Viena diena kopā ar kinologu
Kinologi strādā dažādās valsts iestādēs: Valsts policijā, Valsts Robežsardzē, Valsts ieņēmumu dienestā (muitā). Šodien runāsim par Valsts Robežsardzes kinologu uzdevumiem un darba specifiku, uzzināsim atšķirību starp kinologa darbu robežapsardzības nodaļā (valsts “zaļā robežā”, ko nedrīkst šķērsot) un robežkontroles punktā (robežšķērsošanas vietā).
Kopā ar Zilupes 9. klašu skolēniem viesojāmies Terehovas RKP, vērojam, kā kinologs ar dienesta suni meklēja vieglajā automašīnā narkotiskās vielas. Vienu dienu pavadījām kopā ar kinologu un uzzinājām, kāpēc viņam jābūt ļoti uzmanīgam, savukārt suņiem jābūt motivētiem darbam. Kinologa sadarbībai ar suni ir milzīgā nozīme, uzskata Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta Kinoloģijas nodaļas speciālisti.
Ilggadēju panākumu noslēpums
Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta Kinoloģijas nodaļā savāktas daudzas Ludzas pārvaldes kinologu balvas izcīnītas dažādās valsts un starptautiskajās kinologu sacensībās. Kāds ir VRS Ludzas pārvaldes robežsargu ilggadējo panākumu noslēpums, skaidrojām sarunā ar Kinoloģijas nodaļas priekšnieci majori Svetlanu Degterevu, galveno inspektoru kapteini Vitāliju Šapočkinu un vecāko inspektoru virsleitnantu Vjačeslavu Skibu.
Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta Kinoloģijas nodaļas priekšniece majore Svetlana Degtereva.
Vitālijam ir 20 gadu pieredze darbā ar dienesta suņiem, Vjačeslavam – 10. Viņi apliecina, ka darbs ar suņiem ir grūts, intensīvs un sarežģīts, taču ļoti interesants. Savukārt Kinoloģijas nodaļas priekšniece S. Degtereva pastāstīja, ka nodaļā dienē 29 kinologi ar patruļsuņiem, narkotisko vielu meklēšanas suņiem un plānots vēl apmācīt sprāgstvielu meklēšanas suņus.
Patruļsuņi patrulē zaļajā robežā un dienē robežapsardzības nodaļās, bet narkotisko vielu meklēšanas suņi – Robežkontroles punktos, kur cilvēki šķērso valsts robežu. Lielā nozīme suņiem ir gan zaļās valsts robežas aizsardzībā, pārkāpēju aizturēšanā, gan robežkontroles punktos, kur nedrīkst pieļaut aizliegto vielu nokļūšanu valstī.
Sapnis kopš bērnības
Vitālijs jau kopš bērnības sapņoja par savu suni, taču vecāki neļāva. Tikai kļūstot par robežsargu, viņam tika piedāvāta iespēja kļūt par kinologu, viņš šo iespēju nepalaida garām. Saņemot kucēnu un pabeidzot kursus, viņš saistīja savu dzīvi ar kinoloģiju. Tagad kapteinis V. Šapočkins dienē ar savu trešo suni “Lorry”, bet viņam ir daudz citi pienākumi arī kā galvenajam nodaļas inspektoram.
Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta Kinoloģijas nodaļas galvenais inspektors kapteinis Vitālijs Šapočkins.
Vecākajam inspektoram Vjačeslavam Skiba bija patruļsuns, taču viņš diemžēl nesen nomira, tagad Vjačeslavs gaida jaunu kucēnu.
V. Šapočkins un V. Skiba ir vieni no pieredzējušajiem kinologiem un strādā par instruktoriem, palīdz apmācīt kucēnus, organizē dienesta suņu apmācību, kārto dienesta suņu lietas, seko, lai visiem suņiem laikus būtu izdarītas visas potes, pārliecinās, ka dienesta suņu barība ir sabalansēta. Te gan jāprecizē, ka valsts apmaksā suņu barību un veterināros izdevumus.
Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta Kinoloģijas nodaļas vecākais inspektors virsleitnants Vjačeslavs Skiba.
Abi minētie inspektori vairākas reizes piedalījās FRONTEX misijās, dienējot komandējumos ārzemēs un gūstot tur jaunu pieredzi, kā arī regulāri piedalās kinologu sacensībās kā tiesneši. Katru gadu mūsu kinologi saņem godalgotas vietas valsts un starptautiska mēroga kinologu sacensībās, apstiprina S. Degtereva.
Vairāki desmiti balvu Kinologijas nodaļā liecina ne tikai par vietējo kinologu sasniegumiem, bet arī par viņu nenogurstošo ikdienas darbu. Viņi ieliek ne tikai savu laiku, bet arī sirdi savos aizbilstamajos, tomēr saprotot, ka viņi ir nevis mājdzīvnieki, bet dienesta suņi. Domājams, ka galvenais VRS Ludzas pārvaldes kinologu veiksmes cēlonis ir atbildīga attieksme gan pret savu darbu, gan pret dienesta suņiem.
Kinologa diena sākas ar pastaigu
Lai saprastu robežsardzes kinologa specifiku, pavadījām dienu kopā ar kinologu.
– No rīta suni nebaro. Neliela pastaiga un uz darbu. Ja kinologs dzīvo netālu no darba vietas, viņš ar suni iet ar kājām, ja tālāk, brauc ar dienesta automašīnu, kurā uzstādīts neliels pārnēsājams suņa būris,– pastāstīja kinologs V. Šapočkins.
Ludzas pārvaldes kinoloģijas nodaļā ir vairāki voljēri, kur darba dienas garumā atrodas dienesta suņi. Kinologi vairākas reizes dienas laikā pieiet pie voljēriem un izlaiž savu suni nelielās pastaigās vai veic īsus paklausības vingrinājumus, iemāca kādu jaunu komandu, jo dienesta suņi vienmēr jāuztur darba formā.
V. Šapočkina suns “Lorry” izpildīja vairākas saimnieka komandas, izrādot lielisku paklausību un strādāt vēlmi. Suns strādāja laukumā 10-15 minūtes, tad atpakaļ uz voljēru.
Kinologi novēro suņu apmācības procesu. Paklausības vingrinājums.
Suns pastāvīgi mācās
Kapteinis Šapočkins paskaidroja, ka atkarībā no plāna viens vingrinājums var ilgt dažas minūtes, kucēnam pat sekundes. Cits vingrinājums var ilgt dažas stundas, protams, ar atpūtu, jo suns nevar strādāt vairākās stundas pēc kārtas.
– Pirmkārt, suns pastāvīgi mācās un apgūst kaut ko jaunu,– saka viņš. – Otrkārt, sadarbībai ir milzīga nozīme, tas ir izaicinājums mums kā komandai, cik ātri es varu iemācīt sunim kaut ko jaunu. Cik labi es varu sunim izskaidrot, ko es gribu no viņa, un cik labi suns mani saprot. Citu komandu var iemācīt pa dažām minūtēm, bet citu pa dažām dienām vai pat nedēļām.
Apmācības mežā
Katram kinologam vismaz reizi nedēļā jāapmāca savs suns instruktora vadībā. Kad viens kinologs ar suni izpilda kādu vingrinājumu, pārējie skatās un analizē to darbību, gūst pieredzi un arī dalās ar to. Apmācības notiek regulāri pēc plāna brīvā dabā – mežā vai pļavā. Šoreiz kopā ar četriem kinologiem un suņiem braucam uz Garbaru mežu, daži kinologi palika uz vietas strādāt ar kucēniem.
Piegājām pie 8-vietīgā mikroautobusa ar sešiem suņu būrīšiem, tajos dienesta suņus ir ērti transportēt uz kopējiem pasākumiem – uz sacensībām, paraugdemonstrējumiem, apmācībām. Mikroautobusam viens pēc otra tuvojās kinologi ar suņiem, suņi ātri ielēca būrīšos, acīmredzot jau pieraduši.
