Skolēni apsver militāro karjeru

Viesojāmies Ludzas pilsētas vidusskolā un Ludzas 2. vidusskolā, lai uzzinātu, ko jaunieši zina par Jaunsardzi un Zemessardzi, kāda ir viņu motivācija kļūt par jaunsargu. Lielākā interese par Jaunsardzi ir pamatskolas skolēniem, vairākums jaunsargu ir meitenes. Savukārt vidusskolēni pārsvarā jau zina, ar ko vēlas saistīt savu dzīvi, dažiem izdarīt izvēli palīdz dalība Jaunsardzē. Skolotāji atzīst, ka jaunsargi ar laiku kļūst atbildīgāki.

Lielākā daļa jaunsargu mācās pamatskolā

Jaunsargu instruktors Ivars Novožilovs pastāstīja, ka Ludzas pilsētas vidusskolā, Ludzas 2. vidusskolā un Ciblas vidusskolā kopā ir 66 jaunsargi, lielākā daļa no viņiem mācās vēl pamatskolā. Vairākums jaunsargu ir meitenes: laiki mainās, meitenes kļūst aktīvākas. I. Novožilovs uzskata, ka tas var būt saistīts arī ar to, ka Ludzā ir ilggadīgas handbola tradīcijas, tāpēc liels skaits zēnu apmeklē sporta skolu, daži pat vēlas saistīt dzīvi ar sportu.

Tas apstiprinās arī aptaujā: daži jaunieši stāsta, ka viņiem nav laika, lai apmeklētu papildu arī jaunsargu nodarbības, jo tās ir grūti savienot ar sporta treniņiem.

Ludzas pilsētas vidusskolas 9b. klasē visi zina, ar ko nodarbojas jaunsargi.

Jaunsardzē aizraujoši pavada laiku

Anonīmā aptaujā, kur skolēniem tika piedāvāts atbildēt uz desmit jautājumiem, piedalījās vairāk nekā 130 skolēnu no Ludzas pilsētas vidusskolas, Ludzas 2. vidusskolas un Ciblas vidusskolas. Vairākums atzīmēja, ka viena no motivācijām iestāties Jaunsardzē ir vēlēšanās kļūt stiprākiem (Ciblā to atzīmēja pat 70% aptaujāto). Savukārt ap 20% aptaujāto norādīja, ka vēlas kļūt par karavīriem, savukārt no 18% līdz 30% – vēlas aizstāvēt savu valsti.

Aptaujā piedalījās 70% meiteņu, vairākums bija vecumā līdz 16 gadiem. Aptaujātie jaunieši pārsvarā zina, kas ir Jaunsardze un ko tur dara. Lielākā daļa aptaujāto zina, ka jaunsargi prot orientēties mežā, sniegt pirmo palīdzību un dodas pārgājienos, daļa uzskata, ka tur var aizraujoši pavadīt laiku, citi domā, ka Jaunsardzē ir grūti.

Izrādās, ka jaunākiem skolēniem ir lielāka interese par Jaunsardzi, viņu motivācija ir interesanta un lietderīga laika pavadīšana. Šo pašu tendenci novērojis arī jaunsargu instruktors I. Novožilovs, piebilstot, ka vēlāk, mācoties 6.-9. klasēs, parādās arī cits motīvs – sevis apliecināšana:

– Jaunieši pārbauda sevi kā līderi, attīsta vadītāja spējas, jo ne katrs var izpausties skolā. Jaunsardzē viņi atrod iespēju, kā attīstīt savas īpašības un gūt labus rezultātus.

Instruktors pamanīja, ka jaunāki bērni ne pārāk interesējās par politiku, bet viņus interesē aizsardzības sistēma, tāpēc viņi sāk domāt par dienesta karjeru NBS. Kad jauniešiem ir jau 14-16 gadu, vairākiem rodas vēlme savu dzīvi saistīt ar Robežsardzi vai Zemessardzi, saka I. Novožilovs, viņš vērtē to atzinīgi.

Ludzas pilsētas vidusskolas 9b klases skolnieces Ivonna Šumakere (no kreisās) un Anastasija Afanasjeva zina, ka Jaunsardzē attīsta jauniešu fizisko formu un iemāca nepieciešamās prasmes.

