Atsevišķas komunālās saimniecības, bet vienots tūrisms - Ludzas Zeme

Atsevišķas komunālās saimniecības, bet vienots tūrisms

Atsevišķas komunālās saimniecības, bet vienots tūrisms
2.7
(3)

Vēl joprojām nav skaidras vadlīnijas, kā notiks novadu pašvaldību un to iestāžu apvienošana. Neko konkrētu nevar paskaidrot arī paši pašvaldību vadītāji. Visdrīzāk viss sāks virzīties pēdējā brīdī. Veidojot rakstus par administratīvi teritoriālās reformas norisi, skaidrojam, kādi apvienošanās varianti varētu skart mūsu novadu vietējās kapitālsabiedrības, kuras strādā komunālās saimniecības un tūrisma jomā. Vai komunālo uzņēmumu vadītāji un tūrisma speciālisti redz kādas skaidras nākotnes vīzijas?

 

Šogad uzstādīti saules paneļi

Ludzas apsaimniekotāja apgrozījums 2019. gadā bija 2 626 697 eiro. Attiecībā pret 2018. gadu tā apgrozījums pieauga par 4%, liecina Lursoft informācija.

Kapitālsabiedrībā strādā vidēji 184 darbinieki, personāla izmaksas pērn sastādīja 1 591 057 eiro. Pērnā gada saimnieciskās darbības rezultātā ir radušies zaudējumi 35 293 eiro apmērā. Tie samazinājās salīdzinot ar 2018. gadu, līdz ar to Ludzas apsaimniekotāja valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Gutāns spriež, ka šo gadu izdosies noslēgt ar labu rezultātu un gūt peļņu.

Šogad ir uzstādīta pirmā saules paneļu spēkstacija elektrības ražošanai Skolas ielā blakus VUGD depo. Sākotnēji bija plānots to uzstādīt vasaras sākumā, taču radās problēmas ar dokumentāciju un to izdevās uzstādīt tikai augustā. Pagaidām sasniegtie rezultāti vēl ir mazi, lai varētu dalīties plašāk, taču viennozīmīgi tā ir ilgtermiņa investīcija. Tādi paši saules paneļi ir uzstādīti arī Madonā, kur, izmantojot tikai saules enerģiju, sūkņa stacija var darboties 6 mēnešus. Plānots, ka Ludzā saules paneļi atmaksāsies pēc 7 – 8 gadiem.

Gutāns pauž neziņu par to, kas notiks pēc administratīvi teritoriālās reformas, jo pagaidām nav nekādas informācijas. Vajadzēs vai nevajadzēs apvienoties ar Kārsavu un Zilupi – pilns neskaidrību. Visticamāk, ka komunālās saimniecības tomēr strādās atsevišķi viena no otras, vismaz pirmo gadu noteikti, spriež A. Gutāns. Varbūt pašvaldībai būs citas domas. Katrā pilsētā ir sava cenu politika, iedzīvotāju skaits un noteikti tā nebūs, ka reformas rezultātā Ludzā, Kārsavā un Zilupē pakalpojumu izmaksas novienādosies. Tāpēc Ludzas apsaimniekotāja vadītājs domā, ka katra komunālā saimniecība turpinās darboties un sniegt pakalpojumus.

 

Tiks samazināts darbinieku skaits

Kārsavas namsaimnieka apgrozījums 2019. gadā bija 516 449 eiro. Attiecībā pret 2018. gadu tā apgrozījums pieauga par 1%, liecina Lursoft informācija.

Kārsavas namsaimnieks savu darbību veic Kārsavas pilsētā un Mežvidu pagastā. Vidēji kapitālsabiedrībā šobrīd tiek nodarbināti 38 darbinieki. Pērn personāla izmaksas sastādīja 214 503 eiro. Līdz ar jaunās katlu mājas būvniecības pabeigšanu darbinieku skaitu plānots samazināt apmēram par 6 cilvēkiem. Pārsvarā darbu zaudēs kurinātāji. Pērn saimnieciskās darbības rezultātā ir radušies zaudējumi 31 570 eiro apmērā.

