Latgalietis – latvietis ar pievienotu vērtību

Par latgaliešu valodas lomu, nozīmi un funkcijām mūsdienās stāsta literatūrzinātniece, filoloģijas doktore un Latgaliešu kultūras biedrības vadītāja Ilga Šuplinska. Kā pirmo viņa izceļ jautājumu par latgaliešu valodas vietu publiskajā telpā, tostarp medijos, kā arī par latgaliešu valodas mācības iespējām skolās.

Tagad diezgan daudz ir cilvēku, kuri kopj latgalisko. Šobrīd ir ielikti visi pamata akmeņi, kas neļauj runāt par to, ka latgaliešu valoda ir pakļauta iznīcībai, tomēr literatūrzinātniece ir sarūgtināta, ka valstī joprojām nav ilgtermiņa politikas latgaliešu valodas attīstībai.

Par latgaliešu valodas lomu mūsdienās

Par mūsdienu latgaliskās kultūrvides situāciju un latgaliešu valodas lietojuma sfērām šodien stāsta Latgaliešu kultūras biedrības vadītāja Ilga Šuplinska, kas ir pazīstama latviešu literatūrzinātniece, docētāja, pētniece un politiķe. 2008. gadā Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” pasniegšanas ceremonijā viņa atzīta par gada cilvēku, bet 2016. gadā — par gada cilvēku kultūrā.

Latviešu valodai vēsturiski izveidojušās divas rakstu tradīcijas – latviešu literārā valoda un latgaliešu rakstu valoda, stāsta I. Šuplinska. Turpinās latgaliešu valodas izpēte, vairāk kā desmit gadu garumā notikušas starptautiskas latgalistikas konferences. 2023. gada septembrī tika organizēts Latgales starpkongress, kā laikā 7 paneļdiskusijās 48 eksperti un jomas pārstāvji apsprieda Latgales attīstības aspektus, t.sk. latgaliešu valodas ilgtspēju un izglītības kvalitāti, un pieejamību.

Valodai ir jāparādās skolā!

2011. gadā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aptauja parādīja, ka latgaliešu valodu ikdienā lieto 8,8% Latvijas iedzīvotāju, tas ir 164,5 tūkstoši cilvēku, tostarp Latgalē – 97,6 tūkstoši, šeit runā latgaliski 35,5% cilvēku. Visbiežāk latgaliešu valoda tiek lietota Kārsavas, Baltinavas un Varakļānu teritorijās, kur vairāk nekā trīs ceturtdaļas iedzīvotāju ikdienā sarunājas latgaliski. Latgales lielajās pilsētās latgaliešu valoda tika lietota salīdzinoši retāk.

2022. gada pieaugušo izglītības aptaujā, kas nevar tikt salīdzināti ar 2011. gada datiem (mazs respondentu skaits un cita metodoloģija), tika iegūti šādi dati: latgaliešu valodas lietotāju skaits Latvijā ir 8%, savukārt Latgalē procentuāli tas ir nedaudz pieaudzis – līdz 37,1%.

Vajag ņemt vērā, ka 2022. gada aptauja bija nepilnīga, jo tajā bija tikai ap 8000 respondentu (no Latgales nepilns tūkstotis). Turklāt pēdējā intervijā bija vecuma ierobežojums – aptauja tika veikta pieaugušo izglītības kontekstā, tas nozīmē, ka te nebija jauniešu un pensionāru, kas ir lielākā daļa valodas lietotāju.

– Protams, valodas lietotāju skaits saruks, ja valoda neparādīsies skolā,– apgalvo I. Šuplinska. – Uz to mēs uzstājam jau kopš 2012. gada, bet kopš 2017. gada – sistemātiski. Katrā izglītības posmā jābūt vismaz vienam latgaliešu valodas vai novadpētniecības mācības kursam (vienreiz sākumskolā, pamatskolā, vidusskolā vai profesionālajā izglītībā). Tikai tad mēs varam sākt runāt par to, ka valoda saglabājas.

