Strīdas par apsaimniekošanu

Viss raksts

28. jūnijā SIA Ludzas apsaimniekotājs telpās notika iedzīvotāju tikšanās  ar Ludzas novada do­mes priekšsēdētāju A. Gendeli un Ludzas apsaim­nie­kotāja  valdes  priekšsēdē­tāju A. Līpaci.  Bija  atnākuši  aptuveni  30  iedzīvo­tāji.

Tikšanās sākumā domes priekšsēdētāja uzsvēra, ka šādas tikšanās domātas, lai apmainītos viedokļiem. Iedzīvotāji aicināti izteikt viedokli par Ludzas apsaimniekotāja darba kvalitāti, vai tā atbilst iedzīvotāju prasī­bām, jo pakalpojumu ņēmēji, kā atzina A. Gendele, vienmēr ir neapmierināti. Tomēr priekš­sēdētāja mēģinot saprast arī pakalpojumu sniedzējus, tādēļ jūtoties kā starp divām ugunīm, jo rūp gan pilsētnieku viedoklis un vajadzības, gan saprotot arī to, ka nav viegli Ludzas apsaim­niekotājam.

Vēlas komunikāciju nomaiņu

Kas satrauc iedzīvotājus? Tas, ka inženierko­munikācijas nove­cojušas, jādomā par ūdens­vadu un kanalizācijas maģistrāļu nomaiņu, bet naudas visam, protams, nepietiek. Atbildē viņi dzirdēja solījumus, ka tiks izskatītas iespējas, lai pašvaldība avārijas situācijā varētu līdz­finansēt inženierkomunikāciju nomaiņu. Parēķinās, cik izmak­sās vienas mājas komuni­kāciju nomaiņa. A. Gendele uzsvēra, ka par mājokļiem atbildīgi ir gan iedzīvotāji, gan pašvaldība, nevajag teikt, ka pašvaldība izdarīs visu. Viņa daļēji piekrita arī iedzīvotāju iebildei, ka mājokļi privatizēti ne jau jauni un labā stāvoklī, bet tad, kad komunikācijas jau bija daļēji nolietotas. Pašvaldībai aktuāli arī citi jautājumi (skolēni, ielu segumi u.c.), kā saka, kod kurā pirkstā gribi, visi sāp. Savukārt iedzīvotāji aicināja, lai salabo kaut vienu cauruli mājā, jo, kā liecina dzīve, lielākā daļa no viņiem dzīvo uz iztikas robežas, kad nezina, kā nomaksāt esošos rēķinus, kur nu vēl domāt par remontiem vai māju siltināšanu. Var saprast, ka cilvēkiem sāp, ja dzird, ka pašvaldībai (domāju, ne tikai Ludzā) pietiek līdzekļu dažādiem kultūras izdevumiem, braucieniem, komandējumiem, pieminekļiem u.t.t., bet tajā pat laikā tik dau­dziem trūkst līdzekļu medika­mentu un pārtikas iegādei, rēķinu nomaksai… Kāds no apmeklē­tājiem pieļāva iespēju, ka, novirzot naudu dažādiem mērķiem, tiek atmazgāta nauda. A. Gendele atzina, ka viņai vis­vairāk sāp pārmetumi, ka at­maz­gā naudu. Ja ir šādas aizdo­mas, lai cilvēks vēršas tie­sīb­sar­gājošās iestādēs. Turpinot sarunu par remontiem nepiecie­šamo naudu, arī A. Līpacis atzina, ka Ludzas apsaimnieko­tājs kredītus nedos, pēc tiem jādodas uz banku.

