Zemessardzei ir svarīga sadarbība ar pašvaldībām - Ludzas Zeme

Zemessardzei ir svarīga sadarbība ar pašvaldībām

Zemessardzei ir svarīga sadarbība ar pašvaldībām
5
(3)

Vienmēr ir jāatceras, ka valsts aizsardzība ir mūsu visu kopējā atbildība. Mēs visi esam vienas valsts – Latvijas – iedzīvotāji un mums katram ir jādomā, kā mēs to varam padarīt labāku un kā to spējam aizsargāt. Tādēļ ir svarīgi, ka Zemessardze, pašvaldība, civilie iedzīvotāji rod sasvstarpēju saikni. Šodien par abpusēju sadarbību runāsim ar Ludzas novada pašvaldības priekšsēdētāju Edgaru Mekšu, Zemessardzes 32. kājnieku bataljona komandieri majoru Zigmāru Krišānu un Jaunsardzes centra 2. novada pārvaldes vadītāju majoru Edmundu Zelenovu. Gan pašvaldības, gan Zemessardzes un Jaunsardzes pārstāvji ir gandarīti par abpusējo sadarbību.

 

Valsts svētkus svin kopā

Ludzas novada pašvaldībai ar Zemessardzi un Jaunsardzes centru ir abpusēji konstruktīva sadarbība, stāsta Ludzas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs. Novada vadība piedalās kopīgās aktivitātēs un pasākumos, pašvaldības struktūrvienības vienmēr atbalsta gan zemessargus, gan jaunsargus ar savu infrastruktūru, piedāvā telpas, sniedz pakalpojumus.

E. Mekšs pozitīvi vērtē sadarbību ar Jaunsardzes centru. Jaunsardzes pārstāvji tiek aicināti atbalstīt pašvaldības rīkotus pasākumus valsts svētkos un atceres dienās, un Ludzas novada jaunsargu vienības vienmēr labprāt tajās piedalās. E. Mekšu priecē, ka jauniešiem Ludzas novadā ir iespēja gan attīstīties fiziski, gan lietderīgi pavadīt laiku pēc mācību stundām, gan iegūt zināšanas un prasmes, kas noderēs dzīvē.

Ludzas atbrīvošanas no lieliniekiem 104. gadadiena, atceres brīdis pie piemiņas zīmes Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem karavīriem Ludzas pilsētas kapos (2024. g. janvāris). Foto: zemessardze Ņina Ivanova, Zemessardzes 32. kājnieku bataljons.

 

Jaunsardzes centra 2. novada pārvaldes vadītājs majors Edmunds Zelenovs apstiprina, ka Jaunsardzes centrs aktīvi piedalās gan valsts svētku pasākumos, gan Ludzas novada pašvadības rīkotajos pasākumos, kas tiek organizēti novada teritorijā:

– Mēs piedalāmies aktivitātēs, pārstāvot Jaunsardzes centru visos pasākumos, kas ir svarīgi pašvaldībai. Atzīmējam kopā Lāčplēša dienu, Barikāžu dienu, citas atceres un piemiņas dienas. Tā ir mūsu tradīcija. Tā bija visos Jaunsardzes 30 pastāvēšanas gados, tā būs arī turpmāk.

Ludzas vienības jaunsargi piedalās Lāčplēša dienai veltītajā lāpu gājienā. Ludza, 2023.g. 11.novembrī.

 

Skolas telpas – droša vide bērnam

Trešo gadu Jaunsardzes centrs strādā ar visām skolām Ludzas novadā, kas brīvprātīgi ir izvēlējušās Valsts aizsardzības mācību (VAM). Jauns izaicinājums sakarā ar obligāto VAM ieviešanu valstī ar 2024./2025. mācību gadu prasa ciešu Jaunsardzes centra sadarbību ar Ludzas novada pašvaldību.

– Mūsu ikdienas darbos Jaunsardzes centrs no pašvaldības prasa telpas – gan nodarbību vadīšanai, gan instruktoru noliktavām. Pagaidām Ludzas novadā Valsts aizsardzības mācība tiek organizēta divās Ludzas pilsētas vidusskolās,– stāsta E. Zelenovs, – Taču šis jautājums kļūs sevišķi aktuāls, sākot ar nākamo mācību gadu, kad Jaunsardzes centrs prasīs telpas katrā vidusskolā, kur notiks VAM nodarbības. Katrai skolai būs jānosaka to vieta.

Tieši savas skolas telpas, klases, kur jaunsargu instruktors vada VAM nodarbības, ir tā drošā vide bērnam, uzsver E. Zelenovs. Viņš ir apmierināts ar sadarbību ar Ludzas novada pašvaldību, visi jautājumi tiek risināti ātri un pēc būtības.