Valdes loceklis Juris Vorkalis uzskata, ka Ludzas, Kārsavas un Zilupes komunālajiem uzņēmumiem šobrīd nebūtu īstais laiks domāt par apvienošanos, jo tiem ir specifiskas darbības sfēras un arī saimniekošana atšķiras. Protams, skaidrs, ka komunālo uzņēmumu nākotne būs atkarīga no cilvēkiem, kuri nāks pie varas pēc 2021. gada vēlēšanām. Pat ja tiks izlemts, ka uzņēmumi jāapvieno, tas būs laikietilpīgs un nebūt ne vienkāršs uzdevums. Pagaidām Kārsavas namsaimnieka vadītājs nesaskata variantus kā apvienošanās sniegtu klientiem ātrāku vai ērtāku pakalpojumu saņemšanu. Tomēr J. Vorkalis labprāt tiktos ar kaimiņu pašvaldību komunālo saimniecību vadītājiem, lai viens ar otru dalītos pieredzē attīstības plānošanā un pakalpojumu sniegšanā.

 

Priekšā darbs pie pagastu pievienošanas

Piemēram, Kārsavas novada pagastos komunālā saimniecība norit atsevišķi no Kārsavas pilsētas. Līdz ar to, runājot par apvienošanos, pirmkārt būtu jāķeras klāt efektīvas un saimnieciski izdevīgas sistēmas izveidei starp Kārsavas pilsētu un pagastiem. Stājoties Kārsavas namsaimnieka valdes locekļa amatā, J. Vorkalis pauda nostāju, ka kapitālsabiedrībai vispirms jānostabilizējas pašai, lai varētu strādāt un attīstīties. Viņaprāt, uzņēmumam nepieciešams vēl vismaz gads, lai tālāk domātu par paplašināšanos. Šobrīd jāstrādā pie tā, lai mainītos cilvēku uztvere par komunālajām saimniecībām un viņi saprastu, ka rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem nevar atlikt kā pēdējos.

Kopumā šo gadu Kārsavas namsaimnieks plāno noslēgt ar peļņu. Ļoti veiksmīgi un izdevīgi izdevās noslēgt darījumu par automašīnas pārdošanu ar hidrodinamisko iekārtu, kura netika izmantota. Tas ļāva iegūt papildus līdzekļus uzņēmuma saimnieciskajai darbībai.

 

Kad komunālā dienesta nebija

Zilupes LTD apgrozījums 2019. gadā bija 453 910 eiro. Attiecībā pret 2018. gadu apgrozījums samazinājies par 12%, liecina Lursoft informācija. Kapitālsabiedrībā kopumā nodarbināti 19 darbinieki. Tajā skaitā ir 5 administratīvā personāla darbinieki, 6 pamatdarbības darbinieki, 4 kurinātāji uz sezonas laiku un 4 darbinieki Pasienē, jo 2013. gadā kapitālsabiedrība paplašinājās, līdz ar to sniedz savus pakalpojumus Pasienē. Personāla izmaksas 2019. gadā sastādīja 141 095 eiro. Pērn saimnieciskās darbības rezultātā ir radušies zaudējumi 19 556 eiro apmērā.

Zilupes LTD valdes loceklis Aleksejs Margevičs no iedzīvotāju stāstītā atceras, ka apmēram pirms 30 gadiem Zilupei nebija sava komunālā dienesta. Cilvēki rakstīja iesniegumus un novērst problēmas uz šejieni brauca darbinieki no Ludzas. Ceļš ir tāls, šāda braukāšana bija diezgan liela izšķērdība, tāpēc Ludza palīdzēja Zilupei ar savas komunālās saimniecības izveidi. A. Margevičs uzskata, ka savam komunālajam dienestam Zilupē ir jāpaliek, nebūtu pareizi atgriezties pie vecajiem laikiem, kad uz kādu izsaukumu brauks darbinieki no novada administratīvā centra Ludzas. Viņš cer, ka pēc novadu apvienošanas tomēr nekļūs sliktāka pakalpojumu pieejamība un piepildīsies solījumi par labāku dzīvi iedzīvotājiem.

