Ludzas novadā lasa latgaliski

Aptaujā Ludzas novada bibliotekāri pauž, ka literatūra latgaliski ir pieprasīta ne visur, tomēr novadā lasa ne vien daiļliteratūru, bet pēta arī monogrāfijas izdevumus un lasa arī dzeju latgaliski. Biežāk literatūru latgaliešu valodā pieprasa pieaugušie lasītāji un seniori, bērni lasa mazāk.

Šodien stāstīsim, kādi preses izdevumi latgaliski ir populāri Ludzas novadā un kā bibliotēkas popularizē latgaliešu valodu un literatūru.

Bērni lasa mazāk

Redakcija veica nelielu aptauju Ludzas novada bibliotekāru vidū. Izradās, ka visās novada bibliotēkās, gan pilsētās, gan pagastos ir literatūra un dzeja latgaliešu valodā, arī bērnu grāmatas. Visvairāk ir pieprasīts žurnāls “A12 – ceļš uz Latgali”, literatūras almanahs “Olūts” un gadagrāmata “Tāvu zemes kalendars”. Daudz lasa Ilzes Spergas grāmatu “Dzeiveiba”.

Dzeju latgaliski lasa ne visur. Tomēr ir pagasta bibliotēkas, kur pieprasīta Annas Rancānes, Janīnas Tabūnes un Antona Kūkoja dzeja.

Lielākā daļa aptaujāto apgalvo, ka biežāk literatūru latgaliski pieprasa pieaugušie lasītāji un seniori. Bērni latgaliski lasa mazāk, pārsvarā kad gatavojas konkursiem.

Novadā ir tādas pagasta bibliotēkas, kur nav pieprasījuma pēc literatūras latgaliešu valodā vai arī pieprasījums ir minimāls – pārsvarā pagastos, kur lielākā daļa iedzīvotāju ir krievvalodīgie, pārsvarā Zilupes pusē.

2023. gadā ir ievērojami apsīkusi grāmatu izdošana latgaliešu valodā, pamanīja bibliotekāri.

Pušmucovā un Mežvidos lasa dzeju

Pušmucovas un Mežvidu pagastu bibliotēku vadītājas atzīst, ka viņu lasītāji lasa dzeju. Pušmucoviešu sirdis vairāk uzrunā Annas Rancānes, Janīnas Tabūnes, Intas Naglas, Emīlijas Kalvānes dzeja. Kādreiz vēlas pārlasīt arī A. Kūkoja, A. Vējāna, P. Jurciņa agrāk izdotos dzejas krājumus. Lasītāji mēģina iedziļināties arī jaunākā dzejā – I. Atpiles-Juganes, L. Purinašas, V. Lukaševiča u.c.

Septembrī Dzejas dienu pasākums Pušmucovā tika veltīts novadnieka Aleksandra Adamāna daiļradei. Sadarbībā ar Pušmucovas kultūras namu un Pušmucovas etnogrāfisko ansambli “Olūti” šeit ceļ godā latgaliešu tautasdziesmas un saglabā senču tradīcijas.

Mežvidos arī tika organizēti jau vairāki pasākumi dzejas cienītājiem. Pagājušajā gadā notika dzejas lasīšana par godu vietējā keramiķa Jāņa Seiksta 75. dzimšanas dienai pieaugušajiem lasītāju klubiņā. Otrajā pasākuma daļā lasīja Antona Kūkoja dzejoļus latgaliski. Pērn Mežvidos notika arī kopīgs pasākums ar Kultūras namu, kurā Mežvidu apkaimes dzeju rakstoši cilvēki – Rasma Urtāne, Lidija Slišāne, Inta Nagla – lasīja savu dzeju latgaliski.

Aktīva pasākumu apmeklētāja Janīna Širina no Mežvidiem lasa dzeju latgaliski.