Valoda attīstās, ja funkcionē visās dzīves sfērās

– Ja valodas funkcionalitāte skolā ir tikai izvēles priekšmets un tikai daļā skolu, tad tas ir divu paaudžu jautājums, kurā valoda apstājas savā attīstībā un pakāpeniski izzūd. Ja skatāmies globāli, tad 21. gadsimtā valodas iet bojā katru dienu, bet izdzīvo tā valoda, kas ir virtuālajā telpā, tāpēc svarīgi ir lietot valodu internetā, IT sistēmās, jo digitālas pēdas grūti iznīcināt.

Pēc filoloģijas doktores vārdiem, šobrīd ir ielikti visi pamata akmeņi, kas neļauj runāt par to, ka latgaliešu valoda ir pakļauta iznīcībai. Proti, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija jau 2012. gadā sadarbībā ar citām augstskolām izveidoja mūsdienu latgaliešu valodas korpusu un lietuviešu-latviešu-latgaliešu biežuma vārdnīcu (10 000 vārdu). Protams, svarīgi šo pamatu pilnveidot. Tas arī tiek darīts.

Tāpat lietišķajā sfērā ir vairākās biedrības, kas savu dokumentāciju raksta latgaliski, kas projekta atskaites sagatavo latgaliski, ir vairāki novadi, kur domes sēdēs runā latgaliski (Rēzeknes novadā, Balvu novadā). Situācija it kā uzlabojas, bet nav izmantots tas potenciāls, kas varētu saglabāt arī lietotāju.

Valoda attīstās, ja tā funkcionē pilnīgi visās dzīves sfērās, kādās cilvēks iesaistīts. Bet izšķirīga ir izglītības sfēra, darījumu sfēra, zinātne. Un, protams, lai to lietotu tautā, arī medijos. 2012. gadā Latvijas radio parādījās Latgales studija, te visintensīvāk un regulārāk veido latgalisko informatīvo telpu, kas līdzās lakuga.lv (kopš 2007. gada) jau vismaz daļēji nosedz tās ikdienas mediju vajadzības, ko cilvēks patērē.

Galvenais latgaliskās kultūras vēstītājs tagad ir internets. Izveidotas daudzas mājaslapas, Facebook konti, kas tiek uzturēti vai nu tikai latgaliešu valodā, vai nu pamatā latgaliešu valodā: Latgaliešu kongress, kustība “Volūda”, Latgaliešu studentu centrs, Latgaliešu kultūras biedrība, Latgales Saeima, Upītes nemateriālās kultūras mantojuma centra mājaslapa. Proti, tagad ir diezgan daudz cilvēku, kuri kopj latgalisko.

– Mēs varam redzēt kultūras jomā, mediju telpā diezgan sistemātisku latgaliešu valodas lietošanu,– pārliecināta Ilga Šuplinska.

Trūkst iniciatīvas no pašvaldībām

Lai mēs teiktu, ka valodas funkcionalitāte tiek izmantota arī darījumu sfērā, tomēr pietrūkst iniciatīvas no pašvaldībām, uzskata filoloģijas doktore I. Šuplinska. Pašvaldībās viss rit ierastajā gaitā, un daži joprojām nezina vai jūtas izbrīnīti, ka viņi iesniegumu var rakstīt arī latgaliski. Bet skaidrs, ka tā nav tikai pašvaldības problēma – ir paaudzes, kas latgaliski vispār nemācījās skolā, tikai pēdējos gados latgaliešu valoda kā fakultatīvs parādās skolās.

– Līdz ar to viens no mūsu priekšlikumiem ir bijis pēc Latvijas Vēsturisko zemju likuma apstiprināšanas gādāt, lai katrā pašvaldībā ir amata vienība, amata vieta, tieši latgaliešu valodas konsultācijām. Vai tas ir saistīts ar ceļa zīmēm, vai ar iesniegumu rakstīšanu, vai ar vietējo mediju konsultēšanu. Pagaidām šī iniciatīva nav sadzirdēta,– atzīst I. Šuplinska.

