Vai zināt, cik bīstami ir cigarešu dūmi?

Ik gadus no cigarešu smēķēšanas izraisītām slimībām mirst miljoniem cilvēku, bet, neskatoties uz to, cilvēki aizvien turpina smēķēt. Laikam tikai retais šodien nezina, ka cigaretes izraisa vēzi kā arī veicina sirds, asinsvadu, plaušu un dažādas citas saslimšanas. Tāpat no pasīvās smēķēšanas cieš smēķētāja apkārtējie cilvēki, kam pret pašu gribu nākas ieelpot cigarešu dūmus. Bet kāpēc cigaretes ir tik nāvējošas un kas tās padara tik nāvīgas dzīvajiem organismiem?

Cigaretes nāvīgākais posms ir tās aizdedzināšana un dūmu ieelpošana. Kad cigarete tiek aizdedzināta, tā sadedzina tabaku līdz pat 900°C temperatūrā. Degšanas laikā rodas tūkstošiem jaunu ķīmisku savienojumu, kas ir bīstami gan pašiem smēķētājiem, gan apkārtējiem cilvēkiem (pasīvajiem smēķētājiem) un arī mājdzīvniekiem. Esot cigarešu dūmu tuvumā, cieš visi un, jo ilgstošāk tas notiek, jo smagākas sekas ir iespējamas. Cigarešu dūmos ir aptuveni 7000 ķīmisko vielu, tostarp vairāk nekā 70 no tām ir kancerogēnas un var izraisīt vēzi. Tāpat tās var izraisīt arī sirdslēkmi, insultu, plaušu slimības, smaganu slimības un iedragāt kopējo imūnsistēmu. Dažas no cilvēka veselībai kaitīgākajām ir darva, benzopirēns, tvana gāze, arsēns, kadmijs, ūdeņraža cianīds un svins.

Darva tiek uzskatīta par vienu no visbīstamākajiem ķīmisko vielu “kokteiļiem”, ko var atrast cigaretēs. Darvu tradicionāli izmanto ceļu asfaltēšanai, bet cigaretēs darva aktivizējas aizdedzināšanas brīdī. Darvas toksīni var ietekmēt visus ķermeņa orgānus. Cigarešu dūmos esošā darva uzkrājas plaušās un laika gaitā tā plaušu audus pārkrāso pelēkus un pat melnus, izraisot hronisku bronhītu, plaušu vēzi, sirds slimības un citas saslimšanas. Darvas toksīni var izraisīt arī dzeltenbrūnu traipu veidošanos uz smēķētāju pirkstiem un zobiem.

Benzopirēns ir viena no spēcīgākajām vēzi izraisošajām ķīmiskajām vielām, kas ir sastopama cigarešu dūmos. Šo ķīmisko savienojumu plaši izmanto naftas ķīmijas rūpniecībā, savukārt cigaretēs tas var veicināt arī leikēmijas veidošanos.

Tvana gāze ķermenī rada skābekļa trūkumu, tādejādi izraisot ļoti nopietnas veselības problēmas. Asinīs tā izkonkurē skābekli – asins šūnas sāk nodarboties nevis ar skābekļa, bet tvana gāzes transportēšanu, tādejādi tiek traumēta skābekļa pārvietošana un pilnvērtīga organisma funkcionēšana.

Arsēns ir vēl viens ķīmiskais elements, kas ir sastopams cigarešu dūmos un var izraisīt vēzi, kaitēt sirdij un vēnām. Ilgstošas smēķēšanas dēļ organismā uzkrājoties lielākam arsēna daudzumam, var tikt traucēts arī DNS atjaunošanās process.

Cigarešu dūmos ir atrodams arī tāds metāls kā kadmijs, ko parasti izmanto dažādiem mērķiem rūpniecībā – akumulatoros, kodolsistēmas kontrolē, fotokopēšanas iekārtās, lāzerprinteros u.c. Cigarešu dūmos esošais kadmijs tiek uzskatīts par kancerogēnu un var izraisīt vēzi, nieru bojājumus, kā arī veicāt asinsrites nosprostošanos.

Ūdeņraža cianīds veidojas cianīdu apvienojot ar ūdeņradi. Rūpniecībā cianīdu izmanto papīra, tekstila un plastmasas ražošanā. Ūdeņraža cianīds tiek uzskatīts par vienu no bīstamajiem ķīmiskajiem savienojumiem, kas var izraisīt nopietnus sirds un vēnu bojājumus, kā arī palielināt vēža risku.

Svins ir toksisks smagais metāls. To saturošie cigarešu dūmi bojā smadzenes, nervus, nieres un reproduktīvo sistēmu, izraisa mazasinību un kuņģa problēmas.

Slimību profilakses un kontroles centrs uzsver, ka cigarešu smēķēšanai ir akumulatīva ietekme uz cilvēka organismu – jo ilgstošāk un vairāk tiek smēķēts, jo lielāks ir organismam radītais kaitīgums. Tāpēc ir svarīgi atmest smēķēšanu pēc iespējas ātrāk un nekavējoties – tas samazinās potenciālo kaitējumu gan paša smēķētāja organismam, gan apkārtējiem cilvēkiem. Smēķēšanu atmest var palīdzēt dažādi moderni aizstājēji, piemēram nikotīnu saturošas košļājamās gumijas un plāksteri. Savukārt tiem, kas nespēj atmest uzreiz, vismaz sākumperiodā ir iespējams pāriet uz veselībai mazāk bīstamām bezdūmu alternatīvām, piemēram, karsējamo tabaku. Ir gan jāņem vērā, ka arī šie produkti nav bez riska.

Ja tomēr pašam smēķēšanu neizdodas atmest, palīdzību var meklēt pie ģimenes ārsta vai narkologa. Anonīmu palīdzību smēķēšanas atmešanai iespējams saņemt arī zvanot uz Konsultatīvo tālruni smēķēšanas atmešanai: 67037333.