Valsts robežas aizsardzību nodrošina kinologi

Raksts no laikraksta ievietots pilnā apjomā

Kā zināms, valsts robeža robežojas ar visu četru mūsu novadu teritorijām – Zilupes, Ciblas, Ludzas un Kārsavas – tāpēc robežas tuvums ietekmē daudzu cilvēku dzīvi, it sevišķi pierobežas joslā.

Suņa deguns redz visu

Pēdējos gados nelegālo imigrantu problēma ir kļuvusi aktuāla. Vietējie iedzīvotāji pret to izturas dažādi – daži baidās, savukārt citi pret to izturas mierīgi. Protams, ka nav patīkami, ja svešinieki no citas valsts iet garām gar tavām mājām, jo nav zināms, kas viņiem var ienākt prātā. Kurš aizturēs robežas pārkāpēju, lai mūs pasargātu? Prātā nāk robežsargs ar suni. Katram skaidrs – ja robežas pārkāpējs pārgāja pāri robežai, tad pēdas labi redzamas tikai ziemā, sniegā. Taču vasarā pēdas nav redzamas, it sevišķi mežā vai purvā. Tad palīgā nāk īpaši apmācīti robežsardzes suņi.

Iespējams cits pateiks – priekš kam tagad vajadzīgi suņi, tas ir jau pagājušais gadsimts, jo tagad ir attīstījušās jaunas tehnoloģijas un nelegālos imigrantus var meklēt tehnika: videokameras, dažādi sensori un cita tehnika. Tomēr tehnika var ar laiku vai sliktu laikapstākļu dēļ sabojāties. Taču sunim tumsa netraucē, kā arī tam nav vajadzīga elektrība un pats galvenais, ka suns redz ar degunu.

Neapšaubāmi, ka joprojām dienesta suns ir svarīgs valsts robežas aizsardzībā, tā ir neatņemama sastāvdaļa, neskatoties uz tehnoloģiju attīstību.

Suns ir palīgs un draugs

Sarunājām tikšanos ar Ludzas pārvaldes kinologiem.
Uz Ludzas Zemes jautājumiem atbildēja VRS Ludzas pārvaldes RIKD Kinoloģijas nodaļas priekšniece majore Daina Stucere, Grebņevas RSN inspektors (kinologs) virsseržants Sergejs Ribakovs un VRS Ludzas pārvaldes RIKD Kinoloģijas nodaļas inspektors (kinologs) seržants Vjačeslavs Cirskis.
D. Stucere pastāstīja, ka uz doto brīdi Ludzas pārvaldes Kinoloģijas dienestā dienē 33 kinologi ar 33 suņiem. Dienesta suņi specializējās uz cilvēku meklēšanu (patruļsuņi), narkotisko vielu meklēšanu un personu meklēšanu (konteinersuņi).
Katrs kinologs suni saņem divu mēnešu vecumā, un instruktora vadībā pats to apmāca, stāsta kinologi S. Ribakovs un V. Cirskis. Pusotra līdz divu gadu vecumam suns nokārto eksāmenu, tad ir pilnvērtīgs robežas sargs. Katram robežsardzes sunim pēc vārda dots arī otrs vārds – Robežas Sargs (gandrīz kā dienesta uzvārds vai pakāpe).
Virsseržants Sergejs Ribakovs ar suni Zelta Robežas Sargs un seržants Vjačeslavs Cirskis ar suni Strick Robežas Sargs veica nelielu paraugdemonstrējumu, kuru izpildīja teicami. Bija acīmredzami, ka suņi ir ļoti paklausīgi un ar lielu uzmanību skatās uz savu īpašnieku, un gatavi izpildīt jebkuru kinologa komandu.
Apmācības ilgst visu suņa mūžu, vidējais suņa dienesta ilgums 10 gadi. Sergejam un Vjačeslavam šie jau ir otrie dienesta suņi. Dienesta suns pieprasa uzmanību visas 24 stundas diennaktī, jo tas ir kinologa darba partneris.

