Jaunsardze – goda lieta - Ludzas Zeme

Jaunsardze – goda lieta

Jaunsardze – goda lieta
5
(4)

Šoreiz uz sarunu aicinājām Ivaru Novožilovu, kurš strādā par instruktoru Jaunsardzē kopš 2005. gada. Viņš stāsta, kas ir svarīgākais darbā ar jaunsargiem, kā notiek pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanas apmācība, kā jaunieši māca topogrāfiju, kādas prasmes un iemaņas viņi iegūst. Uzzināsim, kādos pasākumos piedalās Ludzas, Ciblas, Kārsavas, Zilupes un Pildas jaunsargi, kā arī kādas rakstura īpašības attīstās jaunsargos.

 

Instruktors Ludzā un Ciblā

Jaunsargu instruktors Ivars Novožilovs organizē un pasniedz Jaunsardzes interešu izglītību Ludzas pilsētas vidusskolā, Ludzas 2. vidusskolā un Ciblas vidusskolā. Kopā trīs skolās ir 66 jaunsargi, pārsvarā tie ir pamatskolas audzēkņi. I. Novožilovs kļuva par jaunsargu instruktoru 2005. gadā. Ieraugot sludinājumu laikrakstā “Ludzas Zeme”, viņš aizbrauca uz pārrunām.

– Man paskaidroja pienākumus, kurus būs jāveic, jau pēc piecām minūtēm sapratu, ka tas ir mans. Es piekritu un nenožēloju.

Kopš bērnības Ivaram patīk daba, fizkultūra, ieroči, disciplīna, aktīvs dzīvesveids, viņš ar kājām izstaigājis teju visu Ludzas novadu, tāpēc darbs Jaunsardzē izrādījās viņam pati piemērota nodarbošanās.

Darbs ar jauniešiem nav no vieglajiem, atzīst I. Novožilovs, taču viņš gūst iedvesmu, atradoties ar skolēniem “uz viena viļņa”. Ivars papildināja savas zināšanas, un jau 2012. gadā ieguva maģistra grādu pedagoģijā.

Skolēni nav militārpersonas, viņi nepakļaujas instruktoram kā komandierim, tāpēc, lai bērni apgūtu mācību programmu, lai viņiem būtu interesanti, instruktoram jāsadzīvo ar bērniem, jāsaprot viņi, tikai tad būs atgriezeniskā saite un atdeve, uzskata I. Novožilovs.

 

Valodas barjeras nav

Nodarbības notiek Ciblā un Ludzā, vienu reizi nedēļā, divas mācību stundas. Ciblas vidusskolā nodarbības notiek klasē, sporta zālē vai svaigā gaisā. Ir arī pārgājieni. Savukārt Ludzas jaunsargi no abām Ludzas vidusskolām pulcējas kopā Ludzas pilsētas vidusskolas telpās vai Jaunsardzes bāzē Stroda ielā 12, Ludzā. Nodarbības notiek latviešu valodā. Kaut gan vienībā ir vairāku tautību skolēni, valodas barjeras nav.

Jaunsargi ar instruktoru pārgājienā Ludza-Čodarāni-Franapole.

 

Jaunsardzes vienība Ciblā pastāv 16 gadus, Ludzā – 19. Agrāk bērni no lauku un pilsētu skolām atšķīrās, tagad starpības nav, atzīst I. Novožilovs. Ludzā mācās daudz bērnu no laukiem, savukārt Ciblā mācās daudz pilsētnieku.

Instruktoram ir arī palīgu grupa, kuras sastāvā ir pieci pieredzējuši jaunsargi, kuri mācās 11. – 12. klasē. Palīgu grupā atlasīti paši labākie un atbildīgākie jaunsargi, kuri palīdz instruktoram pasākumos – pārgājienos, orientēšanās, šaušanā.

 

Māca sniegt pirmo medicīnisko palīdzību

Jaunsargu apmācības programmā ir arī dažas nodarbības, kas paredzētas pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanas apmācībai. Tas notiek praktiski. Pats galvenais ir rīcība negadījuma vietā. Palīdzības sniedzējam ir jāsaprot, kas ir jādara, sākot no zvanīšanas attiecīgajām iestādēm līdz pat palīdzības sniegšanai cietušajiem.

