Reformu vēsturiskā ietekme

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izvirzījusi mērķi līdz 2021. gadam īstenot administratīvi teritoriālo reformu. Laikraksts Ludzas Zeme rakstu sērijā plāno iepazīstināt lasītājus ar administratīvi teritoriālās reformas vēsturisko norisi, aktualitātēm, kas saistītas ar reformu un mūsu Ludzas, Kārsavas, Ciblas un Zilupes novadu apvienošanu.

 

Kārsavas apriņķi neieviesa

Andra Zubko Melne Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā pirms 3 gadiem izstrādāja maģistra darbu “Rēzeknes novada ciemi administratīvi teritoriālo reformu kontekstā (1897-2016)”, kurā pētīja arī Latgales administratīvi teritoriālā iedalījuma vēsturisko attīstību.

1921. gadā tika izstrādāts jauns apriņķu iedalījuma projekts. Projektā bija paredzēta pilnīga Ludzas apriņķa reorganizācija. Interesanti, ko atklāja A. Zubko Melne, ka no 9 Ludzas apriņķa pagastiem – Baltinavas, Balvu, Domopoles (vēlāk Bērzpils), Kokorevas (vēlāk Tilžas), Kārsavas, Liepnas, Viļakas, Mihalovas (vēlāk Mērdzenes) un Zaļmuižas (vēlāk Nautrēnu), kā arī jaunpienākošajiem Ostrovas apriņķa pagastiem, kas Latvijai pievienoti pēc Latvijas-Krievijas miera līguma noslēgšanas izveidot jaunu Kārsavas apriņķi ar centru Kārsavas miestā. Šo projektu piedāvāja mēneša laikā apspriest, iesūtīt ierosinājumus un pretenzijas, tomēr tas tika noraidīts, neieviešot to dzīvē.

 

Reformas izjauca etnogrāfiskās robežas

Vislielākās administratīvi teritoriālās reformas risinājās 1954. gadā, kad masveidā tika apvienoti ciemi visā LPSR teritorijā. Ciemu skaits tika samazināts vairāk kā uz pusi. Pēc 1954. gada administratīvi teritoriālās reformas Kārsavas rajonā no esošajiem 28 ciemiem atstāja 14 – Baltinavas, Bozovkas, Goliševas, Kārsavas, Kristinku, Krišjāņu, Mērdzenes, Mežvidu, Nautrēnu, Pazlaukas, Pušmucovas, Ranču, Ruskulovas un Salnavas ciemus. Ludzas rajonā no esošā 21 ciema atstāja 12 – Blontu, Brodaižu, Ciblas, Cirmas, Eglāju, Isnaudas, Istalsnas, Krivandu, Līdumnieku, Ņukšas, Pildas un Zvirgzdenes ciemus. Zilupes rajonā no esošajiem 30 ciemiem atstāja 14 – Briģu, Horoševas, Istras, Koņecpoles, Lūrupu, Lauderu, Nirzas, Pasienes, Ploskiju, Rundēnu, Skrinu, Šuškovas, Vertulovas un Zaļesjes ciemus.

Administratīvi teritoriālo pārveidojumu rezultātā administratīvie iedalījumi ir mainījušies ļoti bieži, secina maģistra darba izstrādātāja. Nemitīgās administratīvi teritoriālās reformas ir izjaukušas etnogrāfiskās robežas. Teritorijas ir pārdalītas, bieži neņemot vērā vēsturisko pēctecību. Viņa atzīmē, ka, veicot turpmākās administratīvi teritoriālās reformas, jāņem vērā Latgales novada etnogrāfiskās robežas. Izstrādājot robežaprakstus, ieteicams tiem pievienot apdzīvoto vietu sarakstu. Ja apdzīvoto vietu saraksti būtu pievienoti dokumentiem par administratīvo teritoriju robežu izmaiņām, tad šobrīd, veidojot datubāzes, šīs apdzīvotās vietas varētu identificēt, piešķirot tām koordinātes, tādējādi veidotos sasaiste ar mūsdienu situāciju.

