Pandēmijas ietekme – alkoholisms, atteiktas ārsta vizītes

Covid-19 pandēmija šo pēdējo 2 gadu laikā būtiski ietekmējusi iedzīvotāju pirkumu paradumus un līdz ar to mainījusi preču un pakalpojumus grozu, ko cilvēki izvēlas ikdienā. Iedzīvotājiem ir mainījusies kopējā iepirkšanas aktivitāte, ierobežojumu periodā samazinot kopējo pirkumu skaitu, kā arī palielinot internetā veikto pirkumu un maksājumu īpatsvaru, liecina iedzīvotāju aptaujas.

Biežāk gatavo mājās

Pandēmijas ietekmē iedzīvotāji gan biežāk gatavoja mājās, gan, rūpējoties par savu veselību, lielāku uzmanību pievērsa veselīgam uzturam. Neapstrādātās pārtikas grupas apjoms patēriņa grozā palielinājās visiem produktiem, visstraujāk – svaigiem dārzeņiem un augļiem.

Apstrādātās pārtikas produkti ir tie, kuru apjoms patēriņa grozā pieauga visvairāk: maize, graudaugi, konditorejas izstrādājumi, piena produkti, augļu un dārzeņu sulas, kā arī kafija un šokolāde, vēsta Latvijas Bankas veiktie pētījumi.

Šo produktu popularitātes pieaugumu varētu skaidrot kā ar biežāku ēst gatavošanu mājās, tā ar vēlmi uzkrāt pārtikas produktus ar ilgu derīguma termiņu. Vairāk pirkti arī stiprie alkoholiskie dzērieni, tos dažreiz izmantojot dezinfekcijas līdzekļu vietā. Savukārt tabakas izstrādājumus iedzīvotāji iegādājās retāk, reaģējot uz ziņām par smagāko vīrusa slimības gaitu smēķētājiem.

Pievērsās mājokļu labiekārtošanai

Nenoteiktības apstākļos saruka iedzīvotāju vēlme veikt lielus pirkumus, un tas mazināja iegādāto automobiļu un mēbeļu īpatsvaru patēriņa grozā. Tomēr tie, kam ir automobilis, izmantoja to intensīvāk – pieauga izdevumi riepām un citām automobiļu rezerves daļām. Tas saistīts ar to, ka cilvēki mazāk izmantoja sabiedrisko transportu, tāpēc izvēlējās pārvietoties individuāli, lai mazinātu risku saslimt. Pieauga arī izdevumi velosipēdiem. Attālinātā darba plašāka izplatība mudināja iedzīvotājus pievērsties mājokļa labiekārtošanai, veicinot pieprasījumu pēc mājsaimniecības ierīcēm un mājokļa uzturēšanas vai remonta materiāliem. Sarūkot izklaides iespējām ārpus mājām, pieauga daiļliteratūras un žurnālu īpatsvars patēriņa grozā. Savukārt bažas par piegādes traucējumiem lika iedzīvotājiem veidot medikamentu uzkrājumus.

Pakalpojumu īpatsvars patēriņa grozā būtiski samazinājies, ko galvenokārt noteica izdevumu samazinājums sabiedriskajai ēdināšanai, izmitināšanai, pasažieru pārvadājumiem, kultūras un tūrisma pakalpojumiem. Tajā pašā laikā pieauga izdevumu īpatsvars medicīniskajiem pakalpojumiem (izņemot zobārstniecību), kā arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam.

Attīstījās piegādes servisi

Rīgas Stradiņa universitātes vadošais pētnieks asoc. prof. Klāvs Sedlenieks dalījās savos novērojumos par Covid-19 pandēmijas radīto ietekmi uz sabiedrības iepirkšanās un ceļošanas paradumiem. Skaidrs, ka lielākoties pandēmija radīja samazinošu ietekmi ceļošanas jomā. Cilvēki nebrauca uz valstīm, kur bija epidemioloģiski nedroša situācija, taču turpināja braukt tur, kur varēja to darīt.

