Zilupieši uzskata, ka pozitīvu izmaiņu nebūs

Zilupes novads izveidots 2002. gadā, apvienojoties Zilupes pilsētai un Zaļesjes pagastam. 2009. gadā tajā iekļāva arī Lauderu un Pasienes pagastus. Novada centrs ir Zilupes pilsēta, attālums līdz Ludzai ir 35 kilometri. Zilupes iedzīvotāji netic, ka administratīvi teritoriālās reformas rezultātā kaut kas varētu uzlaboties, viņus satrauc darba vietu trūkums, infrastruktūras nepieejamība, savukārt jauniešiem trūkst atpūtas vietu.

Novada īss raksturojums

Zilupes novada kopējā platība ir 32 273 hektāri, Zilupes pilsēta aizņem 460 ha lielu platību, Pasienes pagasts – 11 925 ha, Lauderu pagasts – 9100 ha.

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem 2020. gada sākumā Zilupes novadā kopumā bija deklarēti 2801 iedzīvotājs, no tiem Zilupē – 1401, Lauderu pagastā – 286, Pasienes pagastā – 521, Zaļesjes pagastā – 593. Gada laikā iedzīvotāju skaits saruka par 83 iedzīvotājiem, jo 2019. gada sākumā Zilupes novadā kopumā bija deklarēti 2884 iedzīvotāji.

Valsts ieņēmumu dienesta statistikas dati rāda, ka Zilupes novada 2019. gadā ieturētais un aprēķinātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis sasniedza 1147,85 tūkst. eiro. Zilupes novada pašvaldības budžeta IIN ieņēmumi uz 1 iedzīvotāju pērn sastādīja 315,2 eiro, kas ir viszemākais starp Ludzas, Kārsavas un Ciblas novadiem.

Lursoft pieejama informācija rāda, ka Zilupes novada uzņēmumi ar vislielāko gada apgrozījumu 2019. gadā ir ZS Mežāres A ar 1,6 miljoniem eiro, ZS Akmeņlauki – 934 tūkst. eiro, SIA Smart Trans – 893 tūkst. eiro un SIA Vinca Agro 574 tūkst. eiro. Uzņēmumi ar vislielāko gada apgrozījuma pieaugumu 2019. gadā attiecībā pret 2018. gadu ir SIA Vinca Agro – 69%, ZS Mežāres A – 30% un SIA Smart Trans – 23%. Pērn Zilupes novadā reģistrēti 4 uzņēmumi, bet likvidēti 3, šogad vēl neviens nav reģistrēts, bet 6 jau ir likvidēti.

Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem šī gada jūnija beigās Zilupes novadā bija 318 bezdarbnieki. Bezdarba līmenis sastādīja 19%. Reģistrētais bezdarba līmenis valstī jūlija beigās bija 8,6%, Latgales reģionā – 16,1%.

Atceras Zilupes novada pirmsākumus

Tagadējais Zilupes novada domes priekšsēdētājs Oļegs Agafonovs vada novadu jau 15 gadus kopš 2005. gada, līdz ar to viņš ir 2009. gada reformas tiešs liecinieks. Tolaik reformu virzīja Tautas partija. Zilupieši, atceroties sava novada pastāvēšanas laikus, uzskatīja, ka tas bija labākais laiks priekš Zilupes novada, tāpēc pauda vēlmi atdalīties no Ludzas rajona.

O. Agafonovs atceras, ka novada izveides priekšnosacījumi paredzēja, ka jābūt savai skolai, bērnudārzam, kultūras namam. Uz Zilupi brauca gan ministrijas, gan rajona izveidotās komisijas, kuras skatījās, kā dzīvo Zilupē un redzētais viņus pārsteidza. Jau tolaik Zilupe par saviem līdzekļiem bez Eiropas Savienības līdzfinansējuma izbūvēja stadionu, bērnudārzu, kultūras namu un ceļus, kas tolaik nebija citās pilsētās. Redzētais komisijas locekļiem ļoti patika, tāpēc viņi atzina, ka Zilupes novads var eksistēt patstāvīgi. Zilupes piemēram tālāk sekoja arī Kārsavas un Ciblas novads.

Šī nebūs pēdējā reforma

Arī šobrīd Zilupes novads varētu turpināt pastāvēt atsevišķi, jo iedzīvotājiem visi pakalpojumi ir pieejami tepat uz vietas, kā arī notiek cieša sadarbība ar Ludzas novadu un tās iestādēm. Tomēr pamazām iedzīvotāji ir spiesti doties arvien tālāk un tālāk no savas dzīvesvietas uz pilsētu centriem, lai nokārtotu nepieciešamos dokumentus, tas notiek neatkarībā no reformas. Redzams, ka arī topošā novada centru – Ludzu – pamet bankas un valsts iestādes.

