Attālināto mācību laikā zināšanu līmenis samazinās

Attālinātās mācības visās Latvijas skolās bija Covid-19 infekcijas izplatības laika realitāte. Noskaidrojam attālinātās mācīšanās ieguvumus, riskus, un ar kādiem izaicinājumiem saskārās skolu vadība, skolotāji, vecāki un bērni. Skolu vadība un skolotāji attālināto mācību procesā atzīmē tieši vecāku ieguldījumu, jo viņiem bija lielākā slodze. Tāpat šobrīd ir izdarīts secinājums, ka attālinātais mācību process veiksmīgi aizvadīts īpaši motivētiem bērniem, kuriem pat patika patstāvīgs mācību process.

 

Izaicinājums strādāt savādāk

Ludzas 2. vidusskolas direktore Zinaīda Buliga, pirmkārt, izsaka pateicību skolotājiem, vecākiem un bērniem par to, ka visi izturēja attālināto mācību procesu. It īpaši grūti bija pirmklasniekiem, kuri nevarēja tikt galā bez vecāku līdzdalības. Slodze un stress bija milzīga, tāpēc nav izslēgts, ka vecākiem būtu bijusi noderīga psiholoģiskā palīdzība. Kopumā attālinātās mācības bija izaicinājums strādāt citādāk, izmēģinot citu mācību formu un metodes.

Direktore atzīst, ka, neskatoties uz mācībām tiešsaistē, ir skaidrs, ka skolēni kontroldarbos mēdza špikot vai arī izslēdza kameru un devās gulēt tālāk. Vienkārši nevarēja izsekot, ko skolēni dara kameras otrā pusē.

 

Zināšanu līmenis varēja būt labāks

Atklājās, ka ne visiem bērniem bija laba un kārtīga tehnika, lai varētu īstenot attālināto mācību procesu. Daļa skolēnu strādāja ar mobilajiem telefoniem, daļa ar datoriem, kuri vieniem bija veci, bet citiem jauni. Skola piedāvāja arī savus datorus, taču vienalga šajā ziņā starp skolēniem nevaldīja vienlīdzība. Tieši tehniskais nodrošinājums ir lieta, par kuru vajadzēja domāt jau agrāk.

Z. Buliga kā pozitīvu attālinātā mācību procesa norisi atzīmē individuālās konsultācijas. Tās palīdzēja bērniem sagatavoties eksāmeniem, jo, neskatoties uz notiekošo, eksāmeni bija smagi. Protams, ka zināšanu līmenis tāpat nebija tāds, kāds tas varēja būt, ja noritētu klātienes mācības. Direktore atzīst, ka labāks līmenis eksāmenos varēja būt latviešu un krievu valodā. Klātienes mācībās krievvalodīgie bērni būtu spiesti vairāk runāt latviski, citādi savā starpā viņi runā tikai krieviski.

 

Pastiprināti attīsta digitālās prasmes

Ciblas vidusskolas direktore Sarmīte Leščinska atklāj, ka attālināto mācību laikā noteikti attīstījās skolēnu digitālās prasmes. Straujā tempā bija jāpielieto kompetencēs balstītais mācību saturs, jo tajā arī tika uzsvērtas tieši digitālās prasmes, kas tika pastiprināti attīstītas, kā arī pašvadīta mācīšanās un ciešāka sadarbība. Digitālās prasmes nācās attīstīt gan skolēniem, gan skolotājiem, tāpat arī vecāki bija spiesti vairāk iesaistīties.

Kļuva skaidrs, ka pilnīgi visi skolēni nevar mācīties patstāvīgi un pašvadīti. Piemēram, 1. – 6. klases skolēni nevar sevi motivēt, tāpēc ir vajadzīgs ģimenes locekļu un skolotāju atbalsts, konsultācija, palīdzība pieslēgties tiešsaistes platformai, aprunāšanās. Jo mazāki skolēni, jo lielāka vecāku loma.

 

Vidusskolā motivācija lielāka

Savukārt 7. – 9. klases skolēni ir motivēti daļēji, savukārt tiem, kuriem motivācija nav izteikta, vajadzīga kontrole un lielāks atbalsts. Paši skolēni mācību gada noslēgumā atzina, ka viņiem tīri labi sanāca patstāvīgi meklēt informāciju.

