Ludzas Zemes lasītāja: vajadzīgs jauns skatījums uz kultūras norisēm
Aija B.
Labdien! Man izraisīja pārdomas L.Linužas raksts Labāk mazāk, bet labāk. Gribu dalīties ar Ludzas Zemes lasītājiem, jo situācija nav tik viennozīmīga, kā to atspoguļojusi autore.
Pilnīgi piekrītu, ka pasākumu ir patiešām daudz, ne visi ir kvalitatīvi un saistoši. Arī manas domas ir tādas, ka izklaižu varētu būt mazāk, toties tās būtu saturīgākas un interesantākas. Nenoliedzami ir jābūt arī labai reklāmai — ne tikai afišām — tas ir daudz par maz, bet sludinājumiem internetā, laikrakstos — gan vietējos, gan republikāniskajos, un lielākos pasākumus vajadzētu reklamēt arī televīzijā, jo tikai tādā gadījumā atmaksāsies gan ieguldītais darbs, gan līdzekļi. Ar kvalitatīvu reklāmu mēs spēsim piesaistīt arī daudzu tūristu uzmanību, kuri sniegs savu pienesumu novada ekonomikā — visiem taču vajag ēst, dzert un arī gulēt. Tiesa gan, reklāmai tiešām jābūt kvalitatīvai, uzmanību piesaistošai, atmiņā paliekošai. Jo konkurence patiešām ir milzīga, jācīnās par katru cilvēku, jādomā, kā mēs viņu varētu iekārdināt, parādīt kaut ko jaunu, nebijušu. Lielākā daļa atpūtnieku vispirms inetresējas, kur notiek kādi pasākumi un tikai pēc tam skatās, kādus objektus varētu apskatīties. Tāpēc labi izreklamētam, kvalitatīvam pasākumam patiešām ir liela nozīme. Iebraucējs, tādā piedaloties, dalīsies ar citiem, tādējādi atkal piesaistot potenciālos tūristus.
Nauda, nauda, atkal nauda…
Un te nu mēs nonākam pie viena no sāpīgākajiem punktiem — finansēm. Es saprotu, ka cilvēkam no malas pat nav ne jausmas, cik niecīgi finanšu līdzekļi tiek iedalīti dažādiem pasākumiem. Ir jāizvēlas — labs pasākums, bet nīkulīga reklāma, vai arī, ja laba reklāma, pasākumam naudas paliek gauži maz. Un tad nu sākas vārīšanās savā sulā, jo pašdarbniekiem jau nav jāmaksā. Es nekādā gadījumā negribu noliegt pašdarbnieku milzīgo veikumu, bet balstīties tikai uz tiem tiešām nav gudri, tas ir apnicīgi. Pilnīgi piekrītu, ka daudz kur mainās tikai repertuārs, bet scenārijs un izpildītāji ir vieni un tie paši. Kāds jau atnāks paskatīties, vai Stasei atkal būs jauna kleita, vai Apalei mini būs vēl īsāks, vai Aļuzīts vēl stāvēs kājās, vai arī jau būs nolūzis.
…Tad man nevajag!
Lai pasākums vai svētki būtu izdevušies, būtiski ir iesaistīt vietējos iedzīvotājus, rosināt viņus uz aktīvu līdzdarbošanos, jo pasīvi baudīt kultūras labumus mums ir daudz iespēju — internets, televīzija. Un iekustināt šo publiku ir ļoti grūti. Ja es nevaru atnākt uz visu gatavu, tad man tādus svētkus nemaz nevajag — tāda ir daudzu ļaužu attieksme. Ja cilvēks pats aktīvi piedalītos svētku veidošanā, arī attieksme būtu citāda — kādus svētkus gribējāt, tādi arī būs.
Lai cik dīvaini neliktos, piedāvājot lauku cilvēkiem kaut ko jaunu, nebijušu, jāsastopas ar milzīgu pretestību — jādara tā, kā 10 un 20 gadus darīja, tas nekas, ka laiks ir aizgājis uz priekšu, ka mainījušies svētki un to svinēšanas norises. Pat piedāvājot ekskluzīvus pasākumus, tiek pateikts, ka tādi nevienam nav vajadzīgi. Pie tam, bieži vien pat neatnākot uz pasākumu. Tas ir tāpat kā pateikt — man tas negaršo, pat nenogaršojot ēdienu. Un, protams, kā allažiņ, mūžīgais teikums — pie mums jau nekas nenotiek.
Kopumā piekrītu autorei, ka vajadzīgs jauns skatījums uz kultūras norisēm. Un neba jau nu kultūras dzīves organizētāji ir tā izpumpējušies — vienkārši nav naudas un, kas pats trakākais, vairs nav arī cilvēku palicis. Vienkārši inerces dēļ tiek daudz kas rīkots. Arī augšas prasa. Kaut vai tamborēšanas un pērļošanas meistarklases.
Vienu gan varu pateikt – sagaidīt, lai cilvēki pacilātā noskaņojumā izietu uz ielas saposušies un ziņkāres pārņemti, mums tik ātri neizdosies. Jo, ja pasākumi notiks divreiz gadā, tad cilvēki vispār pieradīs nekur neiet. Lai ko domātu autore, cilvēku inertums ir milzīgs. Un ir vajadzīgi dažādi pasākumi. Tomēr nekad visi nebūs apmierināti, jo, kā teica mana draudzene, — cilvēki ir dažādi!
Publicēts 22 JŪLIJS 2016