Tomēr jāpiemin, ka Valsts valodas centrā jau trešo gadu strādā Māra Mortuzāne-Muravska, kura veic šo funkciju. Protams, viena pati viņa nevar visu nodrošināt, bet labi, ka ir konkrēts cilvēks, pie kura vērsties, ja rodas jautājumi latgaliešu pareizrakstībā. Tāds amats ir svarīgs tieši Latgales plānošanas reģiona pašvaldībām, uzskata I. Šuplinska.

Valodas attīstību var veicināt mediji

Gribētos, lai medijos katru dienu būtu kaut piecu minūšu ziņas latgaliski, pauž I. Šuplinska. Turklāt gribētos, lai tas būtu sabiedriskais medijs – 1. vai 2. Latvijas programma, reģionālās ziņas, lai raidījumus bērniem un jauniešiem dublētu latgaliešu valodā. Lai, veidojot jaunus produktus vai popularizējot pakalpojumus, gan privātie, gan pašvaldības uzņēmumi krietni aktīvāk izmantotu latgaliešu valodu.

Lingvistiskā ainava jau ir mainījusies Ludzas, Kārsavas, Baltinavas, Rēzeknes teritorijās, tagad arī Satiksmes ministrija, pildot Vēsturisko zemju likumu, liek ceļazīmes un uzrakstus latgaliski visā Latgalē. Tas ir svarīgi tāpēc, ka, ja valoda ir redzama, tā zemapziņā ietekmē cilvēku un viņš saprot, ka tā ir dabiska un videi piemērota valoda un saziņas veids. Tātad, darīt ir ko, secina I. Šuplinska un uzsver: regularitāte izglītībā un tieši medijos var veicināt ne tikai valodas attīstību, bet var veicināt arī pašapziņas pieaugumu.

Daudzi ir ieņēmuši savu nišu

I. Šuplinska atzīst, ka pēdējā laikā ir krietni vairāk projektu, kas rauga izskaidrot latgalisko nozīmību plašākai sabiedrībai un uzrunāt dažādas mērķauditorijas. Jo padomju domāšana un savas vēstures nezināšana neļauj daudziem atgriezties atpakaļ pie savas latgaliskās identitātes.

– Mums ir brīnišķīgi paraugi uzņēmējdarbībā, arī pasaules līmenī, kas ļauj attīstīt mūsdienīgas prasmes, kompetences un produktus. Tiem, kuri jau sapratuši, ka Eiropas vērtības ir dažādībā, ir atraduši vietu arī latgaliskajam. Te varu pieminēt Upītes nemateriālās kultūras mantojuma telpu, ZS Kotiņi, Lūznavas muižu, Aglonas maizes muzeju. Ir diezgan daudz tādas saliņas, kas savu nišu jau ir ieņēmušas.

Latgaliskais ir daļa no latviskā

Latgaliešu valodā runā ģimenēs, izdod grāmatas, raksta dzejoļus un dziesmas, sazinās internetā, māca skolēniem skolās. Latgaliešu valodas izmantošana ikdienā neapšaubāmi pietuvina cilvēkus Latvijai un dara cilvēkus latviskākus, uzskata Ilga Šuplinska.

– Pirmkārt, ir veiktas vairākas aptaujas, kas pierāda arī patriotisma pieaugumu tieši tajās ģimenēs, kurās runā latgaliski un lieto valodu. Un otrkārt, ir jāsaprot, ka latgaliskais ir daļa no latviskā.

I. Šuplinska pastāstīja, ka viņai nesen bija intervija ar Andri Slišānu, kurā viņš skaidri atbildēja uz jautājumu par piederību: “Kas es esmu? Pirmkārt, es esmu latvietis. Otrkārt, es esmu latvietis ar pievienotu vērtību, jo esmu latgalietis ar latgaliešu valodu”. Te neko vairs piebilst nevar.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Latgalietis – latvietis ar pievienotu vērtību” saturu atbild Ludzas Zeme