12. klasēm bija pievērsta pastiprināta skolotāju uzmanība, viņi bija spiesti būt motivēti, jo jāpabeidz skola. Zemākie vērtējumi saņemti matemātikas eksāmenā, tomēr visi to ir nokārtojuši veiksmīgi. Mācību procesa plānošanā svarīga bija arī savstarpēja skolotāju sadarbība, kas arī noritēja daudz aktīvāk nekā iepriekš.

Viens no izaicinājumiem bija skolēnu tehniskais nodrošinājums un interneta pieejamība – tas būtu pirmais, par ko būtu jādomā turpmāk, ja atkārtotos attālinātais mācību process. Vecākiem ne vienmēr bija nauda, lai varētu iegādāties atjaunošanas karti internetam, situācijas ģimenēs atšķīrās.

 

Arī pedagogi apgūst digitālos rīkus

Kā jebkurā procesā, arī attālinātajām mācībām bija savi ieguvumi un mīnusi, uzskata Kārsavas vidusskolas direktors Edgars Puksts. Noteikti kā vienu no attālināto mācību ieguvumiem var minēt tieši digitālās pratības paaugstināšanos. Arī pedagogiem nācās apgūt mācību stundu vadīšanu tiešsaistē un digitālos rīkus. Protams, ka viņiem pieauga darba apjoms, jo bija jānodrošina atgriezeniskā saite ar katru bērnu individuāli. Katrs skolēns vēlējās saņemt atbildi vai paskaidrojumu, un tās bieži vien bija garas stundas pavadītas pie datora. Normālos apstākļos diez vai izdotos digitālo pratību pielietot, tāpēc šī situācija ļāva pāris dienās pāriet uz datoru lietošanu un attālināto mācību procesu.

 

Rezultāti augstāki nekā vidēji valstī

Mācību gada beigās skolēnu aptauja parādīja, ka daļai bērnu pat patika mācīties attālināti, sevišķi vecāko klašu skolēniem. E. Puksts ar humoru piemin to, ka vecāko klašu skolēni ļoti labi prot izmantot dažādus informācijas avotus, jo dažreiz pārbaudes darbos un kontroldarbos viņi sniedza atbildes daudz augstākā līmenī, nekā tiek no viņiem prasīts un mācīts. Kā arī direktors pauž prieku, ka Kārsavas vidusskolas audzēkņi veiksmīgi nokārtoja centralizētos eksāmenus, turklāt vidējie rādītāji skolai ir augstāki, nekā valstī.

Kā viens no lielākajiem mīnusiem ir tas, ka zuda cilvēciskais kontakts, nenotika fiziskā saskarsme starp skolēniem. Līdz ar to, kad pavasarī dažas nedēļas Kārsavas novadā varēja nākt uz skolu, skolēniem bija grūti saņemties, jo viņi bija atradinājušies no tās. Saraustītās mācības, kad nedēļa notika klātienē skolā un nedēļa atkal notika attālināti mājās, apgrūtināja darbu, jo skolotājiem bija grūti plānot mācību procesu, nezinot, kas notiks nākamajā nedēļā.

 

1. klasei nebija pietiekošu datorprasmju

Kārsavas vidusskolas skolotājai Ilonai Streļčai aizvadītajā mācību gadā audzināmā klase bija pirmsklasnieki. Viņa sevišķi labi zina, cik 1. klasei bija grūti, jo viņi rudenī īsti vēl nebija apjautuši to, kas ir skola, mācības un dienas režīms.

Lielākais izaicinājums bija tas, ka 1. klasei nebija pietiekošu datorprasmju. Pārsvarā saziņa notika caur elektronisko žurnālu mykoob un vecāku izveidotu Whatsapp grupu, jo ne visiem bērniem bija savi mobilie telefoni, par ko varētu tikai priecāties, taču šajā gadījumā tas bija grūti. Reizi nedēļā tika organizētas arī darba lapas, bet arī tad bija jāpiedomā un jāsaplāno tās visai nedēļai.

Ļoti lielu paldies skolotāja saka tieši vecākiem, kuri ļoti centās savām atvasēm palīdzēt. Kad bērni atnāca uz skolu, varēja just, ka 1. klasei nebija pasliktinājusies lasītprasme. Viņiem bija izveidojušās patstāvīgā darba prasmes un maijā bērni jau paši varēja atvērt mykoob vai portālu uzdevumi.lv. Vienīgais, ka, atgriežoties skolā, bija grūti bērniem pastāvīgi atgādināt par distances ievērošanu.