 

Esošo resursu pārvalde

Vēsturnieks Henrihs Soms no Daugavpils Universitātes novērojis, ka katrā vēstures posmā administratīvajam iedalījumam vienmēr bija konkrēti mērķi un katra vara vēlējās pa savam atrast efektīvāko veidu kā pārvaldīt esošos resursus.

Vislielākais iedzīvotāju skaits Latgalē bija Padomju laikā, kad šeit mitinājās pusmiljons iedzīvotāju. Tas ir vislielākais iedzīvotāju skaits tās vēsturē. Attiecīgi šis iedzīvotāju skaits tika pārvaldīts ar ļoti sīku sadrumstalotu administratīvo sistēmu. Padomju varai vajadzēja visu reglamentēt un sīki kontrolēt, tāpēc radās ciema padomes, likvidējot esošos apriņķus. Arī Ludzas rajonā tādu bija ļoti daudz.

1990. gadā tiek atjaunoti pagasti, bet līdz galam šī reforma neatgriezās vecajā pagastu iedalījumā, kāda tā bija agrāk. Faktiski iznāca, ka katra ciema padome pārtapa par pagastu, Latvijā joprojām pastāvēja sīks pagastu dalījums. Resursi mainījās, iedzīvotāju skaits samazinājās, tāpēc tas vairs nebija efektīvs. Nākošie administratīvās reformas mēģinājumi bija atgriezties pie lielākām vienībām un tad parādījās novadi, kas dažos gadījumos faktiski ir vecie pirms 2. Pasaules kara laika pagasti.

 

Efektīvākā – pagastu un apriņķu sistēma

– Man kā vēsturniekam šķiet interesanti, ka šis “novada” nosaukums kaut kādā lielā mērā ir ieviesis akadēmiskajos rakstos haosu, jo ir pierasts, ka ar to izprotam kaut ko citu. Mēs arvien vairāk attālināmies no pagastiem kā stabilas vienības, jo vairāk nav arī pagastu vēlētas varas,– spriež H. Soms.

Vēsturiski skatoties, pagastu un apriņķu sistēma bija viena no efektīvākajām, ņemot vērā, iedzīvotāju resursus, kas atstāja stabilu nozīmi cilvēku apziņā. Latgalē Krievijas impērijas laikā izteikti bija 3 centri – Rēzekne, Daugavpils un Ludza. Tādā veidā apriņķi bija pietiekoši stabilas vienības, kuras tika saskaldītas pa rajoniem 1949. gadā. Pagasti vienmēr ir bijuši lieli ar iedzīvotāju skaitu. Vēl līdz 2. pasaules karam pagasti tika dalīti arvien sīkāk, lai efektīvāk pārvaldītu, kas nenotika pārējā Latvijā, īpatnību atzīmē vēsturnieks.

 

Jāatrod vidusceļš

Tikai Latgalē pastāvēja vēl viena līmeņa pagasta pārvalde, kad pagasts sadalījās lauku sabiedrībās. Šo sabiedrību veidoja viena saimnieka lielie īpašumi. Ciblas pagastā vien bija 6 lauku sabiedrības. Kopumā 16 Ludzas pagastos bija 66 lauku sabiedrības. Cilvēku apziņā tās atstāja saimnieciski nozīmīgu centru iespaidu.

– Jebkuras telpas robežas ir mainīgas, elastīgas. Mēs no tā nevaram izvairīties. Optimālās telpas meklējumi ir tiešām garš process. To redzam, cik tiek apspriesta arī šī brīža administratīvi teritoriālā reforma,– saka H. Soms.

Kopš Padomju laikiem Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas potenciāls ir mainījies, kļuvis citāds. Šajā administratīvi teritoriālajā reformā jāpārdomā un jāatrod vidusceļš starp ekonomiskajiem rādītājiem un vēsturisko apziņu.

