Atmiņās un sarunās aizrit dienas
Ludzas novada sociālās aprūpes centrā Ludza jūlijs sācies ar jubileju — apritējis 21 gads kopš centrs darbojas pašreizējā ēkā.
Cilvēka mūžs līdzinās puķei – uzplaukst un nozied. Citam šis laiks šķiet īss, citam ir sajūta, ka velkas veselu mūžību. Domājot par sirmgalvjiem, kas savas dzīves dienas pavada pansionātos, saskatu līdzību starp bērnību un vecumdienām. Abos gadījumos par cilvēku kāds rūpējas. Šķiet, tomēr gribētos, lai tās ir savējo mīļās un gādīgās rokas. Bet dzīvē gadās visādi. Bieži vien esi laimīgs, ka savu laiku un rūpes tev velta kāds cits cilvēks, kuram tas ir aicinājums vai vienkārši darbs. Runājot ar aprūpes centra direktori, nostiprinās pārliecība, ka tikai paša cilvēka spēkos ir savas dzīves laikā dāvāt citiem mīlestību, prieku un paliekošas vērtības. Tad, šķiet, arī vecumdienās nebūs sajūta, ka dzīvi esi dzīvojis velti, ka nav ne radu, ne draugu, kuri tevi atcerētos.
Visu rakstu lasiet 05.07 LZ numurā.
Publicēts 05 JŪLIJS 2016