Attiecībā uz iepirkšanos – uzplauka tiešsaistes iepirkšanās veidi. Līdz šim šis bizness nebija izvērsies. Kad daudzviet bija slēgti veikali un restorāni, to piegādes servisi vienkārši eksplodēja no pieprasījuma. Piemēram, Rimi, Maxima un Top pārtikas veikalu ķēdes nostiprināja un attīstīja šāda veida biznesu, līdz ar to veikali piedzīvoja piegādes biznesa uzplaukumu. Tāpat piegāde kļuva tik ērta, ka acīmredzot daudz biežāk cilvēki pasūtīja uz mājām jau gatavu ēdienu, jo apmeklēt iecienītās ēdināšanas iestādes nevarēja.

K. Sedlenieka ieskatā lauku iedzīvotājiem, izņemot atsevišķus veikalus, kuri bija pavisam slēgti, daudzējādā ziņā nekas daudz nemainījās. Dzīves un uzņēmējdarbības ritms bija tāds pats, jo laukos ir mazāk kontrolējošo iestāžu. Pandēmijas laikā viņš arī bija devies dzīvot ārpus pilsētas un pamanīja, ka laukos dzīvojošie jutās daudz drošāki, mazāk piesargājas, jo apkārt ir svaigs gaiss un nenotiek drūzmēšanās. Līdz ar to izmaiņas dzīves ikdienā arī bija daudz mazāk izteiktas.

Veidoja iepirkumu sarakstus

Aicinājums neiet bieži uz veikaliem un izvairīties no publiskām vietām daļai cilvēku lika iepirkt pārtiku ilgākam laikam. Tomēr tas nenotika masveidā. Arī par spīti aicinājumam uz veikalu doties pa vienam, bija redzama izplatīta parādība, kad tirdzniecības vietas tāpat apmeklēja visa ģimene kopā.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera mēdza uzsvērt, ka lielveikalu aizvēršana radīs drūzmēšanos mazajos veikalos, bet tā nebija. Ne vienmēr cilvēkiem ir akūta nepieciešamība doties uz lielveikalu un tas nozīmē – ja nevar aiziet uz turieni, tad, iespējams, viņi vispār nekur neaiziet. Ļoti iespējams, ka cilvēki neveidoja spontānus pirkumus, daudz kas netika iegādāts, tāpēc būtu pašsaprotami, ka cilvēkiem rastos uzkrājumi. Būtībā tas nozīmē to, ka apritē atrodas mazāk naudas. Tomēr noteikta daļa sabiedrības iepirkās internetveikalos, lai arī, piemēram, apģērbus un apavus nav īsti ērti iegādāties internetā.

Tas pats attiecas uz iepirkšanos lielākos daudzumos, pastāv vēl viens paradums cilvēkiem, kas izveidojās pandēmijas laikā – cilvēki veidoja iepirkumu sarakstu, kad devās uz veikaliem. Tas ļauj ātrāk iziet cauri veikalam un nopirkt tieši to, kas ir vajadzīgs, lai ātri dotos prom no turienes. Grūti pateikt, vai šobrīd šis ieradums ir saglabājies, taču pirmajos pandēmijas viļņos tas bija ļoti pamanāms.

Labvēlīga vide alkoholisma attīstībai

Kad sākās mājsēde, tad atļāva iegādāties alkoholu caur interneta veikalu, lai iedzīvotājiem nebūtu kārdinājuma doties ārpus savas dzīvesvietas. Paradoksāli, bet, beidzoties mājsēdei, šī atļauja palika spēkā. Tā ir problemātiskā puse, jo būtībā tika atvieglota pieeja iegādāties alkoholiskos dzērienus.