Daudziem radi un paziņas – militārpersonas

Interesants novērojums: apmēram pusei no jaunsargiem draugi, radi vai paziņas ir militārpersonas – robežsargi, zemessargi vai karavīri. Var secināt, ka bērniem aktivitāšu izvēlē ir svarīgs ģimenes un draugu piemērs.

Jaunieši atklāj, ka viņu paziņas jaunsargi labprāt stāsta, ar ko nodarbojas, tādā veidā tiek reklamēta Jaunsardze, bet zemessargi gan nestāsta un ir atturīgi saskarsmē, izņemot vecākus. Varbūt, ka tas saistīts ar to, ka vienaudžiem vieglāk atrast savā starpā kopēju valodu, bet ar vecāka gadagājuma cilvēkiem jauniešiem nav kopīgu sarunu tēmu.

Skolēnu aptaujā arī ieraudzījām, ka pusei aptaujāto ir draugi vai paziņas, kuras dienē Robežsardzē vai Zemessardzē. Tas ir pilnīgi saprotams, jo Ludzas novads atrodas pierobežā.

Ludzas pilsētas vidusskolas skolniece Katrīne Pudāne labprāt būtu jaunsardzes dalībnieks, ja viņai būtu vairāk laika un laba fiziskā sagatavotība.

Vidusskolēni plāno kļūt par robežsargiem

Starpbrīdī parunāju ar Ludzas 2. vidusskolas skolēniem. 8a klasē ir divi jaunsargi, kuri stāsta klasesbiedriem par Jaunsardzi un dalās savās emocijās un pārdzīvojumos. Katrīna Dubrovska stāsta, ka Jaunsardzē iestājusies pirms vairākiem gadiem, jo daudz dzirdēja par to no draugiem, viņa savu izvēli nenožēlo.

Ludzas 2. vidusskolas 8a klasē visi skolēni zina par Jaunsardzi, viņiem par to stāsta klasesbiedri.

– Man patīk Jaunsardze, jo dodamies pārgājienos, mācamies šaut un sniegt pirmo palīdzību. Šeit var atrast daudz jaunu draugu,– saka Katrīna.

Jaunsardzē iegūtās prasmes dzīvē noderēs, viņa uzskata. Katrīna tagad zina, kā pareizi sniegt pirmo palīdzību kājas lūzuma gadījumā un palīdzēt kādam, kurš pakritis uz ledus, prot izgatavot nestuves un zina, kā pareizi uz tām vajag nest ievainotu cilvēku.

Jaunsardzē iegūtās prasmes noderēs dzīvē, uzskata Ludzas 2. vidusskolas 8a klases skolniece Katrīna Dubrovska.

Kamēr pamatskolēni vēl sevišķi nedomā par valsts aizsargāšanu, tikmēr daži no vidusskolēniem jau vēlas saistīt savu dzīvi ar militāro jomu. Piemēram, Ludzas 2. vidusskolas 12a klasē tādi ir četri jaunieši, atzīst klases audzinātāja Olga Petrova. Viens no viņiem ir Žans Artamonovs. Viņa tēvs ir robežsargs, helikoptera pilots, arī Žans vēlas kļūt par robežsargu, tāpat kā viņa tēvs, tas ir viņa sapnis kopš bērnības. Arī Artjoms Gudkovs vēlas kļūt par robežsargu, plāno iestāties Valsts robežsardzes koledžā.

Savukārt Arnis Šroms mācās Ludzas 2. vidusskolas 12b klasē un ir Jaunsardzē jau septiņu gadus, tagad viņš ir instruktora palīgs. Jaunsardzē A. Šroms iestājās tāpēc, ka viņam patīk militārā joma un daba. Kopš bērnības viņš makšķerē, kā arī sēņo, pateicoties Jaunsardzē iegūtajām orientēšanās zināšanām, nebaidās apmaldīties mežā. Turpmāk viņš vēlas kļūt par dabas aizsardzības inspektoru, lai savienotu savu fizisko sagatavotību un mīlestību pret dabu.

Ludzas 2. vidusskolas 12b klases skolnieks Arnis Šroms ir Jaunsardzē jau septiņus gadus, viņš tagad jau ir instruktora palīgs.

