Cīņa par tiesībām peldēties
Vasarā, karstā laikā gandrīz katrs cilvēks vēlas atsvaidzināties. Visērtākais un iecienītākais veids, kā to panākt, ir zināms jau sen – ar peldēšanās palīdzību. Un jāteic, ka mūsu pusē vietu kur nopeldēties netrūkst. Un tās visas tiek izmantotas. Cilvēki peldvietās atrodami gan rītos, gan dienas laikā, gan vakarpusē. Katram ir sava iecienītā (ērtākā vai tuvākā) peldvieta, kuru tas apmeklē regulāri. Bet reizumis gadās, ka vēlme izpeldēties uznāk, atrodoties svešā vietā, un ieraugot kādu simpātisku, līdz šim neiepazītu upīti, ezeriņu, vai pat appludinātu grants karjeru. Un te nu nereti sākas sarežģījumi. Reizēm jūs vēl neesat paguvis atbrīvoties no virsdrēbēm, kā parādās kāda persona (visai piktā noskaņojumā esoša) un paziņo, ka jūsu klātbūtne šeit nav vēlama, jo šis ir privātīpašums, kurā svešiem ļaudīm peldēties liegts. Šis aizliegums (atkarībā no aizrādītāja personības un dvēseles stāvokļa) tiek izsacīts vai nu pieklājīgi, vai arī reizēm tīri agresīvā formā. Ir arī gadījumi, kad jums izņēmuma kārtā, izrādot lielu labvēlību, šajā reizē atļauj nopeldēties, bet oma sabojāta ir jebkurā gadījumā. Cik tad īsti likumīgas ir īpašnieku tiesības aizliegt peldēties sev piederošos ūdeņos?
Visu rakstu lasiet 05.07. LZ numurā.
Publicēts 05 JŪLIJS 2016