Pašvaldība gatava riska situācijām - Ludzas Zeme

Pašvaldība gatava riska situācijām

Pašvaldība gatava riska situācijām
0
(0)

Pēdējos gados pasaulē arvien biežāk sastopamas dabas katastrofas, cilvēku un mājlopu slimības, pēkšņi sākas kari, var sabrukt ēkas, pazust elektrība un apkure, protams, cilvēki sāk justies nedroši. Kas nodrošinās iedzīvotāju evakuāciju no katastrofas apdraudētajām vai skartajām teritorijām, piemēram, plūdu gadījumā, kurš parūpēsies par cilvēku izmitināšanu, ēdināšanu un sociālo aprūpi? Šodien mēģināsim noskaidrot, vai valsts rūpējas par iedzīvotājiem dažādu negaidītu notikumu gadījumā, kurš par to ir atbildīgs Ludzas novadā, kā arī, kas cilvēkiem būtu jādara jebkuras krīzes situācijas gadījumā un kur meklēt informāciju.

 

Civilās aizsardzības sistēma Latvijā

Lai nodrošinātu iedzīvotāju pamatvajadzības gan miera, gan kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā, valstī ir izveidota civilās aizsardzības sistēma, kas ir nacionālās drošības sistēmas sastāvdaļa. Šī sistēma nodrošina civilo un militāro institūciju savstarpēju koordināciju un resursu koordinēšanu.

2020. gadā apstiprinātais Valsts civilās aizsardzības plāns nosaka katastrofas pārvaldīšanas subjektu kompetenci un rīcību katastrofas pārvaldīšanas pasākumu īstenošanā. Katrā pašvaldībā ir izveidotas civilās aizsardzības komisijas, arī Ludzas novada pašvaldībā. Pēc 2021. gada 1. jūlija Administratīvi teritoriālās reformas Latvijā, pirmā Ludzas novada sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija tika sasaukta 2021. gada 27. jūlijā.

 

Civilās aizsardzības komisija

Ludzas novada Civilās aizsardzības komisija strādā, pamatojoties uz komisijas nolikuma pamata. Tā jaunā redakcija tika pieņemta Ludzas novada pašvaldības domes sēdē 2023. gada 27. septembrī un stājās spēkā 1. oktobrī. Saskaņā ar nolikumu komisija ir koordinējoša un konsultatīva institūcija, kuras mērķis ir koordinēt pasākumus katastrofas un katastrofas draudu gadījumā, kā arī veicināt civilās aizsardzības, katastrofas pārvaldīšanas vai katastrofas pārvaldīšanas koordinēšanas jautājumu risināšanu.

Nolikumā apstiprināts komisijas sastāvs, komisijas locekļa tiesības un pienākumi, komisijas apziņošanas kārtība un darba organizācija.

 

Komisijas sastāvs

Ludzas novada civilās aizsardzības komisijā iesaistīti vairāku valsts dienestu pārstāvji, vada komisiju Ludzas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs. Komisijas priekšsēdētājam ir divi vietnieki – Ludzas novada pašvaldības izpilddirektors Sergejs Jakovļevs un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Latgales reģiona pārvaldes Ludzas daļas komandieris Jānis Klodāns.

Komisijas sastāvā ir pilnvaroti pārstāvji no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas, Ludzas novada Pašvaldības policijas, Latvijas Nacionālo bruņotiem spēkiem, Valsts robežsardzes, Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldes, Valsts vides dienesta, Valsts meža dienesta, Pārtikas un veterinārā dienesta, SIA “Ludzas medicīnas centrs”, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, AS “Sadales tīkls”. Komisijas sekretāru ieceļ komisijas priekšsēdētājs no Ludzas novada pašvaldības administrācijas nodarbināto vidus.

Informācija par Ludzas novada sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas personālsastāvu ir atrodama Ludzas novada pašvaldības mājaslapā, komisijas nolikuma 1. pielikumā, kur norādīti visu komisijas locekļu uzvārdi, amati un kontakti. Konkrēti cilvēki laiku gaitā var mainīties.

Ludzas novada civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Edgars Mekšs uzskata, ka vairāku gadu garumā izveidojies veiksmīga sadarbība ar visām valsts institūcijām.

 

Civilās aizsardzības komisijas sēdes

Civilās aizsardzības komisijas sēdes rīko, ja notikusi katastrofa vai pastāv katastrofas draudi, kā arī citu jautājumu risināšanai civilās aizsardzības, katastrofas pārvaldīšanas vai katastrofas pārvaldīšanas koordinēšanas jomā. Lēmumu par komisijas sēdes sasaukšanu pieņem komisijas priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai cita komisijas locekļa ierosinājuma.

