Cigarešu dūmi ir bīstami arī bērniem un mājdzīvniekiem

Tas, ka smēķēšana un cigarešu dūmi izraisa dažādas slimības un noved pie pāragras nāves pašus smēķētājus, nevienam vairs nav nekāds noslēpums. Tomēr daudz retāk tiek runāts par to, ka tikpat lielu kaitējumu cigarešu smēķētāji ikdienā nodara gan ģimenes locekļiem un draugiem, gan arī saviem mājdzīvniekiem. Pasīvā smēķēšana arī ir smēķēšana. Dūmi, kurus ikdienā ir spiesti ieelpot cilvēki un dzīvnieki, kuriem ir regulāra saskare ar smēķētāju, neatgriezeniski var sagandēt viņu veselību un dzīvi.

Slimību profilakses un kontroles centrs norāda, ka Eiropas Savienības dalībvalstīs vairāk nekā 79 000 pieaugušo katru gadu mirst no pasīvās smēķēšanas. Absolūtais vairākums – 72 000 nāves gadījumu cēlonis ir piespiedu pasīvā smēķēšana mājās, jo kāds no ģimenes locekļiem smēķē cigaretes. No cigarešu dūmu iedarbības darba vietās katru gadu mirst aptuveni 7000 cilvēku.

Cigarešu degšanas laikā izdalītie dūmi kairina elpošanas ceļus un plaušu audus, radot klepu un krēpas. Pasīvā smēķēšana ir galvenais iemesls, kas rada saasinājumus cilvēkiem, kuriem ir astma, alerģijas vai hroniskas plaušu slimības. Pat ļoti nelielam tabakas dūmu apjomam var būt tūlītēja iedarbība uz asins recēšanu un trombu veidošanos, kas ir svarīgi sirds slimību faktori. Pie tam sirds slimības ir visizplatītākais nāves iemesls Eiropā gan smēķētāju, gan nesmēķētāju vidū.

Dūmi nozog bērnību

Cigarešu dūmi ir īpaši bīstami maziem bērniem, zīdaiņiem un grūtniecēm. Dūmi grūtniecēm var radīt mazāku zīdaiņa dzimšanas svaru, embrija nāvi un priekšlaicīgas dzemdības. Pasīvai smēķēšanai pakļautajiem zīdaiņiem pastāv lielāks risks nomirt ar zīdaiņu pēkšņās nāves sindromu. Bērnam palielinās elpceļu slimību risks, ieskaitot bronhītu un pneimoniju. Šie bērni biežāk slimo ar saaukstēšanās slimībām, klepu un vidusauss iekaisumu. Viņu plaušu funkcijas ir pazeminātas un plaušas attīstās lēnāk. Pasīvai smēķēšanai mājās pakļautajiem bērniem ir lielāks risks astmas simptomu attīstībai, kā arī biežāk novērojamas astmas lēkmes, līdz ar ko biežāk un ilgāku laiku jālieto zāles astmas ārstēšanai. Smēķētāju bērniem ir palielināts meningokoku izraisītu infekciju risks (piemēram, meningīts, sirds slimības), kas dažkārt var izraisīt nāvi vai invaliditāti. Jāņem vērā, ka bērna veselībai kaitē ikviena vecāku izsmēķētās cigaretes dūmu daļiņa, un tā var izraisīt bronhītu, plaušu karsoni vai astmas pastiprināšanos.

Maldīgs ir priekšstats, ka cigarešu dūmus var viegli izvēdināt. Pat, ja dūmi nav redzami, tie saglabājas gaisā stundām ilgi un ir tikpat kaitīgi kā redzamie. Pat vislabākā ventilācija un filtri nevar droši un pilnīgi attīrīt gaisu telpā, kurā smēķē. Tāpēc, uzturoties telpā, kurā smēķē, nav iespējams no dūmiem izvairīties. Smēķētāju mājās putekļi, virsmas un mēbeles satur tabakas dūmu ķīmiskās vielas, kas pie katras kustības tiek saceltas gaisā un tiek ieelpotas.

