Pilda dienesta pienākumus ar lielu atbildību

Viss raksts

Ir cilvēki, kuri atraduši savu vietu dzīvē un jūtas apmierināti ar izdarīto izvēli. Par to pārliecinājos, sarunā­joties ar Valsts robežsardzes (VRS) Ludzas pārvaldes Pasienes robežapsardzības nodaļas priekšnieku majoru Mareku Ļahnoviču.

Ieinteresē dienests robežsardzē

Dienestu uzsāka 1993. gada aprīlī, kā obligātā dienesta karavīrs 3.Ludzas Robežsargu bataljonā. Dienēja 1,5 gadus Kārsavas rotā, Goliševas vadā.

Pēc obligātā dienesta palika virsdienestā, jo nolēma saistīt turp­māko dzīvi ar robežas sar­gāšanu. Valstī sākās, tā teikt, juku laiki, tā firma, kurā strā­dāja līdz dienestam, juka ārā. Die­nests, kas bija cieši saistīts ar zaļās robežas uzraudzību, ieinteresēja. Vajadzēja sargāt robežu, nepieļaut nelikumīgu preču pārvietošanu.

1994. gadā M. Ļahnovičs pār­gāja virsdienestā. Sāka virs­dienestu vada seržanta amatā. Pakļautībā bija obligātā dienesta karavīri, kurus vajadzēja  pie­skatīt un kontrolēt. Līdz pat 1999. gadam dienēja, var teikt, tagadējās Aizgāršas robežapsar­dzī­bas nodaļā. Pēc tam bija pār­celts uz Grebņevas robežapsar­dzī­bas nodaļu, kur sāka pildīt priekšnieka vietnieka amata pienākumus. Pamatpienākums, protams, bija tas pats – zaļās robe­žas uzraudzība. Dienests turpinājās Aizgāršas, tad Kri­vandas robežapsardzības nodaļā. Paralēli dienestam M. Ļahnovičs papildināja zināšanas Policijas akadēmijas Robežsardzes ko­ledžā. Turpināja studijas Poli­cijas akadēmijā, lai iegūtu 2. līmeņa augstāko izglītību. Pēc izglītības iegūšanas tika iecelts Pasienes robežapsardzības no­daļas priekšnieka amatā. 

Darbu pamana un novērtē

Aizvadītajā gadā majoram  M. Ļahnovičam tika piešķirts apbalvojums – Viestura ordenis un iecelts par Viestura ordeņa virs­nieku. Apbalvojums pie­šķirts par to, ka M. Ļahnovičs sniedzis ilggadīgu un būtisku personīgo ieguldījumu Valsts robežsardzes darbības attīstībā un pilnveidošanā (priekšzīmīgi pildījis pienākumus, parādot sevi kā godprātīgu, pašaizliedzīgu un profesionālu darbinieku). Apbalvojums, kā saka M. Ļah­novičs, motivē arī turpmāk pil­dīt dienestu ar lielu atbildību.

Divus gadus pēc kārtas             M. Ļah­novičs ir nominēts kā la­bākais robežapsardzības no­daļas priekšnieks. Pasienes no­daļas rezultāti, kā uzsver M. Ļah­no­vičs, nav tikai personīgie re­zultāti, bet tas ir visas nodaļas, komandas darbs. Pamanīts un no­vērtēts Pasienes robežapsar­dzī­bas nodaļas personāla darbs. Piemēram, 2014. gadā Pasienes robežapsardzības nodaļas ins­pektors Vitālijs Cirs­kis ieguva nomināciju Labākais inspektors robežuzraudzībā, savu­kārt 2015. gadā kā Labākais inspektors kinologs  nominēts Pa­sienes robežapsardzības nodaļas inspektors kinologs Edgars Zie­diņš. Katra nominācija un apbalvojums ir kā komandas vērtējums par sasniegtajiem rezul­tātiem attiecīgajā gadā. Viens cilvēks nespēj sasniegt tādus rezul­tātus, kādi iespējami kolektīvā. Raksturojot sevi kā vadītāju, M. Ļahnovičs uzsver, ka darbā ar personālu pie­vērš uzmanību saliedēta kolektīva veidošanai, izvirzot konkrētus mēr­ķus, ko vēlas sasniegt. Svarīga motivācija, savstarpēja sapratne un uzticība. M. Ļah­novičs nenoliedz, ka vadītājam jābūt arī stingram, bet ne līdz tādai pakāpei, ka no viņa bai­dītos. Personālam jāzina, ka jeb­kurā brīdī var nākt pie vadī­tāja ar saviem ierosinājumiem tādē­jā­di sekmējot izvirzīto mēr­ķu sasniegšanu, kā arī pastāstīt par savām problēmām, kas var ietekmēt dienestu. Bez šaubām, prioritāte ir dienests, bet tai pat laikā jāatceras, ka robežsargam ir ģimene.