Dienesta suņus transportē speciāli aprīkotā mikroautobusā, katram sunim ir savs būrītis.
Atbraucot uz Garbaru mežu, kinoloģijas nodaļas galvenais inspektors kapteinis Vitālijs Šapočkins nogāja gar meža ceļu “uzliekot pēdas”, pēc tam no autobusa tika izlaists viens no patruļsuniem. Opoļu RSN inspektors (kinologs) Vjačeslavs Cirskis ar suni “Kado Robežas Sargs” gāja “pārkāpējam” pa pēdām ar lielu ātrumu, tas norāda kinologam, ka pēdas ir svaigas.
Opoļu RSN inspektors (kinologs) virsseržants Vjačeslavs Cirskis ar suni “Kado Robežas Sargs” gāja “pārkāpējam” pa pēdām.
Atrod mežā paslēptus priekšmetus
Savukārt Pasienes RSN inspektors (kinologs) Ilgonis Kukars ar dienesta suni “Taira Robeža Sargs” parādīja vingrinājumu “Apvidus pārmeklēšana jeb priekšmetu meklēšana un uzrādīšana”.
Viens no uzdevumiem, ko māca dienesta suņiem, ir cilvēku smaržas priekšmetu uzrādīšana un meklēšana, jo, kad pārkāpēji iet pāri robežai, viņi var atstāt priekšmetus vai paslēpt dokumentus zem sūnām. Robežsargs var tos nepamanīt, taču suns tos saož un apzīmē. Tāpēc ir ļoti svarīgi pēc pārkāpēju aizturēšanas pārmeklēt ar suni apkārtējo teritoriju, stāsta robežsargi.
Pasienes RSN inspektors (kinologs) virsniekvietnieks Ilgonis Kukars ar dienesta suni “Taira Robeža Sargs” parādīja vingrinājumu “Apvidus pārmeklēšana jeb priekšmetu meklēšana un uzradīšana”. Suns pasīvi apzīmēja atrastos priekšmetus.
“Taira Robežas Sargs” diezgan ātri atrada divus priekšmetus (dokumentus un masku), apguļoties blakus tiem. Suns mierīgi gulēja līdz saņēma kārtējo kinologa komandu. Instruktors V. Šapočkins paskaidro: – Suns pasīvi apzīmē atrastos priekšmetus, tas nozīmē, ka viņš nedrīkst tos ņemt zobos vai aiztikt ar ķermeni vai ķepām, jo tie var būt bīstami.
Kā apbalvojumu kinologs I. Kukars iedeva sunim nelielu tenisa bumbiņu, kas izraisīja viņam lielu prieku.
Uzbrūk sunim
Krivandas RSN inspektore (kinoloģe) Santa Makarova ar suni Vittoria izpildīja vingrinājumu “personu meklēšana un to uzrādīšana”. Suns, atradot personu, vai arī vairākas, uzrāda to rejot.
– Pirmkārt, mēs no attāluma dzirdam kur suns atrada personu un kur mums jāskrien,– pastāstīja instruktors. – Otrkārt, kad suns rej uz cilvēku, viņam diez vai gribās kustēties un provocēt suni, līdz ar ko persona paliek uz vietas. Pieskrienot, mēs atsaucam suni un sākam personas intervēšanu un pārmeklēšanu.
Apmācības laikā “pārkāpējs” uzbruka sunim, kurš noreaģēja uz uzbrukumu un iekoda “pārkāpējam” rokā. Robežsardzes suņi ir apmācīti arī aizturēt pārkāpējus, ja pārkāpējs jeb atrastā persona mēģina uzbrukt sunim vai robežsargam, vai arī metas bēgt. Tad robežsargi var pielietot suni.