– Vēsturē ir tāda lieta, kā vēstures atmiņa, atmiņa par vietu, kas, man liekas, šai reformai nospēlēs lielu lomu. Katram savs liekas mīļš, bieži piesauc novadu identitāti. Ir šīs diskusijas par sadali un pārdali, bet visā pasaulē tas ir sarežģīts process,– piemetina vēsturnieks.

 

Izveido Ļucinas apriņķi

Ludzas Novadpētniecības muzeja direktore Milana Bule sniedza informāciju no muzeja krājumiem par teritoriālās reformas vēsturisko gaitu. Polijas pirmās dalīšanas rezultātā 1772. gadā Latgali pievienoja Krievijas impērijai un iekļāva Daugavpils provincē. 1776. gada 4. septembrī Daugavas province tika sadalīta trijos apriņķos un tās ziemeļaustrumu daļā izveidots Ļucinas apriņķis. Sākotnēji tas 1776. gadā ietilpa Polockas guberņas sastāvā, 1796. gadā Baltkrievijas guberņas, bet no 1802. gada līdz 1917. gada 14. decembrim Vitebskas guberņas sastāvā.

 

Līdz 1924. gadam lielākais apriņķis

20. gadsimtā Latvija dažādu politisko notikumu rezultātā piedzīvoja daudzas administratīvi teritoriālā iedalījuma izmaiņas. Pēc Otrā Latgales kongresa iniciatīvas Krievijas PSFR Tautas komisāru padome 1917. gada 14. decembrī izdeva rīkojumu Nr. 93 par Ļucinas apriņķa atdalīšanu no Vitebskas guberņas un pievienošanu Vidzemes guberņai.

1919. gadā no Ļucinas apriņķa jaundibinātajā Vecgulbenes apriņķī iekļāva Domopoles (Bērzpils), Balvu un Kokorevas (Tilžas) pagastus. Taču šis apriņķis ilgi nepastāvēja. Saskaņā ar 1920. gada Latvijas un Krievijas miera līgumu Ļucinas apriņķim pievienoja Ostrovas apriņķa Augšpils (Višgorodas), Purvmalas (Tolkovas) un Kacēnu (Kačanovas) pagastus. 1922. gadā Purvmalas pagasts tika sadalīts divās daļās: Linavas un Purvmalas pagastos.

Līdz 1924. gadam Ludzas apriņķis bija lielākais apriņķis Latvijā ar 6547,8 km2 lielu teritoriju. Tas ziemeļos robežojās ar Abrenes apriņķi, rietumos ar Rēzeknes apriņķi, bet austrumos ar PSRS. Lielākās apdzīvotas vietas bija Ludza, Kārsava, Zilupe, Pasiene un Malnava.

 

Maina teritoriālo vienību nosaukumus

1924. gadā Domopoles pagasts Stružāni pārgāja pie Rēzeknes apriņķa Bikavas pagasta. 1924. gada beigās jaunizveidotajā Jaunlatgales apriņķī no Ļucinas apriņķa ieskaitīja 12 pagastus: Balvu, Baltinavas, Domopoles (Bērzpils), Gauru, Kacēnu, Tilžas, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Viļakas un Augšpils pagastus. 1938. gadā Jaunlatgali pārdēvēja par Abreni. Pēc 1925. gada Ļucinas apriņķī ietilpa Brigu, Ciblas, Istras, Kārsavas, Mērdzenes, Nautrānu, Nirzas, Pasienes, Pildas, Rundānu, Šķaunes un Zvirgzdenes pagasti.