Pirmā medicīniskā palīdzība. Asins apturēšana, spiedošā pārsēja uzlikšana cietušajam.

 

– Vienkāršākais ir asins apturēšana, katrs trenējas praktiski un pārsien cietušajam roku, kāju, galvu, proti, ka ir paredzēts scenārijā. Mums ir viss nepieciešamais praktiskajām nodarbībām, pat manekens,– stāsta I. Novožilovs.

Apmācība caurvijas arī ar citām iemaņām, piemēram, jaunsargus māca, ko darīt, ja cilvēks slīkst vai iekritis ledū. Stāsta ne tikai teoriju, bērni izspēlē situāciju praktiski. Piemēram, stadionā sniegā atrodas kāds skolēns, bet jaunsargiem vajag viņu izvilkt ārā, it kā no ūdens.

Jaunsargi mācās veidot improvizētās nestuves cietušā nogādāšanai drošā vietā.

 

– Es izstāstu scenāriju, bet jaunsargu grupa sāk domāt, ko darīt: lemj, piemēram, kurš zvanīs glābējiem, kurš metīs virvi, kurš palīdzēs izvilkt cietušo ārā, kurš pārsies cietušajam, piemēram, pārsistu roku,– stāsta I. Novožilovs.

Nesen jaunsargi mācījās veidot improvizētas nestuves cietušā nogādāšanai uz drošu vietu. Tas ir komandas darbs, uzsver instruktors, katram ir sava loma. Pēc tam bērni mainās lomām, viņiem ļoti patīk šādas praktiskas nodarbības.

Ludzas vienības jaunsargi 1949. gada 25. marta deportācijas upuru piemiņas brīdī Ludzas dzelzceļa stacijā 2022. gadā.

 

Jaunieši mācās topogrāfiju

Vairāki jaunsargi stāsta, ka viņi tagad neapmaldīsies mežā, jo māk orientēties. I. Novožilovs uzsver, ka topogrāfija ir viens no pamatiem, ar ko nodarbojas jaunsargi.

– Sākumā apmācības notiek klasē, bērnus iepazīstina ar teoriju, kas ir kompass, kas ir karte. Tikai pēc tam mēs veicam nelielus pārgājienus – sākumā ap skolu, ar laiku – tālāk. Pamazām jaunsargi sāk orientēties nevis ar Google maps, bet ar karti,– stāsta instruktors.

Vēlāk instruktors pārgājiena maršrutā saliek kontrolpunktus. Lai pierādītu, ka kontrolpunkts ir atrasts, katru punktu nepieciešams nofotografēt. Kad instruktors redz, ka jaunsargi jau prot patstāvīgi orientēties dabā, viņiem atļauj iet arī pilsētā (Ciblā – ciematā). Pamazām pārgājieni kļūst garāki, līdz 5 kilometriem, jaunsargiem rīko sacensības, tās viņiem ļoti patīk. Atsaucība ļoti liela.

Nākamais etaps ir, kad jaunsargi iet pārgājienā ārpus apdzīvotas vietas. Bērni paši vada grupu ar kartes palīdzību, mainoties, bet instruktors iet aizmugurē, tādā veidā audzinot atbildību. Orientēšanās ir viena no patīkamākajām un iemīļotākajām nodarbībām, atzīst I. Novožilovs.

Jaunsargu instruktors Ivars Novožilovs rāda albumus, kuros tiek glabātas jaunsargu fotogrāfijas, sākot ar 2005. gadu.

 

Liela uzmanība drošībai

Jaunsardzē ir savi drošības noteikumi, stāsta I. Novožilovs, katra semestra sākumā jaunsargi ar tiem iepazīstas un parakstās.

– Mēs atgādinām, pastāstām, atkārtojam drošības noteikumus pasākumos un nodarbībās. Tam tiek pievērsta ļoti liela uzmanība, lai nebūtu starpgadījumu.

Papildus, ja nodarbībā vai pasākumā ir paaugstināts risks, tad nodarbības sākumā bērni parakstās tieši par to nodarbību. Nevienā pārgājienā vai orientēšanās nodarbībā neviens jaunsargs netiek laists, pirms viņš nav parakstījies par drošības noteikumu ievērošanu, tas tiek ievērots ļoti stingri, stāsta I. Novožilovs.