Komisijas priekšsēdētājs nosaka komisijas sēdes vietu, laiku, apstiprina darba kārtību, organizē komisijas darbu un vada komisijas sēdi. Komisijas sēdes tiek rīkotas ne retāk kā reizi sešos mēnešos.

Pēdējā Ludzas novada sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas sēde tika sasaukta 9. oktobrī 2023. gadā pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pilnvaroto pārstāvju komisijā ierosinājuma.

Lai stiprinātu pašvaldību kapacitāti un gatavību reaģēt krīzes situācijās, tajā skaitā kara vai militāro draudu gadījumā, Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Zemessardzi 2020. gadā ir uzsākusi īstenot mācības pašvaldību civilās aizsardzības komisijām. Mācību laikā tiek izspēlētas dažādas situācijas, kurās civilās aizsardzības komisijām jānovērtē, jānovērš riski un jānosaka reaģēšanas plāns, lai nodrošinātu sabiedrību ar pamatvajadzībām militāra konflikta gadījumā.

 

Visi riski ir apzināti

Ludzas novadā 2022. gadā ir izstrādāts Ludzas sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāns, kas atjaunots 2023. gadā. Tā mērķis ir apzināt ārējos un iekšējos apdraudējumus, ka arī plānot un realizēt preventīvos, gatavības, reaģēšanas un neatliekamos seku likvidēšanas pasākumus, lai novērstu vai samazinātu pastāvošos draudus riska zonā esošajiem iedzīvotājiem, iespējamo kaitējumu īpašumam un videi.

Atbilstoši Valsts civilās aizsardzības plānam ir noteikti 35 iespējamie apdraudējumi, ir izveidota kopējā risku matrica, kurā atspoguļoti apdraudējuma veidi un to katastrofas pārvaldīšanas institūcijas, ar kurām Ludzas novada pašvaldības Civilās aizsardzības komisijai jāsadarbojas apdraudējuma gadījumā.

Starp iespējamiem apdraudējumiem ir dabas katastrofas: ģeofiziskās (zemestrīces, zemes nogruvumi), hidroloģiskās (pali un plūdi, vējuzplūdi), meteoroloģiskās (lietusgāzes, krusa, vētras, viesuļi), klimatoloģiskās (stiprs sals, sniegs, apledojums, karstums, sausums, meža un kūdras purvu ugunsgrēki), bioloģiskās (epidēmijas, epizootijas).

Mūsu novadā pastāv arī tehnogēno katastrofu riski: bīstamo ķīmisko vielu noplūde, avārija dabasgāzes apgādes sistēmā, ugunsgrēki būvēs, sadales elektrotīklu bojājumi, būvju sabrukums, autotransporta avārija, aviācijas nelaimes gadījums ar gaisa kuģi, dzelzceļa transporta katastrofa. Pastāv arī terora, sabiedrisko nekārtību un iekšējo nemieru riski.

Visi šie riski ir apzināti un katrā no tiem ir nozīmētas attiecīgās katastrofas pārvaldīšanas institūcijas atbilstoši tās atbildības jomai – iekšlietu, ekonomikas, satiksmes, zemkopības, aizsardzības vai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas.

Vieni riski ir novērtēti ar ļoti zemu varbūtību, piemēram, zemestrīces, zemes nogruvumi, terora akti, citi ar vidēju varbūtību – lietusgāzes, vētras, dzelzceļa transporta katastrofa –, daži ar augstu varbūtību – stipra sala, sniega puteņa, apledojuma, slapja sniega noguluma risks.

Ar ļoti augstu varbūtību un nozīmīgu risku Ludzas novada teritorijā tiek vērtēts meža un kūdras purvu ugunsgrēku risks, kā arī epidēmijas un epizootijas risks.

 

Apzināti pasākumi un resursi

Ludzas novada teritorijā apzināti paaugstinātas bīstamības objekti, kur var notikt bīstamo ķīmisko vielu noplūde, kas var izraisīt cilvēku upurus, apdraudēt cilvēku dzīvību vai veselību, kā arī radīt kaitējumu videi un lielus materiālos zaudējumus. Tika izveidots to saraksts.