 

Grūti nosēdēt vienā vietā

Vislielākā slodze bija tieši vecākiem. Vēl pērn decembrī, jūtot, ka varētu atgriezties attālinātās mācības, I. Streļča vecākiem stāstīja, ka bērni ir jāmotivē un jāmeklē arī plusi, ko no tā iegūstam. Visi baidījās no jaunā mācību satura, taču skolotāja uzskata, ka bērni tiešām mācījās pēc jaunajām kompetencēm, kā tas bija paredzēts. Pat, ja arī šajā rudenī nāksies atgriezties pie attālinātajām mācībām, tagad visi zina, kas jādara, jo ir pieredze.

– Visgrūtākais man bija sēdēt vienā vietā, jo esmu pieradusi iet, runāt. Arī grūti tas, ka visiem nevaru palīdzēt, kā tas ir klasē strādājot, vairākkārt runājot, atkārtojot. Ir bērni, kuriem vajag vairākas reizes atkārtot pildīt kādu uzdevumu. Bija psiholoģiski grūti, ka nevaru palīdzēt, bet pa telefonu nav tas. Pietrūka tiešā kontakta ar bērniem,– atklāj pedagoģe.

 

Eksāmenā pārsteigumu nebija

Ciblas vidusskolas skolotāja Ināra Evertovska pasniedza matemātiku 6., 11. un 12. klasei. Viņa atzīst, ka bija grūti gatavoties centralizētajiem eksāmeniem, jo bērniem ir dažādas spējas un dotības. Kādam vairāk padodas matemātiskā joma, citam – valodas, līdz ar to attālinātajā mācību procesā tiem, kuriem spējas matemātikā ir zemākas, protams, bija lielākas grūtības. I. Evertovskai kā skolotājai visas individuālās konsultācijas gan klātienē, gan attālināti bija izaicinājums.

12. klasei notika daudz attālināto konsultāciju pirms matemātikas eksāmena. Centralizētā eksāmena rezultāti matemātikā ir atbilstoši skolēnu spējām un sasniegumiem, nekādu lielu pārsteigumu nebija. Tomēr arī skolēnu uztraukums ietekmē eksāmenu rezultātus, atzīst I. Evertovska, jo gadās, ka skolēnam, kuram spējas nav no zemākajām galarezultatā eksāmenā iegūst tikai 20%, lai arī skolotāja bija pārliecināta, ka noteikti sasniegs 40 – 50%.

Skolotāja I. Evertovska atklāj,  ka skolotājiem nācās rast jaunus risinājumus mācību procesā, jo mācīties attālināti ir grūtāk nekā klātienē.

 

Mācīties attālināti ir grūtāk

Diemžēl 6. klasei attālinātais mācību process bija sarežģīts, jo ir vajadzīga skolotāja klātbūtne. Savukārt ar vidusskolēniem strādāt bija vieglāk, jo viņiem jau izveidojusies apziņa, ir patstāvīgā darba iemaņas un daudz ko var paveikt paši.

Kā jums šķita, vai kopumā mācīties attālināti bija grūtāk vai vieglāk? Vecākiem bija papildu slodze – izkontrolēt bērnu, vai viss tiek paveikts laikā. Visu mācību laiku bija problēmas ar to, ka vecāki atrodas darbā, bet bērns mājās guļ. Ciblas vidusskolas pedagoģe pauž viedokli, ka attālināti tomēr ir grūtāk mācīties, bet tas ir ļoti atkarīgs no bērna. Skolotājs ir elastīgs, pierod pie visa un atrod risinājumu. Sākotnēji arī skolotājiem bija grūtības apgūt informāciju tehnoloģijas, bet ir jāmainās un jāmācās visu mūžu.

 

Bērnam jābūt ļoti motivētam

Ludzas 2. vidusskolas skolotāja Inta Trukšāne atklāj, ka attālināto mācību lielākais izaicinājums bija izvērtēt svarīgāko mācību procesā, ko obligāti piedāvāt bērniem no mācību programmas. Visu mācību vielu nevarēja izņemt, mazsvarīgākais bija jāpārnes uz nākamo mācību gadu. Protams, runājot par mazajiem bērniem, izaicinājums bija tehnoloģijas, jo vienam problēmas sagādāja internets, citam viedierīce un ne visiem mājās bija vecāki, kuri varētu palīdzēt. Bet rezultātā visi pierada pie tehnoloģijām un iemācījās tās izmantot mācību procesā.