VRS Ludzas pārvaldes RIKD Kinoloģijas nodaļas priekšniece majore Daina Stucere.

Pieredzes apmaiņa

Virsseržants S. Ribakovs stāsta, ka viņa suns Zelta Robežas Sargs ir vēl jauns, joprojām mācās, tādēļ nelegālo robežas pārkāpēju aizturēšanā pagaidām nepiedalās. Savukārt, kad Sergejs strādāja ar savu pirmo dienesta suni, tad toreiz nebija tik daudz pārkāpumu kā šobrīd. Jā, suns gāja pa pēdām, bija arī pārkāpēju aizturēšanas, taču tas notika pārsvarā ārzemēs.
Mūsu robežsargu apmācība notiek ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs. Pieredzes apmaiņa notiek regulāri. S. Ribakovs stāsta, ka ar savu pirmo suni sešas reizes ir piedalījās FRONTEX misijās gan Grieķijā, gan Bulgārijā, kur mūsu kinologi ar suņiem aizbrauca atbalstīt reģionus, kuros ir paaugstināts imigrācijas risks:
– Mēs redzējām tādas situācijas, kad nelegālie imigranti nāca simtiem, tāpēc vajadzēja koncentrēt spēkus un palīgā brauca robežsargi no visas Eiropas. Es tur ieguvu lielu pieredzi.

Iespējams, pārkāpēji meklē citus ceļus

Ludzas pārvaldes atbildības teritorijā piesaistot kinologu ar suni 2016. gadā tika atklāti 24, savukārt 2017. gadā – 19 robežas pārkāpumi. Kinologs ar suni 2016. gadā pa pēdām gāja 39 reizes, 2017. gadā – 29 reizes. Bet aizturēšana ar suņu palīdzību 2016. gadā notika 8 reizes, 2017. gadā – 5 reizes.
Izskatot statistiku, var redzēt, ka robežas pārkāpumu pēdējā laikā kļūst mazāk. Iespējams, ka robežas pārkāpēji meklē citus ceļus. Viens no faktoriem, kas var novērst nelegālo imigrantu nokļūšanu Latvijā, ir arī robežjoslas izbūvēšana gar robežu ar Krievijas Federāciju.
Vai robežas pārkāpēji pārvietojās tikai pa mežiem? Stāsta majore Daina Stucere:
– Saņemta informācija no kolēģiem, ka Eiropā tagad robežas pārkāpēji sāk pārvietoties ne tikai pa zaļo zonu (mežs), bet arī diezgan atklāti: pa ceļu, izmantojot slēptuves automašīnās. Tāpēc uz doto brīdi robežsargiem aktuālākais jaunums ir konteinersuņu izmantošana. Konteinersuns ir suns, kurš robežkontroles punktā var atklāt paslēpušos cilvēku vai ļaužu grupu izveidotajās slēptuvēs automašīnās.
Latvijas robežsardze strādā pie tā, lai apmācītu dienesta suņus ne tikai dzīt pēdas, bet arī meklēt cilvēkus slēptuvēs. Robežsargiem visu laiku jābūt modriem, lai konstatētu nelegālo migrantu mēģinājumus nelikumīgi šķērsot valsts robežu.

Vienu soli priekšā

Lai arī personas, kuras nodarbojas ar nelegālo imigrantu pārvietošanu pāri robežai, arvien nāk klajā ar jauniem izgudrojumiem – jaunām un dārgām tehnoloģiskajām ierīcēm un aprīkojumu. Robežsargi joprojām neatlaidīgi turpina pilnveidot savu darbu un nepadodas jauno grūtību priekšā, bet, izmantojot dienesta suņu iemaņas un ožu, cenšas apiet pārkāpēju viltību.
Uz jautājumu – vai kinologi runā ar aizturētajiem pārkāpējiem? Saņemam atbildi: nē, nekad. Kinologi tikai konstatē uz vietas robežas pārkāpumu un aiztur robežas pārkāpējus. Pēc aizturēšanas ar aizturētajiem strādā citas robežsardzes atbildīgās amatpersonas.