 

Darba grupas analizēs situāciju

Ludzas novada pašvaldības priekšsēdētājs Edgars Mekšs atzīst, ka par kapitālsabiedrību apvienošanu ir pāragri runāt. Šobrīd tiks veidota darba grupa un vadības grupa, kas izstrādās Ludzas, Kārsavas, Ciblas un Zilupes novadu apvienošanās projektu, nepiesaistot speciālistus no malas, šis jautājums tiks apspriests apvienošanas projekta ietvaros. Pirmais darbs, kas visām pašvaldībām būs jāpaveic – jāizanalizē esošā situācija un attiecīgi jāizvēlas piemērotākais variants. Visām pašvaldībām tiks izsūtīts uzaicinājums deleģēt pa 1 – 2 pārstāvjiem darba grupai un līdz nākamā gada 31. janvārim jāizstrādā reorganizācijas plāns. Noteikti, ka arī šajā jautājumā katrai pašvaldībai būs savs redzējums un ierosinājumi, tāpēc šobrīd ir grūti prognozēt, vai būs nepieciešamība apvienot komunālos uzņēmumus, tas būs atkarīgs no situācijas izvērtējuma un vai tas būs izdevīgi.

Reformas būtība paredz pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanu iedzīvotājiem, taču tas nenozīmē, ka dažādu dienestu apvienošana to arī īstenos.

Pretēji komunālo dienestu pakalpojumiem, tūrisma nozarē Ludzas, Kārsavas, Ciblas un Zilupes novadi savstarpēji cieši sadarbojas. Kā atklāj novadu tūrisma organizatori, tad tūristam neeksistē novadu robežas.

 

Zilupes novada tūrisma organizatore I. Ivanova saka, ka pārmaiņas nāk uz labu.

 

Vienmēr jāizdomā kaut kas jauns

Ludzas novada Tūrisma informācijas centra vadītāja Līga Kondrāte stāsta, ka tūrisma jomā sadarbība notiek kopš Ludzas rajona laikiem un tā vēl joprojām turpinās. Jau vairākus gadus starp novadiem pastāv kopēja tūrisma karte. Tūrists nebrauc tikai uz vienu Ludzas, Kārsavas, Ciblas vai Zilupes novadu, viņš skatās visus objektus, kuri ir sirdij tuvāki vai interesēm atbilstoši. Tūrists var zināt kādu objektu, taču nezināt, kur tas atrodas, tāpēc meklēs to pēc objekta nosaukuma. Visu nosaka objekta unikalitāte un tā pievienotā vērtība. Katrā gadījumā, jo vairāk apkārtnē būs ko redzēt, jo vairāk cilvēki brauks.

Velomaršruti, gājēju takas un laivu braucieni nesākas un nebeidzas viena novada robežās. Gan velomaršruts “EiroVelo 11”, gan gājēju taka “Ezertaka” tiek veidota pat visas Latgales līmenī. Protams savs tēls vienmēr ir jāuztur, tāpēc pērn tapa atraktīvs videorullītis par to, kā rīdzinieks var iepazīt Ludzu. L. Kondrāte stāsta, ka šādā veidā vēlējās saprast vai spēj uzrunāt arī gados jaunāku tūristu, kurš strādā birojos, vai spējam vispār izraisīt interesi? Un jāsaka, ka mērķis tika sasniegts – jauni cilvēki pēc tam tiešām brauca vairāk. Savukārt šogad ģimenēm ar bērniem bija svarīgi dot atraktīvu pasākumu, tāpēc radās Roadgames spēle. Katru reizi ir jādomā kādu mērķa tirgus segmentu uzrunāt. Nākošgad tiek plānota Ludzas igauņu ekspozīcija, kas būs interesanti tieši kultūras tūristam.

