ilgi vakcīna pasargā no Covid-19. Tā kā vīruss ir jauns, tad tiešām ir maz datu par tā infekcijas radīto imunitāti, tāpat pašlaik nav arī pietiekamu zināšanu, cik ilga būs vakcīnas nodrošinātā imunitāte un vai būs nepieciešamība pēc periodiskām vakcīnas papildu devām ilgnoturīgas aizsardzības nodrošināšanā. Tomēr vakcīna pasargā no simptomātiskas saslimšanas, tajā skaitā no smagas slimības gaitas un no nāves, apgalvo ZVA.

Vīruss pielāgojas

Vīrusi mēdz mainīties un pielāgoties ārējās vides iedarbībai (mutējas), proti, mainās to uzbūves ģenētiskais materiāls. Mutēšanās var notikt dažādās vīrusu attīstības pakāpēs, parasti tā neietekmē vakcīnas iedarbības kvalitāti. Dažas vakcīnas ir efektīvas cīņā ar vīrusu vairāku gadu desmitu garumā pēc to izstrādes un nodrošina ilglaicīgu aizsardzību, piemēram, vakcīnas pret masalām un masaliņām, poliomielītu. Savukārt tādu infekciju kā, piemēram, gripas vīrusa celmi mainās tik bieži un tādā pakāpē, ka ik gadu vakcīna jāpielāgo jaunajiem vīrusa cirkulējošiem celmiem un jāvakcinējas, lai nodrošinātu aizsardzību pret jauno vīrusa celmu un tipu.

Gan ar vakcīnām pret Covid-19 saistītie zinātnieki, gan atbildīgās regulatorās institūcijas arī turpmāk sekos līdzi un vērtēs, vai koronavīruss SARS-CoV 2 mainās laika gaitā un, ja mainās, cik ļoti vakcīnas pasargā cilvēkus no jaunajiem šī vīrusa veidiem.

Vakcīnas nekaitē grūtniecēm

Izplatīts mīts, ka vakcīnas ir kaitīgas sievietēm, kuras plāno grūtniecību, ir gaidībās vai baro bērnu ar krūti. ZVA skaidro, ka zinātnieki un ārsti pēc rūpīgas vakcīnu izvērtēšanas apstiprina, ka vakcīnas nekaitē grūtniecēm un sievietēm, kuras plāno grūtniecību vai baro bērnu ar krūti.

Vakcīnas nav kaitīgas ne pašām sievietēm, ne zīdainim, ne arī viņu vēl nedzimušajam bērnam. To apstiprina laboratorijās veikti līdzšinējie pētījumi, tāpēc ņemot vērā, ka plaša vakcinācija turpinās visā pasaulē, kad ir jau vakcinēti miljoniem cilvēku, šobrīd tiek ievākti arī dati par ilgtermiņa ietekmi. Turklāt ārsti vakcinēties īpaši iesaka sievietēm, kuras pieder kādai no riska grupām, jo vakcīnas ieguvums ir lielāks nekā slimības radītais risks.

Ludzas medicīnas centrā vakcinētas 3466 personas

Tā kā tikai ārsts var izlemt par vakcinēšanos grūtniecības laikā, izvērtējot ieguvumus un riskus ne vien sievietei, bet arī bērnam, pirms vakcinēšanās obligāti jākonsultējas ar speciālistu, norāda ZVA.

Tāpat vakcīnas nav pagaidām paredzētas bērnu līdz 16 gadu vecumam vakcinēšanai. Uzņēmumu “Pfizer-BioNTech” izstrādāto vakcīnu drīkst lietot, sākot no 16 gadu vecuma, bet uzņēmuma “Moderna” un “AstraZeneca” vakcīnas paredzētas pieaugušajiem, sākot no 18 gadu vecuma. Ražotāji ir sākuši veikt klīniskos pētījumus, lai pārbaudītu vakcīnu pret Covid-19 piemērotību bērniem.

