Kārsaviešus uztrauc lauku grants ceļi

Pašvaldību vēlēšanās partijas “Saskaņa” sarakstā no Kārsavas novada kandidē Modris Karpovs, Juris Poikāns, Vairis Poikāns un Mihails Oļipovs. Kā lielāko sava novada sāpi viņi atzīst lauku ceļu stāvokli.

Trūkst stadiona un sporta zāles

SK Kuorsova valdes loceklis un futbola treneris M. Oļipovs uzskata, ka kopš Kārsavas novada izveidošanas ir izdevies saglabāt labas attiecības ar Ludzas novadu sporta jomā.

M. Oļipovs ir arī SK Latgols biedrs. Viņaprāt, ļoti svarīgi ir iesaistīt sportiskās aktivitātēs ne tikai bērnus, bet arī pieaugušos. Nedrīkst aizmirst par tautas sportu. Ja bērni redzēs, ka vecāki ir aktīvi, tad arī viņi tādi būs. Tās ir citas emocijas, kad, piemēram, dēls spēlē kopā ar tēvu.

Pašlaik pēc nogurdinošajām attālinātajām mācībām un mājsēdes svarīgi atraut bērnus no datoriem un ieinteresēt ar fiziskajām aktivitātēm.

Kā treneris M. Oļipovs vēlētos, lai Ludzai būtu kārtīgs stadions. Tas ir vajadzīgs gan handbolistiem, gan vieglatlētiem, gan futbolistiem. Savukārt tiem Kārsavas novada iedzīvotājiem, kas nodarbojas ar sportu, lielākā problēma ir sporta zāle. Esošā sporta zāle ir ļoti noslogota – no rīta nāk skolēni, pēc tam pulciņu un sporta skolas dalībnieki. Grupām nav iespējams nodarboties paralēli. Pieaugušajiem brīvajā laikā Kārsavā iespējas apmeklēt sporta zāli ir diezgan ierobežotas. Izpalīdz Malnavas koledža ar savu sporta zāli, kuru pārsvarā izmanto volejbolisti.
Sportā, iespēju robežās, ir jāatbalsta visi virzieni. Būtu ļoti apsveicami, ja Ludzas novadā parādītos arī cīņas sporta veidi.
Pēc novadu apvienošanas bērniem būs lielākā iespēja startēt jau cita līmeņa sporta sacensībās.

M. Oļipovs uzskata, ka nav svarīgi, kādā politiskajā spēkā esi, svarīgi tas, kā tu spēj strādāt komandā un visa pamatā ir prasme komunicēt.

Novada lauku ceļi atstāti novārtā

Zemnieks un Kārsavas novada domes deputāts Juris Poikāns vienmēr galveno uzsvaru ir licis uz ceļu infrastruktūru, it sevišķi uz Kārsavas novada lauku ceļiem. Viņaprāt, Kārsavas novadā paveikto ceļu remontdarbu kvalitāte ir ļoti slikta stāvoklī, piemēram, ceļa posmā Kārsava-Soldāni caurteku vietas ir nosēdušās un veido tramplīnus. Arī ceļa Pudinava-Latvīšu Stiglava ceļmalas grāvju lielums drīzāk līdzinās meliorācijas grāvjiem. Viņam ir savs skatījums uz to, kā vajag greiderēt ceļus, jo tas šobrīd tiek veikts neapmierinošu darbu. Cilvēki laukos to vairs nevar izturēt un, dienā mērojot 20 kilometrus pa lauku zemes ceļu, pēc mēneša jādodas ar automašīnu uz servisu.

J. Poikāns.

Nenoliedzami, pēdējos gados ir sakārtotas daudzas ielas pagastu centros un Kārsavas pilsētā, taču to, ka maz ir strādāts pie novada lauku ceļiem, atzīst arī deputāts un zemnieks Vairis Poikāns. Vairumam grants ceļu ir jāatjauno virsmas segumi, tie kļuvuši grūti greiderējami. Tāpat jāpabeidz kanalizācijas un ūdensvada izbūve Kārsavas pilsētā.

