13 km garajam pierobežas ceļam Kārsava – Grebņeva aizvien nav finansējuma

Latvijā steidz ceļu pārbūvei piešķirtā Eiropas Savienības (ES) finansējuma ietvaros kārtot valstij piederošos ceļus. Savu kārtu uz pārbūvi jau gadu desmitiem gaida arī pierobežas ceļš  Kārsava – Grebņeva, kas ir valsts nozīmes ceļa A13 pēdējais posms pirms iebraukšanas Krievijā. Pašlaik vietējā pašvaldībā valda satraukums, ka ceļš tā arī paliks nesakārtots, jo, kā apliecina uzņēmums “Latvijas Valsts ceļi”, naudas tam vēl joprojām neesot, vēsta sabiedrisko mediju portāls lsm.lv.

“Drausmīgs ceļš. Iebraucot Eiropas Savienībā, mēs jūtam, ka tā nav Eiropas Savienība. Iebraucot Krievijā, tur ir daudz labāks ceļš. Citi ceļi mums ir ļoti labi, bet šis ceļa posms pierobežā tiešām mums dara kaunu,” tā valsts nozīmes ceļa A13 posma Kārsava – Grebņeva stāvokli raksturo austrumu pierobežas Kārsavas novada cilvēki.

Arī tālbraucēji atzīst, ka šis šosejas posms Latvijai godu nedarot: “Ceļa segums pavisam slikts. To pat par asfaltu nevar nosaukt. Tālāk uz Rēzeknes pusi ceļš ir labs, bet te bedre uz bedres. Nevar pat normāli ātrumu uzņemt, ar 50 – 60 kilometriem stundā jābrauc.”

Vēl nesen gan vietējie iedzīvotāji, gan pašvaldība loloja cerību, ka beidzot tiks pie jaunas šosejas. Ticis pat izstrādāts šī ceļa pārbūves projekts, tam ir arī veikta nepieciešamā ekspertīze. Taču vietējās pašvaldības izpilddirektoru Tomu Vorkali māc bažas, ka šis projekts līdz 2020. gadam, kad vēl Latvijai ir pieejams ES finansējums, tā arī netiks īstenots.

“Grebņeva ir palikusi pabērna lomā, un tur joprojām ir lielas problēmas gan ar ceļu, gan ar tā uzturēšanu, gan atkritumu savākšanu, ar visu tur ir problēmas,” sacīja Vorkalis.

Izbraucot 50 kilometrus garu posmu no Rēzeknes līdz Grebņevas robežkontroles punktam, nākas secināt, ka šoseja ir labi izbraucama līdz pat Kārsavas pilsētai, tālākie 13 kilometri, tuvojoties valsts robežai, kļūst aizvien nelīdzenāki un raibāki no ielāpiem. Pēdējais kilometrs pirms robežas pārsteidz ar grāvmalās un ceļmalās izmesto atkritumu kaudzēm.

Liela kritikas deva tiek veltīta vietējiem iedzīvotājiem, kuri savus atkritumus speciāli ved uz pierobežas ceļa novietotajiem konteineriem.

Tomēr situācija ir acīmredzama, norādīja Toms Vorkalis: “Sazinoties ar “Latvijas Valsts ceļu” pārstāvjiem, norādot uz šīm problēmām, ļoti bieži mēs saņemam formālas atbildes, ka atkritumu izvešana paredzēt X datumos un viss notiek saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem. Kad mēs prasām, kāpēc aiz ceļa malas kādus 15 metrus atstāti atkritumi, tad seko atbilde, ka MK noteikumos noteikts, ka mēs tīrām tikai ceļa malu, tā teritorija vairs nav mūsu. Šāda formāla pieeja arī ir novedusi situāciju līdz tam, ka tur ļoti bieži izskatās kā izgāztuve.”

Atgriežoties pie jautājuma par ceļa Kārsava – Grebņeva nākotni, uzņēmuma “Latvijas Valsts ceļi” pārstāve Anna Kononova atklāja, ka šī valsts nozīmes ceļa pārbūvei pēdējos gados tikušas atvēlētas lielas summas. Pēdējam posmam naudas pašlaik neesot.

Šī projekta realizācija ir atkarīga no tā, cik nākamajos gados no valsts budžeta vai kādiem citiem avotiem tiks piešķirts finansējums valsts autoceļu tīklam. Patlaban šī projekta realizācijai finansējums nav pieejams.

Taču, ja pat ceļa posma Kārsava – Grebņeva pārbūvei nauda atradīsies, izrādās, ka visus 13 kilometrus garo ceļa posmu nemaz nav paredzēts pārbūvēt. Trīs kilometri no Grebņevas robežpunkta uz Kārsavas pusi pārbūves projektā nav iekļauti.

“Šajā pierobežas teritorijā savas atsevišķās prasības projektam izvirzīja Iekšlietu ministrija. Lai tās realizētu, ir nepieciešams atpirkt diezgan lielas zemes platības no zemes īpašniekiem. Līdz ar to tika pieņemts lēmums šo posmu izdalīt atsevišķā projektā, un projektēt to tad, kad būs pieejami līdzekļi un kad šos zemes īpašumus būs iespējams atpirkt,” stāstīja Kononova.

Valsts autoceļa A13 pierobežas posma Kārsava – Grebņeva pārbūves projekta ietvaros ir paredzēts pilnībā nomainīt ceļa segumu, atjaunot tiltu pāri Rītupei un pie Kārsavas izbūvēt rotācijas apli. Tas izmaksātu 9,6 miljonus eiro.