Latviskojot Latgales vietvārdus, 1925. gadā nosaukumus mainīja šādas administratīvi teritoriālas vienības: Janopole – Brigu, Eversmuiža – Ciblas, Mihalovas – Mērdzenes, Zaļmuiža – Nautrānu, Posiņa – Pasienes un Landskorona –Šķaunes. Šāds iedalījums pastāvēja līdz pat pēckara periodam. 1947. gada 16. oktobrī Nautrānu pagasts tika atdalīts no Ļucinas apriņķa un pievienots Rēzeknes apriņķim.

 

Apriņķi likvidē, izveido rajonus

1949. gadā, kad Latvijā apriņķu vietā izveidoja rajonus, Ludzas apriņķi sadalīja Ludzas, Kārsavas un Zilupes rajonos, bet Šķaunes pagastu pievienoja Krāslavas rajonam. 1949. gada 31. decembra administratīvi teritoriālajā reformā Ludzas apriņķis tika likvidēts un tā teritorija iekļauta Dagdas, Kārsavas, Ludzas un Zilupes rajonos. 1959. gadā administratīvo iedalījumu atkal mainīja – Ludzas rajonā apvienoja Ludzas, Kārsavas un Zilupes rajonus.

Latvijas Vēstnesī pieejamā informācija no 1998. gada par Ludzas rajona teritoriālo reformu vēsta, ka Ludzas rajonā ir trīs pilsētas — Ludza, Kārsava, Zilupe un 24 pagasti. Attiecīgi rajonā darbojas trīs pilsētu un 24 pagastu pašvaldības, kas veido pašvaldību sistēmas pirmo līmeni. Pašvaldības sistēmas otrajā līmenī darbojas rajona pašvaldība, kuras padomi veido pilsētu domju un pagastu padomju priekšsēdētāji.

Ludzas rajona kopējā platība toreiz bija 2569 km2. Pēc platības lielākie pagasti bija Salnavas pagasts (166 km2), Istras pagasts (164 km2), Malnavas pagasts (164 km2), Līdumnieku pagasts (161 km2), bet mazākie — Pureņu pagasts (60 km2), Miglinieku pagasts (67 km2) un Ņukšu pagasts (69 km2).

1998. gadā apvienojās Nautrēnu un Miglinieku pagasti, bet 1999. gadā jaunizveidotais Nautrēnu pagasts pārgāja Rēzeknes rajona administratīvajā pakļautībā. Visbeidzot 2009. gadā Ludzas rajons tika sadalīts atsevišķos 4 novados – Ciblas, Kārsavas, Ludzas un Zilupes.

 

Apvienojas Cibla un Līdumnieki

1999. gada izdevumā “Ciblas novads. 1. grāmata” vēsta, ka pēc 1561. gada sākās poļu laiki, kad Ludzas un Ciblas novads tika pievienots Polijas valstij un tikai pašā ziemeļu stūrī (Brukušos) robežojās ar Krievzemi. Pēc 1772. gada Ciblas novads ar visu Latgali nokļuva Krievijas impērijā.

 

Pēc 1861. gada (zemnieku brīvlaišanas) izveidots Eversmuižas pagasts, kurā ietilpa Eversmuiža, Zabolotje, Lucmuiža, Franopoles un Rozanovas muiža, Ozupines muiža, Felicianovas muiža, Kurjanovas un Istalsnas muiža. Arī Latvijas brīvvalsts laikā pagasta robežas nemainījās, tikai novadam (pagastam) atdots senais Ciblas vārds.

Ciblas novada novadpētniece Malvīne Loce stāsta, ka Ciblas ciema padome un Ciblas pagasts visu mūžu ir pastāvējis Ludzas rajonā. Pirmo reizi Ciblas novada priekšvēsture datējama 2000. gada 15. augustā, kad tika apvienoti 2 pagasti – Ciblas un Līdumnieku pagasts. Parādījās informācija, ka teritorija līdzinājās tādai, kāda tā bija vēl pirms 2. Pasaules kara, jo arī 1939. gadā praktiski visā Ciblas pagastā ietilpa Līdumnieki.

