Robežsardze – laba iespēja pierobežā

“Atpakaļ uz skolu/ Atpakaļ uz universitāti 2024” tā sauc Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā akciju, kuras ietvaros 23. maijā Valsts robežsardzes Ludzas pārvalde Ludzas pilsētas vidusskolas 5., 6., 7., 8., 10. klases audzēkņiem sniedza lekciju par robežsarga profesiju.

Trūkst robežsargu

– Aizpildījām anketu internetā, kas ir Eiropas Komisijas mājaslapā,– stāsta Ludzas pilsētas vidusskolas pedagoģe, karjeras konsultante Rita Bucenieca. – Robežsardze pieteicās.

Robežsarga profesijas popularizēšanas pasākumi Ludzas pilsētas vidusskolā notiek vairākas reizes gadā, piemēram, karjeras nedēļa katru gadu robežsargi prezentē savu piedāvājumu. Citreiz pat atbrauc ar visu tehniku.

– Mārtiņdienā vizināja mūsu bērnus ar saviem sniega motocikliem,– stāsta R. Buceniece.

Pirmkārt, Valsts robežsardzē trūkst robežsargu, nepieciešami profesionāli cilvēki, pastāstīja karjeras konsultante. Otrkārt, šī ir labi apmaksāta profesija.

– Ik gadu no Ludzas pilsētas vidusskolas 12. klases uz Robežsardzes skolu aiziet divi vidusskolas absolventi. Tas nav labs rādītājs,– uzskata R. Buceniece. – Būtu labi sasniegt rādītāju, ka kādi pieci turpinātu mācības Robežsardzē.

7. klases audzēkņi salikuši puzles.

12 zvaigznes – pabeigtības simbols

– Vēlamies jums šodien pastāstīt, kā mēs pievērsāmies robežsarga profesijai, kā ieguvām dienesta pakāpes, lai kļūtu par virsniekiem, kā pievērsāmies militārai jomai,– atnākušos skolēnus uzrunā Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes vecākā inspektore (pārvaldes priekšnieka palīdze) virsleitnante Egita Ozere.

Lekcijas sākumā skolēniem tika uzdoti jautājumi par Eiropas Savienību (ES), par pareizu atbildi – saldums. Neviens nespēja uzskaitīt visas 27 ES valstis, bet jau 15 tika nosauktas.

Interesanta ir atbilde uz jautājumu – ko nozīmē 12 zvaigznes ES karogā. Proti, tās izvietotas aplī, kas nozīmē pabeigtību – 12 mēneši, 12 stundas, 12 zodiaka zīmes.

No skolotājas par robežsargu

– 2000. gadā es absolvēju Ciblas vidusskolu,– skolēniem stāsta Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta galvenā inspektore, kapteine Valentīna Belasova. – Jau vidusskolas gados man bija doma par militāro karjeru, bet vairāk saistīja Valsts policija. Mans vecākais brālis strādāja Valsts policijā, viņš pārliecināja, ka ne uz policiju tomēr iet nevajag. Tad iestājos Rēzeknes Augstskolā, 2005. gadā absolvēju, kļuvu par sākumskolas skolotāju.

– Pēc augstskolas absolvēšanas strādāju skolā, man bija sagatavošanas grupiņa, kur bija bērni no 4 līdz 7 gadi. Viss brīvais laiks tika pavadīts vai nu skolā, vai gatavojoties stundām, gatavojot darba lapas, gatavojot trafaretus bērniem.Bet V. Belasovas otrais brālis strādāja Valsts robežsardzē. Viņš maiņu nostrādā un brīvo laiku var pavadīt, kā pats vēlas. Arī viņa vēlējās tāpat – pēc darba arī atpūsties, tāpēc pēc nostrādātā gada skolā nolēma pamēģināt dienestu Valsts robežsardzē.

– Tā 2007. gadā pabeidzu Valsts robežsardzes koledžas Robežsargu skolu, bet vēl pēc 10 gadiem absolvēju Valsts robežsardzes koledžu.

Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta Robežkontroles tehnisko līdzekļu nodaļas galvenais inspektors, majors Marians Žukovs kopā ar E. Ozeri un V. Belasovu.

Robežsardzei trīs ģenerāļi

Robežsargs ir Valsts robežsardzes amatpersona, kurai piešķirta speciālā dienesta pakāpe. Robežsardzē tiek piešķirtas sekojošas dienesta pakāpes – ierindnieks, iestājoties skolā kļūsti kadets, pēc skolas absolvēšanas tiek piešķirta pakāpē kaprālis, tālāk seko seržants, virsseržants, virsniekvietnieks. Kad tiek pabeigta Robežsardzes koledža, tad robežsargs iegūst pirmo virsnieka pakāpi leitnants, tālāk – virsleitnants, kapteinis, majors, pulkvežleitnants, pulkvedis un ģenerālis, kas tiek piešķirts ļoti reti.

– Varbūt kāds var pateikt, cik šobrīd Valsts robežsardzē ir ģenerāļu,– skolēniem jautā V. Belasova.

