Pieredzējušākie zemessargi ir no Ludzas novada - Ludzas Zeme

Pieredzējušākie zemessargi ir no Ludzas novada

Pieredzējušākie zemessargi ir no Ludzas novada
0
(0)

Daudziem Latvijas iedzīvotājiem kopš Krievijas karaspēka pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī izmainījās skatījums uz dzīvi. Skaitļi liecina par pieaugošu interesi par iestāšanos Zemessardzē, arī Latgalē.

 

Sandis Barkāns, kurš kopā ar ģimeni apsaimnieko lauku īpašumu “Pupmājas” Mežvidu pagastā, saņēma impulsu, ka vairs nevar palikt malā un iestājās Zemessardzē 2022. gada vasarā. Savukārt Lauma Pauliņa-Ozoliņa, kura dzīvo Ņukšu pagastā, iestājās Zemessardzē 2023. gada janvārī. Tagad Lauma pārstāv savu ģimeni valsts aizsardzībā.

 

Aug interese par iestāšanos Zemessardzē

Pēc Zemessardzes štāba informācijas, kopumā zemessargu skaits Latvijā šobrīd jau pārsniedz 10 000. Kopš Krievijas karaspēka pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī interese par iestāšanos Zemessardzē kļuvusi vairākas reizes augstāka, nekā iepriekš. Jaunuzņemto zemessargu skaits ir trīskāršojies vai četrkāršojies attiecībā pret gadiem iepriekš.

Redzot Krievijas agresiju Ukrainā, daudzi Latvijas pilsoņi sev uzdeva jautājumu – ko es darītu, ja mūsu zemes robežas censtos pārkāpt sveša vara? Atbilde ir – stāties Zemessardzē. Līdzīga tendence bija arī 2014. gadā, kad Krievija anektēja Krimu un uzsāka agresiju Ukrainas austrumos.

Salīdzinot ar 2022. gadu, 2023. gadā šī interese ir mazinājusies, tomēr Zemessardzes rindas aizvien turpina papildināties. 2023. gadā saņemti vairāk nekā 1200 zemessarga kandidāta pieteikumi. Cilvēki joprojām izvērtē šo iespēju, atrod laiku, lai iestātos Zemessardzē, apgūtu militārās iemaņas. Izmantojot šo interesi, tie zemessargi, kuri vairs nav aktīvi, tiek atvaļināti rezervē. Arī tāpēc kopējais zemessargu skaits nav tik strauji pieaudzis kā 2014. gadā vai 2022. gadā. Tomēr jauno zemessargu uzņemšana ir nepārtraukts process visa gada garumā.

Zemessarga kandidāta pieteikuma anketu var aizpildīt tīmekļvietnē www.klustikaravirs.lv sadaļā “Dienests Zemessardzē”. Ikviena zemessarga darba un dzīves pieredze bagātina Zemessardzi, tādā veidā stiprinot valsts aizsardzību.

 

Pastiprināta interese arī Latgalē

Zemessardzes 32. kājnieku bataljons ir skaitliski lielākā Zemessardzes 3. Latgales brigādes vienība un piektā lielākā Zemessardzē kopumā. Tie ir vairāk kā 600 profesionālā dienesta karavīri, zemessargi, veterāni un civilie darbinieki kopā. Vienības komandieris majors Zigmārs Krišāns norāda, ka īpaši augsts pieteikumu skaits saņemts pirmajos mēnešos pēc 2022. gada 24. februāra, taču gada laikā pastiprinātā interese nolīdzinājās un palika puslīdz tāda pati kā iepriekš. Tas tā ir arī šobrīd. Piesakās dažādu profesiju pārstāvji – pašvaldību darbinieki, zemnieki, uzņēmēji, skolotāji, celtnieki, studenti un daudzi citi, kuriem rūp Latvijas drošība, kuri vēlas būt gatavībā aizstāvēt savu zemi, tautu, tradīcijas, kultūru.

– Gribētāju skaits ir lielāks, nekā uzņemto skaits, jo neliela daļa atlases procesā atsijājas neatbilstoša veselības stāvokļa vai citu apsvērumu dēļ,– stāsta Zemessardzes 32. kājnieku bataljona komandieris majors Zigmārs Krišāns. – Daudziem jaunpienācējiem jau ir savs priekšstats par Zemessardzi, jo radu vai draugu pulkā ir zināms kāds zemessargs vai profesionālā dienesta karavīrs. Viņi tad arī stāsta citiem, ko šeit dara un ko var apgūt. Tā rodas interese arī pārējiem pievienoties. Tā ir vislabākā reklāma un rekrutēšanas aktivitāte.

