Turpina tēva darbu – sargā robežu

Valsts robežsardzes koledžas (VRK) kadetam ludzānietim Armandam Buligam tēvs pulkvežleitnants Sandris Buliga, kurš pašlaik ir Valsts robežsardzes Viļakas pārvaldes priekšnieka vietnieks robežkontroles un imigrācijas jautājumos, bija un ir piemērs. – Bērnībā viņš man likās tāds varonīgs, jau kopš pašas bērnības esmu vēlējies līdzināties tēvam,– saka A. Buliga.

 

Jau bērnībā S. Buliga dēlu veda uz robežapsardzības nodaļu, kur Armands varēja redzēt un iepazīties ar robežsarga darbu. – Man visvairāk patika dažāda tehnika,– stāsta jaunietis. – Tagad jau ir arī bagiji, bet toreiz bija kvadricikli, sniega motocikli, dažādas automašīnas.

 

Jauniešu nav

Ar katru gadu VRK iestājas arvien mazāk interesentu. Piemēram, ja 2018. gadā mācībām VRK pieteicās 232 kandidāti un mācības uzsāka 93. Tad 2023. gadā mācībām VRK pieteicās vien 105 kandidāti, bet mācības uzsāka 72. Savukārt plānots bija uzņemt 150. Galvenais iemesls ir sliktā demogrāfiskā situācija valstī, uz ko norāda VRK Rekrutēšanas un robežsardzes vēstures izpētes nodaļas vadītāja Diāna Deņisova:

– Pirmkārt, demogrāfiskā situācija valstī ir tāda, kāda tā ir, tāpēc mēs neko nevaram izdarīt, ja jauniešu vienkārši nav. Tagad arī esam Eiropas Savienībā, robežas ir atvērtas un jaunatne aizbrauc strādāt uz ārzemēm. Viņi šajā brīdī nedomā, piemēram, par sociālajām garantijām, par pensiju, viņi vēlas daudz naudas un uzreiz.

Par šo problēmu runā arī VRK Militārās un fiziskās sagatavošanas priekšmetu katedras asistents kapteinis Andris Korklis: – Kad es iestājos Valsts robežsardzes koledžā, tad uz vienu vakanto vietu bija 5 kandidāti, bet tagad nav pat tik daudz kandidātu, cik ir vajadzīgi robežsargi.

VRK Militārās un fiziskās sagatavošanas priekšmetu katedras asistents kapteinis Andris Korklis.

 

Pēdējo gadu laikā tiek palielināts vecums, no kura var iestāties.

– Mūs tagad interesē arī tie cilvēki, kuri maina karjeru, tāpēc ir palielināts iestāšanās vecums līdz 40 gadiem. Varbūt kāds ārzemēs vēlas atgriezties uz dzimteni, tad šī ir viena no iespējām strādāt robežsardzē,– stāsta D. Deņisova.

 

Pirmajā mēnesī var atteikties

Uzreiz pēc vidusskolas A. Buliga iestājās VRK. Armands jau 12. klasē nolēma, ka dosies mācīties par robežsargu. Viņam patīk militārā joma. Vēl ir iespēja nokļūt Nacionālos bruņotajos spēkos (NBS), iestājoties Aizsardzības dienestā, mācīties par policistu vai ugunsdzēsēju. Piemēram, kāds klasesbiedrs iestājās Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā, lai apgūtu ugunsdzēsēja profesiju, citi iestājās Aizsardzības dienestā, un pēc tā pabeigšanas palika strādāt NBS. Tomēr A. Buligam tuvāka ir Valsts robežsardze, un tagad pēc 12 mēnešu mācībām viņam būs pakāpe kaprālis.

A. Buliga stāsta, ka pirmo laiku vēlas strādāt robežapsardzības nodaļā uz “zaļās robežas”, bet pēc pāris gadiem plāno turpināt mācības koledžā, lai kļūtu par virsnieku.

– Iesniedzu dokumentus, tad ir fiziskā atlase, jāizpilda normatīvi. Man ar tiem problēmu nebija, jau skolas laikā biju fiziski aktīvs. Pēc tam paziņo rezultātus, notiek pārrunas, viens mēnesis pārbaudījumiem, kad vēl var izlemt atteikties no mācībām. Pēc uzņemšanas, ja pārdomā, tad ir jāatmaksā valstij mācībās iztērētie līdzekļi,– stāsta A. Buliga.

Pulkvežleitnants Sandris Buliga ir lepns, ka dēls Armands turpina viņa darbu.

