Jaunsargi iepazīstas ar robežsargu darbu

Pagājušajā laikraksta numurā stāstījām par apmācību-izglītojošo nometni “Zvērkāvja taka 2023” Līdumniekos, kurā piedalījās jaunsargi no Ludzas un Ciblas vidusskolām, kā arī jaunsargi no Balvu novada jaunsargu vienības. Trešajā nometnes dienā jaunsargi viesojās Krivandas robežapsardzības nodaļā. Viņiem tika dota iespēja aplūkot robežsargu ekipējumu un speclīdzekļus, iepazīties ar kinologa darbu un izbraukt ar bagijiem.

Tālāk ejošs mērķis

Tas nebija izklaides pasākums vai parasta ekskursija, lai paskatītos uz robežsargu dienesta suņiem. Nometnes vadītājs Ivars Novožilovs stāsta, ka daudzu gadu garumā jaunsargu nometnes dalībniekiem organizē tādu viesošanos vienā no robežapsardzības nodaļām. Tā ir jau viena no tradīcijām.

Daļa no jaunsargu vecākiem strādā Valsts robežsardzē un daži no jaunsargiem sapņo kļūt par robežsargu. Taču starp nometnē esošajiem jaunsargiem ir arī tādi, kuriem nav kas pastāstītu par robežsardzi.

Viesošanās robežapsardzības nodaļā tika organizēta, lai jaunsargi saprastu, kas ir Valsts robežsardze un ar ko tā nodarbojās. Tas tiek darīts ar tālāk ejošu mērķi – lai pēc vidusskolas pabeigšanas jaunieši paliktu šeit, Latvijā. Jaunsargiem nometnes laikā tika sniegta informācija par iespējām kļūt arī par robežsargu.

Ivars Novožilovs stāsta, ka liela daļa jaunsargu, kurus 18 gadu laikā viņš ir izaudzinājis, apmēram puse, iestājās Valsts robežsardzes koledžā. Tas neapšaubāmi ir viņa sasniegums.

Jaunsargiem tika dota iespēja izbraukt ar bagijiem.

Robežu šķērso tikai kontrolpunktos

VRS Ludzas pārvaldes Krivandas robežapsardzības nodaļas priekšniece pulkvežleitnante Ināra Poikāne pastāstīja, ka robežsargi ikdienā sauc savu nodaļu par “zaļo robežu”. Tas nozīmē, ka viņi apsargā valsts robežu dabā, ko neviens nedrīkst šķērsot – ne kājām, ne braucot, nedz arī kaut ko pārvietot pāri tai. Šķērsot robežu var tikai tam paredzētajās un atļautajās robežšķērsošanas vietās – robežkontroles punktos, kur robežsargi pārbauda dokumentus un ļauj personām un transportlīdzekļiem izceļot vai ieceļot Latvijas Republikā.

Jaunsargiem tika izskaidrots, kāda atšķirība ir jēdzieniem pierobeža un pierobežas josla. Katram cilvēkam pierobežas joslā obligāti ir jābūt līdzi caurlaidei un personu apliecinošam dokumentam. Savukārt valsts robežas joslā, kas ir 12 metri, nedrīkst uzturēties neviens, izņemot robežsargus un tos, kuri veic darbus, piemēram, zāles pļaušana patruļtakā vai kontrolpēdu joslas uzirdināšana.

Jaunsargus pabrīdināja, ka, braucot tuvāk uz robežas pusi sēņot vai ogot, vienmēr labāk uzzināt, kādi nosacījumi ir jāievēro, lai šeit uzturētos.

Pulkvežleitnante Ināra Poikāne rāda robežsarga ekipējumu.

Aplūko robežsargu ekipējumu

Jaunsargiem bija iespēja aplūkot robežsargu speclīdzekļus, tehniskos līdzekļus, transportlīdzekļus un ekipējumu.

Robežsargi ikdienā veic patrulēšanu gar valsts robežu, kas notiek gan ejot kājām, gan braucot ar bagijiem un kvadricikliem, bet ziemā tiek izmantoti sniega motocikli.

Jaunsargiem tika parādīts ekipējums, kas ikdienā tiek izmantots patrulēšanā. Robežsarga mugursoma izrādījās diezgan liela. Ejot patruļā noteikti ir jāņem līdzi dienesta ierocis, munīcija, aptieciņa, roku sasiešanas līdzekļi.