V. Poikāns.

Konkurence zemnieku vidū ir liela, spriež V. Poikāns. Kārsavas novadā to ir daudz un var vērot sakoptu lauku ainavas visa novada teritorijā. Lauksaimniecība ir spēcīgi attīstījusies.
Kamēr laukus pārņem lielie zemnieki, vietējo iedzīvotāju nav. Brīvas zemes praktiski arī vairs nav, jaunajiem zemniekiem iesākt savu lauksaimniecību no nulles praktiski nav iespējams. Lauku attīstība vēl lielāka nekļūs, bet saglabāsies esošajā līmenī. Lauksaimniecība un mežsaimniecība arī ir tās nozares, kuras veido novada pievienoto vērtību, uzskata J. Poikāns.
Ceļa posmā Grebņeva – Rēzekne var vērot graustu ainavu, kas nepiedienas Eiropas Savienības ārējai robežai un nedara godu Latvijai. Tās nav apdzīvojamas, tāpēc jāmeklē rokā to īpašnieki, lai tās tiktu nojauktas.

Cilvēki pārvācas uz pilsētām

Deputāts Modris Karpovs akcentē, ka lielākā problēma ir iedzīvotāju un bērnu skaita samazināšanās. Kur būs iedzīvotāji, tur būs nepieciešamas arī skolas. Tagadējā reforma virzīta uz centralizāciju un urbanizāciju. Līdzīga situācija notika arī Padomju laikā, kad visi labākas dzīves meklējumos devās tālāk no savas dzīvesvietas, taču šobrīd šis process netiek nekādā veidā bremzēts. Padomju laikā skolotājiem un ārstiem, kuri palika laukos apmaksāja elektrību vai piegādāja malku. Ja no valsts puses mainītos nodokļu sistēma, šeit varētu piesaistīt speciālistus un attīstītos mazā vai vidējā uzņēmējdarbība. Tā ir valstiska līmeņa problēma. Cilvēkiem būtu jākompensē ceļa izdevumi, lai viņi paliktu dzīvot laukos, bet varētu strādāt pilsētā.
Dzīvokļus Kārsavas pilsētā izsolēs iegādājas jaunieši, kuri ņem kredītus un tālāk dzīvokļus remontē. Uz pilsētu pārvācas arī vecāka gadagājuma cilvēki, kuriem šeit tuvāk atrodas nepieciešamie pakalpojumu sniedzēji un citi ģimenes locekļi. Kārsava, izmantojot savu atrašanos vietu tuvu Krievijas robežai, varētu piedāvāt dzīvojamo platību muitniekiem, kuri dodas strādāt no Rēzeknes uz robežkontrolpunktiem Bozovā, Grebņevā vai Goliševā.

M. Karpovs.

Lauki atstāti lielo zemnieku rokās, bet tur putni vairs nevij ligzdas, kukaiņi nedzīvo un nelēkā vardes, jo viss tiek nomiglots. Nav slikti, ka lauki tiek apstrādāti, bet tie arī tiek kārtīgi indēti.
Milzīga sāpe ir lauku grants ceļi. Tie ilgu laiku līdzekļu taupības dēļ tiek greiderēti nepareizi. Tā vietā, lai iegādātos greideri, pašvaldība izvēlējās maksas pakalpojumu no uzņēmumiem.
Pašvaldība var nodrošināt to, lai no tās neizbrauktu jaunieši un šeit būtu viss nepieciešamais – sports, kultūra, atpūtas vietas. Nepieciešams maksimāli saimnieciski izlietot līdzekļus, veicināt uzņēmējdarbību, piemērojot nekustamā īpašuma nodokļu atlaides un elastīgi pielāgojoties uzņēmēju situācijai.

Politisko reklāmu apmaksāja Saskaņa