Izsaka pretenzijas, viedokļus un kritiku

Izskanēja jautājumi, kas ak­tuā­li gan visiem, gan tikai kon­krētu māju dzīvokļu īpašnie­kiem vai īrniekiem. Kādā dzī­voklī, kā atzina iedzīvotāja, bez saskaņošanas tika nomainīti ra­dia­tori. Lai veiktu radiatoru maiņu, nepieciešams tehniskais projekts. Kādas mājas iedzīvo­tāji vēlētos, lai labiekārtotu ap­kārtni (iestādītu puķes un veiktu citus labiekārtošanas darbus) – zeme nepieder viņiem, tāpēc lūgums adresēts īpašniekam. Jautāja par to, kā norit darbs ar parādniekiem. Ar viņiem tiek strādāts (iesaistījies, piemēram, Sociālais dienests), veiktas pārrunas. Ieteikums tiem, kuri nespēj nomaksāt rēķinus par dzīvokli, ir laicīgi domāt par dzīvokļa samainīšanu, nevis gaidīt, kad parāds sakrājas vairā­ku tūkstošu eiro apmērā. Vairā­kas lietas par parādiem nodotas tiesā. Gadījumi ar parād­niekiem ir dažādi – cits brauc automa­šīnā, cits strādā labi atalgotu darbu, bet parādus neno­maksā.

Izskanēja arī daži paldies vār­di, kas bija adresēti elektriķiem un Avārijas dienestam. Lai arī citreiz tas nav viņu darbs, bet šie cilvēki brauc un dara.

Cits aicināja kaut ko izdarīt ar atkritumu tvertnēm, lai tās nesmirdētu, cits rosināja domāt, ko darīt ar tiem privātmāju iedzīvotājiem, kuri regulāri nes atkritumu maisus uz konteine­riem, kas izvietoti daudzdzī­vokļu māju pagalmos. Iespē­jams, šie cilvēki tiks fotografēti vai viņu rīcība uzfilmēta, lai būtu pierādījums.

Iedzīvotāji ne tikai kritizēja, ieteica un slavēja, bet arī atgādināja. Piemēram, pirms 3,5 gadiem (22.01.2013.), kad bērnu tuvumā nokrita ķieģelis, tika izsaukts Avārijas dienests, sastādīts akts. A. Līpacis aktu par šo gadījumu parakstījis tikai pēc 4 mēnešiem (23.05.), bet tādus aktus, kā atzina iedzīvo­tājs, vajag turēt pie rokas, nekavējoties apsekot to vietu un izlabot situāciju. Ja cilvēks, piemēram, pārsniedz braukšanas ātrumu, viņam jāmaksā sods. Saprotami – pieļāvi kļūdu, mak­sā. Ja Valsts kontroles revīzijā secināts, ka Ludzas novada iedzīvotāji ir pārmaksājuši par apsaimniekošanu, tad šo naudu vajag atdot. Citādi, šķiet, sanāk tā, kā teica iedzīvotājs, ka vietējā elite sāk mūs apzagt.

Ar jūliju maksāsim vairāk

Dzīvokļu īpašniekus un īrniekus ar šo mēnesi sagaida jauni izdevumi — no 1. jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas, kā arī zemes nomas maksu apliks ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) pēc maksimālās – 21% – likmes. Tagad, saņemot kvītis par jūliju, maksājums, kā atzina Ludzas apsaimniekotāja grāmatvede, tiks atšifrēts — norādīta summa bez PVN, kā arī PVN atsevišķi. Tāpat kā agrāk, apkurei, maksai par ūdens uzsil­dīšanu un siltā ūdens cirkulāciju saglabāsies samazinātā 12% PVN likme.Viens no risināju­miem, kā izvairīties no maksi­mā­lās PVN likmes maksāšanas, ir no kāda lielā apsaimniekotāja pāriet pie kāda no mazajiem apsaimniekotājiem, kas nav PVN maksātāji. Uzņēmums var nereģistrēties kā PVN maksā­tājs, ja gada apgrozījums nepār­sniedz          50 000 eiro. Grāmatvede atzina, ka risinājums būtu daudz­dzīvokļu māju iedzīvotā­jiem veidot biedrī­bas.

Publicēts 06 JŪLIJS 2016