 

Dienests prasa lielu pašatdevi

Dienests Zemessardzē prasa lielu pašatdevi, jo nākas savienot civilo dzīvi (darbu, studijas, ģimenes ikdienu) un militārās mācības, kas pārsvarā notiek nedēļas nogalēs. Mācības arī tiek organizētas tā, lai zemessargiem būtu interesanti un viņi pilnvērtīgi spētu apgūt nepieciešamās militārās iemaņas un prasmes. Tās tiek plānotas visa gada garumā, turklāt neatkarīgi no laikapstākļiem. Notiek dažādi “sausie” treniņi mežos, orientēšanās, darbības ar ieročiem, dzīvošana lauka apstākļos utt. Ir arī garākas apmācības – nedēļas garumā vai pat vēl ilgāk, bet tās parasti ir specialitāšu apmācības (sakarnieks, snaiperis, izlūks, ložmetējnieks, militārā transporta autovadītājs, karavīrs glābējs u.c.), kad tiek apgūtas jau konkrētas iemaņas.

Tāpat ir iespēja piedalīties arī lielāka mēroga Nacionālo bruņoto spēku un starptautiskajās mācībās gan Latvijā, gan citās NATO valstīs.

– Ir arī zemessargi, kuri pēc kāda laika Zemessardzē saprot, ka militārā joma viņus interesē daudz vairāk, tāpēc izvēlas turpināt izaugsmi jau profesionālā dienesta karavīra statusā. Mēs viņus šāda lēmuma pieņemšanā tikai atbalstām, jo tas vēl vairāk stiprina Nacionālo bruņoto spēku kaujas spējas. Turklāt tagad viņiem ir iespēja kā dienesta vietu izvēlēties arī Latgali un kļūt par daļu no Zemessardzes 36. kaujas atbalsta bataljona personālsastāva,– saka Zemessardzes 32. kājnieku bataljona komandieris majors Zigmārs Krišāns.

Kārtējās dienesta pakāpes “vecākais zemessargs” piešķiršana Zemessardzes 32. kājnieku bataljona svinīgajā izvadē visaptverošas valsts aizsardzības mācību “Namejs 2023” laikā 2023. gada 24. septembrī pie Latgales atbrīvošanas pieminekļa “Vienoti Latvijai”, Rēzeknē. Foto: štāba virsseržants J. Gedušs, Zemessardzes 32. kājnieku bataljons.

 

Veterāni nekur nepazūd

Vēsturiski Zemessardzes 32. kājnieku bataljons 1991. gada 21. novembrī tika izveidots kā Zemessardzes 32. Ludzas bataljons. Līdz ar to liela daļa pieredzējušāko zemessargu ir tieši no Ludzas novada – Ludzas, Kārsavas un Zilupes pilsētām, Ciblas, Mežvidu, Malnavas un citiem pagastiem. Tagad Zemessardzes 32. kājnieku bataljona atbildības teritorijā atrodas gan Rēzeknes pilsēta un novads, gan arī viss Ludzas novads.

Šobrīd bataljona rindās izteikti var manīt paaudžu nomaiņu. Tos, kuri piedalījās Zemessardzes veidošanā, ir nomainījuši jauni cilvēki. Nereti viņu pašu bērni vai mazbērni. Tas parāda, ka ģimenēs ir likti stipri pamati un augsti tiek vērtēta piederības apziņa savai valstij. Tomēr vecie nekur nepazūd. Bataljonā aktīvi darbojas Zemessardzes Veterānu apvienība, kuru jau vairākus gadus vada virsseržants Antons Cauņa (dzimis un audzis Ludzas novada Pureņu pagastā).

Veterāni vēl aizvien savu spēku un veselības robežās cenšas iesaistīties ikvienā bataljona aktivitātē un labprāt ar jaunajiem dalās savā pieredzē un zināšanās. Atskatoties uz Zemessardzes pirmsākumiem, veterāni atzīst, ka laika gaitā daudz kas esot mainījies. 90. gadu sākumā Zemessardze visiem vēl nespēja nodrošināt formas tērpus, nebija arī nopietnu ieroču sistēmu, kā tas ir tagad. Arī kompensācijas sākotnēji netika izmaksātas. Nereti mācības plānoja un organizēja paši. Bet to visu atspēkoja stipra apņēmība un drosme sargāt Latvijas robežu, veikt kontrabandas aizturēšanu, kārtības uzturēšanu, sniegt palīdzību cīņā pret plūdiem un ugunsgrēkiem.