Pirmais Ciblas novada vadītājs bija Arturs Trukšāns. Pārorientēšanās nāca smagi. Līdumnieki pamazām kļuva tukši – izbrauca iedzīvotāji, saruka skolēnu skaits, slēdza skolu. Nākošā reforma 2009. gadā Ciblas novadā pievienoja vēl arī Blontu, Pušmucovas un Zvirgzdenes pagastus.

 

Kārsavas rajonā atradās Baltinava un Nautrēni

Rakstu krājumā “Kārsavas stāsti” minēts, ka līdz 1783. gadam Kārsava bija maza apdzīvota vieta slavenu poļu Šadursku īpašumā. 1825. gadā Kārsavai piešķīra miesta tiesības. 1928. gada 11. februārī Kārsavai piešķirtas pilsētas tiesības.

Kārsavas novadpētnieks Nikolajs Ņikuļins par svarīgāko apstākli visu novadu dzīvē uzskata ceļu krustpunktus. Tikai šī iemesla dēļ daži novadi šobrīd palikuši nomalē, daži izvirzījušies par vairāk apdzīvotāku vietu. Par nākošo svarīgāko apstākli viņš min poļu Šadursku dzimtu, kuru darbošanās ietekmēja Kārsavas attīstību. Šeit agri uzplauka tirdzniecība un Kārsavas tirgus bija plašāks nekā Ludzā. Ja ne reformas, tad Kārsava attīstījās pateicoties aktīvai tirdzniecībai.

Pēckara gados, kad pēc administratīvi teritoriālās reformas Ludzas apriņķis tika likvidēts, Kārsavas rajonā pilnībā tika iekļauta Baltinava un Nautrēni. Baltinava pievienojās bez iebildumiem. Kā arī novadpētnieks atklāj, dokumentos eksistē fakts, ka viņš dzimis Mežvidu stacijā, kas tolaik atradās Bērzgales pagastā. Pretrunu administratīvajā iedalījumā ir daudz, viņaprāt, tas nav pietiekami līdz galam izpētīts.

 

Apvienošana nesusi zaudējumus

1999. gadā, kad Nautrēnu pagastu pievienoja Rēzeknes rajonam, Nautrēnu iedzīvotāji rakstīja valdībai sūdzību, ka viņiem tuvāka ir Rēzekne nevis Kārsava. Valdība piekrita, tāpēc Nautrēnus pievienoja pie Rēzeknes rajona. Iedzīvotāji cerēja, ka Rēzekne palīdzēs attīstīt Rogovku, taču īsti lielas izmaiņas šo gadu laikā nav vērojams, spriež N. Ņikuļins. Tāpat viņš neuzskata, ka Kārsavas novada saikne ar Ludzu ir nesusi labumu, drīzāk tikai zaudējumus. Tas neko īpašu nav devis, tāpēc šobrīd N. Ņikuļins ar lielām bažām raugās nākotnē.

– Es ar bailēm sagaidu nākošo administratīvo reformu, būs kārtējā laupīšana, kad pakļausimies Ludzai,– saka cienījamais novadpētnieks, kurš atceras, ka padomju laikos no Ludzas puses tika apbižota gan Kārsava, gan Zilupe. Viņš atbalsta Rēzeknes attīstību kā Latgales galvaspilsētu un cerēja, ka tā apvienotu pārējos mazos novadus.

 

Zilupe atradās Pasienes pakļautībā

Zilupes pilsēta (agrāk Rozenova) izveidojās uz barona Rozena zemes Zilupes upes krastā. 1920. gadā Rozenova tika pārdēvēta par Zilupi. Kā stāsta Zilupes novadpētnieks Ivans Sircovs, tad laika posmā no 1920. – 1925. gadam Zilupe atradās Pasienes pakļautībā. 1931. gada 9. jūnijā Latvijas valdība piešķīra Zilupei pilsētas statūtu.
No 1949. gada decembra līdz 1959. gada novembrim Zilupe bija Zilupes rajona centrs, no 1960. gada Ludzas rajona pakļautības pilsēta. Neilgu laika sprīdi no 1952. gada 7. aprīļa līdz 1953. gada 21. aprīlim Zilupes rajons ietilpa Daugavpils apgabalā.