Pēc neilga brīža no zāles atskan arī pareizā atbilde – trīs.

Aizsargā valsts

Tā kā robežsargs ir valstij svarīga profesija, tad tā dzīvību un veselību aizsargā valsts.

– Ja satiekat robežsargu kaut kur pierobežā vai uz ceļa apstādina, un robežsargs lūdz uzrādīt dokumentu, tad tā ir likumīga prasība, tā obligāti ir jāizpilda. Citādi pārkāpsiet likumu,– brīdina V. Belasova.

Dienesta laikā tiek izmantoti dažādi ieroči, piemēram, GLOCK17, automāts G36, pistole SIG SAUER, tāpēc skolēniem tika piedāvāts salikt dažādas puzles ar dienesta ieročiem, kā arī Valsts robežsardzes ģērboni un speciālās dienesta pakāpes pareizā secībā un ar nosaukumiem.

E. Ozere pārbauda salikto puzli.

Nedrīkst būt nesekmīgas atzīmes

Lai kļūtu par robežsargu, ir jābūt Latvijas Republikas pilsonim no 18 līdz 40 gadiem. Ir jāapgūst vidējā izglītība, turklāt vidējās izglītības atestātā nedrīkst būt nesekmīga atzīme. Jābūt labai reputācijai. Nedrīkst būt sodītam. Tāpat arī jābūt labai veselībai un fiziskajai sagatavotībai.

Informāciju, kā kļūt par robežsargu, var sameklēt Valsts robežsardzes koledžas mājaslapā (www.vrk.rs.gov.lv), pieteikties mācībām var kādā no Valsts robežsardzes pārvaldēm.

Tad pārvalde nosūta uz veselības pārbaudi un ir jānokārto iestāšanās pārbaudījumi. Turklāt ir jākārto arī angļu valodas tests, ja vidusskolā netika kārtots angļu valodas eksāmens. Savukārt, ja vidusskolā ir kārtots angļu valodas eksāmens, tad, stājoties Valsts robežsardzē, nav jākārto iestajpārbaudījums angļu valodā.

Fiziskās sagatavotības pārbaudē ir 4 disciplīnas: 100 m skrējiens vai atspole, attiecīgi puišiem vai meitenēm 3000m/1000m, roku saliekšana un iztaisnošana balstā guļus un ķermeņa augšdaļas pacelšana un nolaišana.

Pēc veiksmīgi nokārtotiem pārbaudījumiem var sākt mācības Robežsardzes koledžā.

Ludzas pilsētas vidusskolas skolēni kopā ar E. Ozeri un V. Belasovu.

Daudzveidīga profesija

– Robežsarga profesija ir ļoti daudzveidīga, gan dokumentu pārbaude, gan imigrācijas kontrole valsts iekšienē,– stāsta V. Belasova. – Gan kravas vilcienu un pasažieru vilcienu pārbaude, gan darbs ar dienesta suņiem (inspektora (kinologa) amats), gan darbs uz ūdens, gan zaļās robežas uzraudzība, gan darbs no gaisa, ko mums nodrošina Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldē.

– Bet, ja ir labas angļu valodas zināšanas, tad ir iespēja piedalīties arī Frontex aģentūras veiktajos pasākumos, un sniegt atbalstu dažādās Eiropas Savienības valstīs.

– Robežsarga profesijas apgūšana ir bezmaksas, mācības notiek tikai vienu gadu. Mācību laikā tiek nodrošināta bezmaksas dienesta viesnīca. Tiek nodrošinātas sociālās garantijas, ir iespēja saņemt apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus.

Lekcijas laikā skolēni iesaistījās pužlu likšanā un krustvārdu mīklu minēšanā.

Rīkos ekskursiju

– 10. līdz 12. klasei varam organizēt ekskursiju,– pēc lekcijas sarunā ar R. Bucinieci plāno nākotnes ieceres E. Ozere .

– Augustā varētu sarunāt uz septembri,– saka R. Buceniece, – Tas būtu mērķtiecīgāk. 11. un 12. klasei jau ir jāizlemj par nākotnes profesiju.

– Kad skolēni iepazīstas ar redzamo un taustāmo, tad viņiem ir interesantāk,– saka E. Ozere. – Tad rodas arī vairāk jautājumi, robežsargi var pastāstīt par interesantākajiem gadījumiem.

Patika mīklas

Ludzas pilsētas vidusskolas 10. klasē satiekam 21 skolēnu. Viņi pastāstīja, ka lekcijas laikā bija interesantas aktivitātes – patika krustvārdu mīklas un saliekamās puzles.

Daži 10. klases skolēni neslēpj entuziasmu. – Mēs katrā aktivitātē piedalījāmies, mēs bijām paši pirmie, kas atminēja mīklas.

Skolēni norāda, ka uzzināja noderīgu informāciju – kas nepieciešams, lai strādātu Robežsardzē, par atalgojumu, par to, ka palīdz ar dzīvesvietu, kā arī kādus normatīvus jānokārto.