Krivandas RSN inspektore (kinoloģe) virsseržante Santa Makarova ar suni Vittoria izpildīja vingrinājumu “personu meklēšana un to uzrādīšana”. Suns noreaģēja uz uzbrukumu un iekoda “pārkāpējam”.
Rej tikai pēc atļaujas
Suns rēja vai klusēja pēc kinoloģes S. Makarovas pavēles. Izrādās, dienesta suns nevar pat riet bez saimnieka atļaujas. Izturība līdz nākamai saimnieka komandai ir ļoti svarīga. Visi dienesta suņi ir ideāli apmācīti un paklausīgi.
Kinologu apmācības Kinoloģijas nodaļas instruktora vadībā domātas, pirmkārt, lai redzētu paša kinologa un suņa līmeni, jo suni visu laiku jāuztur darba formā, otrkārt, lai palīdzētu kinologam uzlabot iemaņas vai arī novērst kļūdas.
– Apmācību process ir nepārtraukts visu dzīvi, jo vienmēr ir kur tiekties un kaut ko uzlabot vai iemācīt ko jaunu,– uzskata instruktors V. Šapočkins.
Uzmanīgas apmācības metodes
Raksta autore pamanīja, ka kinologi izturas pret saviem suņiem ļoti mierīgi, uzmanīgi un laipni. Instruktori pastāstīja, ka suņu apmācības metodes ir pozitīvas un vērstas uz apbalvošanu – barību un motivācijas priekšmetiem (bumba vai kārums). Suņus nav jāsit, jo ar sišanu tos var tikai iedzīt bailēs, bet no bailēm var rasties arī agresija.
– Ir citas metodes, lai sodīt suni, piemēram, paņemt to aiz pavadas un aizvest atpakaļ uz to pašu vietu, kur viņš atradās pirms tika dota komanda,– skaidro instruktors. – Kinologs var pagriezties pret suni ar muguru, tas viņam ir sods, un suns saprot, ka viņš izdarījis nepareizi, kļūdījies.
Ieskats robežsargu ikdienas darbā
LZ žurnālistei bija iespēja kopā ar Zilupes vidusskolēnu ekskursiju apmeklēt Terehovas RKP. Skolēniem parādīja vairākas RKP ēkas un sniedza informāciju par robežsargu ikdienu, lai viņiem radītos vispārīgs priekšstats par robežsargu darbu.
Caurlaides punkta operatora paviljons Terehovas RKP. Skolēniem parāda teritoriju līdz robežlīnijai.
Tagad sakarā ar sankcijām kravu automašīnu izbraukšanā no Latvijas nav daudz, pārsvarā tās ved produktus un medikamentus. Mēs paši varējām redzēt, ka rindas gandrīz nav. Ja pirms 2-3 gadiem rindā uz izbraukšanu stāvēja ap 1000 kravu automašīnu, tad tagad to ir tikai 30. Sankcijas strādā, paskaidroja mums. Pārsvarā brauc mašīnas no Latvijas, Lietuvas un Kaļiņingradas (tranzīts).
Skolēniem parādīja jaunu modernizētu paviljonu, kur strādā robežsargi un muitnieki, paskaidroja, ka starp robežsardzi un muitu ir sadarbība. – Piebrauc mašīna, vispirms tiek veikta robežsardzes kontrole, pēc tam muitas kontrole. Ja viss kārtībā, lūdzu, brauciet uz Krieviju,– pastāstīja darbību secību robežsardzes pārstāvis.
Skolēniem bija iespēja pārliecināties, ka robežsargiem ir jaunas mūsdienīgas iekārtas un sakaru līdzekļi. Skolēniem parādīja arī Valsts robežu, kur vairāki gājēji, pārsvarā Ukrainas pilsoņi, gaidīja dokumentu pārbaudi jau pie Krievijas robežsardzes kontroles punkta.
Vieglo automašīnu uz izbraukšanu nebija daudz – ap 10-15, tagad ir jāgaida 3-4 diennaktis, bet vasarā gan bija jāgaida 6-7 diennaktis.
