Helikopteri lido iedzīvotāju interesēs
Kopš 2008. gada 1. marta darbojas atsevišķa Valsts robežsardzes (VRS) struktūrvienība – Valsts robežsardzes Aviācijas pārvalde. Par VRS Aviācijas pārvaldes darbību stāsta tās priekšnieks pulkvedis Aleksandrs Šukšins.
Pārvaldes izveide – tālejošs un pareizs lēmums
Sakarā ar Šengenas līguma stāšanos spēkā valsts un VRS saņēma jaunu izaicinājumu. Tika atcelta robežkontrole uz iekšzemes robežām. Līdz ar to bija nepieciešams izvēlēties jaunus instrumentus, kas ļautu amortizēt apdraudējumus uz robežas. Atbalsta programma Shengen Facility deva iespēju sakārtot robežu atbilstoši Šengenas līguma prasībām. Tas bija liels projekts ar samērā apjomīgu finansējumu, kas tika atvēlēts daudzām aktivitātēm. Projekta ietvaros nomainīja autoparku, pirka kuterus un kuģus, mācīja valodas u.c. Tajā skaitā izveidoja VRS Aviācijas pārvaldi, kur ietilpa arī personāla apmācība, tehnikas iegāde (nopirka 2 jaunus helikopterus). Tika uzbūvēti vairāki objekti, piemēram, bāze, lidlauks, vairāki nosēšanās laukumi uz robežas. Lieli projekti, kā zināms, tiek īstenoti, piesaistot finanšu līdzekļus. Neviena automašīna nav iegādāta par valsts budžeta līdzekļiem, bet pirktas par Eiropas līdzfinansēšanas projektu līdzekļiem. VRS šo projektu apguva simtprocentīgi. Praktiski divu gadu laikā līdzekļi tika apgūti. Projektu īstenoja cilvēki, kuriem tā bija papildu slodze (dokumentu sagatavošana, iepirkumi u.c.). Pieredze rāda, ka tas bija tālejošs un pareizs risinājums.
Personāls zelta vērtē
VRS Aviācijas pārvalde, var teikt, sadarbojas ar sabiedrību. Pamatā lielākās aktivitātes notiek pavasarī, kad parasti ap 1. martu, kas ir Aviācijas pārvaldes izveides datums, notiek Atvērto durvju diena. Tad notiek svētku pasākumi, aviošovs, kad var apskatīt tehniku un personāla prasmi. Aviācijas pārvalde ar gaisa kuģiem piedalās valsts svētkos un VRS rīkotajos pasākumos.
VRS Aviācijas pārvalde ir cieši saistīta ar kopējo VRS darbu, ir atbalsta sniedzēji robežpārkāpēju aizturēšanas operācijās — koordinē procesu no gaisa. Lai kļūtu par VRS helikoptera pilotu, jāatzīst, ka Latvijā nav šim mērķim paredzētas speciālas mācību iestādes. Apgūt šo profesiju var vairākās augstskolās un mācību uzņēmumos, kas piedāvā šādu iespēju – sākotnēju pilota apmācību. VRS uzturēt šādu mācību iestādi, kur apmācītu pilotus un tehnisko personālu, pašlaik nav saimnieciski izdevīgi. Personāla sagatavošanas koncepcija ir tāda – jaunieši pabeidz Valsts robežsardzes koledžas (VRK) Robežsargu skolu, iegūst pieredzi (vismaz 1 gadu), pabeidz VRK, kļūst par virsniekiem. Pilotu sagatavošana ir ilgtermiņa projekts, kas aizņem vismaz 2 gadus pēc VRK pabeigšanas. Ideālā variantā ir tā, ka par pilotu var kļūt piecu gadu laikā. Personāls ir zelta vērtē, svarīgi pieņemt pareizos lēmumus par tā pārvietošanu un plānot viņu dienesta gaitu. Ne mazāk svarīgs jautājums ir par tehnisko aprīkojumu. Privātuzņēmumu pakalpojumus VRS izmanto minimāli, gandrīz visus tehniskos darbus veic paši, jo tehniskais personāls vairāku gadu laikā ir atbilstoši sagatavots, ir iegādāti instrumenti, rezerves daļas u.c.. Ietaupot līdzekļus, kas atvēlēti gaisa kuģu uzturēšanas izdevumiem, paliek lielāka iespēja darboties uz robežas.
