Lauksaimnieki no visas Latgales pulcējas Malnavā

8. martā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Malnavas koledžā kuplā skaitā bija pulcējušies lauksaimnieki no visas Latgales, šeit ar laukaugu pētījumu ilgtspējīgai saimniekošanai rezultātiem dalījās LBTU pētnieces, ar saviem pieredzes stāstiem klātesošos iepazīstināja Z/S “Kotiņi”, SIA “Organic Products”, Rožleju vīna darītavas, kā arī SIA “Very Berry” pārstāvji.

Šis bija piektais forums no deviņiem, ko ar Sabiedrības integrācijas fonda piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem īsteno Latgaliešu kultūras biedrība. Biedrības valdes priekšsēdētāja Ilga Šuplinska atklāja šo lauksaimniecībai veltīto forumu. Nākamais notiks Varakļānu novadā, kas tiks veltīts valodai un medijiem, savukārt maijā forums notiks Līvānos.

– Tematika šajos forumos mainās, jo būtība saistīta ar Latgales kongresa rezolūciju, kā arī mēs katru reizi mainām arī vietu. Esam paredzējuši 9 šos tiešsaistes forumus katrā novadā vai valstspilsētā,– stāsta I. Šuplinska. – Un 9 attālinātos forumus, izņēmums ir lauksaimniecība, šeit nenotiks attālinātais formāts, jo Latgaliešu kultūras biedrībai nav tik pārliecinošs priekšzināšanu spektrs, lai mēs varētu ļoti droši runāt par lauksaimniecības tematiku, tāpēc aicinājām palīgā Malnavas koledžu.

Doma Malnavā bija sapulcēt ne tikai lielos uzņēmējus, bet arī nelielos, kuri vairāk strādā hobija līmenī.

Klātesošos uzrunā Latgaliešu kultūras biedrības priekšsēdētāja Ilga Šuplinska.

Stendē pirmā veģetācija, Malnavā – vēl sniegs

– Kāpēc tad tieši ilgtspējīga saimniekošana ir tik ļoti nozīmīga,– stāstīt sāk LBTU laboratorijas vadītāja Anda Rūtenberga-Āva, LBTU Zemkopības institūta direktore un pētniece Agrita Švarta, – Ir skaidrs, ka tagad Eiropas Savienībā ir kopējais zaļais kurss un uzstādījumi.

Pētījums tika veikts visā Latvijā – Stende, Pēterlauki, Skrīveri, Malnava. – Latvija ir maza, bet, ja skatās posmu, kad sākas un beidzas veģetācijas periods, tad šis pārrāvums ir divas nedēļas. Tātad pirmā veģetācija sākas Stendē, kamēr Malnavā vēl ir dziļš sniegs.

Izmēģinājumi tika veikti ziemas kviešiem, vasaras kviešiem, cietajiem kviešiem, vasaras miežiem, auzām. Bez ražas uzskaites tika veiktas arī slimību uzskaites.

Te jāteic, ka pētījuma skaidrojums bija ilgs un detalizēts, tāpēc es, raksta autors, minēšu tikai interesantus faktus. Tomēr, ja kāds lauksaimnieks vēlas iepazīties ar pētījuma rezultātiem, tad var noskatīties forumu pilnā apjomā Youtube kanālā “Latgales kongress”. Tur pieejamajā video pētnieces izklāsta visu par pielietoto mēslojumu, izmantotajām graudaugu šķirnēm, ražas daudzumu utt, viss ir ērti redzams prezentācijas formātā, tāpēc vietējiem lauksaimniekiem būtu īpaši noderīgi. Raksta beigās ir arī video.

Par pētījuma rezultātiem stāsta LBTU laboratorijas vadītāja Anda Rūtenberga-Āva un LBTU Zemkopības institūta direktore un pētniece Agrita Švarta.