 

Kontroldarbiem konkrēti termiņi

Daudziem, mācībām sākoties, ir grūti, saskaroties ar disciplīnu, piemēram, plkst. 6.20 rītā jāceļas, bet jau no 6.40 līdz 7.10 notiek rīta rosme.

– Mūsu iesaukumā bija gadījums, kad kadetam kliboja disciplīna,– stāsta A. Buliga. – Viņš laikus neziņoja par savu slimību, ielaida visas pārbaudes. Valsts robežsardzes koledža nav tas pats, kas skola, šeit ir daudz stingrāk. Nav tā, ka izlaidi vienu nedēļu, otru, trešo un tad kaut kā nokārtosi kontroldarbus. Šeit ir noteikts termiņš, kad kontroldarbs jānokārto. Ir arī iespēja termiņu pagarināt, bet tad jābūt tiešām attaisnojošam iemeslam.

Pēc mācībām robežsargam dienestā ir jāpavada divi gadi. Arī šajā gadījumā, ja nolemj nedienēt, tad valstij jāatmaksā iztērētie mācību līdzekļi.

 

Bērnībā pārvietoja spēļu karavīrus

– Lepojos ar dēlu, būs kas pēc manis paliek,– saka S. Buliga. – Viņam jau kopš bērnības patika kamuflāžas apģērbs, interesēja spēļu karavīri, istabā visa grīda pilna ar dažādiem militāriem transportlīdzekļiem, pārvietoja karavīrus, spēlēja stratēģiju.

– Kad biju vēl vietnieks Pasienes robežapsardzības nodaļā, vienus Līgo svinējām uz Grebļa kalna, iekūrām ugunskuru, viņam patika pie dabas krūts, gulēt teltī pa nakti.

Gan Armands, gan Sandris Buliga pozitīvi vērtē nesen ieviesto Aizsardzības dienestu. Piemēram, jaunietis, kurš vēl nav izvēlējies nākotnes profesiju, var tikmēr gadu pavadīt Aizsardzības dienestā un apgūt jaunas iemaņas, kuras jebkurā gadījumā dzīvē noderēs.

– It īpaši tagad, kad mums ir tik nedraudzīgs kaimiņš,– saka S. Buliga, – Ikvienam vīrietim ir jāzina, kā rīkoties ar ieroci, kā aizstāvēt sevi un pārējos.

 

Jānosargā sava valsts

– Patriotisms ir savas valsts aizstāvēšana, iekšējās drošības nodrošināšana. Es domāju, ka mūsu priekšteču ieguldītais darbs ir nozīmīgs. Viņiem galvenais bija izcīnīt Latvijai neatkarību. Bet mūsdienās jaunieši jau par to aizmirst, ir piedzimuši brīvā valstī un uztver to kā pašu par sevi saprotamu. Mums tagad tas ir jānosargā, sava valsts, sava zeme. Jaunieši brauc kaut kur prom, meklē laimi pasaulē, kā rezultātā ideoloģiskā doma pazūd,– saka A. Buliga.

– Patriotisms ir apziņa, ka mēs varam dzīvot savā valstī ar savu valodu,– piebilst S. Buliga, – Savu karogu un himnu. Varam šeit dzimtajā valodā runāt. Vienkārši ir jāstrādā šeit, nav tā, ka visu gatavu uz šķīvja pasniegs.

 

Smags darbs nes augļus

Jaunieši mūsdienās negrib ieguldīt darbu, negrib piepūlēties, attīstīt savas prasmes.

– Man jau ir 29 gadi robežsardzē,– ar savu pieredzi dalās S. Buliga. – Arī es uzreiz nebiju pulkvežleitnants, sāku tāpat kā citi ar obligāto dienestu. Viss nāca pakāpeniski, tad biju inspektors, pakāpes tika paaugstinātas. Tas bija smags darbs.

– Bija laiki, kad bija jāziedo sevi dienestam. Kad biju robežapsardzības Grebņevas nodaļas priekšnieks, nāca daudzi robežpārkāpēji vjetnamieši. Nācās vairāk laika pavadīt dienestā, ģimenei palika maz. Toreiz atceros, ka vēlētos pavadīt laiku ar dēlu, bet viņš, kad pārrodos mājās, jau aizgājis gulēt. Un no rīta atkal jāceļas, jādodas dienestā.