Sadarbojas ar mediķiem
Lai arī ne visiem, iespējams, patīk, ka virs pilsētas lido helikopteri, bet jāatzīst, ka tas ir pašu interesēs. Neviens nav ieinteresēts, lai mūsu robežu šķērsotu robežpārkāpēji, lai mūsu ekonomiku pārvalda ēnu ekonomika, kur neviens nemaksā nodokļus. Pateicoties helikopteriem, nepieciešamības gadījumā tiek transportēti uz medicīniskajām iestādēm cietušie, atrasti un izglābti vairāki pazudušie cilvēki. Nelaimē nonākušam cilvēkam ir svarīga ik minūte. Katru gadu pavasaros ir periodi, kad jāglābj zemledus makšķernieki. Visi piloti, var teikt, ir arī jūrnieki, jo ikdienā nākas saskarties arī ar cilvēku glābšanu uz ūdeņiem. Savukārt vasarās un rudeņos bieži vien pazūd ogotāji un sēņotāji. Teiču purvā, piemēram, dažu minūšu laikā atrada vecmāmuļu, kura tur bija pavadījusi vairākas diennaktis. Paldies Dievam, viņa bija dzīva. Bija gadījums, kad nakts laikā grupa cilvēku nokļuva purvā, pilots majors Raimonds Liepiņš atrada vietu, kur nosēdināt helikopteri un izveda cilvēkus no purva. Aviācijas pārvaldei izveidojusies laba sadarbība ar Ludzas medicīnas centra vadību, J. Atstupena kungu. Paldies viņam, ka saglabāta medicīnas iestāde, ka pie slimnīcas izveidots heliports (helikoptera nosēšanās laukums), kas ir tālredzīgs solis. Atbilstošs laukums ir arī pie Gaiļezera. Tikko kā piloti atgriezās no mācībām Vācijā, kur nav nevienas medicīnas iestādes bez heliporta.
Dāvinātais helikopters kā piemiņas tēls
Pie Aviācijas pārvaldes ēkas redzams viendzinēja helikopters Agusta Bell 206B, ko 2002. gadā VRS saņēma dāvanā no Somijas robežsardzes. Tas bija VRS ārpolitikas darbs, pie šī jautājuma tika cītīgi strādāts. No Somijas dāvinājumā saņemti arī kuģi. Ar šo dāvinājumā saņemto helikopteri ir veikuši apmācības visi piloti un tehniķi. Uz robežas (Somijas un Latvijas) šis helikopters robežas drošības interesēs kopā nostrādājis 43 gadus. Sakarā ar ekspluatācijas termiņa beigām tika pārtraukta pirmā VRS gaisa kuģa ekspluatācija, tāpēc helikopters Agusta Bell 206B vairs netiek izmantots VRS uzdevumu izpildē, ir kā piemiņas tēls.
Aviācijas pārvaldē ir arī jaunāki viendzinēja helikopteri Agusta Bell 206B, kas tiek izmantoti VRS uzdevumu izpildē, piemēram, treniņiem, apmācībai, patrulēšanai. Savukārt divdzinēju helikopteri Agusta 109E Power pielāgoti vairāku uzdevumu izpildei. Lai veiktu dažādas glābšanas operācijas, tiek uzstādīts speciālais aprīkojums. Tie ir vieni no ātrākajiem helikopteriem, tāpēc tiek izmantoti speciālos gadījumos.
Dalība starptautiskajās operācijās
Eiropas Aģentūra operatīvai sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām jeb Frontex izveidota 2005. gada maijā. Līdztekus kopīgām mācībām un risku novērtēšanas plāniem, robežsargi piedalās arī reālās operācijās uz Eiropas Savienības ārējām robežām. Kopš Frontex Aģentūras dibināšanas gada, arī Latvijas robežsargi dažādos līmeņos iesaistās tās darbībā.
Aviācijas pārvalde piedalās starptautiskajās operācijās, kas notiek Grieķijā, Spānijā, Itālijā, Bulgārijā, Ungārijā u.c.. Mūsu helikopteri ir pabijuši vairākās valstīs, ir simtiem aizturēto robežpārkāpēju, viņu vidū arī tie, kas organizē un īsteno personu nelikumīgu pārvietošanu pāri Eiropas Savienības ārējām robežām un ar to pelna lielu naudu. Latvijas valsts karogs tur jau tiek atpazīts, vairs netiek jaukts ar Austrijas karogu. Piedalīšanās operācijās ir ļoti intensīva, nākas saskarties ar dažādām neordinārām situācijām.
Pilots majors Ivans Ivanovs ir spilgts piemērs karjeras veidošanā, kā pēc Valsts robežsardzes koledžas, kā arī pilotu apmācības pabeigšanas var kļūt par izcilu un pieredzes bagātu pilotu. Viņš veicis vairākas aizturēšanas operācijas, 5 gadus nostrādājis Frontex Aģentūrā par Nacionālo ekspertu, šobrīd ir atgriezies atpakaļ. Būt par pilotu, kā saka Aviācijas pārvaldes priekšnieks, nenozīmē iegūt atbilstošus dokumentus, bet jāprot pieņemt pareizos lēmumus un izpildīt uzticētos uzdevumus.
Publicēts 05 OKTOBRIS 2016