Sakārto robežu un aiztur pārkāpējus
Valsts robežsardze (VRS) ir bruņota valsts iestāde, kuras galvenais uzdevums ir nodrošināt valsts robežas neaizskaramību un novērst nelegālo imigrāciju. Par jautājumiem, kas skar robežpārkāpumus un citas aktualitātes, saruna ar Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes priekšnieku pulkvedi Ivaru Ruskuli.
Personas pārvietojas grupās
Ar pieaugošo nelegālo imigrāciju lielākā vai mazākā mērā saskaras visas ES valstis, arī uz mūsu valsts austrumu robežas vistiešākā veidā robežsargi ikdienā, pildot robežuzraudzības uzdevumus, saskaras ar šo fenomenu. Robežpārkāpēju skaits, kā atzīst pulkvedis I.Ruskulis, ar katru gadu palielinās – 2013.g.-2, 2014.g.-47, 2015.g.-182, 2016.g.- jau 19 aizturētie. Pieaugot nelegālās imigrācijas riskiem, pastāvīgi tiek strādāts pie robežuzraudzības sistēmas pilnveidošanas.
Runājot par pārkāpēju valstisko piederību, pamatā tie ir Vjetnamas pilsoņi. 2014. gadā no 47 aizturētajām personām 42 bija Vjetnamas pilsoņi, 2015. gadā no 182 aizturētajiem – 161 Vjetnamas, 11 Irākas, 7 Krievijas Federācijas, 2 Latvijas un 1 Igaunijas pilsonis. 84% no visiem aizturētajiem ir vīrieši, ir arī gadījumi, kad aiztur sievietes un bērnus. Ja līdz 2013.gadam konstatētajos robežpārkāpumos bija iesaistītas viena līdz divas personas, tad kopš 2014.gada par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu tiek aizturētas personu grupas, kuru nokļūšana pāri valsts robežai ir labi organizēta no nelegālajā imigrācijā iesaistīto noziedznieku puses. Vidēji viena grupa ir 8 līdz 10 cilvēki, lielākā aizturētā grupa bija 24 personas.
Lielākajā skaitā gadījumu personu pārvietošanu pāri valsts robežai no Krievijas Federācijas uz Latvijas Republiku izdara Čečenijas izcelsmes KF pilsoņi. Tālākā pārkāpēju nogādāšanā uz mērķa valsti, kas pamatā ir Polija, tiek iesaistīti Polijas, Lietuvas, Igaunijas un Latvijas pavalstnieki.
Lai arī Krimināllikumā ir noteikta atbildība gan par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu, gan par nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties valstī, gan arī par nelikumīgu personu pārvietošanu pāri valsts robežai, kur sankcijā noteiktais maksimālais sods ir līdz pat piecpadsmit gadiem, peļņa, ko gūst iesaistīšanās nelegālajā imigrācijā, neattur no šīs rūpalas.
Runājot par sodiem, jāmin, ka gan robežpārkāpējiem, gan viņu pārvadātājiem līdz šim nav piemēroti pārāk stingri sodi, lielākais – pāris mēneši brīvības atņemšana. Pēc soda izciešanas personas tiek pārvietotas uz aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru Daugavpilī, kur sagaida lēmumu par viņu piespiedu izraidīšanu no valsts. Tad aizturētie tiek izraidīti atpakaļ uz savu mītnes valsti. Sazināšanās ar viņiem notiek vjetnamiešu (dažos gadījumos arī angļu vai krievu) valodā, VRS ir noslēgts līgums par tulka pakalpojumiem.
No robežpārkāpēju liecībām izriet, ka viņiem apsolīts darbs un labāki dzīves apstākļi. Kā jau tika minēts, lielākoties viņu mērķis ir Polija. Personu apliecinoši dokumenti pārsvarā gadījumu viņiem ir, dažreiz gan tie ir iznīcināti, tad, izmantojot dienesta suņus, atrod tikai dokumentu fragmentus.
Robežpārkāpumu pazīmju konstatēšanai, apvidū gar valsts robežu izvietoti dažādi tehniskie līdzekļi, notiek patrulēšana, intensīvi tiek izmantoti arī dienesta suņi. Kā liecina fakti, Ludzas dienesta suņi VRS ir vieni no labākajiem. Aizvadītajā gadā kinologu sacensībās sīvā konkurencē no 12 kausiem viņi saņēma 8, līdz ar to ieguva 1.vietu. Arī šogad gaidāmajās sacensībās ir cerība iegūt labu rezultātu.