I. Poikāne pastāstīja, ka agrāk robežsargiem tika izsniegti roku dzelži, kurus izmantoja, aizturot pārkāpējus. Tas tika darīts, lai novērstu pārkāpēju pretošanos, kā arī lai ierobežotu viņu kustības un iespējamo uzbrukumu robežsargiem. Taču pēdējā laika notikumi liecina, ka robežpārkāpēji sāk pārvietoties grupās, līdz pat 10-15 cilvēkiem. Ņemot vērā to, ka roku dzelži ir smagi, tāpēc, lai robežsargiem nenestu lieku smagumu, pārkāpēju sasiešanai šobrīd ir paredzētas speciālas saites – roku sasiešanas līdzekļi. Jaunsargi izmēģināja savā starpā pielietot gan roku dzelžus, gan speciālos roku sasiešanas līdzekļus.

Jaunsargi Krivandas Robežapsardzības nodaļā.

Ieinteresē rācija un speclīdzekļi

Jaunsargiem parādīja dažāda izmēra un dažāda veida stekus, kā arī paskaidroja, kādam mērķim tie kalpo. Jaunsargi arī tika pabrīdināti, kad drīkst un kad nedrīkst lietot stekus: ir jāzina pa kurām ķermeņa daļā tos drīkst pielietot, lai neradītu cilvēkam veselības problēmas.

Robežsargiem patruļā vienmēr līdzi ir rācija. Rācija ir domāta, lai varētu sazināties ar nodaļu, izsaukt papildspēkus, ja tas ir nepieciešams. Pierobežā mobilajiem telefoniem nav visur tīkla pārklājuma, savukārt rācija vienmēr nodrošina, ka robežsargu patruļai ir sakari ar nodaļu, skaidro pulkvežleitnante I. Poikāne.

Jaunsargiem tika parādīts arī gāzes baloniņš, kā arī paskaidrots, ka, izmantojot gāzes baloniņu, var savaldīt pārkāpēju uzbrukuma gadījumā, gāzi iepūšot acīs vai sejā, tas radīs nepatīkamas sajūtas.

Robežsargiem patruļā līdzi ir arī lukturīši, kurus izmanto pārsvarā meklēšanas pasākumos, kad seko pārkāpējiem vai dokumentu pārbaudē, lai tumsā varētu visu saskatīt.

Robežsargiem ir arī elektrošoka pistoles, kuras var izmantot no attāluma, bet, lai tādu ierīci izmantotu, robežsargam vajag apgūt speciālās zināšanas.

Pārkāpēji nevar noslēpties arī tumsā

Jaunsargiem tika rādīti arī dažādi binokļi – vienkārši, infrasarkani, kā arī nakts novērošanas ierīces. Ar infrasarkaniem binokļiem un nakts redzamības iekārtām var redzēt tumsā, proti, ja ir siltuma objekts, piemēram, zvēri vai cilvēki, viņi uzreiz atspīd kā balti objekti.

Pulkvežleitnante I. Poikāne pastāstīja gadījumu, par pārkāpēju aizturēšanu nakts laikā, kuri pārvietoja kontrabandu pāri robežai. Pārkāpēji tika fiksēti sensoros, bet, kamēr robežsargu patruļa tur ieradās, pārkāpēji jau bija paslēpušies. Tad tika izmantotas nakts novērošanas ierīces, izrādījās, ka gandrīz blakus, aiz zaru kaudzes, bija noslēpušies pārkāpēji.

Norīkojums ir jāizpilda

Jaunsargi uzzināja, ka, braucot patruļā, robežsargam vienmēr ir jābūt atstarojošai vestei. Tas ir domāts robežsargu drošībai, lai viņus laikus pamanītu, gan arī lai nenotiktu kāds negadījums. Savukārt, braucot ar bagijiem, kvadricikliem vai sniega motocikliem, obligāti ir jāģērbj ķivere. Robežsargi lieto arī bruņuvestes. Tas notiek gadījumos, kad pierobežā izsludina pastiprinātu režīmu.

