Gads pirms vēlēšanām: kas notiks ar pilsētu un mums.

Viedoklis. Vjačeslavs Dubovskis Rēzeknes pilsētas domes deputāts

Politiskais pulkstenis daudziem deputātiem no Latvijas pašvaldībām jau sācis tikšķēt ar dubultu ātrumu. 2017. gada 3. jūnijā valstī notiks nākamās pašvaldību vēlēšanas, kad tiks ievēlētas jaunas pilsētas un novada pašvaldības. Rēzeknes pilsētas dome – nav izņēmums.

Šī raksta mērķis – nav skandāls vai kāda nomelnošana, šis ir tikai pirmais no vairākiem žurnālistikas pētījumiem , lai saprastu, kas notiek un ieteiktu iespējamos mūsu dzimtās pilsētas Rēzeknes turpmākos attīstības scenārijus.

Iesākumā apkoposim, kur mēs esam nonākuši pirms priekšvēlēšanu robežas.

Darba meklējumos

Bezdarbs Rēzeknē uz 2016. gada 30. aprīli- 16,8%. Augstākais rādītājs starp lielākajām Latvijas pilsētām. Pat Liepāja izdzīvoja «Liepājas metalurgs» bankrotu, kur šobrīd ir tikai 12,1% darba meklētāju. Mūsu kaimiņš Daugavpils – 11,9%. Par speciālās ekonomiskās zonas esamība, ES fondu līdzfinansējuma piesaistīšana un pat krāšņas Rēzekni reklamējošas filmas klātbūtne ,un demonstrēšana, prezentējot potenciālajiem investoriem Baltkrievijas un Krievijas biznesa forumā, ir nepārliecinoši argumenti. Uzņēmējdarbības attīstības perspektīvas Rēzeknē ir vājas. Var būt patvaļīgi garš stāsts par nepareizu nodokļu politiku, kā arī var visā vainot valdības amatpersonas un nelabvēlīgos laika apstākļus, bet citās Latvijas pilsētās, kuras atrodas šajā pašā valstī, attīstība un izaugsme noris labāk, bet Rēzekne vienmēr velkas astē.

Meklējot cilvēkus

Saskaņā ar CSP (Centrālā statistikas biroja) datiem, tad 2016. gada sākumā iedzīvotāju skaits bija nedaudz mazāks nekā 29 tūkstoši cilvēku. Tas mūs noved atpakaļ uz 1970. gada līmeni, kad pilsētas iedzīvotāju skaits bija 29474 cilvēki. Ir vērts atzīmēt, ka domes ievēlēšanas gadā (2013), Rēzeknē dzīvoja vairāk nekā 30 tūkstoši cilvēku (30756), bet līdz gada beigām ,šī sasaukuma laikā, saskaņā ar prognozēm, iedzīvotāju skaits pilsētā samazinājies līdz 27 tūkstošiem. Cik daudz ir cilvēki, kuri faktiski dzīvo pilsētā? Uz šo jautājumu ir viegli atbildēt, staigājot pa pilsētu vakarā vai nedēļas nogalē, ielas ir tukšas. Neoficiālais novērtējums par iedzīvotāju skaitu pilsētā, kas netiek atzīts, pamatojoties uz novērtējumu par patērētajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem (apkure, ūdens, elektrība, sakaru pakalpojumi uc), vedina uz domām, ka Rēzeknē šobrīd dzīvo mazāk nekā 20 tūkstoši cilvēku. Tas nav smieklīgi. “Dzīvību” pilsētvides ekonomikai nodrošina Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, pilsētai papildus tiek piesaistīti aptuveni 2000 studentu, Rēzeknes tehnikums un blakusesošie novadi: Rēzekne, Viļāni, Ludza un Kārsava, no kuriem cilvēki brauc pie mums, lai iepirktos un saņemtu pakalpojumus, kāds brauc uz darbu.

Samērā priecīgas un rožainas prognozes atspoguļojas ilgtermiņa attīstības plānā Rēzeknei 2013-2030. Gadam. Plānā ir ierakstīts, ka līdz 2020. gadam pilsētas iedzīvotāju skaits sasniegs 32 tūkst., līdz 2030. gadam sasniegs 35 tūkstošus . No kurienes ir ņemti šie skaitļi? Kas tos izgudroja?