Pārkāpējus lielākoties aiztur naktī
Atzinības un pateicības vārdus jāveltī pierobežas iedzīvotājiem par sniegto informāciju saistībā ar svešu personu, aizdomīgu personu grupu, automašīnu parādīšanos pierobežā, kas ļāva aizturēt vairākas robežpārkāpēju grupas. Jāatzīmē, ka pierobežas iedzīvotāji nevēlas, lai kādi sveši ļaudis klaiņo pa viņiem piederošajiem īpašumiem, vai arī to sabojā, zog vai arī sabiedē bērnus. Viņi telefoniski informē VRS, jo kontaktinformācija ir pieejama gan internetā, gan pagastu pārvaldēs.
Lielākoties pārkāpēji tiek aizturēti naktī un agrās rīta stundās. Attālums no robežas, kādā personas tiek aizturētas, var sniegties 5 – 8 kilometrus, atkarībā no laika, kad konstatē pārkāpuma pazīmes. Pārkāpēju vajāšana bieži notiek sarežģītos apvidus apstākļos – purvos mežos, jāpārvar arī upes. Nenovērtējama nozīme robežpārkāpēju vajāšanas un aizturēšanas operācijās ir VRS Aviācijas pārvaldes sniegtajam atbalstam no gaisa.
Ne visus pārkāpējus, protams, izdodas noķert, piemēram, 2015. gadā bija 39 gadījumi, kad konstatēja pārkāpuma pazīmes, bet notvert izdevās 23 gadījumos. VRS vērtē katru pārkāpuma gadījumu, analizē arī kļūdas, kā arī pieņem lēmumus robežuzraudzības efektivitātes uzlabošanai.
Par sasniegumiem dienestā, tai skaitā pārkāpēju aizturēšanu, robežsargiem, ja nav spēkā esošu disciplinārsodu, var piešķirt VRS, IeM un valsts apbalvojumus. Pamatā tās ir Pateicības, Atzinības raksti, apbalvojuma atvaļinājumi, prēmijas, pirmstermiņa dienesta pakāpes u.c. Struktūrvienību vadība atzinīgi novērtē šo cilvēku darbu un viņu piemēru izmanto jauno robežsargu audzināšanā.
Ierīko robežjoslu
Šogad tiek plānots pabeigt valsts robežas demarkāciju, tas ir uzstādīto robežzīmju pieņemšanu, ko jau ir uzsākusi LR-KF demarkācijas komisija. Pagājušā gada nogalē uzsākta 12 metru robežjoslas ierīkošana, kurā ietilpst pēdu kontroles josla, novērošanas zonas, patruļtakas zonas, kā arī viens no tās elementiem – žogs.
Valsts robežas joslas iekārtošanas un uzturēšanas kārtību reglamentē š.g. 3.maijā pieņemtie MK noteikumi nr. 268. Kā svarīgāko VRS Ludzas pārvaldes priekšnieks atzīst to, ka sakārtota robeža attur personas no nelikumīgas tās šķērsošanas. Žogs, protams, nav nepārvarams šķērslis, taču kopsakarā ar pārējiem valsts robežas joslas aizsargelementiem tas ļaus nodrošināt efektīvāku robežas uzraudzību.
Ja iepriekš robežsargiem bija jāpārvietojas pa tiltiņiem, jāpārvar kritalas un sausie koki, tad pēc robežjoslas ierīkošanas robežnorīkojums pārvietosies pa sakārtotu patruļtaku, koncentrēsies uz robežpārkāpumu pazīmju konstatēšanu. Šī josla attīrīta no kokiem, saknēm un nolīdzināta augsnes virskārta. Protams, žogs nebūs pa visu robežu, bet vietās, kur ir augstāki nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas riski vai arī žoga uzstādīšana pamatota ar citiem taktiskiem apsvērumiem. Pārvietošanās pa patruļtaku būs iespējama gan kājām, gan ar kvadraciklu vai sniega motociklu. Papildus tiek ierīkotas caurtekas, laipas un tiltiņi. Līdz šim robežsargi paši uz savu iniciatīvu izveidojuši un uzturējuši pēdu joslas, kas ļāvis identificēt vairākus pārkāpumus.