“Uzdāvināt” vēzi savam kaķim

Cigarešu dūmi ir slēpta vardarbība ne vien pret cilvēkiem bet arī pret mājdzīvniekiem. Ja smēķētāja mājā ir kaķis vai suns, arī viņš būs pakļauts šo dūmu iedarbībai un slimībām, ko cigarešu dūmi izraisa. Pētījumi atklāj, ka pasīvajai smēķēšanai pakļautie kaķi trīsreiz biežāk saslimst ar limfātiskās sistēmas vēzi – limfomu. Kaķi paši regulāri ar mēli tīra savu kažoku un tāpēc ir daudz vairāk pakļauti cigarešu dūmu negatīvajai iedarbībai, jo tie nosēžas un uzkrājas viņu spalvās. Tāpēc kaķi, kuru saimnieki smēķē, salīdzinoši bieži saslimst ar mutes vēzi. Līdzīgi kā paši smēķētāji, arī viņu mājdzīvnieki ļoti bieži cieš no hroniski obstruktīvās plaušu slimības (HOPS). Pasīvā smēķēšana ir viens no visbiežākajiem bronhīta cēloņiem suņiem. Cigarešu dūmu iedarbības dēļ suņi ar gariem deguniem biežāk saslimst ar deguna vēzi, savukārt suņi ar īsiem deguniem salīdzinoši biežāk saslimst ar plaušu vēzi.

Cigaretes “sadedzina” mājdzīvniekus un meža zvērus

Starptautiskos pētījumos ir konstatēts, ka cigarešu smēķēšana ir galvenais uguns katastrofu un ugunsgrēkos cietušo nāves cēlonis. Aptuveni 10% no visiem ugunsnelaimēs bojāgājušiem mirst tieši cigarešu izraisīto ugunsgrēku dēļ. Naudas izteiksmē nodarītie zaudējumi gadā pārsniedz 27 miljardus ASV dolāru. Cigarešu izraisītajos ugunsgrēkos katru gadu sadeg tūkstošiem meža dzīvnieku, kukaiņu un putnu. Degošās mājās iet bojā mājdzīvnieki – kaķi, suņi, papagaiļi. Tāpēc varam pamatoti uzskatīt, ka parastās cigaretes ir nopietns drauds videi un dzīvniekiem. Lai mazinātu potenciālo kaitējumu, ikvienam cilvēkam, kuram rūp vides un dzīvnieku labturības jautājumi būtu jāturas pa gabalu no cigaretēm un smēķēšanas.

Bez dūmiem un bez cigaretēm

Bērnu un mājdzīvnieku veselība ir motivējošs iemesls smēķēšanas atmešanai. Tomēr gan ārsti, gan paši smēķētāji atzīst, ka atmešana ne vienmēr ir viegls process. Laika gaitā izveidojas spēcīga atkarība un ieradumi. Viens no līdzekļiem, kas ilggadējiem smēķētājiem palīdz atmešanas procesā ir dažādas bezdūmu alternatīvas. Tās palīdz aizstāt gan kaitīgo cigarešu smēķēšanas ieradumus, gan arī ir palīgs pilnīgai smēķēšanas atmešanai. Neesot dūmiem, netiek radīti pasīvās smēķēšanas draudi, savukārt degšanas procesa izslēgšana novērš arī ugunsgrēka izcelšanās briesmas. Visai vērtīgu pieredzi ir uzkrājusi Lielbritānija, kas līdz 2030. gadam vēlas kļūt par valsti, kas ir pilnībā brīva no cigarešu dūmiem. Lielbritānija ir secinājusi, ka smēķēšanas atmešanas procesā arvien lielāku lomu mūsdienās spēlē mazāk kaitīgās bezdūmu alternatīvas. Pētnieki atzīst, ka tās ir veiksmīgi izmantojamas kā starpposms ceļā uz smēķēšanas atmešanu tiem, kuri citādi turpinātu smēķēt cigaretes. Lielbritānijā bezdūmu alternatīvas jau šobrīd ir visizplatītākais instruments smēķēšanas atmešanai. Tostarp 2019. gadā smēķēšanu izdevies atmest 59,7% smēķētāju, kas parastās cigaretes aizstāja ar bezdūmu alternatīvām, bet 2020. gadā tas izdevies jau 74% .