Būtisku lomu nospēlēja ēna

Pagājušais gads bija ar izaicinājumiem pilns daudziem – daudz kur bija sausums, bet augs pamatā barojas ar saknēm, tāpēc, ja sakņu sistēma ir bloķēta, tad augam ir grūti uzņemt barības vielas. Šajā gadījumā cilvēks var nākt palīgā ar ārpussakņu mēslošanas līdzekļiem.

Interesanti, ka lauksaimniekiem ir ļoti cītīgi jāseko laikapstākļiem, piemēram, ja ir auksts un, ja šajās laikā liek augu augšanas regulatoru, tad augi cieš no tā, ka nevar augt un attīstīties. Tas augiem ir papildus stress. – Augu aizsardzības līdzekļi nav jālieto tikai tāpēc, ka tie ir nopirkti, uzmanīgi jāskatās, kas notiek uz lauka,– stāsta pētnieces.

Ja runā par fungicīdu lietošanu, tad jāatceras, ka katra smidzināšana ir stress augam. Pētījumos ir konstatēts, ka viens smidzinājums karstā un neatbilstošā laikā var radīt ražas zaudējumus līdz pat 10% apmērā.

Tāpat arī Malnavā bija iespēja pētīt kartupeļu ražu. Dažādas kartupeļu šķirnes tika kārtīgi mēslotas, bet citas nē. Rezultāts interesants, proti, Dior šķirne, kas netika mēslota, uzrādīja visaugstāko ražu.

– Visi pūliņi un centieni likt mēslojumu galīgi garām,– ironizē LBTU pētniece.

Arī lauksaimnieki zālē nespēja iedomāties, kāpēc tā. Pēc analizēšanas izrādījās, ka Diors atradās vistuvāk kokiem, tāpēc ēna, ko meta koki, sezonas laikā, kad ļoti svarīgs bija mitrums, nospēlēja būtisku lomu. Ne mēslojums, bet gan ēna, kas palīdzēja kartupeļiem neizžūt.

Visiem zemniekiem noteikti būtu jāseko līdz veikto pētījumu rezultātiem. – Visas vietas un visi izmēģinājumi tika veikti pēc vienotas metodikas,– pamato pētniece A. Švarta. – Tas ir tas būtiskākais, vienota metodika, vienots mērķis, kādā veidā šie dati tiek iegūti. Otrs, tiek izmantotas jaunās šķirnes, tās tiek salīdzinātas ar ekspertu izvēlētajām standartšķirnēm, līdz ar to rodas priekšstats, kā tad uzvedās jaunā šķirne attiecībā pret standartšķirni.

Ražo sertificētas sēklas

Kā pirmais no uzaicinātajiem uzņēmējiem uzstājās Z/S Kotiņi pārstāvis Rolands Keišs, kurš ar interesantu un detalizētu stāstījumu par zemnieku saimniecības izveidi noturēja 100% zāles uzmanību.

Pašlaik Kotiņi apsaimnieko 4900 ha platības, ap divarpus tūkstoši ir saimniecības īpašumā, pārējais tiek nomāts. Saimniecības galvenais ienākumu avots šobrīd ir sertificēto graudaugu un pākšaugu sēklu ražošana. Ir gadi, kad tiek saražotas pat 9 tūkstoši tonnas sertificētas sēklas, kas Kotiņus padara par nozīmīgu spēlētāju pat Baltijas mērogā.

Jāpiemin, ka visi uzņēmēji slavē Lauku atbalsta dienesta darbu, kas dažādos posmos palīdzēja īstenot dažāda mēroga projektus. 2016. gadā Kotiņi veiksmīgi realizēja pirmo lielo projektu, kas ļāva saimniecībai pievērsties pārstrādei, ja līdz šim tikai nodarbojās ar pirmsapstrādi.

Runā Z/S Kotiņi pārstāvis Rolands Keišs, SIA Organic Products īpašniece Zanda Trukšāne, Rožleju vīna darītāja Santa Ostaša, SIA Very Berry vadītāja Gundega Sauškina un LBTU Malnavas koledžas direktore Sandra Ežmale.