Robežu nevar šķērsot nejauši

Vai gadās, ka kāds vietējais iedzīvotājs no Krievijas aiziet pēc sēnēm un nomaldās? Robežsargi tādu gadījumu neatceras. Taču meža dzīvnieki regulāri migrē gan no Krievijas, gan no Latvijas puses, bet mājas dzīvnieki tikai retu reizi.
Tomēr kinologi ir pārliecināti, ka cilvēks nevar nejauši šķērsot robežu, jo tagad pēc tās ierīkošanas, robeža ir labi redzama. Tāpēc neviens nevar pateikt, ka vienkārši ir apmaldījies.

Grebņevas RSN inspektors (kinologs) virsseržants Sergejs Ribakovs ar suni Zelta Robežas Sargs.

Komunikācija ar vietējiem

Kinologijas nodaļas priekšniece Daina Stucere atzīst, ka robežsargu komunikācija ar pierobežas iedzīvotājiem ir laba, turklāt vietējie cilveki ir ļoti atsaucīgi.
Ieraugot svešus cilvēkus, viņi informē robežsargus, viņi nav vienaldzīgi un pievērš uzmanību visam, kas notiek pierobežas teritorijā. Nesen, robežsargu mācību laikā vietējā iedzīvotajā pamanīja personu grupu, kurai sekoja kinologs ar suni, sieviete uzreiz robežsargam paziņoja, kurā virzienā devās “pārkāpēji”. No pierobežas iedzīvotāju redzīgajām acīm nepaslēpsies!

Krīzes situācijā palīdzēs pašvaldībām

Valsts robežsardze ir viens no lielākajiem darba devējiem Ludzas pārvaldes atbildības rajona pierobežas novados, kas nodarbina teju 600 iedzīvotājus, stāsta Valsts Robežsardzes Ludzas pārvaldes priekšnieks pulkvedis Ivars Ruskulis.
Sadarbības ietvaros Valsts robežsardzes Ludzas pārvalde regulāri veic informācijas apmaiņu ar novadu vadību par aktualitātēm novados, piedalās pašvaldību sanāksmēs, izlemjot jautājumus par atļauju izsniegšanu pasākumu rīkošanai valsts robežas tuvumā.
Savukārt pērn plūdu skartajās pierobežas pašvaldību teritorijās, īpaši jāatzīmē Kārsavas novads, kurš plūdos bija cietis visvairāk, valsts robežsardzes Ludzas pārvalde bija gatava nepieciešamības gadījumā iesaistīt personālu, transportu un peldlīdzekļus personu evakuācijai no applūdušajām vietām, tāpat arī pārtikas nogādāšanai personām, kuras nevarēja vai atteicās atstāt applūdušās vietas, stāsta I. Ruskulis. Valsts robežsardzes Ludzas pārvalde vienmēr aktīvi atbalsta novadu organizētos Valsts un pašvaldību svētkus, piedaloties gājienos, uzstājoties ar kinologu paraugdemonstrējumiem, kā arī atceres pasākumos nodrošinot goda sardzi. Jāpiemin arī Ludzas pārvaldes robežsargu dalība novadu sportiskajās aktivitātēs.