 

Klausās Latgalīšu repu

– Patriotisms ir arī vienotības atmosfēra kopīgos valstiskos pasākumos, piemēram, lāpu gājienā,– stāsta A. Buliga. – Vēl patriotiskas sajūtas uzjundī, kad dzirdu Latgalīšu repu, viņiem ir daudz dziesmas par dzimto pusi, par Ludzu.

– Dziesma Trešā zvaigzne,– saka Armanda tēvs Sandris, – Tur ir vārdi par to, kāpēc paliekam dzimtenē un kāpēc ir jāpaliek. Arī šodien [14. jūnijā] ir Komunistiskā genocīda atceres diena. Toreiz piespiedu kārtā veda cilvēkus ārā, bet mūsdienās diemžēl tautieši paši izceļo.

 

Paraugdemonstrējumi atstāj paliekošu iespaidu

– Atceries, kad biji vēl mazs, bijām “Vārpas” stadionā, tad tur nolaidās Aviācijas pārvaldes helikopters,– dēlam atgādina S. Buliga. – Tev toreiz tas likās tik grandiozi, bet, kad ieradās lielais NBS helikopters, tad pat blakus esošās siltumnīcas aizlidoja. Tas bija tā iespaidīgi.

Tas, kas nav ikdienišķs, visādas parādes vai paraugdemonstrējumi, rada paliekošu iespaidu, atzīst A. Buliga.

– Bieži redzam, ja notiek robežsargu pasākums, tad piedalās arī bruņotie spēki ar savu tehniku,– saka jaunais robežsargs.

Secinām, ka patriotiskajā audzināšanā ir ļoti būtiski, ka notiek dažādi publiski paraugdemonstrējumi, lai jauniešiem rodas sapratne par robežsargu darbu.

– Svarīgi, ka parādes un pasākumi notiek dažādās pilsētās,– saka pulkvežleitnants. – Kad biju priekšnieks Pasienes robežapsardzības nodaļā, pagasts sarīkoja Baltā galdauta svētkus. Cilvēki atnāca daudz, dedzinājām ugunskuru, demonstrējām savus speclīdzekļus. Bērniem un jauniešiem patika.

 

Piemeklē materiālus

VRK tiek mācīta arī Valsts robežsardzes vēsture, kas ir tieši saistīta ar patriotisko un valstisko audzināšanu, lai veicinātu jauniešu piederības sajūtu gan Latvijai, gan dienestam Valsts robežsardzē.

– Kadetiem jau no pirmās mācību nodarbības tiek stāstīts, kāda ir Valsts robežsardzes dienesta vēsture,– stāsta VRK Rekrutēšanas un robežsardzes vēstures izpētes nodaļas vecākā speciāliste Dace Zariņa. – Kādi ir vēsturiskie, arī traģiskie notikumi, lai Latvijas vēstures kontekstā izglītojamajiem būtu skaidrāka izpratne, kā veidojās Valsts robežsardze.

– Kad es vadu vēstures nodarbības, tad izjautāju kadetus, no kuras puses viņi ir, lai varu piemeklēt kādu informatīvo materiālu, vēsturiskos notikumus, kas ir saistīti ar Valsts robežsardzes vēsturi tieši viņu dzimtajā pusē. Piemēram, kad bija jaunieši no Šķaunes pagasta, tad es parādīju dažādas vēsturiskās fotogrāfijas un pastāstīju atsevišķu robežsargu biogrāfijas. Ar šādiem vēsturiskiem piemēriem veidojam piederības sajūtu valstij, robežsardzei.

Piemēram, ja pieredzes apmaiņā atbrauc ārvalstu kolēģi, tad, braucot garām piemiņas vietām kopīgās patruļās, var pastāstīt, kādi notikumi šeit risinājās. Kāpēc viens vai otrs objekts ir nozīmīgs, jo tieši Latvijas pierobežā ir daudzi vēsturiski objekti, kas saistīti ar 2. Pasaules kara notikumiem.

– Robežsargam ir jābūt zinošam,– saka D. Zariņa.

 

No starpkaru perioda līdz mūsdienām

Piemēram, Pasienes robežapsardzības nodaļa ir ļoti vēsturiska ēka, ko savulaik starpkaru periodā būvēja robežsargi.

– Šajā ēkā joprojām dienē un strādā robežsargi, protams, renovētā ēkā,– saka D. Zariņa. – Tur kādreiz dienēja robežsargs Osvalds Herberts Lūsis.

