Jāstiprina informatīvā telpa Latgalē

Krievija izvērstajā informatīvajā karā pret Ukrainu un rietumiem mēģina attaisnot iebrukumu suverēnā valstī. Šī propaganda atrod mērķi daudzos prātos mūsu valstī, sevišķi Latgalē. Lai mainītu situāciju, palielina Latgales multimediju studijas darbību Rēzeknē.

Daudzi Latgales iedzīvotāji, gadiem ilgi neatrodot adekvātus saistošus radio un televīzijas raidījumus Latvijas ētera telpā dzimtajā valodā, nokļūst Krievijas propagandas ietekmē. Situāciju, ko raksturo aizliegto televīzijas programmu skatīšanās pierobežā, mēs redzam 14. Saeimas vēlēšanu rezultātos Latgalē. Latvijas radio 1 raidījumam “Krustpunktā” informācijas un komunikāciju tehnoloģiju uzņēmuma vadītājs Maksims Jegorovs norāda: – Latgalē vajadzīgi mediji, kas uzrunā iedzīvotājus ne tikai latviski, bet arī krieviski un latgaliski, kuri pārraidīs to, kam ticam mēs Eiropā. Krieviski runājošajiem jāizdara nepatīkama, pat traģiska izvēle – kurā pusē būt. Latgaliešiem tā ir iespēja attīstīt un saglabāt mātes valodu, jo tai ir vēsturiskas tiesības skanēt Latgalē.

Valoda – identitātes pamats

Jautājums par latgaliešu valodas statusu izskan arvien biežāk un skaļāk. Vai oficiālā saziņa latgaliešu valodā ir iespējama; vai deputāta zvērestu drīkst dot latgaliski; vai savā pašvaldībā var vērsties ar iesniegumu latgaliešu rakstu valodā un tajā saņemt atbildi; vai var reģistrēt biedrību, kuras statūti sastādīti latgaliešu rakstu valodā?

Diskusija vienlīdz aktualizē arī jautājumu, cik lielā mērā valsts īsteno savu apņemšanos par latgaliešu rakstu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību. Latgalieši uzskata, ka tā ir gadu desmitos ielaista problēma un valsts dara par maz, tāpēc sāk kļūt uzstājīgāki.

Arī Latvijas prezidenta Egila Levita 2011. gadā izteiktais viedoklis žurnālā “Jurista vārds” ir, ka “latgaliešu valoda nav svešvaloda”. Tātad, iespējams, ka var panākt latgaliešu valodas lietošanu oficiālajā saziņā Latgalē. Tādā veidā netiktu mazināta latviešu literārās valodas nozīme. Tieši pretēji, tiktu veicināta reģiona iedzīvotāju nacionālā apziņa, jo valsts atzītu daļas savu iedzīvotāju atšķirīgo kultūrvēsturisko attīstību un respektētu tās tiesības uz šīm atšķirībām. Attieksmes maiņa veicinātu rakstu valodas apgūšanu un saglabāšanu. Tas veicinās arī citu pārnovadu apziņas celšanos, kas tikai stiprinās Latviju kā valsti.

Uzrunāt pierobežas cilvēkus

Pēc statistikas datiem, ikdienā latgaliešu valodu lieto 8,8% Latvijas iedzīvotāju, bet Latgalē tā ir aptuveni trešā daļa. Tomēr vērojama tendence šiem skaitļiem samazināties, par kuras cēloni stāsta Renāte Lazdiņa, kura vada šobrīd vienīgo reģionālo Latvijas Radio studiju Latgalē, palīdz tapt raidījumiem un jaunām multimediālām radio idejām latgaliski. Viņasprāt, daudzi vecāki nerunā ar bērniem latgaliski. Tā tas noticis ar viņu pašu, kad padomju laikos latgaliešu valoda nebija vēlama, tāpēc ģimenē sarunājušies latviski. Taču viņa raidījumā “Pi golda” stāsta: – Visiem, kuri dzimuši Latgalē, latgaliskais ir asinīs un esmu iemācījusies valodu no jauna 20 gadu vecumā, pieslīpējot dažādas nianses.

Latgales multimediju studija izveidota Rēzeknē 2016. gadā drīz pēc Krimas aneksijas kā pirmais sabiedrisko mediju projekts ārpus Rīgas. – Agrāk tika saņemti jautājumi – priekš kam vajadzīgs raidījums latgaliski? Tagad tādi ir izzuduši, jo skaidrs, ka jānostiprina informatīvā telpa Krievijas propagandas palielinājuma sakarā un jāvēršas pie cilvēkiem Latgalē latviski, latgaliski un krieviski,– saka R. Lazdiņa.

Studijas mērķi ir pierobežas iedzīvotāju uzrunāšana, lai cilvēki justu, ka viņu vārds ir svarīgs; latgaliešu valodas saglabāšana, attīstība un popularizēšana, kā ierakstīts Latvijas valsts likumā.

Sešu gadu laikā radies uz domāšanu un diskusijām vērsts raidījums “Latgales stunda”, kas skan tikai Latgalē, raidījums par kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu “Kolnasāta” – diskusiju un mūzikas raidījums jauniešiem. Par jauniešu attieksmi Renāte saka: – Aizvien vairāk jaunu cilvēku uzskata, ka ir dabiski, ka Latgalē skan latgaliešu valoda.

Ir arī jauns raidījums krievu valodā un “Puslopys” – latgaliešu literatūras apskats, kurā mudina autorus publicēties dažādās latgaliešu valodas izloksnēs. Galvenais studijas uzdevums ir radīt sapratni par to, kas notiek mums visapkārt, kā arī uzrunāt un uzklausīt Latgales iedzīvotājus.