16 gadus sargā un attīsta latgalisko

Šodien stāstīsim, kā vērtē Latviešu vēsturisko zemju likumu latgaliešu valodas popularizētāji, kas ir latgaliskā kultūrvide un kas var palīdzēt to saglabāt. Interese par latgalisko no jauniešu puses būs, ja tiek piedāvātas modernas, kvalitatīvas, konkurētspējīgas lietas vai pasākumi, taču ir ļoti svarīga arī vecāku loma, uzskata Latgaliešu kultūras kustības “Volūda” vadītāja Edeite Laime (Husare).

Saglabāt latviskuma daudzveidību

Katru no piecām Latvijas Republikas vēsturiskajām latviešu zemēm – Latgali, Kurzemi, Vidzemi, Zemgali, Sēliju – raksturo unikālā kultūrvēsturiskā vide un tās iedzīvotāju kopējā identitāte. Lai saglabātu latviskuma daudzveidību un kultūrvēsturisko vidi katrā no tām, tika izstrādāts Latviešu vēsturisko zemju likums, kas stājās spēkā 2021. gada 1. jūlijā. Idejas autors un likumprojekta iesniedzējs – bijušais Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.

Jaunā likuma mērķis ir veicināt latviešu vēsturisko zemju iedzīvotāju kopējo apziņu, identitāti un piederību Latvijai, kā arī garantēt latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību nākamajām paaudzēm. Šim nolūkam likumā definēti valsts un pašvaldību pienākumi, politikas un rīcības plānošana un finansēšana, kā arī ieviešanas uzraudzība.

Latviešu nācijas pamatā ir daudzveidība un mijiedarbība, uzsvērts likumā.

Sargāt latgaliešu identitāti – pašvaldību pienākums

Vēsturisko zemju likums – tiesisks ietvars latviskuma stiprināšanai. Likumā nostiprināts valsts un attiecīgo pašvaldību pienākums nodrošināt latgaliešu un lībiešu identitāti, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību, tai skaitā veicinot latgaliešu valodas kā latviešu valodas paveida apguvi, tostarp izglītības iestādēs, tās lietojumu publiskajos pasākumos un ikdienas darbā.

Tieši šis jaunais likums nostiprina pašvaldību pienākumu atjaunot un vidē izmantot vietvārdus latgaliešu valodā, tostarp ceļazīmes, vietu un ielu nosaukumos. Tagad vairs nebūs iespējama situācija, kas izveidojās Kārsavā 2015. gadā, kad Valsts valodas inspekcija centās sodīt vietējo pašvaldību par ielu nosaukumiem latgaliski. Pēc likuma stāšanās spēkā latgaliešu valodas lietošana publiskajā vidē ir kļuvusi vienkāršāka un pieņemamāka.

Tagad valsts veicina latgaliešu valodas lietošanu arī informatīvajā telpā. Izstrādāts Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāns, izveidota Latviešu vēsturisko zemju attīstības padome.

Latviešu vēsturisko zemju likums ir nozīmīgs pienesums Latvijas valsts kultūrpolitikai. To atzinīgi vērtē gan politiķi, gan juristi, gan lingvisti, gan latgaliešu valodas popularizētāji, tajā skaitā Ilga Šuplinska un Edeite Laime (Husāre).

Latgaliešu kultūras kustības “Volūda” rīkotais seminārs Latgales kultūras darbiniekiem 2023. gada janvārī Kārsavā.

Ne tikai darbs, bet arī misija un aicinājums

Latgaliešu kultūras kustība “Volūda” (biedrība “LgSC”) pērn martā par savu darbību saņēma Latgaliešu kultūras gada balvu “Boņuks 2022”. Tās vadītāju Edeiti Laimi (Husari) sauc par latgaliešu valodas popularizētāju. Viņa tam piekrīt, precizējot, ka tas ir viņas darbs, misija un aicinājums.

Latgaliešu kultūras kustības “Volūda” (biedrības “LgSC”) komanda pēc Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2022” saņemšanas 2023. gada martā.

Pirms daudziem gadiem (ap 2005. gadu) viņa iesaistījās Latgales studentu biedrībā, šobrīd tā ir Latgaliešu kultūras kustība “Volūda”, viņas darbs ir saistīts ar latgaliešu kultūru un valodu, par ko viņa ir ļoti pateicīga Dievam, dzīvei, iespējām.

– Latgaliešu kultūras kustībā “Volūda” es neesmu viena, biedru skaits ir ap 20, ikdienā iesaistās darbā ap 10,– stāsta Edeite. – Mēs esam komanda, gan strādājot portālā lakuga.lv, kas ir biedrības uzturēts medijs, gan arī darot visus citus darbus.