 

Dzīvesveida uzņēmumi kļūs populārāki

Pie dabas tūrisma piedāvājumiem jāstrādā visiem 4 novadiem kopā, uzskata TIC vadītāja. Tieši tāpēc ir labi, ka katrā novadā ir savs speciālists, jo 2 cilvēki no Ludzas TIC nevar aptvert tik lielu teritoriju. Bijušais Ludzas rajons kopumā ir liels, tūrisma speciālists turpat uz vietas ar vietējo resursu strādā daudz veiksmīgāk un ražīgāk, kā rezultātā rodas jauni piedāvājumi. Viennozīmīgi ir vajadzīgs cilvēks, kurš uz vietas rada jaunus piedāvājumus un iesaista cilvēkus.

Turpmāk tūrisma jomā būs vairāk nelielie piedāvājumi no dzīvesveida uzņēmumiem, kuri kaut ko ražo, audzē un var par to pastāstīt, kā arī speciāli interešu piedāvājumi – takas, speciāls brauciens vai šķēršļu josla. Piedāvājumi atbilstoši interesēm, tā var būt vēsture, kultūra vai nacionālais mantojums. Tūrisma speciālists konkrētajos novados ir izdarījis neatsveramu darbu, jāspēj to arī turpmāk saglabāt.

 

Pieprasītāki kļūs objekti ar pievienoto vērtību

Topošās “Līču mājas” Kārsavā var kļūt par jaunu tūrisma objektu, spriež L. Kondrāte. Tas nozīmē, ka tur jābūt ne tikai informācijas centram, bet vajadzētu būt arī suvenīru veikalam, kādam, kurš vada ekskursijas vai piedāvā meistardarbnīcas vai kādu citu darbošanos. Jābūt vairākām lietām kopā, lai varētu veiksmīgi manevrēt šajos strauji mainīgajos pieprasījuma apstākļos. Ja balstīties uz kaut ko vienu, tad no tā nekas neizdosies.

“Līču mājas” Kārsavā varētu kļūt par jaunu tūrisma objektu, taču tam jāatrod veids kā manevrēt mainīgajos pieprasījuma apstākļos, uzskata L. Kondrāte.

 

– Domāju, nākotnē kā cilvēki ar pieredzi dažādās jomās un profesijās tiek visaugstāk vērtēti, tieši tāpat būs arī ar objektiem un vietām. Jo tas būs multi lielāks, ar pievienoto vērtību un funkcijām, jo tas būs pieprasītāks. Kad tūrists ierodas laukos, viņš vienā vietā vēlas dabūt visu – kafiju, informāciju, suvenīru, darbošanos, skatīšanos un izglītošanos. Tāpēc ir svarīgi saglabāt saites ar uzņēmējiem, lai rastos arvien jauni objekti. Esmu teikusi un turpināšu teikt, ka tikai sadarbība visos līmeņos gan horizontāli, gan vertikāli ir tā, kas spēj nodrošināt veiksmi,– tā saka L. Kondrāte.

Mūsu novadu starpā ir laba sadarbība un tā ir jāsaglabā. Novadi ir piesaistījuši uzmanību, jo tūristu interese ir pietiekoši liela. Galvenais uzdevums ir to nepazaudēt, bet tikai vairot.

 

Politika ar tūrismu nedraudzējas

Kārsavas tūrisma informācijas konsultante Inga Zagorska atklāj, ka tūrisma jomā visa Latgale turas cieši kopā, jo mūsu reģions Latvijas un Baltijas mērogā ir ļoti mazs. Savukārt Kārsava atrodas ģeogrāfiski izdevīgā vietā, tāpēc veidojas laba plūsma gan uz Balviem, Rēzekni un Ludzu, gan Ziemeļlatgali – Baltinavu, Tilžu, Rugājiem, Viļaku. Tūrists izvēlas to, kā viņam ir vieglāk ceļot un ērtāk aizbraukt, bet garām Kārsavai nepabrauc. Arī velomaršruti noslēdzas tieši Kārsavā.

Kārsavas tūrisma informācijas konsultante Inga Zagorska uzskata, ka tūrisms neiet kopā ar politiku, tāpēc nav izslēgts, ka šī nozare reformas rezultātā piedzīvos štatu samazinājumu.

 

 

Pēc novadu apvienošanas jaunajā Ludzas novadā tūrisma jomā absolūti nekas nemainīsies. Vienīgais, ka politika nekad nav draudzējusies ar tūrisma jomu. Līdz ar to, no politiskā viedokļa raugoties, reformas gaitā varētu gaidīt štatu samazinājumu tūrismā.