 

Šautuve – bonuss Ludzas novadam

Tomēr vēl ir nepieciešama droša vieta, kur vadīt specifiskās nodarbības, piemēram, šaušana, stāsta E. Zelenovs. Ja tādas pašvaldībai nav, tad Jaunsardzes centrs piedāvā savu šautuvi Ludzā, Stroda ielā 12.

– Tāda vieta, kā Ludzā, kur ir šautuve, ir vienīgā vieta Latgalē, izņemot Daugavpils pilsētu,– uzsver E. Zelenovs. – Uz Ludzu var atvest bērnus arī no citām Ludzas novada mācību iestādēm.

Ludzai paveicies, ka tieši šeit ir uzcelta Jaunsardzes apmācības bāze, ko var izmantot gan jaunsargu, gan novada vidusskolēnu apmācībai VAM ietvaros. Ludzas novada pašvaldībai nebūs lielu transporta izdevumu, lai atvestu uz šautuvi skolēnus no Kārsavas un Zilupes.

Ludzas novadam ir bonuss, salīdzinot ar citām pilsētām un pašvaldībām, jo ne katrā pilsētā un novadā ir tāda iespēja, ir tāda vieta un piemērotas telpas. Citos novados ir tikai telpas nodarbībām. Pat Daugavpilī, kurā ir arī šautuve, nav ne apmācības laukuma, ne klinšu kāpšanas sienas, kā tas ir Ludzā, kur bērni turpmāk varēs trenēties un pilnveidot savas iemaņas.

 

Jaunsargus atbalsta arī pagastu pārvaldes

Jaunsargu instruktors Ivars Novožilovs, kurš organizē un pasniedz Jaunsardzes interešu programmu trīs Ludzas novada skolās – Ludzas pilsētas vidusskolā, Ludzas 2. vidusskolā un Ciblas vidusskolā –, stāsta, ka strādā ciešā sadarbībā ar pašvaldības struktūrām. Pasākumu rīkošana skolās vai skolu teritorijās laikus tiek saskaņota ar skolas vadību, kas vienmēr ir pretimnākoša.

Jaunsargu vasaras nometnes, kuras rīko Ludzas novadā, tiek saskaņotas ar pagastu pārvaldēm. Piemēram, pērn jūnijā vasaras nometne tika organizēta Līdumniekos.

Ciblas un Līdumnieku pagastu pārvaldes vadītājs Miervaldis Trukšāns stāsta, ka no pagasta puses nometnes organizēšanai tika atvēlēta teritorija Līdumniekos, kur tika uzceltas teltis, kā arī tika izdalītas telpas mantu krātuvei. Pagasts nodrošināja arī feldšeres uzraudzību, kura dežurēja jaunsargu nometnē. M. Trukšāns uzsver, ka jaunsargi pēc sevis atstāja sakoptu teritoriju.

Vienmēr tiek saskaņots ar pagasta pārvaldi arī laiks un vieta, kad Ciblas vidusskolas jaunsargi dodas orientēšanās nodarbībās vai rīko sacensības Ciblas ciematā vai tā apkārtnē.

 

Sadarbība ar Zemessardzi

Apzinoties šī brīža ģeopolitisko situāciju un pasaules tendences, mums ir jārod kopīga valoda jebkurā situācijā un vienoti jādzīvo līdzās, uzskata Zemessardzes 32. kājnieku bataljona komandieris majors Zigmārs Krišāns.

– Mums ir svarīgi, ka Nacionālos bruņotos spēkus, tostarp arī Zemessardzi atbalsta katrs Latvijas novads, katra pašvaldība un katrs mūsu valsts iedzīvotājs. Esam gandarīti par ilgstošo un veiksmīgo sadarbību ar Ludzas novada pašvaldību.

Pašvaldības lomu un ieguldījumu kā Zemessardzes darbā, tā Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā ir atzinīgi novērtējusi arī aizsardzības nozares vadība, kas ik gadu organizē Zemessardzes atbalstītāju godināšanas pasākumu. Ludzas novada pašvaldība ir saņēmusi Aizsardzības ministrijas Pateicības rakstus par īstenoto sadarbību un sniegto atbalstu Zemessardzei gan 2022., gan arī 2023. gadā.

Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs (pirmais no labās puses) kopā ar citiem pašvaldību pārstāvjiem, saņemot Aizsardzības ministrijas Pateicības rakstus par īstenoto sadarbību un sniegto atbalstu Zemessardzei 2023. gadā. Foto: Gatis Dieziņš, Aizsardzības ministrija.