Protams, iedzīvotāju novadā kļūst mazāk, atzīst domes priekšsēdētājs. Novada liktenis viņam nav vienaldzīgs, tāpēc pašvaldības darbs ir orientēts uz iedzīvotājiem. Tieši tāpēc kopš 2005. gada netiek paaugstināti apkures un ūdens tarifi, kā arī īres maksa. Skaidrs, ka šie zemie tarifi nesaglabāsies pēc novadu apvienošanas. Novadam ir visi nosacījumi, lai bērni saņemtu labu izglītību, jauniešu centrā pieejami 30 dažādi pulciņi, darbojas Sporta skola, bērnudārzā katram audzinātājam 2 augstākās izglītības.

– Ticiet man, šī reforma nebūs pēdējā. Pašvaldībā strādāju ļoti ilgi. Ja Latvijā turpināsies tāda pati situācija un saruks iedzīvotāju skaits, tad drīzumā pēc 8 gadiem vairs nebūs tāda Ludzas novada, bet apvienos jau Rēzeknes novadā,– spriež O. Agafonovs, kurš to ir apspriedis arī ar citiem novadu vadītājiem. Viņaprāt, varētu vēl mazliet – kādus 4 gadus – nogaidīt un tad uzreiz apvienot Rēzeknes novadā.

Viss atkarīgs no jaunā novada varas

Nevis reformas palīdzēs uzbūvēt valsti, bet darba vietas, kas noturētu ģimenes novados, jo tepat varētu nopelnīt. Vietējie iedzīvotāji, kuri dodas strādāt uz ārzemēm, domes priekšsēdētājam kādā sarunā atklāja, ka nebrauktu prom no šejienes, ja tepat varētu nopelnīt 1000 eiro mēnesī.

Viss būs atkarīgs no jaunās varas un tās īstenotās politikas, vadot lielo Ludzas novadu. Iespējams, kāds vadītājs visu koncentrēs tikai centrā, kāds izlems kaut ko dot arī attālākajām novada vietām. Tuvojošās vēlēšanas solās būt interesantas, spriež O. Agafonovs. Daudzi interesējas, vai šajās vēlēšanās piedalīsies arī pats domes priekšsēdētājs, taču viņš vēl nevienam neko nesola, jo laika pietiek. Viņš uzskata, ka jādod strādāt cilvēkiem, kurus uztrauc mazo novadu liktenis nevis tādiem, kuri teiks, ka labāka ir Kārsava vai Ludza. Citādi jēgas nebūs, visiem ir draudzīgi jāapsēžas un jāspriež, kas ir pats nepieciešamākais.

Apvienojoties Zilupes novads varēs realizēt kādu svarīgu projektu, kas iepriekš nebija iespējams, tas ir pluss. Taču arī tas būs atkarīgs no jaunās novada vadības, kas izlems, vai šeit šis projekts ir nepieciešams. Tomēr priekšsēdētājs cer, ka viss būs labi.

Jaunajam novadam vajadzīga neitrāla persona

Anatolijs Lapiks bija Zilupes pilsētas domes priekšsēdētājs dažus gadus, sākot no 2001. gada, viņa klātbūtnē 2002. gadā notika Zilupes pilsētas un Zaļesjes pagasta apvienošana vienā Zilupes novadā. Toreiz apvienošana notika it kā brīvprātīgi, tomēr tā bija piespiedu kārtā, jo lēmējs bija valdība. Tika noteikts, ka Zilupei vajag ar kaut ko apvienoties.

Gaidāmajai administratīvi teritoriālajai reformai viņš līdzi neseko, tāpat nezina nedz par Zilupes, Kārsavas vai Ciblas novadu finansiālajām plūsmām un iespējām. Laiks rādīs, vai jaunā reforma nesīs kādu labumu. A. Lapiks uzskata, ka viss būs atkarīgs no ievēlētā jaunā novada vadītāja. Ja tas nāks no Zilupes, tad lielāks labums būs tieši Zilupei, ja nāks no Kārsavas, tad – Kārsavai, taču, ja tiks ievēlēta neitrāla persona, tad visiem novadiem būs labi, jo viņš nebūs ne no viena atkarīgs, tāpēc strādās visa novada labā. Tāpat jaunajam novada vadītājam jāņem vērā tas, lai nomaļāko vietu iedzīvotāji nejustos atstāti novārtā, jo mūsdienās cilvēkiem ļoti svarīgs ir transports un nokļūšana līdz novada centram.