Arī šovasar bibliotēkā notika pasākums, kurā dzeja tika lasīta latgaliski. Dzejoļus, kurus sarakstīja pati Mežvidu pagasta bibliotēkas vadītāja Inta Nagla, lasīja aktīva pasākumu apmeklētāja Janīna Širina no Mežvidiem. Pasākuma apmeklētāji iejutās latgaliskajā vidē, izprotot valodas skanīgumu.

Pasākumi – latviski un latgaliski

Vairākās bibliotēkās pasākumi notiek gan latgaliski, gan latviski. Daudz pasākumu latgaliski notiek “latgaliskajos” pagastos Kārsavas pusē – Salnavas, Mežvidu, Mērdzenes, Pušmucovas, savukārt Zilupes pusē mazāk.

Bibliotēku vadītāji atzīst, ka pasākumi bērniem pārsvarā notiek latviski, bet, ja viņi jūt, ka bērni saprot latgaliski, tad arī pāriet uz latgaliešu valodu.

Lai pievērstu lielāku uzmanību latgaliešu valodai un tās pielietojumam ikdienā, Pušmucovas bibliotēkā tiek rīkoti pasākumi latgaliski, pastāstīja tās vadītāja Ilga Baziļeviča. Bibliotēkas nedēļas ietvaros kopā ar Latgaliešu kultūras kustības “Volūda” vadītāju Edīti Husari notika spēles “Čipierkstneits” prezentācija, kurā jautājumu un atbilžu spēlē pušmucovieši iepazina Latgales kultūru, vēsturi, ģeogrāfiju un dažādas sadzīves lietas.

Mežvidu pagasta bibliotēkā skolēnu vasaras brīvlaikā spēlē un lasa latgaliski.

Savukārt Mežvidu bibliotēkas vadītāja I. Nagla pastāstīja, ka Mežvidos bērni mācījās spēlēt latgaliešu galda spēli “Čipierkstneits” skolēnu vasaras brīvlaikā. Izmetot kauliņu, bērniem vajadzēja noteikt dažādas latgaliskas vietas, kā arī izcilus cilvēkus. Tas bija ļoti interesanti un izzinoši. Pasākumā piedalījās daļa tādu bērnu, kuri paši nerunā latgaliski, jo bija atbraukuši pie vecvecākiem no Rīgas. Tomēr arī viņi mēģināja lasīt tekstus latgaliski, beigās viņiem izdevās tik labi, ka pašiem patika.

Bērni mēģināja atminēt, ko nozīmē veci vārdi, piemēram, “žiužārņa” vai “špaļeri” (pelašķis, tapetes). Pasākuma beigās bibliotēkas vadītāja aicināja bērnus lūgt vecvecākus runāt ar viņiem latgaliski. Tas ir pārsteidzoši, cik atjautīgi var būt talantīgi cilvēki, kuri vēlas aizraut citus ar savu dzimto valodu.

Ludzas novada bibliotēkas lasītavā žurnāls “A-12 – Ceļš uz Latgali” ir vispieprasītākais, saka bibliotekāre Ligita Jurkāne.

Svin gadskārtu svētkus

Saka, ka Ņukši ir ļoti latgalisks pagasts. Tomēr arī šeit latgaliski lasa tikai vecāka gadagājuma lasītāji, un ieprasījums pēc latgaliešu izdevumiem ir mazs, pastāstīja bibliotēkas vadītāja Anastasija Pisarenko. Pasākumi šeit tiek rīkoti gan bērniem, gan pieaugušajiem, gan arī bērniem kopā ar pieaugušajiem. Pasākumi bērniem notiek latviešu literārajā valodā, savukārt pasākumi pieaugušajiem – pārsvarā latgaliski.

– Katru gadu kopā ar Tautas namu tiek svinēti gadskārtu svētki – Meteņi, Lieldienas, Miķeļi,– stāsta A. Pisarenko. – Šajos svētkos vienmēr piedalās folkloras kopas “Rīkšova” un “Rīkšoveņa” Ilonas Poikānes vadībā. Tiek dziedātas dziesmas latgaliski, spēlētas vecas spēles un rotaļas, minētas mīklas.