Šodienas drošības izaicinājumi nav kļuvuši mazāki, tāpēc tiek novērtēts katrs pilsonis, kurš izsaka vēlmi dienēt Zemessardzē un pildīt valsts aizsardzības uzdevumus.

 

Zemessardze – tautas pašaizsardzības organizācija

Zemessardze jau vairāk nekā 30 gadus attīstās kā tautas pašaizsardzības organizācija, kurā brīvprātīgi apvienojušies visdažādāko vecumu, tautību un profesiju pilsoņi. Šo gadu laikā Zemessardze ir izveidota par skaitliski lielāko Nacionālo bruņoto spēku struktūru, kļūstot par valsts teritoriālās aizsardzības pamatu. Zemessardze ir pārstāvēta visā Latvijā – Zemgalē, Latgalē, Vidzemē un Kurzemē.

Šodien 10 000 pašaizliedzīgi Latvijas pilsoņi no savas pamatnodarbošanās – darba vai studijām – brīvajā laikā jau ir apguvuši un turpina pilnveidot prasmes un iemaņas, kas nepieciešamas mūsu valsts aizsardzībai. Zemessargi pilda ne tikai militārus uzdevumus, bet arī veic visai sabiedrībai svarīgus uzdevumus, piemēram, sniedz atbalstu pazudušu cilvēku meklēšanā, iznīcina sprādzienbīstamus priekšmetus, piedalās glābšanas darbos, dzēš ugunsgrēkus, novērš plūdu radītās sekas, kā arī sniedz atbalstu valsts un pašvaldību institūcijām likumpārkāpumu novēršanā, sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanā.

 

Pārdomāts lēmums

Lauma Pauliņa-Ozoliņa, kura dzīvo Ņukšu pagastā, iestājās Zemessardzē pērn janvārī. Lauma atzīst, ka līdz šim viņai nebija nekādas saskarsmes ar Zemessardzi, arī neviens no radiem vai paziņam nav bijis zemessargs, pat 90-jos gados, kad pēc Latvijas neatkarības atgūšanās bija liels patriotisma uzplaukums. Tagad Lauma pārstāv savu ģimeni valsts aizsardzībā.

Latvijas Republikas proklamēšanas gadadiena 18. novembrī Rēzeknē. Pa vidu zemessardze no Ņukšu pagasta – Lauma Pauliņa-Ozoliņa. Foto: zemessardze Ņ. Ivanova, Zemessardzes 32.kājnieku bataljons.

 

L. Pauliņa-Ozoliņa pēc izglītības ir ēdināšanas servisa speciāliste, vēlāk mācījās RTU Muitas un nodokļu administrēšanā. Ilgus gadus nodzīvojusi Jūrmalā, bet Covid-19 pandēmijas laikā sāka vairāk dzīvot laukos. Viņai iepatikās lauku dzīve, cilvēki, pati atmosfēra. Dzīvojot Jūrmalā, Lauma ilgojās pēc Latgales, jo dzimusi Krāslavas novadā. Tagad Zemessardze viņai šķiet ideāla iespēja, kā nostiprināt savas saites ar Latgali.

 

Sajuta aicinājumu realizēt sevi

Lauma atzīst, ka aicinājumu realizēt sevi militārā jomā juta jau sen. Taču agrāk bija citas prioritātes, jaunībā galvenais šķita izglītības iegūšana, vēlāk – ģimenes izveidošana, bērnu piedzimšana.

Dzīvojot laukos, Lauma uzzināja, ka apkārt ir daudz zemessargu, starp tiem ļoti daudz sieviešu. Padomāja: “Man arī tur ir jābūt!” Tas nebija spontāns, bet gan pārdomāts lēmums, atzīst viņa, jo domas par iestāšanos Zemessardzē brieda jau sen. Katram lēmumam jābūt nosvērtam, nevis balstītam uz emocijām, uzskata Lauma.

– Kopš 2022. gada februāra notikumiem Ukrainā es sāku stingri apdomāt, ka ir jāmaina kaut kas dzīvē, ja ir tāda vēlme, tad ir jāpieslēdzas valsts aizsardzībai. Novembrī pieņēmu lēmumu un uzrakstīju iesniegumu, ka vēlos iestāties Zemessardzē, bet pēc pāris mēnešiem jau devu zvērestu,– pastāstīja L. Pauliņa-Ozoliņa.