Robežsargiem pieaug slodze
Cilvēku resursi VRS Ludzas pārvaldē ir nokomplektēti, dienestā atrodas aptuveni 90-95% cilvēki, kāds atvaļinās, aiziet pensijā vai pāriet uz citu struktūrvienību, kāds nāk vietā no Valsts robežsardzes koledžas beidzējiem. Esošās štata vienības ļauj nodrošināt normālu robežuzraudzību atbilstoši tām prasībām, kuras izvirza vadība.
Viena no problēmām, runājot par dienestu robežsardzē, ir tā, ka cilvēkiem pieaug slodze, jo pārkāpēja vajāšana notiek vairāku kilometru garumā (parasti pārkāpējam jāseko 8-10 km, lai viņu pārtvertu). Pārkāpēju skaits palielinās, līdz ar to arī aizturēšanā iesaistīto cilvēku skaits, īpaši, kad viņus jākonvojē laukā no purva (piemēram, Krivandā, Pasienē), kur ir bīstamas un slīkšņainas vietas. Arī dokumentu sastādīšana, ja ir lielāks aizturēto skaits, prasa laika resursus. Vēl viena no problēmām ir saistīta ar nelikumīgas robežas šķērsošanas fakta atzīšanu no Krievijas robežsargu puses. Viņi nelabprāt piekrīt atzīt robežas šķērsošanu, min daudz un dažādus iemeslus, lai to neatzītu. Lai gan nevar noliegt, ka Krievijas pusē diezgan labi sargā robežu – lielākai daļai neļauj to šķērsot, aiztur pie sevis.
Caurlaižu ieguvei jāizmanto internets
Ir dažreiz gadījumi, kad uz robežas aiztur neuzmanīgus ogotājus vai sēņotājus. 2015. gadā aizturēja vienu personu, kas bija Latvijas iedzīvotājs. Pamatā cilvēki zina par robežu, sezonā tas aktualizējas, jo ogotāji nāk lasīt dzērvenes vai vākt citas dabas veltes. Iedzīvotāji, lai nerastos pārpratumi, aicināti saņemt pierobežas caurlaides. Pēc caurlaidēm nav jābrauc uz struktūrvienību, kā tas bija agrāk, bet var izmantot arī interneta palīdzību. Tās nav obligāti arī jānēsā līdzi, jo informācija sistēmā uzrāda, vai cilvēkam ir saņemta nepieciešamā caurlaide.
Varēs pieteikties dienestam
Runājot par aktualitātēm, jāatzīst, ka aktīvi turpinās robežjoslas infrastruktūras izbūve, drīzumā tiks pabeigta demarkācija, savukārt 1. jūnijā sāksies kandidātu atlase dienestam robežsardzē. Jaunieši piesakās savās VRS pārvaldēs, kur komisija vērtē viņu atbilstību noteiktajiem kritērijiem. Pārrunās noskaidro viņu dzīves uztveri, dzīves vērtības, pajautā, kādi viņiem dzīves mērķi, ar ko nodarbojas robežsardze u.c. Pārrunās jaunieši praktiski neizkrīt, bet daudzi no viņiem neiztur veselības un fiziskās sagatavotības pārbaudījumus jo ikdienā daudz laika pavada pie datoriem, nevis nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm. VR Ludzas pārvaldes pārstāvji ik pa laikam brauc uz skolām, iepazīstina ar VRS dienesta specifiku, parāda izmantojamo tehniku, spējas un prasmes, izvizina skolēnus ar kvadraciklu.
Dienestā regulāri notiek kvalifikācijas celšanas kursi, kā arī misijas, piemēram, Grieķijā un Itālijā, kur gūtā pieredze pēc tam noder ikdienas darbā.
7. novembrī tiks svinēta Robežsardzes diena, kad, kā atzīst VRS Ludzas pārvaldes priekšnieks, tradicionāli pilsētas parkā izvizinās bērnus ar kvadraciklu, informēs sabiedrību par vēsturisko robežsardzes gaitu, būs skatāmi kinologu demonstrējumi, kā arī, cerams, laika apstākļi ļaus pilsētas centrā apskatīt Aviācijas pārvades helikopteru.
Rakstu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla Fonds.