Apvienošana vajadzīga

Edīte Saulīte nav pastāvīgā Zilupes novada iedzīvotāja, uz šejieni atbrauca dzīvot tikai pirms 4 gadiem, vada savu veikaliņu. Kad notika iepriekšējā administratīvi teritoriālā reforma, viņa nezina, arī šobrīd par politiku neinteresējas, tomēr ir dzirdējusi, ka tuvojas Zilupes novada apvienošana Ludzas novadā. Edīte uzskata, ka reforma noteikti ir vajadzīga, lai samazinātu ierēdņu skaitu pašvaldībās, tas vien jau būs liels ieguvums iedzīvotājiem.

– Lai apvieno kaut ar Rīgu vai Daugavpili un palielina pašvaldību amatpersonām algas, bet, lai apvieno,– savu viedokli pauž sieviete.

Zilupes novads ir pirmā pilsēta, iebraucot Eiropas Savienībā, tajā pašā laikā valstij kopumā tā ir nomale. Viņasprāt, Zilupes novadam nepieciešamas darba vietas.

– Darba vietu šeit nav, lai uzbūvē kādu ķieģeļu rūpnīcu, ja, protams, būs kurš strādā, jo visi strādātspējīgie jau ir aizbraukuši, iedzīvotāju skaits sarūk. Dzīvot bez iztikas līdzekļiem ir muļķīgi. Apvienošana vajadzīga, ja vajadzīgi Nodarbinātības valsts aģentūras pakalpojumi, ir jādodas uz Ludzu. Jebkurā gadījumā kāds ierēdnis vienalga Zilupes domē paliks,– spriež Edīte.

Grūtības iedzīvotājiem nokļūt centrā

Aivars Plociņš ir informēts par administratīvi teritoriālajām reformām. Uzskata, ka reforma Zilupes novadam nav vajadzīga. Ja vecāk gadu gājuma cilvēkam būs nepieciešams sakārtot kādus dokumentus, tad ir jādomā, kā tikt līdz novada centram Ludzai.

– Pagastu pārvaldēs, kas ir palicis? Zaļesjē neviena nav, Pasienē un Lauderos tikai kaut kāda pārvalde. Reforma nesīs grūtības iedzīvotājiem. Autobusi nekursē, piemēram, no Šķaunes autobuss kursē tikai reizi nedēļā maršrutā Šķaune – Ludza. Jebkurā gadījumā cilvēkam ir jāmeklē šoferis ar automašīnu, kurš aizvedīs, bet tas maksā naudu. Gadās, ka pašam kāds pajautā aizvest. Zilupes novada iedzīvotājam reforma nenesīs nekādu labumu. Labums būs tikai tiem, kuri atrodas valdībā,– kritiski uz gaidāmo reformu raugās Zilupes ielās sastaptais Aivars.

Šuškovas ciemā vajag asfaltētus ceļus

Zilupes ielās sastaptās sievietes Ļubova un Anna par administratīvo teritoriālo reformu ir dzirdējušas. Zilupiete Ļubova par gaidāmo Zilupes novada apvienošanu ar Ludzas novadu raugās ar skumjām un uzskata, ka dzīve kļūs sliktāka. Šobrīd viņu viss apmierina, taču atzīst, ka jauniešiem būtu nepieciešams darbs, jo visi dodas projām no šejienes. Savukārt Pasienes pagasta iedzīvotāja Anna ir pretējās domās un neskumst par gaidāmo reformu.

– Varbūt sajutīšu atšķirību salīdzinājumā ar to, kā ir šobrīd. Es sava novada mēru Pasienē neesmu ne reizes redzējusi, tikai atbraucot uz Zilupi. Vai tad cilvēki var kaut ko mainīt, mēs neko nevaram izvēlēties, pat prezidents nav tautas vēlēts. Kas mūs klausīsies, ja ir izlemts, ka reforma notiks, tātad tā būs. Kādreiz pie mums Pasienē bija gan skola, gan bērnudārzs, tagad bērni jāved uz Zilupi. Tas nav no mums atkarīgs,– spriež Anna.