1954.- 1975. gados ciemu teritorijas tika apvienotas, sadalītas un pārdalītas līdz, pievienojot Šuškovas ciemu Pasienes ciemam, teritorija sadalījās Zaļesjes un Pasienes ciemos. Padomju varas gados Lauderu pagasts tika likvidēts. Lauderu ciems ietilpa Istras pagastā.

 

Zilupe attīstījās 50. – 60. gados

Kā uzskata I. Sircovs, tad paši labākie laiki Zilupei starp visām citām reformām bija 50. – 60. gadi, kad pastāvēja Zilupes rajons. Pilsēta pēc kara bija pilnībā iznīcināta, nodega 130 ēkas un 10 gadu laikā Zilupe tika uzbūvēta praktiski no jauna. Tieši šajos pēckara gados notika Zilupes visstraujākā attīstība. Tika uzsākta Zilupes kultūras nama būvniecība, taču apvienošana ar Ludzas rajonu šos darbus nobremzēja. Rajona centrs Ludza uzskatīja, ka šie līdzekļi jāizmanto, lai uzbūvētu kultūras namu rajona centrā. Apvienotie rajoni Zilupe un Kārsava ieņēma sekundāru lomu.

– Man patīk 50. gadu administratīvais iedalījums. Manuprāt, ērtāk būtu izveidot 3 rajonus – Ludza, Kārsava, Zilupe un pievienot pagastus. Centri būtu tuvāk iedzīvotājiem, lai risinātu dažādus jautājumus,– uzskata novadpētnieks. Mazāki rajoni ir vieglāk apkalpojami. Ludza varētu pastāvēt arī kā atsevišķa pilsēta, kā vienu no iespējām izskata I. Sircovs. Priekš iedzīvotājiem reformas ne vienmēr nāk par labu. Arī šobrīd neviens nezina, ko sagaidīt no nākošās, kad nomaļāko vietu iedzīvotājiem, piemēram, Šuškovas un Pasienes ar sabiedrisko transportu būs grūtības nokļūt līdz novada centram Ludzai.

 

Līdzšinējo 119 pašvaldību vietā būs 42

Pērn pavasarī VARAM bija nācis klajā ar administratīvi teritoriālās reformas piedāvājumu, izveidot 35 pašvaldības 119 pašvaldību vietā, taču, uzklausot pašvaldību priekšlikumus, ministrija nedaudz atkāpās no sākotnēji iecerētā. Šī gada 12. maijā Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija galīgajā lasījumā atbalstīja Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu, kas paredz līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanām Latvijā izveidot 42 pašvaldības līdzšinējo 119 vietējo pašvaldību vietā. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekts trešajā – galīgajā – lasījumā vēl jāskata Saeimas sēdē. Līdz ar to paredzēts Ludzas, Kārsavas, Ciblas un Zilupes novadus apvienot vienā Ludzas novadā.

Tāpat VARAM informē, ka jau šogad uzsāks investīciju programmas izpildi valsts autoceļu sakārtošanai administratīvi teritoriālās reformas ietvaros. Par Covid-19 izraisītās krīzes dēļ ekonomikas sildīšanai piešķirto papildu finansējumu VARAM sadarbībā ar Satiksmes ministriju radusi iespēju salabot 166 kilometrus autoceļu, līdz ar to nodrošinot vēl būtiskāku ieguldījumu reģionālās nevienlīdzības mazināšanā un attīstības sekmēšanā.