Interese par latgalisko viņai ir kopš bērnības, atzīst E. Laime: – Es esmu no tās paaudzes, kas Latgalei ir diezgan tipiska – ģimenē vecāki savā starpā runāja latgaliski, bet ar bērniem nerunāja. Mana mamma noteikti nevarēja iedomāties, ka mana karjera balstīsies tikai uz latgaliešu valodu

Latgaliešu kultūras kustības “Volūda” folkloras kopa “Ceidari” pēc albuma prezentācijas koncerta Rīgā.

Kurš cits, ja ne paši

Atgriežoties pēc studijām no Rīgas, E. Laimei bija dīvaini, ka Latgalē nerunā latgaliski.

– Mums pašiem ir jābūt tiem sācējiem. Kurš cits to darīs, ja ne paši,– saka viņa. – Nav ne vienas vietas pasaulē, kur latgaliešu valodai ir māja. Un es biju tā, kura aicināja: runājiet ar mani latgaliski. Kurš cits, ja ne es?

Šī frāze tika dzirdēta no Edeites sarunas laikā ne vienreiz vien. Viņas sapnis ir, lai latgaliešu valodas balss skanētu visā: sociālo mediju vidē, mediju vidē, kultūras vidē. Tas ir lēns, pacietīgs darbs, bet, ja tu gribi, lai cilvēki runātu latgaliski, tad tev pašam to jādara, pārliecināta E. Laime.

Latgaliešu valodas un kultūras kursu “Vosoruošona 2023” dalībnieki un rīkotāji pie Līču mājām Kārsavā, 2023. gada augustā.

Piedāvāt latgalisko – moderni un kvalitatīvi

Edeite atceras, ka pie latgaliskā apzinātākā līmenī atnāca tajā brīdī, kad dzima muzikālas grupas, kas dziedāja latgaliski. Tad viņa jau mērķtiecīgi varēja īstenot tieksmi pie latgaliskā.

Latgaliskais piedāvājums var ieinteresēt jauniešus tikai tad, kad tas ir moderns, kvalitatīvs un konkurētspējīgs, uzskata E. Laime. Noteikti nepietiek tikai ar to, ka kaut kas notiek latgaliski: pliks latgaliskais nevienu neinteresē. Valoda ir vienkārši papildus līdzeklis.

Latgaliešu repere Ūga, kas Latvijā ir labi pazīstama, piedalās pasākumos, kinoprojektos, viņa to dara ļoti kvalitatīvi savā žanrā, un viņa to dara latgaliski. Pērn biedrība “Volūda” rīkoja jauniešiem semināru “Atzūls”, pēc tam saņemot ļoti labas atsauksmes, daudziem tas bija pamudinājums pašiem sākt runāt latgaliski, vairāk interesēties.

– Visam, ko mēs darām, ir jābūt labākam,– saka Edeite, – Jo mēs konkurējam ar visu, ko jaunieši dara: dejo, klausās mūziku, skatās filmas, mums ir jāspēj konkurēt tādā paša līmenī un kvalitātē.

E. Laimei ir dziļa pārliecība, ka ir vērts radīt produktus latgaliski, ko varētu izmantot jauni cilvēki. Visās jomās ir jāorientējas uz jauniem cilvēkiem, lai viņi grib dzīvot Latgalē, lai viņi grib runāt latgaliski, jo tā ir tautas nākotne. Seminārā Atzolys jaunieši uzrakstīja dziesmu ar pašu sacerētu tekstu, kur bija tādi vārdi: “Mūms būs zelta nākotne jūsu sudraba nākotnes vietā”.

Noteikti jārada produkti, kas ir domāti bērniem, jauniešiem: ja mēs ieliksim viņos šīs vērtības un apziņu, tad arī tās pastāvēs, saka E. Laime.

Grafiti darbnīcā kopā ar Valteru Murānu Rēzeknē 2023. gada augustā.

Jauna galda spēle latgaliski

Jauno galda spēli latgaliski “Čipierkstneits” (“Čipierkstneits” ir “šķipsniņa”, ko paņem četros pirkstos) šogad radīja Latgaliešu kultūras kustība “Volūda” sadarbībā ar “Upītes” jauniešiem un spēles idejas un dizaina autori Jolantu Keišu. Spēles mērķis bija vienkāršā un atraktīvā veidā vairāk pastāstīt par Latgali un latgaliešiem.

Ludzas novada bibliotēkās tā jau tiek piedāvāta bērniem un jauniešiem. Priecē, ka spēle latgaliski “Čipierkstneits” ir pieprasīta, cerams, ka kādreiz spēlei būs papildinājums ar jautājumiem.