Daļa no Ludzas pilsētas vidusskolas 10. klases skolēniem.

Iedvesmojas no draugiem

Divi no uzrunātajiem 10. klases audzēkņiem nopietni apsver robežsarga profesiju kā savu nākotnes karjeru. Savukārt vēl septiņi domā.

Divpadsmit 10. klases skolēniem paziņas, vecāki vai radinieki strādā Robežsardzē.

Savukārt kāda meitene domā nākamajā mācību gadā iestāties Jaunsardzē. Visi draugi ir jaunsargi, tāpēc iedvesmojas no dzirdētā savstarpējās sarunās. Kad draugiem-jaunsargiem notika orientēšanās sacensības, tad viņi apmeklēja dažādas pilsētas. Tāpat aizraujoši ir klausīties par šaušanas disciplīnām.

Tāpat viņa arī vēlas pēc vidusskolas iestāties Robežsardzes skolā, tāpēc uzskata, ka iegūs vērtīgas pamatzināšanas Jaunsardzē.

Patīk šaujamieroči

Vēl jaunieši novērtē, ka tā ir laba darba iespēja pierobežas novadā, savukārt kādam ir pastiprināta interese par militāro jomu, kamēr vairāki izrāda interesi par šaujamieročiem.

– Tāpat pie plusiem jānorāda laba fiziskā sagatavotība,– norāda kāds 10. klases skolēns.

Viena meitene vēlas, lai biežāk ir šādas lekcijas arī par citiem iekšlietu dienestiem, piemēram, Valsts policiju.

Tāpat arī skolēni ekskursijā ir apmeklējuši Ludzas pārvaldes robežapsardzības nodaļas un Aviācijas pārvaldi. Interesanti esot bija kinologu paraugdemonstrējumi, helikopteru apskate.

12 ir Aizsardzības mācībā

Kāds puisis mācījās iepriekš Pildas pamatskola, kur bija iestājies Jaunsargos, tomēr tagad vairs neapmeklē Jaunsargu nodarbības. Kamēr vairāki 10. klases audzēkņi nav dzirdējuši par jaunsargu aktivitātēm.

12 desmitās klases skolēni mācās Aizsardzības mācību, pārējie izvēlējās uzņēmējdarbības virzienu.

– Tur iemācāmies lietot ieroci, šaut, notiek pārgājieni, orientēšanās skolas teritorijā. Mācīja uzstāties, lai runātāju labi dzird un saprot,– par Aizsardzības mācību nodarbībām stāsta skolēni.

Jauniešiem dod pārliecību

– 13. maijā mēs sniedzām lekciju Ciblas vidusskolā. Un rudens pusē būs otrais etaps, šī projekta turpinājums. Tad mums notiks lekcija Nautrēnu skolā,– stāsta E. Ozere. – Jauniešus ir svarīgi uzrunāt. Mūsu mērķis ir jauniešiem pastāstīt vairāk par savu profesiju, par savu dzīves gājumu, par savu skolu un kā nonācām līdz robežsarga profesijai. Tādi interesanti stāsti jauniešus uzrunā.

– Viņi šaubās iet vai neiet, bet mums vajag dot viņiem pārliecību par to, ka jūs varat, jūs spējat. Mēs motivējam izvēlēties karjeru Valsts robežsardzē.

E. Ozere kopā ar 5. klases audzēkņiem.

Patriotisms vairojas

– Īstenībā, piedaloties pilsētas svētkos, parādēs, var just, ka pēdējā laikā patriotisms vairojas skolēnu vidū,– novērojusi E. Ozere. – Tas noteikti arī saistīts ar dažādiem līdzīgiem popularizēšanas pasākumiem, kā arī Jaunsardzi, Aizsardzības mācību, obligāto dienests un tā tālāk. Pēdējā laikā arī dažādas vēsturiskās filmas nākušas klajā.

Tāpat arī īpaša gaisotne jauniešu vidū bija jūtama 4. maija parādē Rēzeknē, viņi ir ļoti interesēti, redzot militāro tehniku, pastāstīja E. Ozere. Tāpat arī kinologu paraugdemonstrējumi ir iedvesmojoši.

Ir arī obligātie pasākumi, kuros Ludzas pārvaldes robežsargi piedalās – Latvijas Republikas neatkarības diena, 7. novembrī ir Robežsargu diena, Ludzas, Kārsavas, Zilupes pilsētas svētki. Tagad tuvākais pasākums ar Ludzas robežsargu dalību notiks 15. jūnijā Rēzeknē “Bruņojies ar zināšanām”, kas ir Aizsardzības ministrijas informatīvā kampaņa. Tā ir akcija civiliedzīvotājiem, kuras mērķis ir, lai ikviens iedzīvotājs zinātu, kā pareizi rīkoties dažādās neparedzētās situācijās.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Robežsardze – laba iespēja pierobežā” saturu atbild Ludzas Zeme