Nepazūd nekas

Kotiņi atbalsta uzņemto “zaļo” kursu, otra uzņēmuma saimniecība ir pilnībā bioloģiska. Tāpat arī savā darbībā Kotiņi neizmanto neko lieku, un lielākajai daļai ražoto produktu ir kvalitātes zīme Zaļā karotīte, kas uzņēmumam ļauj piedalīties dažādos iepirkumos.

– Mēs uzskatām, ka tādai pārstrādes bāzei, kā Kotiņos vajadzētu būt katrā Latvijas novadā,– saka R. Keišs, – Jo tad mēs daudz labāk varētu tikt galā ar “zaļo” kursu, mūsu izpratnē “zaļais” kurss ir ne tikai iesēt starpkultūru, proti, šādi mazāk tiks braukts apkārt ar automašīnām, netiks sadedzināta degviela. Tās visas ir emisijas.

Pašlaik pusceļā ir arī pārstrādes projekts, tiek būvēts zivju barības ražošanas komplekss. Jo, ražojot pārtiku, ļoti daudz paliek pāri blakusprodukti, kas netiek izmantoti pārtikā. Piemēram, no miežiem, ražojot pērļu grūbas, 50% aiziet lopbarībā, bet klijas kultūru lops vai zivis nevar lietot uzturā, jo tiek kairināti elpceļi, bet, ja kliju pārstrādā granulā, pievienojot noteiktas receptes sastāvdaļas, tad tiek saražots jauns produkts, neko neizmetot ārā, tiek nopelnīta papildus nauda. Tātad saimnieciski Kotiņos ļoti domā par to, kā veidot pilnu ciklu.

Tāpat arī tuvākajā nākotnē tiek plānots uz savas zemes uzstādīt saules parku, proti, zemi iznomāt citiem uzņēmumiem, šeit briest 800 miljonu eiro investīcijas. Tie būs tuvākajā Eiropā lielākie saules parki ar divām apakšstacijām – vienai ir 400 megavatu atļauja, bet otrai 250. Te tiks būvēta arī infrastruktūra, lai saražoto elektrību pārveidotu gāzē un vēlāk atpakaļ.

Interesanti, ka Kotiņos jau 16 gadus ir uzstādīta katlumāja, kas tiek kurināta ar sliktiem, maziem, slimiem graudiem. Kamēr pārējie zemnieki šo materiālu met ārā, Kotiņos tos izkaltē, laiž pēcapstrādē un sanāk kurināmais materiāls.

Vairāk par 60 lauksaimnieki no visas Latgales un citi interesenti atbrauca uz Malnavas forumu.

Saknes Goliševā

– Viens no iemesliem, kāpēc piekritu uz Malnavu atbraukti, ir, ka mana vecmamma ir no šīs puses,– stāsta SIA Very Berry vadītāja Gundega Sauškina, – Cara laikos vecmammas tēvam, pabeidzot dienestu cara armijā, piešķīra purvu Goliševā. Bērnībā šeit lasījām dzērvenes, tāpēc man ir kāda saikne ar Malnavu.

Very Berry prece ir domāta ļoti prasīgiem pircējiem, tāpēc produkcijas kvalitātei tiek piešķirta ļoti liela uzmanība. Notiek arī regulāras dažādas pārbaudes.

Uzņēmums darbu pirms 25 gadiem sāka ar dzērveņu audzēšanu, vēlāk klāt nāca mellenes, Kanādas meža mellenes, zemenes, avenes, kazenes. Pērn Very Berry pirmo reizi uzlika tuneļus, jo ogu audzēšana ir ļoti atkarīga no laikapstākļiem. Šis uzņēmums izmanto maksimāli daudz bioloģiskos līdzekļus, kā arī, piemēram, laiž ogu audzēs vajadzīgos kukaiņus.