Novērtē citu pieredzi

Atbildot uz jautājumu, kas bija paraugs priekšzīmīgam die­nestam robežsardzē, M. Ļah­novičs vispirms min savu tēvu un krusttēvu. Viņi, apzināti vai nē, bet ir ielikuši tos pama­tus, lai varētu godam pildīt dienestu robežsardzē. Tēvs ļoti vēlējies, lai dēls darbotos militārajā jomā. Sanāca tā, ka vispirms aizgāja pa krusttēva ceļu – izvēlējās profesiju, kas saistīta ar ceļu bū­vi. Tomēr vēlāk, nonākot die­nestā, īstenoja tēva sapni. No die­nesta biedriem par savu paraugu M. Ļahnovičs min kād­reizējo Ludzas pārval­des priekš­nieka vietnieku pulk­vežleit­nantu Jāni Kovaļenko, tagadējo Ludzas pārvaldes priekšnieku pulkvedi Ivaru Ruskuli un Latvijas Republikas Pilnvaroto robežas pārstāvi uz Latvijas Re­publikas Krievijas Federācijas valsts robežas pulkvedi Jāni Ko­nonovu, kuri ir stingri, taisnīgi, prasīgi, prot dot vērtīgus pado­mus jautājumu risināšanā, kas saistīti ar zaļās robežas uzrau­dzību un darbam ar personālu.

Apciemos dzimto pilsētu

Pienākumu pildīšana uz ro­bežas notiek ne tikai darbdienās, bet bieži vien uz struktūrvienību jādodas brīvdienās, vakaros, nak­tīs, lai sniegtu atbalstu personālam, jo pārkāpēju skaits, īpaši pēdējā laikā, mēdz būt liels. Runājot par brīvo laiku, M. Ļahnovičs atzīst, ka atva­ļi­nājumu šogad vēl nav izman­tojis, atpūtīsies septembrī, kad bērni atsāks mācību gaitas. At­vaļi­nājumu uz septembri plāno apzināti, lai sniegtu ģimenei atbalstu tad, kad tas, šķiet, vis­vairāk nepieciešams. Arī dzīves­biedre, kura dien robežsardzē, septembrī atsāks studijas Ro­bežsardzes koledžā, tāpēc tēva atbalsts bērniem (arī sievai) būs ļoti nepieciešams. M. Ļahnovičs atvaļinājumā plāno arī aizbraukt uz dzimto pilsētu — Cēsīm — apciemot radus, draugus. Brī­vajā laikā patīk ogot, sēņot, zie­mā interesē zemledus makšķe­rēšana.

Audzina par labiem cilvēkiem

M. Ļahnovičs jau vairāk nekā 20 gadus dzīvo un strādā Lat­ga­lē. Lai arī latgaliešu valodu īsti neesot apguvis, dažs vārds izsprūk. Cēsīs dažkārt ne viens vien pasmejas, ka čangals at­braucis.

Uz jautājumu, kādas rakstura īpašības vēlētos ieaudzināt bērnos, M. Ļahnovičs atbild, ka vēlētos, lai bērni mīl sevi un apkārtējos, ir labi un godprātīgi cilvēki. Viņš atzīst, ka ne reti sabiedrībā dzirdēts sakām, ka bērni ir vecāku spogulis. Tas ap­lie­cina to, ka vecāki savos bēr­nus vislabāk var audzināt ar per­sonīgo piemēru, sarunām, at­tieks­mi. Dēls pagaidām vēl apmeklē bērnudārzu, saka, ka nākotnē vēlas kļūt par galdnieku vai policistu. Mācoties, bērni parāda savu centību, apzinīgu­mu, pacietību. Piemēram, meita apgūst klavierspēli, kas prasa lielu izturību un pacietību. Jau­tāju, vai ģimenē M. Ļah­novičs sevi dažkārt nepieķer pie do­mas, ka rīkojas kā priekš­nieks? Kā priekšniekam, viņš smej, mājās sieva neļauj iz­pausties. Tur viņš ir tikai vīrs un tētis.

Publicēts 18 JŪLIJS 2016