Skolēniem tika parādīta padziļinātās kontroles ēka, kur vienlaikus var skatīt vairākas automašīnas. Robežsargi atbildēja uz daudziem skolēnu jautājumiem.
Skolēniem ieskatu ikdienas darba pienākumos un praktiskā darba norisē sniedza Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Terehovas I kategorijas robežkontroles punkta inspektors virsniekvietnieks Oļegs Reinikovs.
Sunim “Lorry Robežas Sargs” ir lieliska izturība
Turpat Terehovas RKP notika neliels paraugdemonstrējums – kinologs Vitālijs Šapočkins ar suni “Lorry Robežas Sargs” parādīja skolēniem vairākus paklausības elementus.
Kinologs kopā ar suni gāja ātrāk, tad lēnāk, pagriezās un apstājās, tad atstāja suni guļam, bet pats aizgāja. Suns vēl jauns, bet jau ir lieliski apmācīts, viņam ir laba izturība. Suns uzticīgi skatījās savam saimniekam acīs un bija gatavs izpildīt katru komandu, viņi darbojās kā viens vesels. Skolēni bija sajūsmā.
Neliels paraugdemonstrējums Terehovas RKP – kinologs Vitālijs Šapočkins ar suni “Lorry Robežas Sargs” parādīja skolēniem vairākus paklausības elementus.
Kinologs paskaidroja, ka par velti suns nestrādā, katram sunim ir savs apbalvojums. Lorry par centīgu paraugdemonstrējumu saņēma nelielu bumbiņu, V. Šapočkins pajokoja: – Suns nav cilvēks, kurš var algu gaidīt veselu mēnesi, viņam jābūt motivētam veikt darbu šajā brīdī. Jums skolā taču arī ir atzīmes, tā ir jūsu motivācija.
Suns un kinologs strādā tandēmā
Beigās kinologs ar dienesta suni parādīja skolēniem, kā suns meklē vieglajās automašīnās narkotiskās vielas. Mēs visi varējām novērot suņa un kinologa saskaņotu darbu, arī kā suns reaģē uz atrasto vielu.
Sakarā ar to, ka uz iebraukšanu nebija nevienas vieglās automašīnas, tika nolemts izmantot paraugdemonstrējumam robežsardzes dienesta transportlīdzekli. Kinologs parādīja mums mazu marihuānas paciņu un paslēpa to mašīnas salonā.
Pēc komandas “Meklēt!” suns sāk pārbaudīt transportlīdzekli no ārpuses, apgāja apkārt mašīnai un sāka pārbaudīt salonu. Lorry nostājās ar priekšējām ķepām uz paklāja un sāka uzmanīgi ostīt salonu. Suns tika mācīts nelēkt mašīnas salonā, lai nesasmērētu to. Pēkšņi suns izkāpa no salona, apsēdās pie mašīnas un sastinga. Kinologs paskaidroja, ka, ja suns apsēžas, tad tā viņš apzīmē ka aizliegtā viela ir atrasta. Nav obligāti jāsēž, suns var arī apgulties vai sastingt. Galvenais ir pasīva apzīmēšana, lai suns neskrāpētu un nebojātu svešu mantu.
Suns apsēdās pie mašīnas un sastinga, tā viņš apzīmē ka aizliegtā viela ir atrasta.
– Man ir uzmanīgi jānovēro suņa uzvedība, jo viņam jālokalizē šī viela un šī slēptuve,– skaidro kapteinis V. Šapočkins. – Gadās, ka suns saož, bet nevar lokalizēt vietu, jo salonā izplatās dažādas smaržas. Bet suņa uzvedība mainās un es to pamanu. Šādos gadījumos es palīdzu sunim atrast precīzu slēptuves vietu, rādot ar roku kur jāpārmeklē.