Interesanti, ka dzērveņu audzēšanas jomā esam TOP 3 valsts aiz ASV un Kanādas, ir zināms, ka lielāka ir Baltkrievija, bet tā, ņemot vērā ģeopolitiskos procesus, ir izkritusi no aprites. Dzērvenes audzēšana ir ļoti liela un perspektīva joma, ko Latvijā vajadzētu attīstīt un atbalstīt, uzskata G. Sauškina.

Jāņem viesstrādnieki

Ogu audzēšana ir sezonāls darbs, tā ir liela problēma, jo cilvēks, kuram ir nepieciešams darbs, tas ir vajadzīgs visu gadu, nevis tikai vasarā. Ja vasaras periodā piepelnīties nāk skolnieki un skolotāji, tad ārpus šī vasaras brīvlaika ir jāņem darbā viesstrādnieki. Slikta pieredze ir ar uzbekiem, tie 3 strādā kā viens latvietis. Very Berry atrodas Alūksnē, kur netālu ir Liepna, kur savukārt pašlaik dzīvo tumšas ādas krāsas cilvēki, iespējams, izdosies strādāt ar viņiem.

– Man ir paveicies ar vīru, kurš daudzas vajadzīgās iekārtas ogu novākšanai un citiem procesiem izgudro pats. Purvā nevar strādāt ar lielu tehniku, tur vajadzīgi nelieli kombaini,– stāsta G. Sauškina.

Interesants stāsts ir arī par uzņēmuma zīmola izveidošanu, tajā tagad redzams ir putns. Sākumā tika iesaistīts nopietns uzņēmums jaunā zīmola izveidē. Jaunajam zīmolam nosaukums bija “Insaid”, bet te radās problēma, jo lielie lielveikalu tīkli atteicās pieņemt šāda zīmola produkciju, jo it kā plauktā šis nosaukums nolasīsies kā “inde”. Tad meita ieteica izveidot konkursu, kurā uzvarēja vietējais. Šis mākslinieks izveidoja jauno logotipu, kur redzama vārna, par ko vīrs bija ļoti sašutis, sak, “kas putnam kopīgs ar ogām, liekat krokodilu vai jebko citu”. Tomēr putns tika zīmēts, kamēr vīram patika. Tā nu radās pašreizējais Very Berry zīmols.

Grūtības ar bioloģiski audzētām izejvielām

– SIA Organic Products ir ģimenes uzņēmums, šodien pārstāvu visu mūsu ģimeni, vīru, vecākus, kuri aizsāka uzņēmuma darbību un kuru darbu mēs pārņēmām,– prezentāciju sāk uzņēmuma īpašniece Zanda Trukšane.

Ķirbju laukā, ogu ziedēšanas laikā arī radās pirmā doma par pārstrādi. Pirmās bija tējas, tad nāca klāt arī garšvielas un dārzeņu un ogu pulveri. Tad tagad galvenā ražošanas joma ir garšvielas, kas tiek pārdotas Latvijas tirgū un pulveri. Ja garšvielas nav nekādu izredžu eksportēt, tad dārzeņu un ogu pulveriem ir vieta ārzemju tirgū. Jo principā garšvielu tirgus ārzemēs ir aizpildīts, kamēr pulveriem nav tik sīva konkurence. Tējas palikušas tikai, kā papildus produkcija.

80% no izejvielām uzņēmums audzē pats, jo prasības ir augstas, Z. Trukšāne uzsver, ka redz, ka spēj konkurēt un tirgū piedāvāt kvalitatīvu produkciju. Tāpēc arī uzsvars ir uz bioloģiski audzētām izejvielām, kā deficīts ir ļoti jūtams. – Man liekas, ka pērn apbraucām visu Latviju, pērkot burkānus un ķiplokus,– stāsta jaunā uzņēmēja.