– Visiem, kas strādāja attālināti no mājām, bija diezgan liels kārdinājums iegādāties alkoholu, jo nekur nav jābrauc, neviens tevi neredz, neviens nevar saost, ka esi iedzēris un domāju, ka daudziem tā bija. Būšana sabiedrībā cilvēkus attur no regulāras alkohola lietošanas. Līdz ar to tā bija labvēlīga vide, lai sabiedrībā pandēmijas laikā attīstītos alkoholisms,– spriež K. Sedlenieks.

Par to, vai pandēmijas ietekmē iedzīvotājiem uzlabojās viņu finanšu pratība, būtu jāveic pētījums, bet K. Sedlenieks uzskata, ka diezin vai, jo finanšu pratība ir saistīta ar ilgtermiņa plānošanu un šajos apstākļos tas nevarēja īpaši mainīties.

Dažviet dzirdētais, ka Covid-19 pandēmijas krīze ir bijusi smaga ekonomikai un daudzi nav izdzīvojuši arī īsti neatbilst patiesībai. Skaidrs, ka tūrisma, ceļošanas un sabiedriskās ēdināšanas jomas piedzīvoja smagas problēmas, tomēr bija jomas, kurām gāja fantastiski labi, tās ir medicīna un viss ar to saistītais, kā arī kokrūpniecībai šis bija viens no labākajiem gadiem, jo cenas un pieprasījums pieauga. Tāpat arī visi piegādes un kurjerdienesti bija ieguvēji pandēmijas laikā. Tika rīkotas izlozes, mudinot cilvēkus pēc iespējas ātrāk izņemt paciņas no pakomātiem, jo tiem bija ļoti liela slodze. Arī tie, kuri bija cītīgi maksājuši nodokļus valstij, saņēma kompensācijas, kas ļāva daudz vieglāk pārdzīvot pandēmijas laiku.

Atsakās no vizītēm pie ārsta

Tieši pirms un pēc ārkārtējās situācijas ieviešanas 2019./2020. gadā tika veikts Eiropas SHARE pētījums par veselību, novecošanos un pensionēšanos Latvijā. Tā rezultātā 31% Latvijas iedzīvotāju 50 vai vairāk gadu vecumā atzina, ka viņu ikdienas aktivitātes Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas laikā bija būtiski ierobežotas, turklāt īpaši to izjutuši lielajās pilsētās dzīvojošie. Vēl 54% ikdienas aktivitātes bija nedaudz ierobežotas, un tikai 13% Covid-19 ietekmi nejuta.

Aptaujā tika jautāts arī par vecāka gadagājuma iedzīvotāju apmeklējumiem pie ārsta un veselības aprūpes sistēmu kopš koronavīrusa uzliesmojuma. Uz aptaujas brīdi 13% atzina, ka ir atteikušies no medicīniskās aprūpes, jo baidījās tikt inficēti ar Covid-19.

Kopumā 26% iedzīvotāju 50 vai vairāk gadu vecumā kopš pandēmijas sākuma saskārās ar situāciju, kad pats (baiļu no Covid-19 dēļ) atlika vai atcēla vizīti pie ārsta vai arī to atcēla vai atlika ārstniecības iestāde. Tādējādi Covid-19 pandēmija ietekmēja veselības aprūpes pieejamību un jārēķinās, ka tam būs vērā ņemamas sekas uz sabiedrības veselību kopumā.

Vienlaikus 15% respondentu 50 vai vairāk gadu vecumā atzina, ka mājsaimniecība “galus savelk” ar pamatīgām grūtībām, bet 40% – ar zināmām grūtībām. 15% kopš Covid-19 uzliesmojuma bija nepieciešams atlikt regulārus maksājumus, tādus kā īre, hipotēkas un aizdevuma maksājumi un/vai komunālo pakalpojumu rēķinus, savukārt 8% bija nepieciešams izmantot savus iekrājumus, lai nosegtu nepieciešamos ikdienas izdevumus.