Šodien suns uzreiz skaidri lokalizēja vietu. Taču kinologam ir jābūt ļoti uzmanīgam un jāpamana, kad suns pievērš kaut kam uzmanību. Tālāk ir jāstrādā kinologam – cilvēku ar bagāžu ir jāved uz padziļināto kontroli. Varbūt, tur nebūs narkotiskās vielas, bet kāda cita paslēpta viela, piemēram, medikamenti vai liels cigarešu apjoms.
– Suns var reaģēt uz kaut ko paslēptu. Lorry atpazīst narkotikas, bet, ja pamana ko aizdomīgu, tad dod man ziņu. Mēs darbojamies vienā pārī, tandēmā, 50% panākuma ir suņukam un 50% kinologam. Tas ir kopīgs darbs.
Kinologa darbs Robežkontroles punktā
Paraugdemonstrējumi protams ir daļa no kinologa un suņa dzīves. Tomēr, kad kinologu izsauc darbā uz kādu RKP, tad viņam ir jāsadarbojas ar norīkojuma vecāko un pārējiem kolēģiem. Viņš pats var izlemt kuru mašīnu pārbaudīt, arī kolēģi vai norīkojuma vecākais var iedod viņam norādījumus, kuru mašīnu ir jāpārbauda.
Parasti maiņa ilgst 12 stundas, bet dažkārt kinologu ar suni var izsaukt uz kādu no RKP, lai pārbaudītu tikai vienu automašīnu. Kinologs ne tikai pārbauda automašīnas, bet arī analizē informāciju, vērtē automašīnas un to īpašnieku uzvedību. Tam nepieciešama arī psiholoģiska sagatavošanās.
Kinologam jābūt gatavam izsaukumam gan naktī, gan dienā, pastāvīgi jābūt pieejamam.
Mājās sākas “otra maiņa”
Suns dienā strādā, bet vakarā atpūšas. Mājās kinologs vakaros nestrādā ar suni, lai suns saprastu, ka viņam ir jāatpūšas. Un vienu dienu nedēļā arī viņam ir obligāti jābūt brīvdiena.
Nevajag aizmirst, ka suns ir papildu slodze, un kinologa brīvais laiks ir ierobežots, jo vidēji 5-6 reizes dienā notiek pastaigas vai apmācība ar suni. Kinologa darba diena nebeidzas, aizejot vai aizbraucot mājās, tad viņam sākas “otra maiņa” – ir jābaro suns un jāizved to pastaigā, pat naktī suns ir jāuzrauga. Pie tam arī jādzīvo kopā dzīvoklī vai mājā, taču tas ir atsevišķs stāsts…
Suns paliek ar kinologu ne tikai vakarā, bet arī brīvdienās un pat atvaļinājumā. Var, protams, uz vairākām dienām atstāt suni dienesta voljērā, ja nav citas izejas. Tomēr pārsvarā kinologi arī atvaļinājumā brauc ar saviem suņiem.
Kapteinis V. Šapočkins uzskata, ka iemesls, lai kļūtu par kinologu, viennozīmīgi nav nauda: – Ja tu gribi kļūt par kinologu naudas dēļ, tad nekas nesanāks. Kinologa darbs ir ļoti grūts, intensīvs un atbildīgs, bet interesants un radošs. Katra diena ir savādāka un neatkārtojama. Atver sunim savu dvēseli un viņš atvērs savu tev!
Ja citi cilvēki pērk suņus “priekš dvēseles”, izklaidei vai hobijam, tad kinologiem ir iespēja apvienot to visu vēl ar darbu, kas nes gandarījumu un panākumus, ļauj augt profesionāli. Pasaulē ir ļoti maz cilvēku, kuri būtu apmierināti ar savu darbu un vēl mazāk to, kuriem patīk viņu darbs. VRS Ludzas pārvaldes Kinoloģijas nodaļas galvenais inspektors kapteinis V. Šapočkins apgalvo, ka esot laimīgs cilvēks, kurš savu dzīvi saistīja ar darbu, kas viņam patīk un no kura viņš gūst gandarījumu.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Viena diena kopā ar kinologu” saturu atbild Ludzas Zeme
