Cīņa ar politiķu avīzēm

Viss raksts

Pievērš uzmanību problēmai

Paziņojot par plāniem sūdzēt tiesā Iecavas novada domi, laikraksts Bauskas Dzīve pie­teicis karu nopietnai problēmai. Pašvaldības izdevumi veido žurnālistikas stila materiālus un piesaista reklāmdevējus (mūsu pusē galvenokārt tā ir slēptā reklāma), tādējādi nīcinot re­ģionālos laikrakstus. Avīze Bauskas Dzīve uzņēmusies baltā zvirbuļa lomu, pievēršot plašāku uzmanību problēmai, kas re­ģionālajiem medijiem jau ilgs­toši liek justies bezspēcīgiem.

Konkurences padome jau sen paziņojusi, ka pašvaldības rīkojas pretlikumīgi, izdodot savus laikrakstus. Un nav būtiski, ko un kā tur publicē. Jau principā savu avīžu izdošana un dalīšana par velti ir konkurences likuma pārkāpums. Tikai diem­žēl uz šo secinājumu pašvaldī­bas, tajā skaitā Ludza, Cibla un Kārsava nekādi nereaģē.

Kamēr vieni cīnās, citi jau tiek iznesti, tā sacīt, pa priekšu baltās čībiņās, proti, nupat beidzis pastāvēt Preiļu rajona laikraksts Novadnieks, bet divas Kurzemes puses avīzes sakarā ar ekonomiskām grūtībām pārgā­ju­šas uz retāku iznākšanas režīmu.

Rēzeknē konflikts 7 gadus

Rēzeknes reģionālais laik­raksts Rēzeknes Vēstis ar vietējo pašvaldību konfliktē jau aptu­veni 7 gadus. Divas reizes mē­nesī pašvaldība izdod krāsainu avīzi uz 24 lapām, kurā atro­damas intervijas, sludi­nājumi, tēla uzspodrināšana un politiskā propaganda. – Tas, kas notiek Bauskā, Tukumā un citur, tie ir tikai maigi ziediņi. Šaubos, ka kāds zina par to, kas notiek pie mums, bet, ja arī zina – ir vie­n­alga, –  skeptiski noskaņota ir laikraksta Rēzeknes Vēstis gal­venā redaktore Māra Nizinska.

Viņa norāda, ka Rēzeknes Vēstis regulāri publicē atmasko­joša un informējoša rakstura informāciju, kas pašvaldībai nav tīkama. Tieši tas esot viens no iemesliem, kāpēc reģionālo laikrakstu “cenšas “izēst” ar visādiem līdzekļiem”. Rēzeknes pašvaldības darbinieki pat parakstījuši dokumentu, kurā norādīts, ka nedrīkst sniegt intervijas vai vispār runāt ar Rēzeknes Vēstis pārstāvjiem.

Izdevums mēģinājis problē­mu risināt, vēršoties pie bijušās premjeres un citiem ministriem, taču, saskaroties ar vienaldzību, ilgstošā cīņa bez rezultātiem novedusi pie padošanās, stāsta redaktore. – Savā laikā, kad vēl bija gribasspēks un ticība, ka kāds sadzirdēs, rakstījām ofi­ciālas vēstules (Laimdotai) Strau­jumai, Kasparam Gerhar­dam, bet visi mūs ir ignorējuši vai nav pat papūlējušies atbildēt. Nesenākais – (Dzintars) Rasnačs pasūtīja, lika mums beigt rakstīt, maigi sakot, – sašutumu pauž M. Nizinska. – Mēs esam padevušies, iemācījušies sadzī­vot ar to, ka nevienam neinte­resē. Šobrīd viss ir kā padomju laikā – gaidām, kad kāds no augšas atnāks un aizklapēs mūs ciet.

Desa par brīvu

Neauglīgas cīņas nogurdināti ir arī Valmieras reģionālā izde­vuma Liesma darbinieki. Paš­valdības izdevumi atņem zinā­mu daļu reklāmas, lai arī, sa­līdzinoši, kaitējums esot mazs.

– Sarunas ar pašvaldību ir notikušas, bet bez rezultātiem. Gribētos, lai sadarbība noritētu citādāk, bez konkurences. Mēs vairs necīnīsimies, – nožēlu par situāciju pauž Liesmas galvenā redaktore Antra Lāce. – Ja situācija būtu tikpat dramatiska kā Bauskas Dzīvei, tad mēs noteikti rīkotos tāpat.

Arī Kurzemē saskaras ar šādu problēmu. Saldū konflikts ne­esot tik samilzis kā citviet, tomēr robežas starp informatī­viem izdevumiem un neatka­rīgiem laikrakstiem būtu jānosprauž un tas, ka pašvaldību lapās pastāv redakcijas, jau vien norādot, ka tiek veidoti žur­nālistikas tipa materiāli.

– Ja sāktu dalīt desu par brīvu, kurš gan to neņemtu? – runājot par pašvaldības izdevu­miem, ironizē laikraksta Saldus Zeme redaktore Andra Valkīra. – Šobrīd situācija nav asa – konflikts nav tik pamatīgs kā citiem. Uzskatu, ka Bauskā rīkojās pareizi, jo kādam taču bija jāsaņemas un jāsāk runāt par šīm pašvaldību izdarībām un nelikumībām.

Publicēts 18 JŪLIJS 2016