Galda spēles “Čipierkstneits” čempionāta dalībnieki 2023. gada janvārī Rekovā.

Pirmais komikss bērniem latgaliski

Pēc E. Laimes novērojumiem, ir pietiekami daudz gribētāju lasīt latgaliski. Viņu priecē, ka grāmatas latgaliski drukā arī citas izdevniecībās.

– Šogad mēs paši izdevām komiksu bērniem latgaliski “Sunāns breiveibā”, kura autore ir mana kolēģe Laura Melne, šis darbs ir pirmais komikss bērniem latgaliski, tas saņēma starptautisko Jāņa Baltvilka balvu bērnu literatūrā, par ko ir liels prieks.

Pirmā komiksa bērniem latgaliski “Sunāns breiveibā” komanda 2023. gada vasarā Starptautiskajā Jāņa Baltvilka balvas bērnu literatūrā pasniegšanā, kur komiksa autore Laura Melne saņēma A/S “Latvijas valsts meži” balvu “Jaunaudze” par debiju bērnu literatūrā.

Viņa piekrīt, ka nav daudz autoru, kuri rakstītu latgaliski, arī nav tā, ka latgaliešu grāmatas ir lasītākās. Taču komikss ir tāds formāts, kas ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem var kļūt par pirmo grāmatu, ko izlasa latgaliski. Šeit nav daudz teksta un, to izlasot, daudzi saprot, ka var lasīt.

Protams, var arī neko nedarīt: dziesmas nerakstīt, grāmatu neizdot, vairāk lasīt latviski, bet kādam tas ir jādara, ir jāveido šīs piedāvājums, pārliecināta Edeite. Ja mums, latgaliešiem, to nevajag, kam tad citam vajadzēs? Bet noteikti ir jābūt kvalitātei, atkārto viņa.

Iet laikam līdzi

Šogad medijam Lakuga.lv nosvinēti 16 gadi. Vienu laiku Edeite strādāja par portāla attīstības vadītāju, veidoja komandu, piesaistīja rakstu autorus, literātus, veidoja sociālo tīklu pārklājumu.

Latgaliešu kultūras ziņu portāla lakuga.lv komanda 2023. gada vasarā, svinot portāla 16 gadu dzimšanas dienu.

Biedrības komandai ir gandarījuma sajūta, ka viņi spējuši latgaliski nodrošināt šādu mediju, kas oficiāli reģistrēts, lai gan ir ierobežoti resursi un maz cilvēku, kas spēj rakstīt latgaliski. Tomēr kvalitāte un atpazīstamība, kas ir sasniegta, ir neapšaubāmi augstā līmenī.

Šodien ir vislabākie apstākļi pēdējo 90 gadu laikā, uzskata E. Laime, tikai ir jāpacenšas, lai tie paliktu vēl labāki. Mediju vide ir ļoti mainīga, laikraksti to jūt visvairāk.

– Kas zina, vai pēc 10 20 gadiem kāds medijs vispār pastāvēs un kāds būs to formāts,– saka E. Laime. – Drīzāk mēs esam gatavi mainīties laikam līdzi. Kaut kādā veidā pastāvēt un nodrošināt latgaliešu valodas pārstāvniecību.

Latgaliešu valodai draudzīgas spēles atklāšanā Rēzeknē – spēles rīkotāji, dalībnieki un atbalstītāji.

Latgaliešu rakstu valodas tiešsaistes nodarbības

Pērn Latgaliešu kultūras kustība “Volūda” īstenoja aktivitāti, lai padarītu latgaliešu valodu pieejamāku.

Latviešu valodai ir divas rakstu tradīcijas: latviešu literārā valoda, ko māca skolā, un latgaliešu rakstu valoda, ko skolā nemāca. Daudzi latgalieši saka, ka nemāk rakstīt, jautā, kur to var iemācīties. Tāpēc radās ideja par latgaliešu rakstu valodas tiešsaistes nodarbībām, kas būtu gan bezmaksas, gan publiski pieejamas jebkurā laikā.

Tagad šī iespēja pastāv. Atsaucība un interese bija, sevišķi pirmajās nodarbībās. Edeitei nav ilūziju, ka tagad visi mācēs un rakstīs latgaliski, tomēr šīs nodarbības vēl arvien ir pieejamas internetā un, ja kādam ir interese, tad var sekot tām līdz un pildīt uzdevumus. Latgaliešu valodas apmācības astoņas nodarbības publicētas gan portālā lakuga.lv, gan “Facebook” biedrības profilā, gan Youtube platformā, katra nodarbība atsevišķi. Pirmo nodarbību var apskatīt šeit: https://www.lakuga.lv/2022/04/26/latgalisu-rokstu-voludys-nudarbeiba-i/

Radio raidījums “Puslopys”

Pirms vairākiem gadiem Latvijas Radio Latgales studijā tika izveidots podkāsts “Puslopys”. Divu gadu garumā Edeite Laime un Arnis Slobožaņins paspēja aprunāties ar 27 mūsdienu latgaliešu literatūras rakstniekiem, par ko radio pārraide saņēma balvu “Boņuks 2022”. Pašlaik darbā ir pārtraukums, jo literātu skaits ir ierobežots. Cerams, ka tas ir komats viņu darbā, nevis punkts.