Rotaļās iesaistās arī bibliotēkas lasītāji, tādējādi tiek popularizētas latgaliešu tradīcijas un valoda.

Bērni lasa “Kačeiša patmaļis” un “Sunāns breiveibā”

Vai Ludzas bibliotēkā pieejama literatūra latgaliski? Šo jautājumu devos noskaidrot uz Ludzas bibliotēku, izrādās, bibliotēka komplektē fondā monogrāfiskos izdevumus, vārdnīcas, daiļliteratūru, dzeju un citus dokumentus latgaliešu valodā.

Bibliotēkas pieaugušo apkalpošanas nodaļā populārs ir literārais almanahs “Olūts” un ikgadējais “Tāvu zemes kalendars”, lasītavā ir ļoti daudz novadpētniecības materiālu par Latgali, par Ludzas novadu, par Ludzu. To var nākt pētīt, skatīties, aicina bibliotēkas darbinieki. Ļoti populārs lasītāju vidū ir žurnāls “A12 – Ceļš uz Latgali”, kas ir latgaliskās kultūrvides popularizēšanas izdevums.

Bērnu apkalpošanas nodaļas vadītāja Erika Bricika pastāstīja, ka bērnu grāmatu latgaliešu valodā bibliotēkā nav tik daudz, bet pēdējā laikā populāras ir kļuvušas divas grāmatas “Kačeiša patmaļis” un “Sunāns breiveibā”. Pēc grāmatas “Kačeiša patmaļis” motīviem Ludzas novada bibliotēkas bibliogrāfe Gunita Kapilinska sadarbībā ar Ludzas pilsētas vidusskolas skolotāju Inetu Misāni un skolēniem uzņēma multfilmu ar tādu pašu nosaukumu, ko var redzēt arī šodien bibliotēkas YouTube kanālā.

Otrā stāva gaitenī var apskatīt fotoizstādi: – Katru mēnesi bibliotēkas otrajā stāvā tiek izstādītas dažādas izstādes, popularizējot Ludzas novada māksliniekus, fotogrāfus, kultūras darbiniekus utt.,– paskaidroja Ludzas novada bibliotēkas vadītāja Elita Zirne.

Ludzas novada bibliotēkas vadītāja Elita Zirne gandarīta, ka lasītājiem pieejamas vairākas vērtīgas grāmatas latgaliešu valodā.

Popularizē ikdienā

Bibliotekāri atzīst, ka līdz šim nav bijis tāda mērķa īpaši izcelt latgaliešu valodu. – Mēs esam bibliotēka, mēs piedāvājam literatūru un piedāvājam literatūru arī latgaliski, – skaidro E. Zirne. – Ikdienā savā starpā mēs runājam latgaliski, šādi popularizējot to.

Arī Kārsavas bibliotēkas darbinieki atzīst, ka savā starpā runā latgaliski, tas ir pašsaprotami. Gan ar lasītājiem, gan pasākumos vairākās Ludzas novada bibliotēkās tiek izmantota latgaliešu valoda, to apstiprina bibliotekāru aptauja.

Sajūsmas pilnas atsauksmes

Ludzas novadā lasa latgaliski, lasa ne vien daiļliteratūru, bet arī pēta monogrāfijas izdevumus un lasa dzeju latgaliski, kaut gan, piekritīsiet, dzeja ir specifiska lasāmviela. Dzejas latgaliski ir diezgan daudz, par to pārliecināmies, ienākot pieaugušo apkalpošanas nodaļā. Vecākā bibliotekāre Velta Leitāne stāsta, ka populārs lasītāju vidū ir literārs almanahs “Olūts”, kur ir gan dzeja, gan lugas, gan stāsti.