 

 

Valstspilsētas un novada pilsētas

Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs atzīmē: “Ir sakritis, ka par administratīvi teritoriālo reformu lemjam krīzes brīdī. Krīze parādīja, ka šis ir pēdējais brīdis, lai reformu pieņemtu. Krīzes situācijās, kādas mūs var skart arī nākotnē, ir vajadzīgas spēcīgas un jaudīgas pašvaldības.”

Likumprojekts noteic, ka Latvijas Republiku iedala valstspilsētu pašvaldību teritorijās un novadu pašvaldību teritorijās. Savukārt novada teritorijas iedala pilsētās un pagastos.

Tāpat jaunais likumprojekts noteic, ka Latvijā kā apdzīvotās vietas ir pilsētas, ciemi, mazciemi un viensētas, savukārt pilsētas plānots iedalīt valstspilsētās un novada pilsētās. Valstspilsētas statusu plānots noteikt Daugavpilij, Jelgavai, Jēkabpilij, Jūrmalai, Liepājai, Ogrei, Rēzeknei, Rīgai, Valmierai un Ventspilij.

 

Pašvaldību vēlēšanas jaunajās teritorijās

Valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai paredzēts izveidot Kurzemes, Zemgales, Rīgas, Vidzemes un Latgales administratīvos reģionus. To statusu un darbības nosacījumus plānots noteikt atsevišķā likumā, kas MK būs jāizstrādā līdz 2021. gada 1. janvārim un jāiesniedz izskatīšanai Saeimā.

Likumprojekts noteic, ka MK būs jāsniedz Saeimai ikgadējs ziņojums par izmaiņām sociāli ekonomiskajā situācijā pašvaldībās un to teritoriālā dalījuma vienībās, tostarp vērtējot administratīvi teritoriālās reformas ieguvumus un zaudējumus.

Paredzēts, ka 2021. gada pašvaldību vēlēšanas Centrālā vēlēšanu komisija izsludinās jaunajās administratīvajās teritorijās un ar jaunievēlētās pašvaldības domes pirmo sēdi, kas plānota nākamā gada 1. jūlijā, izbeigsies visu bijušo pašvaldību domju pilnvaras. Jaunā pašvaldība būs novadā iekļauto līdzšinējo pašvaldību institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārņēmēja.

Likumprojekts uzliek pienākumu atbildīgajai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz šī gada 30. septembrim izstrādāt metodiku pašvaldībām jaunveidojamo novadu darbības uzsākšanai.

Izmaiņas pastāvošajā pašvaldību modelī nepieciešamas, jo līdzšinējā pieredze liecina, ka daudzas pašvaldības nenodrošina visus iedzīvotājiem nepieciešamos sociālos pakalpojumus, pašvaldību administratīvie izdevumi, kas uz vienu iedzīvotāju ir vērtējami kā augsti, nenodrošina racionālu valsts budžeta līdzekļu izlietošanu, kā arī liela daļa pašvaldību nespēj uzņemties saistības, lai nodrošinātu attīstību, teikts likumprojekta anotācijā.

 

Ietaupīs no 17 līdz 130 miljoniem gadā

Kā norāda Latvijas Bankas eksperti, pašvaldību pakalpojumu koncentrēšana iedzīvotāju skaita ziņā lielākās pašvaldībās dos iespēju mazāku daļu no budžeta tērēt uzturēšanas izdevumiem. Lielāka daļa budžeta būs paredzēta pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai un attīstībai, piemēram, izglītībai, sociālajiem pakalpojumiem, infrastruktūrai, transportam, arī kultūrai un sportam, piesaistot labus speciālistus un par padarīto maksājot atbilstošu atalgojumu. Potenciālais budžeta līdzekļu ietaupījums būs ievērojams un to novada ietvaros varēs izmantot pašvaldības sniegto pakalpojumu klāsta vai to kvalitātes uzlabošanai.