No dāvanām līdz uzņēmumam

– Jociņš nāk prātā, es atrodos pie leģendārās Latgolys šmakovka sliekšņa, labi, ka Jānis [Krivtežs] neredz, ka esmu viņa teritorijā ienākusi,– joko Rožleju vīna darītāja Santa Ostaša. – Stāstīšu, ka mēs mākam darīt arī vīnu.

Rožleju vīna darītāja stāsts sākās no nejaušības, gandrīz pirms desmit gadiem S. Ostaša ar vīru atgriezās no trīs dienu vadītām kāzām. Bija iestājies “nonullēšanās” stāvoklis, tad arī S. Ostašai ienāca prātā, ka dosies lasīt sēnes, no kurām veidos uzkodas, savukārt no āboliem kā darīs vīnu. Jau padsmit gadus Ziemassvētkos draugiem un ģimenes locekļiem pāris dāvina pašu radītas un rūpīgi pārdomātas lietas. Līdz Ziemassvētkiem bija palikuši 4 mēneši. Tā nu ienāca prātā, ka dāvinās citiem pašu darītu vīnu. Nedēļas laikā atrada recepti.

Tā nu viena izdošanās veda pie nākamās. Dārzā aug daudz dažādu ogu un augļu, tad kāpēc neradīt pašiem savu lokāli specifisku vīnu. Sākās eksperimenti ar citiem augļiem un ogām. Vēl pēc pāris gadiem radās domas, ka vajag izveidot savu ražošanu un sakārtot uzņēmuma darbību juridiski.

Nepieciešams samazināt PVN

Uzņēmēji klātesošajiem deva derīgus padomus un norādīja uz pašlaik esošajām problēmām. Pirmkārt mūsdienās it visiem ir jāmeklē, kā uzrunāt klientus sociālajos tīklos un jāveido interneta veikali. Tāpat ļoti vērtīgi piedalīties dažādās izstādēs, piemēram, Very Berry pārstāve norādīja, ka viņas uzņēmums nebūtu spējis izaugt līdz esošajam apjomam, ja nebūtu piedalījies izstādēs.

Starp problēmām jāmin to, ka valdība neatrada iespēju turpināt 5% PVN likmi vietējiem dārzeņiem un augļiem. Lauksaimniekiem ir nepieciešama zemāka PVN likme, jo, piemēram, aizbraucot uz Vāciju tie paši produkti, kas Latvijā pirkti, tur ir lētāki, bet čekā redzamas dažādas PVN likmes – 0%, 5%, 7%.

Savukārt Kotiņi pārstāvis norādīja uz milzīgajiem lielveikalu uzcenojumiem, ja uzņēmumā uz vietas pērļu grūbas maksā 3 eiro kilogramā, tad lielveikalā cena jau ir 6 eiro. Citkārt uzcenojums sasniedz pat 300%.

Tāpat arī katru gadu atkārtojas situācija, ka gada pirmajos mēnešos, kad tiek veikti lielie publiskie iepirkumi, piemēram, skolēnu ēdināšanas nodrošināšanai, zvana prasa, lai iedod savu bioloģiskās produkcijas sertifikātu, kaut arī šie zvanītāji veikuši nelielu pasūtījumu pat pirms dažiem gadiem. Turklāt apgalvo, ka joprojām prece ir plauktos, neskatoties uz to, ka derīguma termiņš jau sen beidzies. Te jāpaskaidro, ka, domājams, uzņēmumi, kuri šādi rīkojas, iepirkumā uzrāda, ka tie pasūta produkciju, piemēram, Kotiņos, uzrādot šīs zemnieku saimniecības sertifikātu, lai tikai uzvarētu iepirkuma konkursā. Tāpat arī tiek veikti aizdomīgi cenu pieprasījumi ar pavadzīmes pieprasīšanu un tamlīdzīgi.

Pēc uzņēmēju pieredzes stāstiem uzstājās vēl permakultūras speciāliste Daina Zvejsalniece un LAD Austrumlatgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldes pārstāvis.