Uzņēmēja Ludzas forumā kritizē jauno bezdarbnieku paaudzi - Ludzas Zeme

Uzņēmēja Ludzas forumā kritizē jauno bezdarbnieku paaudzi

Uzņēmēja Ludzas forumā kritizē jauno bezdarbnieku paaudzi

Inga Zemdega-Grāpe šūšanas fabrikas Nemo īpašniece

Latvijā ir aizmirsts padomāt par darba ražīguma līmeņa palielināšanu, turklāt valstī ir radīta bezdarbnieku paaudze, kas neprot un negrib strādāt, šonedēļ Ludzā forumu cikla “Latvijas vērtības” atklāšanā sacīja šūšanas fabrikas “Nemo” īpašniece Inga Zemdega-Grāpe, vēsta portāls delfi.lv.

Runājot ar citiem uzņēmējiem, viņa secinājusi, ka iedzīvotāji, kuri vēlas strādāt, jau ir dabūjuši darbu un tajā strādā. Tas esot mīts, ka Latvijā ir pieejams darbaspēks. “Tas darbaspēks, kurš grib un var, mums nav,” viņa norādīja.

Pēc uzņēmējas teiktā, Latvijā pastāv arī mīts par to, ka nākotne pieder augstas pievienotas vērtības un augsto tehnoloģiju uzņēmumiem. Tā esot tikai daļēja taisnība, proti, šajā jomā darbosies jaunatne, taču ir aizmirsts, ka pastāv 45 gadu vecuma slieksni pārkāpuši cilvēki, kuriem nav tik laba izpratne par tehnoloģijām.

Viņa minēja piemēru no sava uzņēmuma, kur tehnoloģe ar augstāko izglītību atteikusies darboties ar datoru, jo ierīce “radot sliktu auru”. Tāpat no informācijas ievadīšanas datorā atteikušies meistari, un šādu gadījumu neesot mazums.

Viņa uzskata, ka valstī ir jānodrošina darbavietas šādiem cilvēkiem, daudzi no viņiem strādā Latvijai tradicionālās nozarēs, piemēram, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, taču viņus apmācīt tehnoloģijās vairs nav tik vienkārši.

Uzņēmēja uzskata, ka Latvijā ir aizmirsts padomāt par darba ražīguma līmeņa palielināšanu, kas mūsu valstī stipri atpaliekot no rietumiem. Tas liecina, ka rietumos darbiniekiem motivācija ir citāda, bet Latvijas piekoptās politikas rezultātā, “pilnībā iznīcinot darba algu”, ir panākts, ka vesela cilvēku grupa nevēlas strādāt vai arī neredz jēgu censties sevi pierādīt.

“Mēs esam radījuši bezdarbnieku paaudzi, kas neprot un negrib, un negribēs strādāt. Ja es uz darbinieku stingrāk paskatos, tad viņš paziņo, ka rīt vairs darbā nebūs. Tā ir šantāža, lai arī pārāk liela slodze darbiniekam nav. Par labiem darbiniekiem es cīnos, bet patlaban šantāžas ierocis ir atlūgums. Šo var izārstēt, ja ir alternatīva. Es varētu paveikt lielus apjomus, ja man būtu darbinieki, taču valstij acīmredzot nevajag nodokļus, jo tā palielina nodokļus esošajiem darbiniekiem,” uzsvēra uzņēmēja.

VARAM pārstāvji atzina, ka daudz ir diskutēts par to, vai emigrantiem jādod kādas īpašas privilēģijas, atgriežoties Latvijā. Ministrijas pārstāvji uzskata, ka tas ir nepieciešams, jo cilvēki aptaujās atzinuši, ka vēlas atgriezties, bet viņi sagaida šo īpašo atbalstu. Šāds atbalsts nepieciešams, jo ārvalstīs dzīvojošiem cilvēkiem esot neticība Latvijai.

Diskusijas dalībnieki arī aicināja vietējos iedzīvotājus atbalstīt reemigrantus, jo paši reemigranti norādot, ka vietējie iedzīvotāji viņus nevēlas pieņemt. Tāpat izglītības iestādēs skolēni apsaukājot reemigrantu bērnus, tāpēc skolotāji tika aicināti pievērst uzmanību šai problēmai.

Biedrības “Ludzas amatnieku centrs” pārstāvis Ēriks Kondrāts gan pauda uzskatu, ka nevajag pārāk satraukties par reemigrācijas jautājumiem, jo 19. gadsimtā no Latvijas uz Krieviju aizbrauca daudz vairāk cilvēku. Tāpat ļoti daudz cilvēkus izveda 20. gadsimtā, taču “mēs esam spējuši sevi atražot,” viņš pauda. “Tie, kuri svešumā nevēlas vairs dzīvot, atgriezīsies bez visām programmām, visu nokārtos un dabūs,” uzsvēra Kondrāts.

Noklikšķiniet uz zvaigznes, lai to novērtētu!

Vidējais vērtējums / 5.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.