Pēc Latvijas Bankas aprēķiniem uzturēšanas izdevumu ietaupījums valstī kopumā, veidojot pašvaldības ar vidēji 10 000 iedzīvotājiem, var būt sākot no 17 miljoniem eiro gadā. Savukārt, veidojot pašvaldības ar vidēji 20 000 iedzīvotājiem, tas varētu sasniegt pat 130 miljonus eiro gadā valstī kopumā. Ietaupītos līdzekļus pašvaldība varēs novirzīt sava novada iedzīvotāju labklājības uzlabošanai, pakalpojumu attīstībai, kā arī uzņēmējdarbības attīstībai, jo papildus līdzekļu ietaupījumam lielākiem novadiem ir arī vairākas citas priekšrocības, t.sk. lielāka budžeta un personāla kapacitāte piesaistīt investīcijas un stabilāka nodokļu bāze, kas ļauj plānot investīcijas ilgtermiņa attīstībai.

 

Ludza – novada centram atbilstoša

Piedāvājot administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli, kur Ludzas, Kārsavas, Ciblas un Zilupes novads ir apvienots, izveidojot jaunveidojamo Ludzas novadu, VARAM ņēma vērā sekojošus kritērijus: iedzīvotāju izvietojums, izglītības pakalpojumu nodrošinājums, ekonomiskā aktivitāte uc. teritoriju raksturojošos rādītājus, kas definēti ministrijas izstrādātajos kritērijos, kā arī pašvaldību esošā sadarbība. 2019. gada 20. jūnijā notika ministrijas pārstāvju konsultācijas ar Ciblas, Kārsavas, Ludzas, Zilupes novada deputātiem. Konsultāciju laikā ar ministru Juri Pūci un piesaistītajiem ekspertiem deputāti apsprieda gan ministrijas piedāvāto administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli un karti, jaunveidojamā Ludzas novada raksturojumu, gan arī citas ar pašvaldību darbību saistītas tēmas, piemēram, jautājumus par reformas ieviešanas procesu, ceļu stāvokli, novadu pārstāvniecību un pakalpojumu pieejamību.

Neskatoties uz to, ka netālu no Ludzas atrodas Rēzekne, kuras ekonomiskais potenciāls ir gandrīz 10 reizes lielāks, kā arī topošā apvienotā Ludzas novada iedzīvotāji turp dodas mācīties, iepirkties un izmantot citus pakalpojumus, Ludza ar savu ekonomisko potenciālu ir uzskatāma par apvienotā novada centram atbilstošu.

 

Esošā sadarbība

No pārvaldības viedokļa raugoties, arī šobrīd novadi savstarpēji sadarbojas, piemēram, atkritumu apsaimniekošanā, civilajā aizsardzībā, izglītībā, tūrismā un sportā. Ciblas un Zilupes novada pašvaldības ir deleģējušas savas būvvaldes funkcijas attiecīgi Kārsavas un Ludzas novada pašvaldību būvvaldēm. Tāpat Ludzas novads ir viens no lielākajiem darba vietu nodrošinātājiem pārējo novadu iedzīvotājiem (pēc Rīgas un Rēzeknes).

Ministrijas aplēses liecina, ka, apvienojoties kopīgā pašvaldībā, saimnieciski mazāk attīstīto pašvaldību iedzīvotājiem būtu lielākas izredzes saņemt kvalitatīvākus pakalpojumus, kā arī būs iespēja attīstīt uzņēmējdarbības infrastruktūru un palielināt atbalstu uzņēmējiem, tādējādi veicinot jaunu darba vietu rašanos pašvaldībā, kurā iedzīvotāji dzīvo. Plānojot pašvaldību teritoriju attīstību ap reģionālās un nacionālās nozīmes centriem, tiks radītas iespējas pilnvērtīgāk izmantot teritoriju potenciālu un nākotnē mazināt emigrāciju.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Reformu vēsturiskā ietekme” saturu atbild Ludzas Zeme.