Obligāto karadienestu Lūsis pildīja 9. Rēzeknes kājnieku pulkā, kā obligātā dienesta karavīrs Ludzā, savukārt pēc dienesta armijā saņēma uzaicinājumu turpināt dienestu Robežsardzē. No 1938. gada maija līdz 1940. gada oktobrim kā sargs (kaprāļa pakāpē) viņš dienēja Latvijas Robežsargu brigādes 2. Zilupes robežsargu bataljona Pasienes un Grišinas sardzēs.

Dienot robežsardzē, viņš piedalījās arī Pasienes kordona celtniecībā. Savukārt 2003. gada 9. oktobrī Lūsis piedalījās rekonstruētās Pasienes robežapsardzības nodaļas atklāšanā.

Īsi pirms kara sākuma Lūsis saņēmis ziņu, ka jāierodas Ādažu pagastmājā, bet no draugiem tika brīdināts par to, lai labāk nedodas. Tā izvairījies no aresta, kas bija neizbēgams daudziem tā laika dienesta biedriem.

Otrā pasaules kara laikā O. H. Lūsis tika iesaukts leģionā. Pirms došanās kaujā izgājis divu mēnešu apmācību Vaiņodē, tad 15. divīzijas sastāvā nokļuva kaujās Ostrovā, Opočos un Nevedā. Pēc kara viltojis dokumentus, lai tiktu atpakaļ uz Latviju. Pateicoties vecāku dotajiem diviem vārdiem, bija iespējamas manipulācijas ar dokumentiem, kā rezultātā Lūsis izvairījās no drošas nāves izsūtījumā.

Oficiāli Osvalds Herberts Lūsis Latvijā skaitījies kā karā bezvēsts pazudušais. Ilgu laiku bēguļoja Latgales pusē. Rīgā atgriežoties, izvairījies no vietām, kur varētu būt atpazīts.

Būdams atraktīvs cilvēks, O. H. Lūsis ilgus gadus darbojies pašdarbības teātrī, pat filmējies filmā “Ceplis”, kur armijas parādē attēlojis ģenerāli.

Kopš Valsts robežsardzes atjaunošanas 1991. gadā, Latvijas starpkaru perioda robežsargs aktīvi iesaistījās Valsts robežsardzes organizētajos vēstures piemiņas pasākumos un ieguldīja savu darbu Valsts robežsardzes koledžas kadetu un jauno robežsargu patriotiskajā audzināšanā.

O. H. Lūsis mūžībā devās 2009. gada 30. decembrī 103 gadu vecumā, aiz sevis atstājot sirsnīgu atmiņstāstu par robežsardzes dienesta gaitām un paša sacerētu dzejoļu krājumu, kas glabājas Robežsardzes muzejā.

 

Daudz praktisko nodarbību

VRK apmācības programmā ļoti daudz ir tieši praktiskās nodarbības, proti, teorētiskās nodarbības ir 328 stundas, praktiskās – 610 stundas un prakse – 240 stundas.

Arī A. Buliga norāda, ka interesantākā daļa ir praktiskās nodarbības: – Nesen apguvām pūļa kontroles iemaņas, tad ir spēka paņēmienu un šaušanas nodarbības, topogrāfija un orientēšanās apvidū, tad atsevišķos priekšmetos ir praktiskās nodarbības, piemēram, robežuzraudzībā.

VRK kadeti pēc militārās taktikas eksāmena.

 

Plašs arsenāls

Robežsargiem šaujamieroču dažādība ir liela: automātiskā triecienšautene G36, UMP mašīnpistole, divu veidu pistoles GLOCK 17 un 19, divi granātmetēji – zem stobra triecienšautenei G36, kā arī atsevišķs granātmetējs.

– Jā, var pateikt, ka māku rīkoties ar veselu arsenālu,– saka A. Buliga. – Piemēram, pirms kāda laika kadetiem apgūt iemaņas ar tik lielu ieroču spektru, tādu iespēju vēl nebija. Par to stāstīja instruktori, šaušanas nodarbības notika reti un bija tikai triecienšautenes AK47.

– Pūļa savaldīšanu mums vadīja Valsts policijas amatpersonas, tad vēl ir militārā taktika, kur uzdod visādus uzdevumus, ierīkot slēpņus, izlūkot, apgūstam dažādus militārās taktikas veidus.

 

Labi rezultāti

VRK kadetiem apmācību poligonā “Janopole” jūnijā notiek eksāmens militārajā taktikā. A. Korklis stāsta: – Tagad notiek sesija Profesionālās tālākizglītības programmas kadetiem. Atbilstoši nodarbību sarakstam bija ieplānots eksāmens 11. grupai militārajā taktikā.