Lielākā daļa no ekipējuma ietilpst mugursomā, kas robežsargam ir uz pleciem. Neskatoties uz jebkādiem laika apstākļiem, vai spīd saulīte vai līst lietus, norīkojuma uzdevums ir jāizpilda. Gadījumos, ja robežsargam ir ilgstoši jāpavada laiks patruļā, veicot valsts robežas apsekošanu, tad ekipējumam nāk līdzi viss nepieciešamais izdzīvošanai mežā.

Jaunsargiem arī tiek pastāstīts, ka ziemas periodā robežsargi izmanto ziemas maskēšanas tērpus, un tika piedāvāts jaunsargiem to izmēģināt.

Jaunsargi no Ludzas – Lauma, Agnese un Aleksandra – izteica vēlmi nākotnē kļūt par kinologiem.

Stāsta par mācībām Robežsardzes koledžā

Praktikantes no Valsts robežsardzes koledžas E. Sčerbakova un K. Novikova, kuras atradās praksē Krivandas robežapsardzības nodaļā, pastāstīja par savu ikdienas gaitu koledžā, proti, kā sākas diena, ko dara, kā mācās un atpūšas.

Kadetiem robežsargu skolā diena sākas ar rīta rosmi, tālāk viss notiek pēc dienas sadales. Visi kadeti dzīvo kopmītnēs.

Kadeti, uzsākot dienestu robežsargu skolā, noslēdz līgumu ar Valsts robežsardzi. Par studijām Valsts robežsardzes koledžā kadeti saņem algu. Praktikantes nedaudz pastāstīja par priekšmetiem, kurus apgūst koledžā.

Pulkvežleitnante I. Poikāne pastāstīja, ka savā laikā arī mācījās Valsts robežsardzes koledžā, tāpēc viņa piebilda, ka tur ir stingri jāievēro visi nosacījumi un disciplīna. – Lai cik būtu grūti, ir jāsaņemas un jāprot ar visu tikt galā,– saka I. Poikāne. – Ir jāaudzina savs raksturs un jābūt spēcīgam.

Jaunsargiem pastāstīja, ka dienēt Valsts robežsardzē var ne tikai Latgalē, bet arī Ventspilī, Liepājā vai Rīgā – ostās un lidostā.

Kinologs Ilgonis Kukars ar dienesta suni demonstrē likumpārkāpēja aizturēšanu.

Meitenes vēlas kļūt par kinologiem

Pasākuma noslēgumā jaunsargiem tika dota iespēja izbraukt ar bagijiem, savukārt Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta Kinoloģijas nodaļas inspektors (kinologs) Ilgonis Kukars ar dienesta suni TAIRA sniedza ieskatu kinologa darba specifikā un veica suņa treniņu, skaidrojot savas darbības, kā arī atbildēja uz jaunsargu jautājumiem.

Vairākas meitenes no jaunsargiem izteica vēlmi nākotnē kļūt par kinologiem. Starp viņām ir arī Paula Silkāne no Ludzas pilsētas vidusskolas, kura mīl dzīvniekus. Viņai ir savs dresēts suns, kurš jau ir iemācījies 8 komandas. – Kļūt par kinologu ir mans sapnis,– teica Paula.

Paulai Silkānei no Ludzas pilsētas vidusskolas ir savs dresēts suns, kurš jau ir iemācījies 8 komandas.

Sapņi rodas bērnībā

Pulkvežleitnante I. Poikāne atzīst, ka jau kopš vidusskolas gribēja saistīt savu dzīvi ar policiju, taču vecāki bija pret. Pie tam pulkvežleitnantei I. Poikānei laiku neizdevās saņemt nosūtījumu mācībām Policijas Akadēmijā. Pēc kāda laika I. Poikāne ieguva grāmatveža izglītību, bet ātri saprata, ka tas nav viņas ceļš.

Tad viņa iestājās Rēzeknes robežsargu skolā ar domu: sāks dienestu Valsts robežsardzē, pēc tam turpinās dienestu Valsts policijā. Tomēr drīz Ināra saprata, ka dienests Valsts robežsardzē palicis viņai tuvs. Pulkvežleitnante I. Poikāne dienē Valsts Robežsardzē jau 23 gadus. Viņas piemērs rāda, ka ne jau katram ceļš pie bērnības sapņa ir taisns un gluds, bet ir spītīgi jāturas pie sava mērķa, nezaudējot drosmi.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Jaunsargi iepazīstas ar robežsargu darbu” saturu atbild Ludzas Zeme