Pašvaldībām ir cieša sadarbība ar Robežsardzi

Pierobežā nelabvēlīgi apstākļi nelegālajiem imigrantiem

Kad runājam par nelegālajiem imigrantiem, mums nepieciešams saprast, ka nelegālie imigranti pēc robežas šķērsošanas nevar palikt dzīvot pie mums pierobežā, piemēram, Ludzas vai Zilupes novadā. Viņi var apmesties uz dzīvi tikai pēc tam, kad jau legalizējušies, bet tad viņi vairs nav nelegālie imigranti. Kad imigranti dzīvo legāli, tad valstij un pašvaldībām ir savas problēmas, kuras mēs šajā publikācijā neizskatīsim.
Arī pie mums pierobežas rajonā principā nevar izveidoties imigrantu kopienas, kurās cilvēki gadiem ilgi nelegāli dzīvo un strādā, nemaksājot nodokļus, bet pārapdzīvotība savukārt rada antisanitāriju un infekcijas slimību uzliesmojumus, kas neapšaubāmi, rada problēmas pašvaldībām. Tas ir iespējams tikai lielajās pilsētās, kur ir lielas ražotnes un ir nepieciešamība pēc nekvalificēta un lēta darbaspēka, pietam lielās pilsētās ir viegli paslēpties. Pierobežā, mūsu reti apdzīvotajās teritorijās, tas praktiski nav iespējams, jo visi zina ikvienu un katrs svešinieks ir uzreiz pamanāms.
Nelegālie imigranti, kuri šķērso Krievijas-Latvijas robežu, dodas uz bagātākajām valstīm, kur viņiem pabalstos izmaksā simtiem eiro. Viņi meklē valstis, kur ir labāki apstākļi.

Jautājumi pašvaldībām

Rakstot par nelegālajiem imigrantiem, kuri šķērso Krievijas-Latvijas robežu, Ludzas Zeme uzzināja vietējo pašvaldību viedokli par šo tēmu.
Pašvaldību vadītājiem lūdzām atbildēt uz jautājumiem: kāda ir jūsu pašvaldības attieksme pret nelegālajiem imigrantiem, ar ko tie var būt bīstami pašvaldībai un vietējiem iedzīvotājiem? Kādas problēmas jums būtu jārisina, ja jūsu novadā ieplūstu 50 vai 100 nelegālo imigrantu? Vai pastāv pašvaldības sadarbība ar robežsardzi?

Nelegālie imigranti var veikt noziegumus

Visu pierobežu pašvaldību pārstāvji uzsver, ka nelegālo imigrantu pārvietošanās pašvaldību teritorijā ir bīstama, jo svešu cilvēku parādīšanās var apdraudēt sabiedrisko drošību un kārtību.
– Viss, kas ir nelegāls, nav likumīgs, tāpēc pašvaldībai ir negatīva attieksme pret visu, kas ir saistīts ar nelikumībām,- uzskata Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka.
Zilupes novada domes priekšsēdētājs Oļegs Agafonovs skaidro, ka neviens nezin ar kādu mērķi viņi šķērso robežu, vai viņi ir patvēruma meklētāji vai noziedznieki. Ja viņi ir noziedznieki, tad attiecīgi pastāv bīstamība vietējiem iedzīvotājiem.
Arī Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs akcentēja drošības jautājumu:
– Savus cilvēkus mēs pazīstam un operatīvo situāciju apzinām. Taču, ja būs lielāka nelegālo imigrantu plūsma, viņi pārvietosies pa mūsu teritoriju, tad skaidrs, ka tas nav labi, jo var tikt izdarīti likumpārkāpumi.

VRS Ludzas pārvaldes RIKD Kinoloģijas nodaļas inspektors (kinologs) seržants Vjačeslavs Cirskis ar suni Strick Robežas Sargs.

Pašvaldības gatavas palīdzēt

Ja notiks nelegālo imigrantu masu pieplūdums, tad mūsu pienākums ir sniegt atbalstu valsts robežsardzei, jo tas ir robežsardzes kompetencē, uzskata O. Agafonovs.
Ciblas novada domes priekšsēdētājs Juris Dombrovskis ir pārliecināts, ka nodarboties ar nelegālajiem imigrantiem nav pašvaldību kompetencē:
– Ja nelegālie imigranti šķērso robežu, tad robežsargiem un imigrācijas dienestam ir viņus jāidentificē un pēc tam jārīkojās atbilstoši situācijai, taču jebkurā gadījumā, tas ir valsts pienākums nevis pašvaldības. Tā nav pašvaldības funkcija, jo pašvaldībām nav tam paredzēti ne resursi, ne ēkas, ne dzīvokļi, kur šos imigrantus izmitināt. Taču, ja būtu patiešām liels nelegālo imigrantu pieplūdums un robežsardzes pārstāvji saviem spēkiem nevarēs tikt galā ar nelegālajiem robežu pārkāpējiem, tad mēs protams esam gatavi palīdzēt ar transportu vai ar pagaidu izmitināšanu uz īsu laiku, kamēr robežsardze izvedīs imigrantus, uz viņiem paredzēto vietu.
Savukārt E. Mekšs uzskata, ka nelegālo imigrantu, kuri tagad šķērso robežu, skaits nav tik liels. Pat ja skaits pieaugtu līdz 100 cilvēkiem, tad robežsardze var tikt galā ar viņiem, var izmitināt, var risināt problēmu patstāvīgi. Šīs problēmas neskars pašvaldību.
– Taču, ja nu nelegālo imigrantu skaits pārsniegtu 100 un robežsargi grieztos pašvaldībā, tad skaidrs, ka mums nepieciešams atbalstīt. Mēs esam gatavi sadarboties un palīdzēt,- piebilst E.Mekšs.