Negatīvākais šajā situācijā – lai visu apgūtu, bērnam bija jābūt nenormāli motivētam strādāt. Bet kurš tad tāds ir? Pat pieaugušie brīžiem nevar sevi piespiest un slinko, kur nu vēl bērni. Tāpēc izaicinājums jebkuram bija vispār mācīties attālināti, piespiest sevi tā mācīties, it sevišķi, ja otrpus ekrānam bērns atrodas viens pats. Pedagoģe atklāj, ka mācīja 1., 4., 5., un 7. klasi. Ja mazie neprot, tad pusaudži vairs negrib. Tāpēc tur, kur vecāki no visa spēka centās un piedalījās mācību procesā – motivēja, pieskatīja, mudināja – tad bērni darbojās.

 

Vairs neatceras klasesbiedru vārdus

I. Trukšāne ir satraukta, ka, turpinoties šādai situācijai, mācīšanās process tiks pārtraukts vispār, jo bērni jau tā neizmanto ne savas prāta spējas, ne atmiņu. Mūsdienās visu var atrast un sameklēt internetā.

Ja turpināsies attālinātās mācības, tad pedagoģei šķiet, ka tā būs zudusī paaudze. Pirmsklasnieki tikai pusi no mācību gada pavadīja skolā un pavasarī vairs neatcerējās savu klasesbiedru vārdus. Ja vēl janvārī, februārī bērni gribēja iet uz skolu, tad maijā bērni teica, ka mājās ir pat ļoti labi. Tā ir skarba realitāte.

Aizgāja zudumā skolēnu savstarpējā sadarbība un draudzība. Tā vairs nav skola. Bērnam ir jājūt skolotāja atbalsts un vienaudžu klātbūtne.

Vienīgais, kas pedagoģei patīk, ka tagad kursi notiek tiešsaistē. Tas ir pluss. Vairs nav jāceļas naktī, lai varētu kaut kur aizbraukt.

 

Ar vecāku līdzdalību labāki rezultāti

Zilupes vidusskolas direktores vietniece Svetlana Kuzmika atklāj, ka izaicinājumus sagādāja skolēnu tehniskais nodrošinājums, jo ne visiem bērniem bija pieejams stabils interneta pieslēgums, īpaši tādās nomalēs, kā Pasienē, Šuškovā un Istras pagastā.

S. Kuzmika pateicas vecākiem, kuri interesējās par saviem bērniem, atbalstīja viņus un mudināja pildīt uzdotos mājasdarbus. Viņa atzīmē, ka labāki rezultāti mācībās redzami skolēniem, kur bija manāma vecāku līdzdalība. Bija arī tik “apzinīgi” vecāki, kuri pat rakstīja bērnu vietā. Atbalsts no vecākiem bija vajadzīgs gan pirmo klašu skolēniem, kuriem bija grūtības ar ienākšanu tiešsaistē, gan 7. – 9. klašu skolēniem, kuriem pārejas vecumposmā bija vērojams motivācijas trūkums. Visapzinīgākie bija vidusskolēni.

 

Valodas grūtības būs krievvalodīgajiem bērniem

Attālināto mācību laikā vairāk bija jāstrādā pašam skolēnam un tas bija grūti, jo viņam vajadzēja būt ļoti apzinīgam. Protams, dažiem skolēniem patika strādāt attālināti, un viņi spēja uzlabot savas sekmes, taču vairumā gadījumu attālinātās mācības sekmes pasliktināja.

Sākotnēji skolēniem šķita interesanti mācīties attālināti, taču ar laiku viņi pieklusa. Diemžēl šāda mācību procesa mīnuss ir tas, ka skolotājs nevar izsekot tam, kas skolēniem ir nesaprotams un kādai tēmai jāvelta lielāka uzmanība. Klātienē skolotājs vien ar acu kontaktu spēj noteikt, kas skolēniem jāpaskaidro vairāk.

Zilupē vairums iedzīvotāju ir krievvalodīgie, tāpēc daudzi bērni latviešu valodu dzirdēja tieši skolā. Kā rezultātā zināmas grūtības sagādās krievvalodīgo bērnu atgriešanās klātienē, jo, kamēr viņi mācījās mājās, latviešu valoda bija dzirdama vienīgi tiešsaistes stundās.