– Man ir liels prieks, ka mēs to izdarījām, iemūžinājām latgaliešu literatūras autoru balsis, darbus, kā viņi jūtās šajā laikā,– saka E. Laime.
Šobrīd radioieraksts sāk pats savu dzīvi: gan Arņa Slobožaņina dziesmās, gan Latvijas Universitātes Baltu filoloģijas studentu darbos.

Latvijas Radio Latgales studijas raidieraksta “Puslopys” tapšanā kopā ar literāti un mākslinieci Eviku Muiznieci.

Saglabāt latgalisko kultūrvidi

Kas ir latgaliskā kultūrvide, tas nav vienkāršs jautājums. Protams, tās pazīme ir valoda, bet Edeite domā, ka tas ir kopums: tradīcijas, kā cilvēki dzīvo, kā skatās uz pasauli.
– Es teiktu, ka latgaliskā kultūrvide ir gan Latgalē, gan citur, kur ir latgalieši, kur runā latgaliski. Lai to saglabātu, pirmkārt, ir pašiem jāapzinās, ka tā ir mūsu, ka man tas ir svarīgi, mēģināt runāt, lai atbalstītu citus, kas to dara.

Šobrīd Latgalei visvairāk palīdzētu tas, ka reģions justos novērtēts, piederīgs, lai šeit būtu ekonomiskā un drošības stabilitāte. Ja būs cilvēki, kuri grib dzīvot Latgalē, justies droši, kaut ko darīt, tad arī būs kultūrvide, saka E. Laime. Taču, ja Latgale ar katru gadu paliks tukšāka un tukšāka, tad mēs nevaram kultūrvidi saglabāt. Viņasprāt valstī kopumā nav izpratnes kā attīstīties reģioniem, turklāt ne tikai Latgalei, bet arī citiem reģioniem

E. Laime ir ļoti priecīga, ka pirms diviem gadiem tika pieņemts Vēsturisko zemju likums, kaut gan sākumā skatījās uz to skeptiski. Viņa ir gandarīta, ka parādījušās ceļu zīmes latgaliski, jo kultūrvidi vajag veidot arī vizuāli: lai braucot pa Latgali, tev ir sajūta, ka tu esi Latgalē.

Vienīgi, kas viņu skumdina, ka Latvijas sabiedrība ir maz izglītota, maz zinoša par Latvijas dažādību. Tas ir saprotams, viņasprāt, jo daudzu gadu desmitus bija mērķtiecīgs virziens – centieni visu latgalisko latviskot, bet tagad ir ceļš atpakaļ.

Jauniešu izaugsmes un Latgales izzināšanas programmas “LTG tu dū!” atklāšanā Rēzeknē 2023. gada aprīlī.

Tuvāki viens otram

E. Laimei ir skumji, kad mēģina pretstatīt latgaļus latviešiem: “jūs tur ar separātismu nodarbojaties” utt. Viņa uzskata, ka mēs Latgalē nav vainīgi, ka vēsturiski dažādu notikumu dēļ ir veidojies reģions savādāk nekā Kurzemē, Vidzemē.

– Mums ir viena latviešu valoda, taču viena pati valoda nepietuvinās un nemotivēs cilvēkus dzīvot Latgalē,– saka E. Laime, – Valoda ir kā līdzeklis, lai apzinātos. Tas, kas varētu tuvināt, ir kopēja izglītība. Mācīt vairāk vēsturi, kultūrvēsturi, latgaliešu valodu skolās. Ja mēs būsim kā sabiedrība izglītoti, tad skaidrs, ka būs arī lielāka izprašana savā starpā. Mēs visi būsim vairāk zinošāki un pieņemošāki.

Prieks, ka šogad tika augsti novērtēta Latgaliešu kultūras kustības “Volūda” darbība. Prieks, ka tur darbojās tik daudz latgaliešu valodas un kultūras entuziasti, kuri uzskata, ka viss ir atkarīgs no viņiem pašiem un ir gatavi mainīties laikam līdzi.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “16 gadus sargā un attīsta latgalisko” saturu atbild Ludzas Zeme