Ja Kārsavas novadā ieplūstu daudz nelegālo imigrantu, tad pašvaldība šo problēmu risinātu kopā ar Robežsardzi un Valsts Policiju, un nepieciešamības gadījumā varētu palīdzēt piemēram ar transportu, apgalvo I. Silicka.

Sadarbība ir svarīga visiem

Zilupes novada pašvaldības iedzīvotāji ir informēti – ja robežas tuvumā parādās aizdomīgas personas, tad obligāti jāinformē par to robežsardzi. Kā Ludzas Zemei pastāstīja O. Agafonovs, tad ar Robežsardzi notiek cieša sadarbība:
– Robežsardzes darbinieki brauc uz skolu un Zilupes Tautas namu, lai informētu skolniekus un sabiedrību par jautājumiem saistībā ar valsts robežas drošību un parkāpumu novēršanu. Tāpat arī notiek domes vadības tikšanās ar robežsardzes pārstāvjiem, jo mums ir kopīgs uzdevums – valsts robežas drošība.
Sadarbība ar robežsardzi ir laba arī Ludzas novadā, apstiprina E .Mekšs. Savukārt, I. Silicka pastāstīja, ka Kārsavas pašvaldība sadarbojās ar valsts robežsardzi daudzās jomās:
– Kad mums ir jaunsargu sacensības, mēs pieaicinām robežsargus, pat bija kopējās sacensības, kurās piedalījās mūsu skolēni, zemessargi un robežsargi. Robežsardze vienmēr atbalsta novada svētkus, rāda savu veiklību un iepazīstina ar kinologiem. Tāpat skolēni var iepazīties ar robežsargu darbu uz vietas, Robežkontroles punktā.
Liela nozīme sadarbībai ar robežsardzi, uzskata I.Silicka, ir nelegālo imigrantu aizturēšana Kārsavas novadā. Iedzīvotāji informē pašvaldību un robežsardzi, ir bijuši gadījumi, kad kopējiem spēkiem šie nelegālie imigranti tika aizturēti.
Kad Ludzā tiek organizēti pasākumi ar Valsts Robežsardzes dalību, Ciblas novada pašvaldība atbalsta ar transportu, lai novada skolēni varētu gan iepazīties, gan apskatīt robežsardzes tehniku, aprīkojumu un vērot paraugdemonstrējumus, stāsta J. Dombrovskis. Viņš uzsver, ka mūsu pienākums ir ziņot un sadarboties ar robežsardzi, taču jāsadarbojas ne tikai pašvaldībai, bet arī visiem iedzīvotājiem:
– Mēs, kuri atrodamies novada centrā, nevaram redzēt visu to, kas notiek novadā, taču ja iedzīvotāji, kuri dzīvo pierobežā un pamana svešiniekus, ziņo par redzēto mums vai robežsargiem, tad tā arī ir sadarbība.
Secinājums, ka Robežsardzes sadarbība ar vietējām pašvaldībām ir veiksmīga un abpusēji izdevīga. Jo mums visiem ir svarīga Latvijas valsts robežas drošība.

Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.