Ludzas dzīves ainiņas
Ir mums cerība, ir!
Atkal, vērīgi skatoties un klausoties, kas notiek visapkārt, sakrājušies iespaidi, ar kuriem vēlos padalīties. Šoreiz visi atgadījumi saistīti ar jauno paaudzi, kura, kā izrādās, daudzreiz ir ne tikai labāka, kā šķiet vecajai paaudzei, bet kura reizēm šiem vecajiem var pat kalpot kā paraugs.
Tētis nesaprot…
Notikuma vieta un laiks — mikroautobusa pietura Martišos agrā rīta stundā. Autobusa gaidītāju nav pārāk daudz. Starp viņiem arī kāds tēvs ar mazu dēlēnu blakām. Spiežot pēc aromāta un diezgan intensīvās grīļošanās, tētis pagājušo nakti pavadījis diezgan vētraini. Lai īsinātu autobusiņa gaidīšanas laiku, nogurušais tētis nolemj aizsmēķēt. Tomēr šķiltavas lāga negrib aizdegties, jo beigusies gāze. Tad tās niknumā pa roku galam tiek aizmestas un atskan…Nu, jūs jau sapratāt paši… Jāteic, ka vīram acīm redzot ļoti gribējies smēķēt, jo tirāde ir diži bagātīga un izcili gara. Kamēr tā izskan, dēlēns jau paspējis pacelt vainīgās šķiltavas un iemest tās atkritumu urnā. Kad dusmīgais tēvs apklust, puika, ne uz vienu tā īsti neskatīdamies, paklusi nosaka: — Tētis vispār ir labs. Viņš tikai nesaprot, ka lamāties nav labi…
Visu rakstu lasiet 14.06 LZ numurā
Publicēts 13 JŪNIJS 2016