– L. Kondrāte, kurai ir 20 gadu pieredze šajā jomā, zina, ka katram jaunajam sasaukumam jāstāsta atkal no jauna, kāpēc tūrisms ir svarīgs. Negribu nevienu apvainot, bet kopumā sapratne ir maza, cik lielu ekonomisku pienesumu var dot tūrisms,– uzskata tūrisma informācijas konsultante Kārsavā.

 

Līdzekļu samazināšana nedraud

Zilupes novada tūrisma organizatore Ilga Ivanova uzskata, ka reforma būtiski neietekmēs tūrisma nozari kā tādu, jo tūristi, dodoties uz šejieni, paviesojas gan Ludzā, gan Līdumniekos un Kārsavā, un tad brauc līdz Zilupei. Sadarbība starp apkārtējo novadu tūrisma nozares speciālistiem ir ļoti laba, tāpēc, viņasprāt, tā augs un pilnveidosies arī turpmāk. Līdzekļu pārdale vai samazināšana tūrisma nozarei nedraud.

– Mūs tas īpaši neskar, jo mūsu novadā ir smieklīgi mazs budžets, mums nav ko atņemt. Ja man ir daži simti uz visu gadu, es ar to iztieku, viss notiek, attīstās, tad domāju, ka nevar būt nekāds samazinājums. Katrā gadījumā pārmaiņas ir uz labu, jo tās izkristalizē problēmas un kādus apgrūtinājumus. Domāju, ka neskriesim vilcienam pa priekšu, dzīve rādīs, kā ir labāk. Iespējams, ka struktūras kaut kādā veidā mainīsies,– spriež I. Ivanova.

Tendences sabiedrībā pēc pakalpojumiem visu laiku mainās un attīstās, tāpēc ir svarīgi tūrisma nozares pārstāvjiem būt gataviem sniegt atbilstošu piedāvājumu. Kāda novada ietvaros tas tiks darīts pat nav svarīgi. Tie, kuri gribēs darīt, tie darīs un attīstīsies, bet tie, kuri negribēs, atradīs attaisnojumus, lai neko nedarītu.

 

Ceļos individuāli vai ar ģimenēm

Velomaršuti robežojas vēl ar 5 citām pašvaldībām un pieslēdzas tālāk visas Latgales maršrutiem. Šobrīd tapšanas procesā visā Latgalē ir lielais kājāmgājēju maršruts “Ezertaka”. Sadarbība nekad nav pārtraukta un vienmēr Zilupes novads ir strādājis ar citu reģiona tūrisma nozares pārstāvju iesaisti. Galvenas vienmēr ir bijis sniegt viesiem maksimāli patīkamu ceļošanu un apmierināt viņu vajadzības.

– Domāju, ka vēl vairāk pieaugs pieprasījums tieši individuālajiem ceļotājiem un ģimenēm, nelielām cilvēku grupām. Mums ir jādomā, kā mēs varētu sniegt šos pakalpojumus, paši nepārstrādājoties, jo ir atšķirība, vai brauc lielais tūristu autobuss vai viens ceļotājs, jo darbs tiek ieguldīts vienāds, vai sagaidi 1 cilvēku vai 50,– stāsta Zilupes novada tūrisma organizatore.

Tāpēc nākošās tūrisma sezonas lielākais izaicinājums būs, kā līdzsvarot un apmierināt ceļotāja vajadzības ar mūsu iespējām, lai tas nebūtu uz tūrisma nozares cilvēku rēķina. Savukārt ceļojums uz Zilupes novadu ir viens no tiem, kuru atšķirībā no citiem jāplāno laicīgi, jo daudzi objekti atrodas pierobežā, tāpēc to apmeklēšanai nepieciešama caurlaide.

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Atsevišķas komunālās saimniecības, bet vienots tūrisms” saturu atbild Ludzas Zeme.

Noklikšķiniet uz zvaigznes, lai to novērtētu!

Vidējais vērtējums 2.7 / 5. 3

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.