Drošībai Jaunsardzē pievērš pastiprinātu uzmanību. Tiek izstrādāta riska tabula, ja ir slikti laika apstākļi, piemēram, aukstums, stiprs vējš vai slikta redzamība, tad instruktors var atcelt pasākumu.

Jaunsardzes sporta spēlēs Gulbenē 2023. gadā jaunsargs Sintija Onukrāne izcīnīja 3. vietu militārajā stafetē.

 

Vecāki paraksta atļauju dalībai

Kad notiek ierastā nodarbība vienu reizi nedēļā, vecākiem nav nepieciešams dot bērnam atsevišķu atļauju, jo viņi paraksta līgumu, kurā teikts, ka atļauj savam bērnam piedalīties nodarbībās attiecīgi mācību grafikam.

Tomēr, kad tiek organizēti pasākumi ārpus nodarbībām, piemērām, citās dienās vai brīvdienās, piemēram, ja jaunsargi plāno doties pārgājienā uz visu dienu, tad jaunsargu instruktors brīdina gan skolas vadību, gan vecākus. Vecāki papildus paraksta veidlapu “Vecāku atļauja”, ka piekrīt par bērna piedalīšanos, piemēram, orientēšanās sacensībās. Ja nav parakstīta vecāku atļauja, tad Jaunsardzes pārstāvji nav tiesīgi atļaut bērnam piedalīties pasākumā.

– Vecāki saprot šo nosacījumu, ar viņiem nekad problēmu nav,– saka jaunsargu instruktors.

 

Vērtīgi un lietderīgi pavadīts laiks

Ivars Novožilovs uzskata, ka jaunsargi vērtīgi un lietderīgi pavada laiku pēc mācību stundām, draudzējas, iegūst ne tikai zināšanas, bet arī prasmes, kas nepieciešamas dzīvē, kaut ko jaunu arī morālā ziņā. Bērns attīstās fiziski, sāk saprast, ko viņš var, ko nevar, tas ir tikai pozitīvi viņa tālākajā attīstībā, uzskata jaunsargu instruktors. Svarīgi arī, ka bērni sāk strādāt kopā, viņi saprot savu lomu komandā. Tiek iegūtas iemaņas saskarsmē, iemācās sadarboties, veidot kontaktus, kas noteikti palīdzēs turpmākā dzīvē.

Bet tie, kuri savu dzīvi vēlāk saista ar militāro sfēru, satiekot instruktoru, izteic pateicību par to, kas iegūts Jaunsardzē – disciplīnu, atbildības sajūtu, militāro sagatavotību –, jo tas viņiem ļoti palīdz, strādājot gan Robežsardzē, gan Valsts policijā, gan NBS. Viņi stāsta, ka jau pēc pirmajām nodarbībām izglītības iestādē pasniedzēji redz, ka sagatavotība ir augstākā līmenī, nekā pārējiem, tāpēc var kļūt par palīgiem. Pieredze Jaunsardzē ir pluss, jo viņiem vieglāk iet to ceļu, vieglāk pabeigt Robežsardzes koledžu.

 

Kārsavā, Zilupē un Pildā atsāks darbu instruktori

Jaunsargu grupas ir ne tikai Ludzā un Ciblā, bet arī Kārsavā, Zilupē un Pildā. Kārsavas vidusskolā ir 3 jaunsargu grupas (45 jaunsargi), taču sakarā ar Jaunsargu instruktora Gunāra Leļa darba tiesisko attiecību pārtraukšanu 2023. gada decembrī, jaunsargu nodarbības pagaidām nenotiek. Tuvākajā laikā tiek plānota grupu pārņemšana, pēc kā apmācības tiks atsāktas.

Zilupes vidusskolā 2022./2023. mācību gadā bija 4 jaunsargu grupas (66 jaunsargi), savukārt Pildas pamatskolā – viena jaunsargu grupa (17 jaunsargi). Zilupes vidusskolā un Pildas pamatskolā jaunsargu instruktore ir Kristīne Bondarenko, kura ar 2022. augustu aizgāja bērna kopšanas atvaļinājumā, tāpēc 2022./2023. mācību gadā viņu aizvietoja cits jaunsargu instruktors – Renārs Puncuļs. Tomēr sakarā ar R. Puncuļa amata maiņu no 2023. g. septembra līdz šim brīdim nodarbības nenotiek, taču jau šomēnes (februārī) jaunsargu instruktore K. Bondarenko plāno turpināt vadīt jaunsargu nodarbības, ziņo Jaunsardzes centra 2. novada pārvaldes vadītājs majors Edmunds Zelenovs.