 

Pilnveido kaujas spējas mācībās

Plašākā sadarbība ar pašvaldību notiek, realizējot Zemessardzes mācības Ludzas novada teritorijā. Zemessargiem ir svarīgi trenēties un pilnveidot savas kaujas spējas ne tikai poligonos, bet arī ārpus tiem – gan apvidū, gan arī apdzīvotās vietās, lai militāru draudu gadījumā labāk varētu izmantot mūsu apvidus priekšrocības un spētu efektīvāk īstenot Latvijas teritoriālās aizsardzības operācijas, tajā skaitā sadarbībā ar sabiedroto valstu spēkiem.

– Esam pateicīgi, ka vienmēr esam saņēmuši Ludzas novada pašvaldības atbalstu militāro mācību organizēšanā,– stāsta Z. Krišāns. – Aizvadītais gads bija ļoti intensīvs ar dažādām aktivitātēm visaptverošas valsts aizsardzības mācību “Namejs 2023” laikā. Pirms tam un arī pašu mācību laikā tikāmies ar Ludzas novada domes vadību, lai informētu vietvaru par plānotajām norisēm. Tāpat kopumā mums sabiedrībai ir jāskaidro, ko mēs darām, kā organizējam mācības, kāpēc mums ir svarīgi izmantot ne tikai poligonus, bet arī privātās teritorijas, kāpēc mums svarīgi pārvietoties pa koplietošanas ceļiem, pilsētām un tamlīdzīgi.

 

Sadarbība nemilitāro uzdevumu veikšanā

Kopējā Zemessardzes un Ludzas novada pašvaldības sadarbība notiek arī saistībā ar nemilitāro uzdevumu veikšanu un sabiedrības patriotisko izglītošanu. Ludzas atbrīvošanas no lieliniekiem gadadiena 26. janvārī un Lāčplēša dienas atzīmēšana 11. novembrī ir tradicionālie pasākumi, kurus Zemessardze organizē sadarbībā ar Ludzas novada pašvaldību, iesaistot arī Jaunsardzes un Iekšlietu ministrijas struktūrvienību pārstāvjus. Ar katru gadu šie pasākumi paliek aizvien apmeklētāki no vietējo iedzīvotāju puses.

– Tāpat cenšamies iesaistīties arī citās pašvaldības rīkotajās aktivitātēs, prezentējot Nacionālos bruņotos spēkus un Zemessardzi, stāstot sabiedrībai par sevi, par iespējām, kādā veidā ikviens var sniegt savu ieguldīju valsts aizsardzībā, parādot, ka esam klātesoši,– saka Z. Krišāns.

 

Pašvaldība sadarbību vērtē pozitīvi

Ludzas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs stāsta, ka galvenā pašvaldības sadarbība ar Zemessardzi notiek civilās aizsardzības ietvaros, tiek koordinēta arī mācību norise, ko Zemessardze organizē Ludzas novada teritorijā. Neapšaubāmi, tās pārstāvji piedalās valsts svētkos un piemiņas dienās organizētajos pasākumos.

– Protams, sadarbība dažādos līmeņos paredzēta arī ārkārtas gadījumos. Piemēram, gadās, ka Zemessardze un Valsts Policija piedalās pazudušo iedzīvotāju meklēšanā,– stāsta E. Mekšs.

Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes un Zemessardzes 32. kājnieku bataljona pārstāvju tikšanās ar Ludzas novada domes priekšsēdētāju Edgaru Mekšu visaptverošas valsts aizsardzības mācību “Namejs 2023” laikā. Foto: Zemessardzes 32. kājnieku bataljona arhīvs.

 

Pēc vajadzības zemessargu mācībām vai treniņiem novada teritorijā pašvaldība saskaņo zemes izmantošanu, kā arī nodrošina telpas vai pamestas ēkas, kuras var izmantot militārajām vajadzībām. Ir gadījumi, kad nepieciešama pašvaldības iesaiste, piemēram, pērn lielo mācību “Namejs” ietvaros, kad notika patrulēšana novada apdzīvotajās vietās. Notiek saskaņošana, lai netraucētu satiksmi un varētu laikus informēt vietējos iedzīvotājus.

Ikdienā notiek informācijas apmaiņa ar pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālistiem.

Zemessardzes un Ludzas sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas mācības “Pilskalns”, 2022. gads. Foto: Zemessardzes 32. kājnieku bataljons.