Zemessardzes 32. kājnieku bataljona zemessargu svinīgā zvēresta došanas ceremonija notika 2023. gada 20. janvārī Rēzeknē pie pieminekļa “Vienoti Latvijai!” svinīgā pasākumā par godu Rēzeknes atbrīvošanai no lieliniekiem. Tas bija ļoti emocionāls brīdis, atzīst Lauma.

Lauma Pauliņa-Ozoliņa no Nirzas pagasta jau sen juta aicinājumu realizēties militārā jomā.

 

Ģimene atbalsta

Laumas lēmumu atbalstīja visa ģimene, gan vīrs, gan bērni, visi ļoti palīdz. Meita jau ir pārdomās, vai arī vēlas nākotnē savu dzīvi saistīt ar militāru jomu.

Lauma cenšas būt aktīvs zemessargs un iesaistīties visos iespējamos Zemessardzes pasākumos, uz kuriem viņu aicina un kuros viņa var piedalīties. Viņai ļoti patīk, ka Zemessardzē cilvēki ir apvienojušies ar kopīgu mērķi, patīk kopības sajūta ar domubiedriem, kad visi jūtās kā viens vesels un dara kopīgu darbu.

 

Lauku cilvēks

Sandis Barkāns ir uzņēmuma “Cēsu alus” tirdzniecības pārstāvis Latgalē. Iestājās Zemessardzē 2022. gada maijā un neslēpj, ka uz to viņu pamudināja 2022. gada 24. februārī Krievijas visaptverošais iebrukums Ukrainā.

Sandis ar sievu Evitu un divām meitām apsaimnieko lauku īpašumu “Pupmājas” Ludzas novada Mežvidu pagastā, ko ģimene saņēma mantojumā 2000. gadā. Pamazām tika atjaunotas ēkas, sakopta zeme, apmežoti vairāki hektāri zemes, veidojot mistraudzi ar egles un bērzu rindu stādījumiem.

2019. gadā kaimiņi izvirzīja šīs ģimenes lauku māju konkursam “Sakoptākā sēta” Kārsavas novadā, kur tā tika augsti novērtēta. Evita un Sandis uzskata, ka, sakopjot katrs savu māju, pagalmu, zemi, mežu, mēs parādam savu attieksmi pret zemi, kurā dzīvojam.

2023. gadā īpašuma “Pupmājas” mežs tika pieteikts konkursam “Sakoptākais mežs”. “Pupmāju” mežs bija starp 9 īpašumiem, ko klātienē brauca aplūkot konkursa žūrija, Latvijas Meža īpašnieku biedrības pārstāvji, Latvijas Valsts meži pārstāvji, zemkopības ministrijas un pagasta pārstāvji, kuri bija patīkami pārsteigti par skaisti sakopto īpašumu un izkopto jaunaudzi, jo katrs sakopts īpašums padara sakoptāku visu valsti.

Sandis Barkāns ar ģimeni, kas viņu atbalsta.

 

Izvirzīt mērķi un sasniegt to

Kopt savu zemi ir S. Barkāna sirdslieta. Runājot ar draugiem, viņš dažreiz joko, ka sapņi piepildās.

– Es kādreiz vēlējos, lai man būtu kāds zemes stūrītis,– stāsta Sandis. – Galvenais ir iedomāties reālu, sasniedzamu mērķi un virzīties uz to pusi, darot viss ir sasniedzams.

Precīza plānošana, mērķu izvirzīšana un to sasniegšana Sandim palīdz gan darbā, gan Zemessardzē. Ja Zemessardzes mācībās tiek izspēlēta situācija, piemēram, lietus laikā ilgi jāgaida “pretinieks”, ir jāmaskējas, tad vajag zināt, kā apģērbties, kā sadalīt spēku, lai visu dienu varētu izturēt fiziskās aktivitātes. Tas palīdz arī dzīves situācijās, uzskata viņš.

 

Saņem impulsu

Sandis atzīst, kaut gan daudz viņa paziņu bija zemessargi, agrāk militārā joma viņu īpaši neinteresēja. Taču sakarā ar ģeopolitisko situāciju, kad Krievija uzsāka pilna apmēra karu Ukrainā, viņš saņēma impulsu, ka vairs nevar palikt malā.

– Gribas būt vairāk gatavam jebkurai situācijai aizsardzības jomā, arī vēlos palīdzēt, ja gadīsies kāda dabas stihija vai jebkāda krīzes situācija,– stāsta viņš.

Ar daudziem cilvēkiem runājot, viņš saprata, ka arī viņiem lēmums par iestāšanos Zemessardzē bija tāds emocionālais lēmums, redzot notikumus, kas notiek apkārt – lai vairāk būt gataviem pareizi reaģēt sarežģītās, kritiskās situācijās.

