E. Romanovskim priekšā ir jauni izaicinājumi un ražošanas projekti

Mežvidu tomātu audzētājs, SIA Latgales dārzeņu loģistika līdzīpašnieks un valdes loceklis, «zaļās» enerģijas ražotājs Edgars Romanovskis intervijā Neatkarīgajai aicina domāt par visas Latvijas politiku un ekonomiku, neaizmirstot savu rīcības jomu, vēsta portāls nra.lv.

– Kas jums kā Latgales uzņēmējam ir patlaban būtiskākais gan jūsu tiešās darbības, gan Latvijas politikas telpā?

– Pirmā mūsu tikšanās notika pirms trim gadiem. Tagad abi varam atskatīties uz tolaik sacīto. Pagājis gandrīz vai viens Saeimas vēlēšanu periods. Kas noticis ar mūsu plāniem un projektiem? Jāuzsver tas, ka dzīvojam pasaulē, kur savstarpējā ietekme top arvien lielāka. Nekāda malā stāvēšana ne no uzņēmēju, ne no darbinieku puses nesanāk. Ja domājam, ka varam abstrahēties no tā, kas notiek politiskajā vidē, valsts pārvaldē, ka tas, kas tur ir, mūs neskar, tad tas ir aplam.

Tāpēc tev gribot negribot nav citas izejas kā – rast laiku, iespējas, lai paustu savu pozīciju un mēģinātu ietekmēt procesus, piedāvājot savu, savu kolēģu pieredzi un redzējumu valsts pārvaldei. Lai kaut kādā mērā palīdzētu veidot vidi, kurā atrodamies un darbojamies.

Izaicinājumu un grūtību pietiek. Es to nesaku, lai žēlotos. Mēs ar kolēģiem savā ikdienas darbībā mēģinām īstenot principu – grūtības mēģināt pārvērst par efektiem vai paskatīties uz tām no cita redzes leņķa, kā uz jaunu izaicinājumu, kura pārvarēšana rada jaunas iespējas. Neapšaubāmi gribētos, lai šos izaicinājumus radītu nepieciešamība efektivizēt ražošanas procesus un attīstīt jaunus projektus, kas palielinātu gan uzņēmumu vērtību, gan ļautu darbiniekiem maksāt lielākas algas un radītu papildu darba vietas un ieņēmumus valsts budžetam. Žēl, ka daļu šo izaicinājumu rada arī nepārdomāti valsts pārvaldes lēmumi.

– Kādi vēl jautājumi jums kā Latgales uzņēmējam ir aktuāli?

– Piemēram, mēs Mežvidos uzbūvējām biomasas gazifikācijas koģenerācijas elektrostaciju. Izmantojot Latvijā radītu, mūsu pašu kolēģu sešpadsmit gadus attīstītu, unikālu tehnoloģiju. Un patlaban mēs nopietni strādājam pie projekta, kas Latvijā beidzot ļautu uzsākt otrās paaudzes – nepārtikas biodegvielas ražošanu. Tā jau vidējā termiņā varētu attīstīties pēc tirgus principiem bez tieša valsts atbalsta. Minētā aktivitāte ietverta Ekonomikas ministrijas (EM) plānos jau no 2011. gada, arī 2013. gadā apstiprinātajā Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģijā 2030.

Pievienojam tam visam klāt biometāna iegūšanu biogāzes stacijās, uz kuras nepieciešamību jau ilgstoši norāda Latvijas biogāzes asociācija, «zaļās statistikas tirdzniecību», kliedētās ģenerācijas pozitīvo ietekmi uz tīkla darbību, saistīto nozaru attīstību un citus pozitīvos momentus. Tad mēs dabūjam atjaunojamo enerģiju ar plusa zīmi Latvijas tautsaimniecībai, kura nerada papildu slogu elektroenerģijas gala lietotājam.

Nosakot atbilstošus pārejas periodus, izvērtējot ražotāju situāciju pēc būtības, strādājot kopā ar industriju un ieklausoties tās, arī Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas viedoklī, tās visas ir reāli izdarāmas lietas. Diemžēl tas gandrīz nenotiek.

– Tātad – saistībā ar OIK pagaidām nekas nav gājis uz jēdzīgo pusi?

– Nav gājis. Situācija ir kļuvusi vēl sliktāka. Kāda ir reālā situācija? Vairāk nekā 50% atjaunojamās enerģijas ražotāju var nonākt reālas maksātnespējas draudu priekšā, īpaši ja tiks pieņemti pašlaik izskatīšanai virzītie EM priekšlikumi. Vēl vakar man teica, ka četri biogāzes ražotāji ir bez piecām minūtēm bankroti. Un – kas notiek? OIK darba grupā tika diskutēts par virsauditiem, kontroles pastiprināšanu… Un tas viss situācijā, kad bankas daudziem AER ražotājiem sāk prasīt pirmstermiņa izsniegto kredītu atgriešanu, bet, piemēram, šķeldas biomasas izmantotāji izejmateriālu var iepirkt, tikai maksājot priekšapmaksu.