 

Izstrādāta civilās aizsardzības plāna militārā daļa

E. Mekšs ir Ludzas novada civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs. Stāstot par tās darbību, viņš atzīmē, ka komisijā iesaistīti vairāku valsts dienestu pārstāvji, arī Zemessardzes 32. bataljona pārstāvji, kuri piedalās komisijas sēdēs un pēc nepieciešamības iesaistās dažādu aktuālu jautājumu risināšanā.

Ludzas novada sadarbības teritorijai ir izstrādāts Civilās aizsardzības plāns, kā mērķis ir novērst vai mazināt katastrofu iespējamo apdraudējumu cilvēku dzīvībai un veselībai, kaitējumu īpašumam un videi. Sakarā ar to, ka pašvaldību civilās aizsardzības plāni tika gatavoti miera laika katastrofām, ar likumu tika noteikts, ka pērn pašvaldībām savi Civilās aizsardzības plāni ir jāpapildina ar sadaļu par rīcību militāra apdraudējuma vai kara gadījumā. Šīs rīcības plāns Ludzas novadā ir izstrādāts kopā ar Zemessardzi, stāsta E. Mekšs.

Ir apzināti iespējamie draudi, izstrādāta kārtība, kā sniegt iedzīvotājiem palīdzību, noteikta iesaistāmo institūciju rīcība un citas darbības, kas svarīgas gan iespējamo katastrofu apdraudējumu laikā, gan valsts apdraudējumu, sabiedrisko nekārtību, terora aktu vai militāro iebrukumu un kara gadījumā. Pašvaldības mērķi militāra iebrukuma vai kara gadījumā ir nodrošināt iedzīvotāju pamatvajadzības pašvaldības administratīvajā teritorijā un atbalstīt valsts aizsardzības sistēmu.

Visaptverošas valsts aizsardzības mācības “Namejs 2023”, zemessargu pārvietošanās un patrulēšanas uzdevuma izpilde Kārsavas pilsētā (23.09.2023.). Foto: štāba virsseržants Juris Gedušs, Zemessardzes 32. kājnieku bataljons.

 

Rīcība tiek trenēta kopējās mācībās

Savukārt Zemessardze pašvaldībai skaidro, kādu atbalstu no tās sagaidītu militārās krīzes gadījumā. Tas ir ilgstošs un nopietns darbs pie reālu rīcības algoritmu izstrādes un iedzīvināšanas, lai panāktu vienotu izpratni par to, kas ir jādara, lai krīzes gadījumā civilā puse pēc iespējas netraucētu militārajām operācijām, sevi nevajadzīgi neapdraudētu, bet tajā pašā laikā spētu palīdzēt ar civilajiem resursiem Latvijas aizsardzībai. Ir jāsaprot, ka Nacionālie bruņotie spēki (NBS) var nākt palīgā dažādās krīzēs (plūdi, ugunsgrēki, pandēmijas, cilvēku meklēšana u.c.) tikai miera laikā.

Z. Krišāns skaidro, ka kara vai militāra iebrukuma gadījumā NBS, tostarp NBS ietilpstošā Zemessardze, nodarbosies tikai un vienīgi ar militārajiem uzdevumiem. Pašvaldībai un iedzīvotājiem nāksies visas problēmas risināt ar viņu rīcībā esošajiem civilajiem resursiem un papildus tam vēl atrast iespēju atbalstīt bruņotos spēkus. Šie rīcības algoritmi tiek arī praktiski trenēti NBS, valsts un pašvaldības iestāžu kopējās mācībās, izspēlējot dažādus krīzes situāciju scenārijus. Mācību laikā tiek gūtas vērtīgas atziņas, kā izstrādātos plānus padarīt vēl pilnvērtīgākus. Tāpat tādējādi tiek veicināta starpinstitūciju sadarbība un komunikācija, sniedzot iespēju iedziļināties katras institūcijas atbildībā un rīcībā krīzes situācijās.

Nākotnē sadarbību ar visiem dienestiem nāksies attīstīt, jo kaut gan plāns ir sagatavots, tomēr to vajag slīpēt reālajā dzīvē, uzskata E. Mekšs. Tāpēc tiek plānotas dažādas kopīgās mācības, kur tiks iesaistīti vairāki valsts dienesti un pašvaldības iestādes. Sadarbība neapšaubāmi turpināsies, jo plānots apzināt iespējamās patvēruma vietas pašvaldības objektos, meklēt kopīgus risinājumus arī privātajā sektorā, daudzdzīvokļu mājās, saka E. Mekšs.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Zemessardzei ir svarīga sadarbība ar pašvaldībām” saturu atbild Ludzas Zeme

Noklikšķiniet uz zvaigznes, lai to novērtētu!

Vidējais vērtējums 5 / 5. 3