Sandis pastāstīja, ka ļoti emocionālu brīdi viņš piedzīvoja arī zvēresta došanas dienā. Tas notika Rēzeknē 2022. gada vasarā. – Kad tu pieņem lēmumu par iestāšanos Zemessardzē, īstenībā tas ir tāds iekšējais zvērests,– saka Sandis, – Bet tagad tu pasaki to kolēģiem skaļi un paraksties.

Latvijas Republikas proklamēšanas gadadiena 18. novembrī Rēzeknē. Pirmais no kreisas pirmajā rindā – Sandis Barkāns. Foto: zemessardze Ņ. Ivanova, Zemessardzes 32. kājnieku bataljons.

 

Īpaša atmosfēra

Mācības notiek diezgan regulāri, Sandis cenšas piedalīties visās. Aktivitātes parasti notiek brīvdienās, lai arī strādājošie var piedalīties. Gadās arī mācību dēļ paņemt atvaļinājumu. S. Barkāns stāsta, ka pēc zemessargu mācībām viņam ir patīkama sajūta, jo viņam patīk gan fiziskās aktivitātes, gan arī piedzīvotā kopības sajūta.

– Militārā vide ir cita pasaule, tur viss ir sakārtots, strukturēts, saplānots,– saka Sandis. Viņš arī novēro, ka Zemessardzē jūtas komfortabli visu tautību zemessargi. – Tur ir kāda īpaša atmosfēra, nav tā, kā uz ielas lielpilsētā, kad katrs dara savu. Mēs esam viena komanda, kas darbojās kopā, sasniedzot kopīgu mērķi. Man svarīgi, ka es apgūstu jaunas prasmes un iemaņas.

S. Barkāns ir mācījies Rēzeknes Mākslas koledžā, vēlāk studējis biznesa vadību, taču darbs ir saistīts ar citu sfēru. Bet varbūt tieši Mākslas koledžā iegūtās zināšanas iemācīja viņam skatīties uz dzīvi no cita rakursa, jo viņš redz vairākas lietas savādāk.

Ģimene pieņem un atbalsta Sandi viņa lēmumā kļūt par zemessargu. Jaunākā meita pērn iestājās Jaunsardzē. Sandim ir prieks, ka tas viņu interesē, jo jaunsargiem māca praktiskas lietas, kuras vecāki nevar iemācīt, piemēram, kā izdzīvot mežā jebkuros laika apstākļos vai kā uzkurt ugunskuru un daudzas citas praktiskas iemaņas. Tas ir ļoti vērtīgi, uzskata viņš un ieteic jauniešiem stāties Jaunsardzē, tas palīdzēs attīstīt svarīgas rakstura īpašības, iemācīties sadzīvot ar citiem un strādāt komandā.

 

Patriotisms izpaužas darbos

Pērn 18. novembrī S. Barkāns piedalījās zemessargu lāpu gājienā Rēzeknē, bet 2022. gadā – parādē Rīgā, Daugavas krastmalā. Tur viņš piedzīvojis neaprakstāmu kopības sajūtu. Taču patriotisms nav tikai emocijas, tā ir līdzdalība un rīcība ikdienā.

– Novēlu katram sākt ar sevi. Mums nevajag kritizēt valsti, valdību, rakstīt negatīvus komentārus, bet sākt ar sevi: sakopt savas domas, mājas, pagalmus. Kad mēs visi savus mazos darbus un pozitīvās domas saliksim kopā, tad sakārtosies daudzas lietas.

Cilvēkiem ir jāsaprot process, kā darbojas valsts pārvalde demokrātiskā valstī, jāmācās un jāsaprot vēsture – kāpēc tā ir tāda “raiba”, kāpēc rodas sarežģītas situācijas, pārliecināts Sandis. Mēs paši veidojam valsti ar savu attieksmi un rīcību – katrs no mums, maksājot nodokļus vai nemaksājot, nometot uz ielas papīru vai paceļot uz ielas nomestu papīru. Lielas lietas sastāv no sīkumiem.

Lai pievienotos Zemessardzei, zvaniet 1811, rakstiet esizemessargs@mil.lv vai aizpildiet anketu www.klustikaravirs.lv/dienests-zemessardze. Vairāk informācijas par Zemessardzi tīmekļvietnē www.zs.mil.lv.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Pieredzējušākie zemessargi ir no Ludzas novada” saturu atbild Ludzas Zeme

Noklikšķiniet uz zvaigznes, lai to novērtētu!

Vidējais vērtējums 0 / 5. 0