Apdraudējumiem, kas saistīti ar ēku un būvju sabrukšanu, avāriju siltumapgādes, ūdensapgādes, notekūdeņu vai kanalizācijas sistēmā, ir apzināti katastrofas pārvaldīšanas pasākumi (preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi). Piemēram, lai nenotiktu ēku un būvju sabrukšana, paredzēts pieņemt tos ekspluatācijā un periodiski apsekot, organizēt un veikt objekta ugunsdrošības un būvniecības prasību ievērošanu un kontroli. Nozīmētas par izpildi atbildīgās institūcijas.

Plānā norādīti Ludzas novada pašvaldības pieejamie resursi, kas var tikt iesaistīti reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos, arī lauku pagastos, tādi kā autotransports pasažieru pārvadāšanai, traktortehnika, strāvas ģeneratori un citi līdzekļi, ko var piesaistīt krīzes apstākļos. Plāns ir pieejams Ludzas novada pašvaldības mājaslapā ludzasnovads.lv, sadaļā “Civilā aizsardzība”.

 

Iedzīvotāju apziņošana un evakuācija

Ludzas sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānā arī ir norādītas pašvaldības veicamās darbības iedzīvotāju evakuācijas gadījumā. Iedzīvotāju apziņošanu un evakuāciju no katastrofas apdraudētajām vai skartajām teritorijām, ņemot vērā attiecīgā apdraudējuma iespējamās sekas, nodrošina pašvaldība. Saskaņā ar civilās aizsardzības plānu šo iedzīvotāju uzskaiti, pagaidu izmitināšanu, ēdināšanu un sociālo aprūpi arī nodrošina pašvaldība.

Novadu iedzīvotāju, operatīvu dienestu, iestāžu un pašvaldību apziņošana par katastrofas draudiem paredzama, izmantojot visus pieejamos sakaru līdzekļus: mobilo telefonu sakaru tīklus, fiksēto telefonu tīklus, rācijas, radiosakarus, masu medijus (TV, laikraksti, sociālie tīkli) un citus, kas tajā brīdī būs pieejami. Papildus iedzīvotāju apziņošanai tiks izmantotas civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas sirēnas.

Evakuācijas gadījumā iedzīvotājiem jāņem līdzi personas dokumenti, skaidra nauda, vērtslietas, pārtikas rezerve, dzeramais ūdens, pirmās palīdzības aptieciņu un tikai nepieciešamais apģērbs. Iedzīvotājiem jācenšas necelt paniku un saglabāt mieru.

Ludzas novada teritorijā katastrofu gadījumā noteiktas vairākas pulcēšanās vietas, no kurām notiek tālāka evakuācijas koordinēšana. Starp tiem ir objekti, kur ir lielākās platības, tie ir Kultūras nami, bet lauku teritorijās – pagastu pārvaldes. Pulcēšanās vietas Ludzas novada teritorijā norādītas civilās aizsardzības plāna 11. pielikumā.

 

Kur meklēt informāciju

Kā apstiprināja Ludzas novada civilās aizsardzības komisijā, novada iedzīvotājiem ir pieejama visa nepieciešama informācija, kas attiecās uz civilo aizsardzību.

Tie iedzīvotāji, kuriem nav pieejami interneta resursi, var saņemt bukletus “Kā rīkoties krīzes gadījumā” drukātā veidā visās Ludzas novada Klientu apkalpošanas centros.
Tie iedzīvotāji, kuriem ir pieejami interneta resursi, var atrast informāciju gan patstāvīgi, gan pagastu pārvaldēs, Ludzas novada pilsētu un pagastu bibliotēkās.
Gan Aizsardzības ministrijas, gan iekšlietu ministrijas, gan ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mājaslapā ievietoti informatīvi materiāli par rīcību dažādās krīzes situācijās – stipra vēja vai negaisa laikā, plūdu vai bīstamo ķīmisko vielu noplūdes gadījumā u.c. ar nosaukumu “Kā rīkoties krīzes gadījumā”.

Uzsvērsim, ka informācija vienāda visiem valsts iedzīvotājiem neatkarīgi no teritoriālās piederības. Neskatoties uz to, kādā pilsētā vai pagastā mēs atrodamies, valstī darbojās vienota sistēma, kā rīkoties krīzes situācijā un ir vienoti telefoni, kur griezties: 112 – vienotais ārkārtas palīdzības izsaukumu numurs, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, 113 vai 112 – Neatliekamā medicīniskā palīdzība, 110 vai 112 – Valsts policija, 114 vai 112 – Latvijas Gāzes avārijas dienests.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Pašvaldība gatava riska situācijām” saturu atbild Ludzas Zeme

Noklikšķiniet uz zvaigznes, lai to novērtētu!

Vidējais vērtējums 0 / 5. 0