Jautājums – kurš uzņemsies atbildību par šāda fona radīšanu, zaudējumu nodarīšanu daudziem AER uzņēmumiem un saistītajām nozarēm? Jāņem vērā, ka AER un ar to saistīto nozaru uzņēmumu ražošanas projektos, pēc LAEF datiem, ir ieguldīti vairāk nekā

700 miljoni eiro. Jautājums – cik ilgā laikā valstij izdosies atgūt zaudēto investoru uzticību?

Es gan negribētu apgalvot, ka EM tiešā veidā bija šīs situācijas izveidošanās iniciatore. Kaut gan – tai savā ziņā ir jāuzņemas atbildība par to, ka sabiedrība, uzņēmēji un lauksaimnieki netika pienācīgi informēti par tīkla un pieslēgumu jaudas maksājumu reformu. Tā rezultātā lauksaimnieki pat pieprasīja Ašeradena kunga demisiju. Ļoti žēl, ka šajā situācijā ministrija, pakļaujoties arī ārējam spiedienam, neatrada labāku izeju no situācijas kā kārtējo reizi savā ziņā padarīt par grēkāžiem AER ražotājus. Tādējādi arī lēmumi par obligātā iepirkuma tiesību anulēšanu gan mūsu SIA Jumis Geo, gan kolēģu SIA Barkavas enerģija jau uzbūvētām un strādāt sākušām stacijām bija acīmredzami politiski motivēti.

Kārtējo reizi radās situācija, kad savā starpā tika konfrontēti lielie un mazie elektroenerģijas patērētāji, AER ražotāji, AS Latvenergo, AS Sadales tīkli.

Te es gribētu uzsvērt divas lietas. Viena – par to, kāda ir situācija, jārunā objektīvi. Ka pašreiz nav nekādas nozares virspeļņas. Nav un nekad nav bijis situācijas, kurā, piemēram, biomasas koģenerācijas stacija pēc diviem gadiem jau ir visus ieguldījumus atpelnījusi… Tā ticis publiski apgalvots. Faktam, ka Saskaņas deputāti iesniedza Satversmes tiesā pieteikumu, kas pēc būtības nozīmē arī vēršanos pret vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu, manuprāt, būtu jāliek aizdomāties par šīs kampaņas sekām un cēloņiem. Bet tāds fons tiek veidots, un tā ietvaros, piemēram, tiek virzīts lēmums par subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) 15% ieviešanu, kas šoreiz netiek diferencēts saistībā ar to, kādu kurināmo izmanto koģenerācijas stacija – atjaunojamo vai fosilo.

– Jūs ieminējāties par spēku apvienošanu. Latgalē šim nolūkam dibināta Reģionālo attīstības centru apvienība (RACA).

– Nezinu, neesmu par tādu dzirdējis. Bet uzskatu, ka mums Latgalē šajā ziņā lietas iet uz pozitīvo, labo pusi. Arī Latgales plānošanas reģions savu iespēju, sava finanšu ietvara un pilnvaru robežās, manuprāt, darbojas pietiekami veiksmīgi, noteikti gribu atzinīgus vārdus veltīt arī mūsu Kārsavas novada un Ludzas novada pašvaldībām. Neskatoties uz daudzajiem izaicinājumiem, mēs esam beiguši projektēšanas darbus un noslēguši iepirkumu siltumnīcu otrās kārtas projekta īstenošanai. Mēs veltīsim visus spēkus, lai nākamajā audzēšanas sezonā Mežvidos sev mājvietu atrastu divas reizes lielāks tomātiņu daudzums.

Mežvidos patlaban ir iecerēta divu jaunu ražošanas projektu īstenošana, kuros ceram kārtējo reizi veiksmīgi sadarboties ar mūsu pašvaldībām, izveidojot Mežvidos modernu metālapstrādes cehu, kā arī elektroietaišu un apgaismojuma sistēmu ražotni. Gala apstiprināšanai iesniegts projekts industriālo kaņepju klāstera attīstībai, apvienojot 13 sadarbības partnerus, ceram, ka tādējādi sniegsim būtisku ieguldījumu šīs perspektīvās nozares attīstībā Latgalē un Latvijā.

Īpašs gandarījums par to, ka esošajos un topošajos projektos šo gadu laikā ir izveidojusies cieša sadarbība ar mūsu vadošajām augstskolām. Pašlaik jau vairākos eksperimentālos un tehnoloģiju pārneses projektos strādājam kopā ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, Rīgas Tehnisko universitāti un Latvijas Lauksaimniecības universitāti, kā arī Daugavpils universitāti. Ceru, ka tuvākajā laikā uzsāksim konkrētu sadarbību arī ar manu Alma mater – Latvijas Universitāti. Vairākos projektos aktīvi iesaistām mums blakus esošo Malnavas koledžu, kā arī plānojam sadarbību ar Bulduru Dārzkopības vidusskolu, kuras audzēkņi ir pie mums gājuši praksē.