Bērni kļūst atbildīgāki

Ludzas pilsētas vidusskolas 9b klases audzinātāja Inese Gorbunova pastāstīja, ka jaunsargi skolas pasākumos ir paši aktīvākie, to viņa novēroja skolas kopējā pārgājienā: – Mums bija jāpiedalās dažādās stafetēs. Jaunsargi bija aktīvākie, viņi bija tie, kuri spēja uzdrošināties, spēja uzņemties atbildību, labprāt iesaistījās stafetēs un bija pirmie, kuri paveica visu nepieciešamo. Es nesaku, ka viņi ir vienmēr un visur paši labākie, bet, kas attiecas uz nodarbēm, es redzu, ka viņi ir mācījušies, viņiem visas nepieciešamās iemaņas jau ir.

Ludzas pilsētas vidusskolas 9b klases audzinātāja Inese Gorbunova novēro, ka pasākumos jaunsargi ir aktīvāki, spēj uzdrošināties un uzņemties atbildību.

Ar līdzīgiem novērojumiem dalās arī jaunsargu instruktors I. Novožilovs:

– Izmaiņas, kuras es redzu bērnos, kas patstāvīgi darbojas Jaunsardzē, ir, ka viņi kļūst disciplinētāki, atbildīgāki, stabilāki. Es varu ar viņiem runāt kā ar pieaugušiem cilvēkiem, varu uzticēt kādu darbu.

Attur dažādi iemesli

Instruktors I. Novožilovs saka, ka Jaunsardze ir brīvprātīga kustība, protams, ir tādi bērni, kuriem nepatīk disciplīna. Tādiem ir citas iespējas izpausties – mākslas, mūzikas, sporta skolās. Ir arī tādi bērni, kuri grib visur paspēt, bet nesanāk, viņš atzīst.

Sarunā ar skolēniem tiešām izrādās, ka dažiem nav laika, lai apmeklētu nodarbības arī Jaunsardzē, jo viņiem ir citi vaļasprieki: citi apmeklē sporta skolu, citi mūzikas vai mākslas skolu, puiši nopietni spēlē handbolu. Daži ir apņēmības pilni īstenot savus sapņus, savu izvēlēto profesiju, tāpēc daudz laika velta mācībām. Īpaši jāizceļ vidusskolēnu nopietnā attieksme pret dzīvi, spēja uzņemties atbildību par savu likteni.

Piemēram, Ludzas 2. vidusskolas 12a klases skolniekam Ivanam Maslinovskim ir 18 gadu. Kad viņš bija pusaudzis, Ivans neilgu laiku bija jaunsargs, viņam ļoti patika orientēšanās, brauca pat sacensībās. Tomēr tagad viņš savu dzīvi vēlas saistīt ar celtniecību, tāpēc mācās, lai piepildītu savus sapņus.

Ludzas 2. vidusskolas 12a klases skolniekam Ivanam Maslinovskim ir 18 gadi, savu dzīvi viņš vēlas saistīt ar celtniecību. Bērnībā Ivans neilgu laiku bija jaunsargs, viņam ļoti patika orientēšanās.

Ludzas pilsētas vidusskolas 9b klases skolnieks Adrians Aleksāns nodarbojās ar handbolu un nevar savienot to ar nodarbībām Jaunsardzē, jo vajag daudz laika veltīt arī mācībām.

Adrians Aleksāns nodarbojas ar handbolu un nevar savienot to ar nodarbībām Jaunsardzē, jo vajag daudz laika veltīt arī mācībām.

Ludzas 2. vidusskolas 8a klases skolnieks Deniels Karnickis vēl apdomā iespēju kļūt par jaunsargu. Jegors Maļiņņikovs arī nav jaunsargs, bet zina, kur meklēt informāciju par jaunsardzi. Taču pagaidām neapsver iespēju iestāties Jaunsardzē.

Jegors Maļiņņikovs nav jaunsargs, bet zina, kur meklēt informāciju par Jaunsardzi.

Interesanti, ka par iestāšanos Jaunsardzē domā 100% aptaujāto Ciblas vidusskolas skolēnu, 23% aptaujāto no Ludzas 2. vidusskolas un 27% aptaujāto no Ludzas pilsētas vidusskolas. Ir arī tādi, kuri godīgi atzīst, ka nevēlas kļūt par jaunsargiem, ir tādi, kuri nekad par to nav domājuši, vairāki jaunieši atzīst, ka viņiem nav nekāda priekšstata par Jaunsardzi.