 

Patriotiskā audzināšana

Jaunsargu instruktori ne tikai veicina jauniešu fizisko un garīgo attīstību, bet arī pilnveido un nostiprina pilsonisko pašapziņu un rada jauniešiem izpratni par valsts aizsardzību.

Ludzas novada jaunsargu grupas katru gadu satiekas vairākos kopīgos pasākumos – zvēresta pieņemšanā, vasaras nometnē, Lāčplēša dienai veltītajā lāpu gājienā Ludzā, godinot Latvijas brīvības cīnītājus. Ziemā jaunsargi piedalās Barikāžu atceres pasākumā, pavasarī – piemiņas brīdī, kad Latvijas iedzīvotāji piemin 1949. gada 25. marta deportāciju upurus.

Lāčplēša dienai veltīts lāpu gājiens Ludzā pērn 11. novembrī, godinot Latvijas brīvības cīnītājus.

 

Vasarā tiek organizēta jaunsargu nometne, kad bērni trīs dienas dzīvo dabā, taču tas nav atpūtas vai izklaidējošs pasākums, uzsver I. Novožilovs. Nometne ir mācību gada laikā apgūtas jaunsargu programmas realizēšana, citiem vārdiem sākot, pārbaude.

Ludzas vienības jaunsargi piedalās arī 18. novembra parādē Rīgā – kā skatītāji vai dalībnieki. – Divas reizes mūsu skolēni brauca uz parādi kā dalībnieki, tas bija liels gods,– pastāstīja I. Novožilovs. – Viens mūsu jaunsargs bija pats jaunākais parādes dalībnieks.

Jaunsargi grib būt Jaunsardzē un uzskata to par godu, to apliecina dalība lapu gājienos 11. novembrī Ludzā. Gadās arī tā, ka organizatori pat nevar uzņemt visus gribētājus, tāpēc tagad regulē to daudzumu. Tas ir ļoti svarīgs rādītājs, uzskata I. Novožilovs.

Gājiens Ludzas ielās 2022. gada 25. martā.

 

Kārsavā un Zilupē arī rīko pasākumus

Kārsavas jaunsargi 2023./2024. mācību gadā no septembra līdz decembrim piedalījās 3 nometnēs, 4 pārgājienos un 2 patriotiskos pasākumos: 18. novembrī Rīgā apskatīja Nacionālo bruņoto spēku parādi un apmeklēja Kara muzeju.

Zilupes vidusskolas un Pildas pamatskolas jaunsargi 2022./2023. mācību gadā piedalījās ekskursijā uz Valsts robežsardzes koledžu Rēzeknē, kur apskatīja un iepazina robežsargu ikdienas dienestu, iepazinās ar koledžas telpām un kinologu dienesta īpatnībām. Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas sarīkotajā “atvērto durvju dienā” jaunsargus iepazīstināja ar turpmākajām studiju iespējām, tāpat arī viņi piedalījās patriotiskajā pasākumā “Apkārt Latvijai”.

 

Svarīgākais ir kontakta izveide

Svarīgākais jaunsargu instruktoram darbā ar jaunsargiem ir izveidot kontaktu un atrast kopēju valodu ar dažāda vecuma jauniešiem, kļūt par viņu draugu un autoritāti vienlaikus. Apmācīt jaunsargus atbilstoši Jaunsardzes mācību programmai tā, lai jaunsargam būtu interesanti apgūt jaunas zināšanas un iemaņas, kas viņam noderēs turpmākajā dzīvē. Instruktors audzina jauniešiem patriotismu, mīlestību pret dzimto pilsētu, novadu un Latviju.

Nav svarīgi kādu profesiju jaunietis izvēlēsies turpmāk, galvenais, ka viņš būs savas pilsētas, novada un Latvijas patriots.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Jaunsardze – goda lieta” saturu atbild Ludzas Zeme

Noklikšķiniet uz zvaigznes, lai to novērtētu!

Vidējais vērtējums 5 / 5. 4