 

Izmanto iespēju “špikot”

Viktorija Krišāne ir Kārsavas vidusskolas skolniece, kura šogad uzsāks mācības jau 12. klasē. Viņa atzīst, ka visgrūtāk apgūt attālināti bija angļu valodu, matemātiku, fiziku un ķīmiju, trūka skolotāja palīdzības.

Attālināto mācību process bija smags, lai arī notika tiešsaistes stundas un varēja konsultēties ar skolotāju individuāli. Mācīties klātienē ir daudz vieglāk. Varētu teikt, ka šajā laikā radās nolaidīgāka attieksme pret mācībām, jo netika laista garām izdevība kaut ko arī “nošpikot”.

Mācoties mājās, bija jāplāno savs laiks. Jo ātrāk visu paveici, jo vairāk bija brīvā laika. Mācības Viktorijai padevās, tikai lielākās bailes bija tieši pirms kontroldarbiem, lai nepazūd interneta savienojums, lai nenojūk dators un lai pietiek laika izpildīt visus uzdevumus. Tiešsaistēs parasti pieslēdzās visi klasesbiedri, dažreiz bija problēmas ar elektronisko skolas žurnālu mykoob. Viktorija saka, ka nekautrējās un prasīja palīdzību skolotājiem.

 

Sastāda dienas darba plānu

Attālināto mācību trakumu pilnā apmērā izjuta 3 skolēnu mamma Jeļena Truhanova, kurai bērni mācījās 4., 6. un 7. klasē. Pirms attālinātajām mācībām notika skolēnu anketēšana ar jautājumu – vai jums mājās ir dators vai telefons? Skaidrs, ka visi Jeļenas bērni atbildēja, ka ir, bet nekur netika jautāts, vai katram bērnam ir savs personīgais dators un telefons? Tas raisīja neizpratni, kad attālināto mācību dienā visiem 3 bērniem vienlaikus sākās stunda un jāizmanto viens dators. Protams, vēlāk skola iedeva datoru un tad bija vieglāk. Savukārt citām daudzbērnu ģimenēm problēmas sagādāja arī telpas mājā vai dzīvoklī, lai tiešsaistes stundās bērni viens otram netraucētu.

Jeļena ir skolotāja bērnudārzā. Kad viņa pati strādāja attālināti, tad papildus nācās savu laiku veltīt arī savu bērnu izglītošanai. Jeļena sastādīja darba plānu dienai, un no plkst. 10.00 – 18.00 viņa saviem 3 bērniem skaidroja katras mācību stundas uzdoto vielu.

J. Truhanova pilnā mērā saviem trim bērniem skolniekiem gandrīz visos mācību priekšmetos aizvietoja skolotāju.

 

Velta pat līdz 15 stundām dienā

Jeļena atzīst, ka bija dusmīga uz dažiem skolotājiem un gadījās pat sastrīdēties, jo bija tādi, kuri atsūtīja vai nu tikai lapaspuses grāmatā, vai saiti ar video. Par ko tad skolotājs saņem darba algu, ja pārējais jāskaidro mammai? Tiešsaistē notika 1 vai 2 stundas un pārējais bija jāgatavo bērniem pašiem, turklāt, ja vēl tiešsaistes notiktu paredzētajā laikā, tad būtu labi, atzīmē daudzbērnu ģimenes mamma.

Bērni atzinuši, ka, ejot skolā, skolotāji neuzdeva tik daudz mājasdarbu. Jeļena parēķina, ka 3 bērniem, veltot katram pa 5 stundām dienā, viņa kopumā patērēja 15 stundas, lai palīdzētu tikt galā ar uzdevumiem. Tāpēc bērniem bija sadalīti pienākumi mājās, lai mammai atvieglotu mājas soli un viņa varētu atļauties palīdzēt mācībās. Vienīgais attālināto mācību labums bija tas, ka, dzīvojot Goliševā, bērniem nevajadzēja katru dienu braukt uz 30 kilometru attālumā esošo skolu.

 

Ludzas 2. vidusskolā vakcinējušies 83% skolotāju

Šobrīd ļoti aktuāls jautājums skolām ir par skolotāju vakcināciju. Tāpēc jautājām, ko šajā sakarā mums var pastāstīt skolu vadība un paši skolotāji.

Pēc veiktajām aptaujām Ciblas vidusskolā noskaidrojās, ka vairāk nekā puse skolotāju dosies vakcinēties. Tomēr bija skolotāji, kuri aptaujās norādīja, ka atteiksies no vakcinācijas. Augustā pēc atvaļinājumiem, kolēģiem satiekoties, taps skaidrāka situācija par vakcināciju, jo varbūt kāds skolotājs savas domas būs mainījis.