Eksāmenā ir teorētiskā un praktiskā daļa. Teorētiskā daļa notiek testa veidā, kur no 50 jautājumiem jāizvēlas pareizās atbildes. Ja teorētiskā daļa tiek sekmīgi nokārtota, tad kadeti tiek pielaisti eksāmena praktiskajai daļai.

– Tālāk viņi dodas pie manis, izvelk vienu no 10 biļetēm ar praktisko uzdevumu,– skaidro A. Korklis. – Tad notiek 90 minūšu sagatavošanās periods. Ja sagatavo ātrāk, tad viņi mani pasauc, un varu jau ātrāk pieņemt praktisko daļu.

VRK kadets saņem militārās taktikas eksāmena praktiskās daļas uzdevumu.

 

Šodien kadeti uzrādījuši ļoti labu rezultātu teorētiskajā daļā, nevienam nav zemāka atzīme par seši, bet augstākā atzīme ir deviņi. Praktiskajā daļā ir dažas nianses, uz ko norāda A. Korklis, bet visi sekmīgi nokārto arī to.

 

Jābūt gataviem integrēties NBS

Te jāpaskaidro, ka militārā taktika ir vairāk NBS joma, tomēr robežsargiem ir jāzina militārā taktika bāzes līmenī, lai ārkārtas situācijā varētu iekļauties bruņotajos spēkos.

– Jāatceras, ka mēs esam robežsargi, tāpēc pamata funkcijas mums ir robežapsardzība – “zaļās robežas” uzraudzība un robežpārbaudes. Nākamais, ka ārkārtas situācijā robežsargiem jābūt gataviem integrēties Nacionālajos bruņotajos spēkos, tāpēc nepieciešamas militārās taktikas apmācības, lai robežsargi saprastu komandas un ko vēlas nodaļas komandieris, mācētu pārvietoties, zinātu rokas signālus, pārzinātu sektoru sadalīšanu, lai zinātu vismaz pamatprincipus,– saka A. Korklis

 

Patīk militārā joma

Eksāmenu kārto arī ludzāniete Agnese Leitāne. Viņas ceļš uz VRK neveda uzreiz pēc vidusskolas – vispirms Rēzeknes tehnikumā apguva interjera dizainu, tad kādu laiku šajā jomā nevarēja atrast darbu. Tā kā daudzi paziņas ir robežsargi, tāpēc daudz dzirdēts par dienestu.

– Draugu lokā daudzi strādā Valsts robežsardzē un ir apmierināti ar darbu, tāpēc nolēmu pamēģināt,– saka A. Leitāne. – Šeit ir stabils atalgojums, nodrošināta dienesta vieta, mācības tikai gads, tāpēc daudz laika tas neaizņem. Uzreiz sāc strādāt. Kopumā man patīk militārā joma.

Grūtākais mācību laikā bija disciplīna, rīta rosmes, norāda kadete Leitāne, bet ar laiku pierod, un tad jau viss ir kārtībā. Pašas mācības nav grūtas.

Kadete ludzāniete Agnese Leitāne.

 

Maksā mācību laikā

– Tie, kuri labi mācās, saņem piemaksas, 10, 15 un, arī 20 procentu apmērā. Man pašai arī ir 15 procentu piemaksa, uz rokas mācību laikā sanāca aptuveni 700 eiro mēnesī.

Tagad kadetiem sāksies prakse. Par nākotnes specializāciju A. Leitāne pagaidām nav domājusi, bet vēlas palikt tuvāk mājām, tāpēc strādās tepat kādā no robežapsardzības nodaļām, bet, jā kāds vēlas, tad ir iespēja pārvākties arī uz Rīgu, lai strādātu, piemēram, lidostā. Piedāvājums ir liels. Ir domas arī turpināt mācības VRK.
VRK vēl līdz 26. jūlijam uzņem mācībām profesionālās tālākizglītības programmā “Robežapsardze”. Mācībām uzņem Latvijas pilsoņus ar vidējo izglītību vecumā no 18 līdz 40 gadiem.

Pieteikumu mācībām var iesniegt gan Valsts robežsardzes teritoriālajās pārvaldēs, gan attālināti, izmantojot Valsts pārvaldes pakalpojumu portālu www.latvija.gov.lv.

 

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Turpina tēva darbu – sargā robežu” saturu atbild Ludzas Zeme