Viņa vēlētos, lai Šuškovas ciemā ceļus klātu asfalts, jo valstij nodokļi tiek maksāti, taču nav redzams, ka ciematam tie kaut kādā veida atgriežas. Iedzīvotāji ir nospiesti ar nodokļiem. Savukārt par kultūras dzīvi Pasienē var nežēloties, jo šeit pasākumi notiek pat biežāk nekā novada centrā Zilupē.

Jauniešiem nav nav ko nodarboties

Zilupes ielās, pateicoties siltajam laikam un vasarai, bija sastopami arī jaunieši, kuri nekur nav aizbraukuši. Kad notikusi iepriekšējā administratīvi teritoriālā reforma viņi nezina, taču ir dzirdējuši, ka tuvākajā laikā gaidāma apvienošana ar Ludzas novadu. Angelina Matjušenko uzskata, ka reforma nebūtu vajadzīga, ja Zilupes novadā būtu labāka dzīve. Pat ierēdņu skaita samazināšana neko daudz neietekmēs.

– Principā jauniešiem šeit nav nekādu pulciņu, ar ko nodarboties, arī darba vietu priekš jauniešiem nav,– saka Angelina, kura akcentē šī brīža Zilupes novada problēmu.

Zilupes parkā uz soliņa kārtis spēlē jaunietes Žanna un Daina. Viņas nezina, kas ir administratīvi teritoriālā reforma, taču par apvienošanu ar Ludzas novadu ir dzirdējušas. Jaunietēm gaidāmā reforma neinteresē, jo neko īpašu no tās nesagaida. Tomēr Žanna vēlētos, lai Zilupē būtu kādas izklaides iespējas, atpūtas centri, ātrās ēdināšanas iestādes.

Jaunietēm Žannai un Dainai šķiet, ka pilsētā trūkst izklaides iespēju jauniešiem, šeit nav ar ko nodarboties.

Lai apvieno ar Rīgu

Igors atceras, ka iepriekšējā teritoriālā reforma notika pirms 10 gadiem, tāpat arī zina, ka drīzumā gaidāma nākošā. Viņaprāt, gaidāmā reforma izmaiņas iedzīvotājiem nenesīs, taču tādas būtu nepieciešamas jaunatnei.

– Lai nokļūtu Nodarbinātības valsts aģentūrā jābrauc uz Ludzu. Labāk uzreiz, lai apvieno ar Rīgu. Dzīvoju starp Pasieni un Vecslabadu kā Šveicē, visa apkārtesošā zeme izpārdota ārzemniekiem,– saka Igors.

Valērijam no Pasienes pagasta par reformām ir savs viedoklis.

– Tie ierēdņi jau visi apnikuši, viņu tik daudz – 300 000. Darīt viņiem nav ko, tālāk nav kur iet. No viņiem nav nekādas jēgas, visu tikai savā labā dara. Zilupes novadā nekas nemainīsies, vien ņirgāšanās par cilvēkiem. Bet Latviju jau sen neviena valsts neuztver nopietni, vienreiz radio pārraidē dzirdēju,– kritisks ir Valērijs.

Valērijs uzskata, ka Latvijā ir pārāk daudz ierēdņu, kuri īsti neko labu novadiem nav devuši.

Kāda sastaptā sieviete, kura nenosauca savu vārdu pastāstīja, ka ir informēta par gaidāmo reformu, kad Zilupes novads tiks apvienots Ludzas novadā. Viņa vēlētos, lai saglabātos skola un bērnudārzs Zilupē. Ceļi ir labā stāvoklī, galvenais, lai nepasliktinās. Diemžēl, jaunas darba vietas Zilupē nerodas. Galvenais, lai pēc reformas nekļūst sliktāk, saglabātos vismaz tas līmenis, kāds ir šobrīd, jo Zilupe ir vizuāli skaista pilsēta, tas viss ir paveikts novada pēdējo gadu pastāvēšanas laikā.

Zilupes novada iedzīvotāju domas dalās – vieni uzskata, ka reforma ir nepieciešama, lai samazinātu ierēdņu skaitu pašvaldībās, citiem šķiet, ka iedzīvotājiem no reformas labuma nebūs. Galvenā problēma, ko min vietējie ir tā, ka jauniešiem Zilupes novadā nav perspektīvas, nav darba vietu. To pašu atzīmēja arī sastaptie jaunieši – viņiem nav ar ko nodarboties brīvajā laikā, kā arī trūkst atpūtas vietas.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Zilupieši uzskata, ka pozitīvu izmaiņu nebūs” saturu atbild Ludzas Zeme.