Z. Buliga cer, ka 1. septembrī mācības varēs atsākt klātienē, jo šobrīd 83% Ludzas 2. vidusskolas skolotāju ir vakcinējušies. Pagaidām neviens skolotājs nav izteicis vēlmi aiziet no darba vakcinēšanās dēļ.

– Es uzskatu, ka skolotājiem vajag domāt par to, kā mēs iesāksim jauno mācību gadu – klātienē vai attālināti. Ja cilvēks ir vakcinējies, viņam ir kaut kāda drošība, ja saslims, jo slimība noritēs vieglākā formā. Vajag apzināties, ka mēs strādājam ar bērniem, vecākiem, tāpēc visiem, kuriem darbs saistīts ar cilvēkiem, ir jādomā par drošību,– savu uzskatu pauž Ludzas 2. vidusskolas direktore.

 

Skolotāji baidās no hronisko slimību saasinājuma

Pēc Kārsavas vidusskolas veiktās iekšējās aptaujas ir skaidrs, ka vismaz 50% no skolotājiem ir vakcinējušies, bet vēl visi skolotāji nav snieguši atbildi. Pagaidām neviens no pedagogiem saistībā ar vakcināciju nav paudis gatavību aiziet no darba. E. Puksts ir vakcinējies un mudina to darīt arī citus pedagogus, jo uzskata to par profesionālo pienākumu.

S. Kuzmika nesteidz prognozēt, cik Zilupes vidusskolas pedagogu jau ir vakcinējušies, bet viņa uzskata, ka tam jābūt brīvprātīgam lēmumam. Cilvēkam pašam jāļauj izlemt nevis jāuzspiež vakcinācija.

Atsākt mācības klātienē vēlas visi – skolotāji, bērni un īpaši vecāki. Pedagogi cenšas vakcinēties, protams, daži šaubās, jo ir nedrošības sajūta par savu veselības stāvokli. Daudziem ir dažādas hroniskas slimības, tāpēc bail, ka vakcinācija tās saasinās. Tas arī ir galvenais iemesls, ko min vairums aptaujāto skolotāju, kuri vakcinēties nesteidzas.

 

Par cilvēka brīvu izvēli

– Esmu pret piespiedu vakcināciju. Neredzu pamatojumu, ka tas kaut ko mainīs, jo tāpat vakcinētais var saslimt vai pārnest vīrusu. Piekrītu, ka vairāk jāvedina telpas un jāuzturas svaigā gaisā,– uzskata skolotāja I. Trukšāne. Viņa ir apsvērusi domu piespiedu vakcinācijas gadījumā darbu pamest.

I. Evertovska atklāj, ka pati ir vakcinējusies, taču uzskata, ka izvēle būtu jāatstāj paša cilvēka rokās. – To noteikti nevajadzētu padarīt par obligātu. Tai ir jābūt kā katra paša izvēlei. Atlaist no darba nebūtu labi. Esmu par vakcināciju, bet, ja kāds uzskata, ka tomēr nē, tad tā ir viņa darīšana,– uzskata pedagoģe.

 

Nevēlas pamest darbu

Kārsavas vidusskolas skolotāja I. Sreļča atzīst, ka jau ir vakcinējusies.

– Nav tā, ka esmu par, bet neesmu arī pret. Ja vajag, tad varu to arī izdarīt. Protams, varētu braukt strādāt uz ārzemēm, jo fiziska darba nebaidos, bet kāpēc man vienas potes dēļ pamest to, ko es daru un to, kas man patīk. To es neesmu gatava darīt,– pauž viedokli pedagoģe.

Savukārt 3 bērnu mamma un bērnudārza skolotāja Jeļena nav vakcinējusies un viņa neatbalsta obligāto vakcināciju. Jeļenai ir vienalga, vai viņas bērnu skolotājs būs vakcinējies, jo uzskata, ka tā ir katra cilvēka personīgā izvēle, ko nedrīkstētu uzspiest pilnīgi visiem.

Arī skolniece Viktorija atzīst, ka šobrīd pati nevēlētos vakcinēties. Kā arī viņai nav būtiski, lai skolotājs būtu vakcinēts.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Attālināto mācību laikā zināšanu līmenis samazinās” saturu atbild Ludzas Zeme.