Ludzas medicīnas centrs, sākot no šī gada janvāra līdz jūnijam, ir veicis 3466 personu vakcināciju, kurus vakcinēt aicinājuši ģimenes ārsti. Savukārt ģimenes ārste Anita Vorkale Kārsavā šajā pašā laikā veikusi 780 personu vakcināciju, Ingrīda Mikaskina veikusi 240 personu vakcināciju, Agnese Skrule – 463 personu vakcināciju. Mežvidu FVP maijā un jūnijā veica 70 personu vakcināciju.

Šobrīd vakcinē visus gribētājus

Ludzas ģimenes ārstiem par pacientu vakcināciju ir noslēgts līgums ar Ludzas medicīnas centru. Ģimenes ārsts Igors Lapšovs atzīst, ka interese par vakcināciju no pacientu puses ir pastāvīga. Ar kādu poti vakcinēties izlemj katrs personīgi pēc saviem ieskatiem. Vakcinētajiem cilvēkiem ir papildu priekšrocības, ko paredz Ministru kabineta noteikumi, līdz ar to ārsts cer, ka līdz rudenim lielākā daļa iedzīvotāju tomēr būs jau vakcinējušies. Tas tomēr ir sava veida stimuls vakcinēties.

Ģimenes ārste Agnese Skrule atklāj, ka šobrīd neviens pacients netiek šķirots, vakcinēti tiek visi gribētāji. Lielāka interese vakcinēties saglabājas no gados jauniem cilvēkiem, studentiem. Pagaidām lielu interesi vakcinēties neizrāda skolotāji, iespējams, ka līdz rudenim tas mainīsies.

Jāatzīst, ka tagad vakcinēšanās apjoms ir samazinājies, potes tiek pasūtītas mazākos apjomos. Šobrīd pacienti tiek vakcinēti ar Johnson&Johnson (Janssen) un BioNTech/Pfizer vakcīnām. Reakcijas no vakcīnas cilvēkiem ir dažādas – ir gan slikta pašsajūta, gan paaugstināta temperatūra, bet cilvēki to pārnes samērā vieglā formā. Ārste prognozē, ka līdz rudenim tomēr 70% iedzīvotāju neizdosies novakcinēt.

Vakcinācijas temps samazinājies

Ģimenes ārste Inga Sviklāne Zilupē kopš februāra veikusi 419 personu vakcināciju, Anna Cvetkova – 322 personu vakcināciju. I. Sviklāne atklāj, ka no 2400 pacientiem, starp kuriem ir arī bērni, vakcinēto skaits nav liels. Protams, ka vakcinācija ir nepieciešama, lai apstādinātu infekcijas izplatību. Tiesa, šobrīd šis temps ir samazinājies. Tas ir tāpēc, ka nav gribētāju nevis nav iespējas vakcinēt. Tā kā iedzīvotāju lielākās šaubas bija tieši par AstraZeneca vakcīnu, tad ģimenes ārste to vairāk nepieteica, taču arī sapotētie cilvēki ar šo poti, to pārnesa labi.

Pēc pirmās potes saņemšanas daži saslima ar Covid-19. Tas tāpēc, ka vēl nepaspēja izveidoties imunitāte, taču pārsvarā visi pārslimoja viegli. Pēc otrās potes saņemšanas nav reģistrēts neviens saslimšanas gadījums.

I. Sviklāne atzīmē, ka daži iedzīvotāji izplata maldīgas ziņas par vakcināciju, kas vēlāk atspoguļojas iedzīvotāju vēlmē vakcinēties. Piemēram, bija gadījums, kad nomira gados vecs cilvēks un visā Zilupes novadā izplatījās informācija, ka viņš miris pēc vakcinācijas. Kad ģimenes ārste pārbaudīja visu informāciju, izrādījās, ka cilvēks nebija vispār vakcinējies. Pēc šādas viltus ziņas daudzi cilvēki atteicās vakcinēties, sakot, ka grib dzīvot.

– Taču, ja mēs visi vēlamies iet uz darbu, skolu, apmeklēt pasākumus, koncertus, ceļot, tad ir jānāk un jāvakcinējas,– pārliecināta ir ģimenes ārste.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Vakcinēties gribētāju skaits samazinās” saturu atbild Ludzas Zeme.