Ludzas novada bibliotēkas vecākā bibliotekāre Velta Leitāne stāsta, ka literārais almanahs “Olūts” ir viens no lasītākajiem Latgales Kultūras Centra izdevumiem.

Kad Ludzas novada bibliotēkā viesojās dzejniece Anna Rancāne, lai stāstītu par dzeju, dzīvi un mīlestību, bija ļoti daudz apmeklētāju. Pasākums bija silts un sirsnīgs, atsauksmes – sajūsmas pilnas. Tas liecina, ka ludzāniešu vidū populāri ir ne tikai romāni un detektīvstāsti, bet arī dzeja latgaliski.

Pieprasījums pēc literatūras latgaliešu valodā ir vairāk latgaļiem un latviešiem, krievvalodīgajiem mazāk, tomēr interese ir. Grūtāk lasīt latgaliski ir tiem, kuriem lasīšana ir hobija līmenī, kuri tekstu latgaliski lasa reti, bet vecākiem cilvēkiem ir vieglāk, ja viņi regulāri lasa latgaliski, piemēram, reliģisku literatūru, baznīcas dziesmu grāmatas.

Tā ir māksla

Bibliotekārus priecē, ka ir aizvien vairāk autoru, kuri raksta latgaliski, taču atzīst, ka cilvēkam smagi saprast latgaliešu rakstu valodu. Lasītāji stāsta, ka lasot gadās interesanti un nedzirdēti latgaliski vārdi, kuru nozīmi jāpēta, tas apgrūtina lasīšanas procesu.

– Popularizējot grāmatas latgaliski, mēs pašas lasām latgaliski, lasīt latgaliski tā ir māksla, jo runāt tas ir viens un lasīt tas ir pavisam kas cits. Brīžiem pat gadās, ka teikums ir jāizlasa vairākas reizes un skaļi, lai saprastu tā jēgu,– iesmej bibliotēkas vadītāja E. Zirne.

Bibliotēkas darbinieki uzskata, ka ar lasīšanu latgaliski ir tāpat, kā ar fiziskajiem vingrinājumiem – jo vairāk tos veic, jo labāk sanāk.

E. Zirne uzskata, ka ir labi, ka skolās sāk mācīt latgaliešu valodu, jo jebkura valoda cilvēku tikai bagātina un vēl, kurš gan vēl, ja ne mēs paši turēsim savu Mātes valodu godā.

Pasākumi latgaliešu valodā

Ludzas novada bibliotēkā regulāri notiek pasākumi latgaliski, vairāki no tiem šogad. Tā 17. februārī bibliotēkā notika tikšanās ar folkloras kopu “Ilža”. Tas bija viens skaists sadziedāšanās pasākums, atceras aculiecinieki: – Mēs dziedājām latgaliski, runājām tautasdziesmas latgaliešu valodā, spēlējām spēles, un viesos pie mums bija Jolanta un Ansis Bogustovi, kuri arī dziedāja un mēģināja runāt latgaliski.

Projekta “Green palette” ietvaros Ludzas novada bibliotēkas organizētā pasākumā bērniem Ludzas pilsētas parkā latgalisko saturu veidoja grupa “Rupuči” (mūziķis Kristaps Rasims ar bērniem Terēzi un Ernestu).

2. martā bibliotēkā viesojās Latgales Kultūrvēstures muzeja vēsturnieks Vladislavs Malahovskis ar lekciju “Kā dzīvoja un saimniekoja mūsu senči jeb dzīve sādžā”.

7. martā ar Intas Naglas palīdzību meklējām apvidvārdus, lai varētu papildināt datubāzes apvidvardi.lu.lv, bet aprīlī interesenti tikās ar jauno uzņēmēju Zandu Trukšāni.

