Bērēs nesagaida nelaiķi

Viss raksts

Ludzas Zemes redakcija saņēma zvanu no ļoti sašutušas Kārsavas iedzīvotājas Katerinas Tipānes, kura pavēstīja ko fantastisku — no morga ne­tiek atdotas nelaiķa Viļa Breņča mirstīgās at­liekas. Stāstītais tiešām likās nervus stindzinošs.

Kaps  paliek  tukšs

Tipānes kundze pastāstīja, ka kapos 28. jūnijā uz bērēm bija sapulcējušies ap 40 cilvēku. Tā kā nelaiķa vienīgais radinieks — dēls ar sievu — atrodas Lielbri­tānijā, bija sanākuši tikai paziņas un draugi. Naudu bērēm 250 eiro esot piešķīris sociālais dienests, ar 40 eiro izpalīdzējis dziedātājs Kaspars, bet 20 eiro sviest­mai­zēm ziedoja pensionāre Tipāne, kura savā mūžā ar šādu situāciju saskārusies nekad nebija, tāpēc lūdza redakciju par šo gadījumu noteikti uzrakstīt. Taču notika negaidītais — nelaiķis kapos šai dienā tā arī netika sagaidīts. Pusotru stundu bērētāji gaidīja, līdz piezvanīja bēru organizators Roberts Mikažāns no IK Aizsaule, kas sniedz rituālos pakalpojumus. Telefona sarunā Roberts bēru ceremonijas dalībniekiem pastā­stīja, ka Rēzeknes morgs, kur atrodas nelaiķis, neatdod līķi, proti, jo vēl neesot veikta sekcija, Viļa Breņča mirs­tīgās atliekas atdos tikai nākamajā rītā. Bēres pārcēla uz nākamo rītu pulksten 9.30. Kā teic Tipāne, daudzi ziedus un vainagus atstāja turpat kapos, taču tas, ka kaps palika tukšs un neaizrakts uz vēl vienu die­nu visos klāte­sošajos radīja dziļa šoka un pat šausmu sajūtu.

Aizsaules  vadītājam sava  versija

Lai noskaidrotu, kāpēc radu­sies šāda vēl nebijusi Kārsavas pusē situācija, devos uz, tā sacīt,  nākamās dienas bērēm. Pēc bērēm savu paskaidrojumu man sniedza bēru organizators Ro­berts. Viņš stāstīja, ka Rēzeknes morgs strādā līdz pulksten 15.00, bet viņš savukārt ieradās pēc Viļa mirstīgajām atliekām pulksten 14.50. Uz to brīdi mor­ga darbinieki jau bija aizgājuši un neviens līķi viņam neatdeva. Jautāju, kā var tā būt, ka viņš netika brīdināts, ka līķis vēl nav gatavs, Aizsaules darbi­nieks neko konkrētu neatbil­dēja. Pro­ti, mirušā līķis vēl nebija gatavs, neesot aizšūts u.t.t. Vēlāk sāka haotiski apgal­vot, ka viņš pats ir pie visa vainīgs, ka līķi neat­veda. Biju nesaprašanā, kāda ir viņa vaina, ja reiz mirstīgās at­lie­kas nebija laikus sagatavotas. Kurš Rēzek­nes morgā par šo atgadījumu atbildīgs, Roberts arī nezināja teikt.

Bija  izpalīdzīgs, labs  cilvēks

Pēc tam, ka tomēr Vilis tika guldīts zemes klēpī, aprunājos ar klātesošajiem cilvēkiem. Diemžēl izrādījās, ka otrajā dienā, kad bēres notika otrreiz, cilvēku jau bija uz pusi mazāk. Daži no tiem, kuri nākamajā dienā nebija atnākuši, ziedus atstāja uz citiem kapiem vai at­deva cilvēkiem, kuri piedalījās otrās dienas bērēs. Par nelaiķi man pastāstīja, ka bijis izpa­līdzīgs un jauks cilvēks. Savu bagāto paziņu un draugu loku ieguvis strādājot kā vietējais šofe­ris. Proti, vienmēr, kad kā­dam kaut kur vajadzējis braukt, ir aizvedis. Ņēmis naudu par ben­zīnu un kādu simbolisku samaksu pa virsu. Vilis esot no­miris 58 gadu vecumā no aknu ci­rozes. Kaut arī nelaiķis no alkohola atturējās pēdējos 7 ga­dus, alkoholisma sekas bija pali­kušas.

Beidzās  morga darba  laiks

Lai tiktu skaidrībā, kurš galu galā vainīgs šajā situācijā, sazvanījos ar Rēzeknes morga darbiniekiem. Tur situācija izklausījās pavisam citāda nekā vēstīja Aizsaules darbinieks. Morgā izstāstīja, ka Roberts esot iepriekš paziņojis, ka atbrauks pēc līķa 28. jūnijā pulksten 14.30, bet patiesībā atbrauca ap 15.00. Pie tam Viļa mirstīgās atliekas nevarēja pienācīgi saga­tavot, jo Roberts nebija iepriekš atvedis drēbes, kuras solīja piegādāt. Sanitārs – ģērbējs uz brīdi, kad atbrauca bēru organi­zators, teju minūti iepriekš aizgāja, tāpēc apģērbt līķi vairs nebija kam. Vēl jo vairāk — Roberts neesot ie­priekš apmak­sā­jis morga pakal­pojumus, esot palikuši čeki par maksājumu, kuru Roberts veicis pēc pulksten 15.00, tātad pēc darba laika. Morga reģistra­tore teic, ka Roberts ne pirmo reizi organizē bēres un visas prasības un kārtību pārzina labi. Galu galā, ja bija radušies kādi īpaši neparedzami apstākļi, Ro­berts varējis iepriekš piezvanīt un palūgt, lai morga darbinieki uzgaida, jo viņam sanāks noka­vēt. Arī morga darbinieki saka, ka šāds gadījums, kad līķis ir atstāts pusratā un nav nogādāts uz bērēm, ir pirmais viņu prak­sē. Viņi kategoriski noliedz, ka nav gribējuši nelaiķi atdot vai ka nav pabeigta sekcija.

Arī man, raksta autoram, veicot šo nelielo izmeklēšanu, jāteic, ka morga darbiniekiem ticu vairāk. Izskatās, ka Roberts tiešām šoreiz rīkojies bezatbil­dīgi. Cerams, ka nelaiķis no de­be­sīm uz to visu skatās piedo­doši. Lai viņam vieglas smiltis! Te nu jāteic, ka diemžēl daudzu mūsu pensionāru bērni un maz­bērni dzīvo ārzemēs, taču cerē­sim, ka tas nebūs par iemeslu tam, lai viņus nevarētu cienīgi apbedīt.

Publicēts 06 JŪLIJS 2016