Ilžai iznācis jauns albums, kurā iekļautas 16 dziesmas

Ciblas novadā jau 26.sezonu darbojas folkloras kopa Ilža. Laika gaitā ir mainījies kolektīva sastāvs un tā vadītāji, bet nemainīga ir nopietnā attieksme pret paaudžu mantojumu, muzikāli kvalitatīvi un oriģināli priekšnesumi. Ilža ir kļuvusi par vienu no Latgales vizītkartēm visas Latvijas mērogā, ir folkloras kustības lietpratēju un profesionāļu augsti novērtēts kolektīvs, īsti Latgales un sava Ciblas novada patrioti.

Priecīga vēsts Ilžas cienītājiem – nupat saules gaismu ir ieraudzījis trešais Ilžas CD Kuodeļ maņ nadzeivuot (izdevējs – studija Lauska), kas tapis rūpīgā darbā divu gadu garumā. Savu albumu Ilža sāks vērt vaļā š.g. 5.maijā Rēzeknē – Latgales kongresa simtgades svinību publiskajos pasākumos tiks atskaņotas CD iekļautās dziesmas, kā arī tautā jau agrāk iemīļoti skaņdarbi. Arī turpmāk visa gada garumā Ilža koncertos un pasākumos turpinās iepazīstināt klausītājus ar jaunāko radošo veikumu. Dziesmas no jaunā CD jau skan Latvijas Radio 2 programmā.

Jaunajā albumā iekļautas 16 Ciblas novadā dziedātas dziesmas. Materiālu darbam Ilža smeļas 20.gs. folkloras ekspedīciju pierakstos, kā arī pašu kopas dalībnieku 1990.gadu vidū vāktajos materiālos. Albumā var dzirdēt autentisku dziedājumu un aranžējumu mūsdienīgā izpildījumā, īpaši izceļams sulīgais vīru balsu skanējums. Dziesmu pavadījumus ieskaņojuši Ilžas dalībnieki (katrs prot spēlēt kādu mūzikas instrumentu), taču ir arī uzaicināti viesmākslinieki – Kaspars Bārbals un Gatis Valters. Savdabīgu, iepriekš Ilžā nebijušu, siltu skanējumu ienes kokle, tās skanējuma krāšņums īpaši izbaudāms solo priekšnesumā Kaļvucīma poļka.

Unikāla ir dziesma Kuodeļ maņ nadzeivuot, kas izvēlēta par CD galveno dziesmu. Tā ieskaņota oriģinālā, 1930.gadā Ciblas novada Kaļvu ciemā folklorista Emiļa Melngaiļa pierakstītā trīsbalsībā, kādu citur Latgalē neatrast.
Ilžas dalībnieki apzina un pēta ne vien Ciblas novada mantojumu, bet arī paši savas saknes. Pašlaik folkloras kopā muzicē 11 dalībnieki, no tiem pieci ir Ludzas igauņu pēcteči. Tādēļ likumsakarīgi, ka albumā iekļauta arī dziesma Ludzas igauņu valodā Čiri viri čirgukene. Ar šo dziesmu kolektīvs 2015.gadā uzsāka Ludzas igauņu muzikālā mantojuma izpēti un nu jau ir apzinātas apmēram 10 Ludzas igauņu dziesmas un melodijas – materiāls nākamajam CD. Tās Ilža izpilda gan autentiskā versijā oriģinālvalodā, gan mūsdienīgā versijā, izmantojot 21.gadsimtam atbilstošus mūzikas izteiksmes līdzekļus, kā arī dziesmu tekstu tulkojumu latgaliski.

Par sevi Ilžas dalībnieki saka – esam nerimtīgā radošo meklējumu un attīstības ceļā, pilnveidojam savu skanējumu un instrumentu spēli, popularizējam latgalisko dzīvesziņu, izceļot īpaši Ciblas novadam raksturīgo.

*Uzziņai. Latgalē plašā teritorijā no Mērdzenes līdz Nirzai, Briģiem un Pildai (tagadējie Ciblas, Kārsavas un Ludzas novadi) vairākus gadsimtus (no 17. vai 18.gs.) ir dzīvojuši ieceļotāji no Igaunijas – katoļticīga igauņu etniskā grupa –, kurus mēdz dēvēt par Ludzas igauņiem jeb luciem (ig. lutsi). Mūsdienās igauņu ciemu vairs nav un liecības par viņu eksistenci saglabājušās vietvārdos. Pēdējais valodas pratējs Nikolajs Nikonovs nomira 2006.gadā, tomēr šur tur ir sastopami igauņu pēcteči, kas ikdienā runā latgaliski vai krieviski un savu senču valodā zina nosaukt atsevišķus vārdus, ko reiz dzirdēja no vecvecākiem. „Ilža” jau strādā pie unikālā muzikālā mantojuma audiālās dokumentēšanas, bet par to pastāstīsim citreiz.

Publicēts 21 APRĪLIS 2017