3. maijā pasākumā “Pavasaris. Cilvēks. Dzeja.” Ludzas novada bibliotēkā seniori lasīja dzeju un dziedāja latgaliski. Bet pavisam nesen, 11. augustā, bibliotēkā noritēja skaists, sirsnīgs pasākums – tikšanās ar žurnāla “A12 – ceļš uz Latgali” radošo komandu (Ināru Groci un Valentīnu Lukaševiču) un novada ļaudīm, par kuriem žurnālā tika rakstīts no žurnāla pirmsākumiem līdz šodienai.

Pasākums “Pavasaris. Cilvēks. Dzeja.” Ludzas novada bibliotēkā šogad 3. maijā.

Savā laikā Ludzā viesojās arī vēsturnieki Kaspars Strods un Henrihs Soms, dzejnieki Valentins Lukaševičs un Anna Rancāne, literatūrzinātniece Ilga Šuplinska, dziedošie Kristaps un Guntis Rasimi, portāla lakuga.lv radošā komanda. Šie visi cilvēki deg par Latgali, par tās vēsturi, valodu un kultūru, bet savukārt Ludzas bibliotēka viņus aicina, lai popularizētu viņu idejas un daiļradi.

Par Latgales periodikas izmantošanas iespējam ludzāniešiem stāsta vēsturnieks Kaspars Strods.

– Mēs gribējām, lai mūsu lasītāji redz reālus cilvēkus, kas darbojas, kam acis deg par latgalisko. Tā bija mūsu ideja, un viņi labprāt piekrita un atbrauca,– saka bibliotēkas vadītāja E. Zirne.

Iecere uzsākt jaunu pasākumu ciklu

Ludzas novada bibliotēkā ir iecere nākamajā gadā veidot jaunu pasākumu ciklu. Tas varētu būt saistīts ar novada izzināšanu, novada pētniecību, kur tiks iepazīta latgaliešu valoda, kultūra, mūzika, literatūra, proti, viss, kas saistīts ar Latgali un ar Ludzas novadu.

Šī ideja radās, jo bibliotēka redz pēc tā nepieciešamību. Arī bibliotēkas vadītāja Elita Zirne, esot Latgales patriotei, vēlētos, lai cilvēki vairāk lasa, interesējas, apzina latgalisko.

– Mēs esam ļoti bagāti,– saka E. Zirne. – Mums ir ļoti bagāta kultūra, mums ir ļoti daudz korifeju, dižgaru, kuri ir bijuši un ir tagad, ir ļoti bēdīgi, ja tas aizietu nebūtībā…

Apmeklējot septembra beigās Latgales starpkongresu Rēzeknē, klausoties sarunas un lekcijas, Elitai radās doma: kas vēl, ja ne mēs paši, ar savām vēlmēm, savām rokām, paceļam savu Latgali, latgalisko? Viņa uzskata, ka bibliotekāriem ir jāpopularizē literatūra latgaliski.

Novadā dzīvo Latgales patrioti

Pēc sarunām ar novada bibliotēku darbiniekiem rodas pārliecība, ka visu labu lietu aizsācējiem ir jābūt entuziastiem ar degošiem acīm – ne tikai mūziķiem, māksliniekiem, literātiem, dzejniekiem, bet arī skolotājiem, masu mediju darbiniekiem un, protams, bibliotekāriem.

Tieši bibliotekāri ir pirmie, kuri veido kontaktu ar lasītāju, pirmie, kuri var ieinteresēt gan bērnus, gan pieaugušos izlasīt kādu grāmatu latgaliski. Izlasīt pašam un aicināt izlasīt citus.

Mīlestību pret savu valodu, zemi, kultūru citiem var nodot tikai cilvēki, kuri paši to novērtē un mīl, jo izstarot var tikai to, kas ir iekšā. Priecē, ka mūsu novada bibliotēkās darbojas entuziasma pilni cilvēki, kuri mīl latgaliešu valodu un kultūru un ir ieinteresēti piesaistīt arī jaunus lasītājus lasīt latgaliešu valodā, kļūt latviskāki caur latgalisko.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Ludzas novadā lasa latgaliski” saturu atbild Ludzas Zeme