Laukos veikalus apmeklē retāk

Kāda vietējā Ludzas novada iedzīvotāja atklāj, ka ne tikai mainījušies iepirkšanās paradumi, bet arī dzīve mainījusies pandēmijas laikā. Tas saistīts ar tuva ģimenes locekļa aiziešanu mūžībā Covid-19 infekcijas dēļ, jo nācās uzņemties rūpes par bērnu.

Citi aptaujātie par saviem iepirkšanās paradumiem izsakās apmierinoši. Piemēram, Ināra strādā slimnīcā un atzīst, ka kopējais materiālais stāvoklis ir uzlabojies. Covid-19 pandēmija tam ir palīdzējusi, jo medicīnas darbinieki saņem piemaksas. Taupīt nenākas un īpašu cenu pieaugumu veikalos neizjūt, jo dzīvo viena.

Arī Valentīnas iepirkšanās paradumi nav mainījušies, jo arī viņas prasības nav augstas. Savu drošību sniedz veidotie uzkrājumi nebaltām dienām.

Savukārt lauku iedzīvotāji ar mazākiem ienākumiem stāsta, ka veikalus apmeklē retāk un šajās reizēs cenšas iepirkties uz 2 nedēļām, lai pēc iespējas ilgāku laiku iztiktu bez tā apmeklēšanas. Vecākās paaudzes iedzīvotāju vietā uz veikalu bieži vien nāk viņu ģimenes locekļi vai aprūpētāji. Viņi cenšas reti iziet no mājām, tomēr, ja dodas pastaigās svaigā gaisā, tad izvairās no sabiedrisku vietu apmeklēšanas.

Savukārt tā iedzīvotāju daļa, kura nav vakcinēta, atklāj, ja ikdienas iepirkšanās paradumi nav sevišķi mainījušies, tad specifisku lietu iegādei jāizmanto piegādes pakalpojumi un jāņem talkā internets. Pandēmijas laiks kalpoja kā iepazīšanās laiks ar kurjerdienestiem un pakomātiem, jo nebija citas iespējas kā saņemt vēlamās preces.

Tiešsaistē iepērkas gados jaunāki

Protams, iedzīvotāji joprojām dod priekšroku iepirkšanās reizēm klātienē, taču nenoliedzami pandēmijas laikā pieauga cilvēku skaits, kas iepirkās tiešsaistē un izmantoja piegāžu servisus. Tāpat arī uzņēmumiem nācās būt kreatīviem un meklēt iespējas, kā izplatīt savas preces klientiem pat ja savas durvis klātienes apmeklējumiem bija aizvēruši, citādi nāktos zaudēt cīņā ar saviem konkurentiem.

Pētījumi rāda, ka 64% patērētāju, kas strādā no mājām, arī labprātāk pērk produktus tiešsaistē, nevis apmeklē veikalus klātienē, salīdzinot ar 55% patērētāju, kas strādā ārpus mājām. Patērētāji, kuri augstāk vērtē veselības un drošības aspektus, klātienē iepērkas retāk. Ja darbs no mājām turpināsies ilgtermiņā, tas varētu būtiski ietekmēt mazumtirgotājus, jo sagaidāms, ka klātienes iepirkšanās turpinās samazināties.

Salīdzinot pircēju paradumus dažādās vecuma grupās, secināms, ka biežāk tiešsaistē iepērkas gados jaunāki patērētāji, jo vairāk izmanto tehnoloģiju sniegtās priekšrocības. Gados jaunāki patērētāji ir arī gatavi tiešsaistes pirkumiem tērēt vairāk.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Pandēmijas ietekme – alkoholisms, atteiktas ārsta vizītes” saturu atbild Ludzas Zeme

Foto: RSU vadošais pētnieks Klāvs Sedlenieks.
Foto 1lpp-2: Ilustratīvs attēls. Pandēmijas laikā cilvēki vairāk uz mājām pasūta gatavu ēdienu.