Ja jums kāds saka, ka svarīgākais pilsētā ir skaistas ēkas un bagātīga izklaides programma, nedomāju gan! Svarīgais pilsētā – cilvēki! Galu galā cilvēki ir nepieciešami, lai varētu izmantot šīs ēkas, vietas un apmeklēt kultūras pasākumus. Ja nav tautas pilsētā, tad arī nav dzīves.

Pēdējo 10 gadu laikā, no 2006. līdz 2016. gadam, vidējais iedzīvotāju vecums pieaudzis no 40,5 līdz 43,4 gadiem. Iedzīvotāji noveco. Ko tas nozīmē? Tikai to, ka pilsētas budžetsa slogs tikai pieaugs, jo notiks ieņēmumu samazināšanās process. Nauda būs jāiegulda nevis pilsētas projektu attīstībā , bet gan sociālajā atbalstā. Un “logs”, kurš var vēl kaut kā varētu attīstīt pilsētu, tiek gatavots slēgšanai. Vai Rēzeknes spēs izturēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ienākumu samazināšanos, kas katru gadu samazinās par gandrīz pusmiljonu eiro? Jauns izaicinājums – rūpēties par nabadzīgajiem un pensionāriem, paliks kategorijā -neatbildētie jautājumi.

Tūristu meklējumos

Solītais tūrisma uzplaukums nenotika. Apkalpotais klientu skaits viesnīcās nepārtraukti mainās, bet nav būtiski palielinājies, lai varētu apgalvot, ka ir noticis straujš tūristu pieaaugums. Tūkstošiem un tūkstošiem tūristu nenāk apskatīt mūsu kultūrvēsturiskos obejktus un jaunuzceltās ēkas. Ja mēs skatāmies pēdējo desmit gadu statistiku, tad viesnīcas sasniedza savu kulmināciju tālajā 2007. gadā, kad viesnīcu pakalpojumus izmantoja – 19 530 cilvēki, tajā laikā vēl nebija uzbūvēts vai «Zeimuļs», vai «Gors». Jaunākie pieejamie dati par 2014. gadu liecina, ka Rēzeknē vidēji pārņakšnoja 17367 cilvēku, no tiem 6727 bija ārzemnieki. Kaut kā nav pietiekoši priekš pilsētas, kur tūrisms ir izvirzīts, kā viena no pilsētas attīstības prioritātēm.

Secinājumi

Neļaujoties emocijām skatīsimies faktus, var droši apgalvot, ka prognozes nav iepriecinošas. Lai arī Eiropas līdzfinansējuma apgūšana noris raiti, līdzekļi tiek apgūtu pilnā apmērā, tomēr situācija labāka nekļūst, pilsēta paliek tukšāka un tukšāka, iemesli, kuru rezultātā apstātos pilsētas iedzīvotāju skaita straujš samazinājums, nav skaidri. Tas nav motīvs, lai padotos, bet gan brīdis, kad vajag sākt aizdomāties.

2016 un 2017. gada sākums iedzīvotājiem paliks atmiņā, kā arī visi priekšvēlēšanu periodi: bezmaksas koncerti, daudz un dažādas kultūras aktivitātes, īpaša uzmanība sociālajai aprūpei, kā arī virknei dažādu kultūras pasākumu. Pilsētas pašvaldības laikraksts ar pilnu sparu un degsmi atkal sāks uzsvērt savus sasniegumus, kā arī jaunas vēl neizmantotas iespējas, jautājums, vai tas patiešām palīdzēs pilsētai?

Nākošreiz mēs parunāsim par rūpniecības nozaru attīstību, kuras no nozarēm varētu kļūt par vadošo dzinējspēku pilsētas ekonomiskajai izaugsmei, kuru skolu vislabāk izvēlēties savam bērnam, lai pēc 10 gadiem bērns nekļūtu par bezdarbnieku.

Turpinājums sekos…

Publicēts 27 JŪNIJS 2016