8a klases skolnieks Deniels Karnickis apdomā iespēju kļūt par jaunsargu.

Zemessargi sargā mūsu zemi

Tikšanās laikā klātienē ar Ludzas pilsētas vidusskolas un Ludzas 2. vidusskolas skolēniem izrādījās, ka daudzi zina, kas ir Zemessardze, vairākiem radinieki ir zemessargi. Visi skolēni zina, ka Zemessardzē var dienēt arī sievietes, uz jautājumiem skolēni atbildēja draudzīgi, visi kopā. Ja tu esi jaunsargs, ir lielāka iespēja, ka tevi pieņems zemessargos vai bruņotajos spēkos, teica viens no skolēniem. Tātad skolēni saprot, ka Jaunsardze gatavo būt spējīgiem aizstāvēt savu valsti.

Anonīmās aptaujas rezultāti parādīja, ka vairāk par Zemessardzi zina jaunieši no lauku skolas. Tieši Ciblas vidusskolas skolēni sniedza visvairāk atbilžu uz jautājumu, kur vajadzēja nevis atzīmēt izvēlēto atbildi, bet gan uzrakstīt savu variantu. Ciblānieši zina, ka zemessargi sargā mūsu zemi un gādā par kārtību sabiedrībā, ka viņiem jābūt stipriem, ka sievietes arī var iestāties Zemessardzē. Daži atzīmēja, ka viņu vecāki ir zemessargi. Neviens skolēns no Ciblas neuzrakstīja, ka neko nezina par Zemessardzi vai ka viņu tas neinteresē, atšķirībā no aptaujātajiem Ludzas vidusskolu skolēniem.

72% aptaujāto Ciblas vidusskolas skolēnu atzīst, ka viņam ir radinieki un paziņas, kuri dienē Zemessardzē. Bet pilsētas skolās to skolēnu skaits, kuriem ir pazīstami zemessargi, ir krietni mazāks – 50%. Tas varētu liecināt, ka laukos cilvēki labāk pazīst viens otru, nekā pilsētā.

Interesanti arī salīdzināt jaunsargu skaitu lauku un pilsētas skolās. Piemēram, Ciblas vidusskolā šogad ir 26 jaunsargi (skolēnu skaits – 89), bet Ludzas pilsētas vidusskolā – 28 (skolēnu skaits – 504), Ludzas 2. vidusskolā – 12 (skolēnu skaits – 443). Saprotams, ka tik liels jaunsargu skaits Ciblā var būt skaidrojams arī ar to, ka mazā ciematiņā bērniem nav daudz iespēju attīstīties un izklaidēties, kādas ir bērniem pilsētā, to nevar pat salīdzināt, jo te nav ne sporta, ne mūzikas, ne mākslas skolas. Tomēr ciematā, kur cilvēki viens otru pazīst, patriotisms tiek audzināts dabiski.

Vēlme palikt dzimtenē – patriotisma izpausme

Pamatskolas skolēni zina, ar ko nodarbojas jaunsargi un kur Ludzā atrodas Jaunsardzes bāze. Skolēni pārsvarā ir informēti par to, kas ir valsts drošība un kas Latvijā nodrošina valsts robežas aizsargāšanu, zina atšķirību starp robežsargiem un zemessargiem. Tas nav pārsteidzoši, jo viņi dzīvo pierobežas zonā. Diemžēl daļai pamatskolas skolēniem bija grūtības nosaukt iestādes, kuras atbild par valsts drošību, vairākums pastāstīja tikai par Zemessardzi un Robežsardzi.

Savukārt vidusskolēniem ir plašāks redzesloks, turklāt abās Ludzas vidusskolās, šeit skolēni jau trešo gadu apgūst Valsts aizsardzības mācību.

Vēlmi kļūt par karavīru anonīmajā aptaujā apliecināja 14-20% aptaujāto skolēnu katrā no vidusskolām – kā Ludzā, tā arī Ciblā.

Jaunsargu instruktoru I. Novožilovu priecē, ka vairākiem jaunsargiem rodas vēlme savu dzīvi saistīt ar Robežsardzi vai Zemessardzi, kas it sevišķi Latgalē ir aktuāli, jo tas ir darbs uz vietas. Var teikt, ka šī vēlme palikt dzimtenē ir patriotisma izpausme.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Skolēni apsver militāro karjeru” saturu atbild Ludzas Zeme