Suns – neaizstājams palīgs robežapsardzībā
Robežsardzes koledžas Kinoloģijas centrs katru gadu rīko starptautiskās sacensības, šogad atbraukušas Lietuvas un Moldavas komandas, citus gadus piedalās arī Igaunijas, Somijas un Polijas komandas. Katru gadu šajās sacensībās piedalās no 40 līdz 60 dalībnieki.
Viegli nav
Kopš 2018. gada septembra Svetlana Degtereva ir Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Kinoloģijas nodaļas priekšniece.
– Mēs sacensībās iesaistījām jaunos kinologus. Iepriekšējos gadus piedalījās pieredzējušie, bet šogad padomājām, ka jādod iespēja arī jaunajiem. 6 dalībnieki sadalīti divās komandās,– stāsta S. Degtereva.
– Ludzas pārvaldē varētu būt vairāk kinologu, optimāli būtu kādi 40, pašlaik ir 30. Būtu labi, jo cilvēki dodas komandējumos, mēdz slimot, piedalās Frontex* aģentūras uzdevumos. Jauniešiem šī profesija, protams, patīk, bet tiek ieguldīts liels darbs, tāpēc viegli nav.
Piemēram, nodaļā kādam ir atvaļinājums, papildus vēl kaut kādi apstākļi, tad var sanākt tā, ka norīkojumā ir tikai viens kinologs. Būtu jābūt trim, jo karstos laikapstākļos suņi nogurst, piemēram, ja vajag dzīt pēdas garākās distancēs un pārmeklēt apvidu.
Meklē ar degunu
– Šobrīd notiek izturības vingrinājumi,– stāsta Vitālijs Šapočkins, VRS Ludzas pārvaldes Robežkontroles un imigrācijas dienesta Kinoloģijas nodaļas galvenais inspektors, kapteinis, brīdinot, lai neeju klāt suņiem, kas tagad izpilda vingrinājumu sacensībās, paskaidrojot, ka nav zināms, kā suns uztvers manu tuvošanos.
Vingrinājuma laikā atskan skaņas līdzīgas šāvieniem, bet suns pacietīgi paliek guļus un gaida komandu no sava kinologa.
– Es šodien esmu kā komanda pārstāvis, vēroju savus kinologus,– saka V. Šapočkins. – Kopā sacensībās bija četri vingrinājumi – pēdu meklēšana, personu meklēšana, priekšmetu meklēšana apvidū.
Piemēram, tiek atstāti priekšmeti ar cilvēku smaržu, tad sunim tie ir jāatrod. Citu gadu notiek personu meklēšana mežā, šogad notika telpās, bija jāatrod paslēpušies cilvēki.
– Protams, suns meklē ar degunu pēc smaržas, nevis ar redzi, pārliecinās, ka tas ir cilvēks ar ožu, nevis ar acīm un tad apzīmē,– stāsta V. Šapočkins.
Skan aplausi
Sacensību laikā no tribīnēm atskan aplausi. Cilvēks no malas var nesaprast, ka kaut kas īpašs tikko notika.
– Ne visiem suņiem sanāk,– stāsta V. Šapočkins. – Piemēram, aizmet bumbu, kinologs dod komandu, ka bumbai jāskrien pakaļ, bet pēc nozīmētās līnijas suns jāsauc atpakaļ, lai tas neturpina skriet pakaļ bumbai, lai atgriežas atpakaļ. Šis ir kontroles vingrinājums, ne visiem sanāk, jo pēc paklausības suns grib apbalvojumu, grib bumbu.
Rezultāti augstāki par vidējo
Sacensības ir vajadzīgas, lai kinologi no dažādām pārvaldēm un citām valstīm redzētu kopējo suņu līmeni. Tāpat rezultāti interesē Valsts robežsardzes vadību. Arī pašiem kinologiem savā starpā ir svarīgi apmainīties ar pieredzi.
– Mums ir labi kinologi,– saka V. Šapočkins. – Visi darbā iegulda daudz laika, tāpēc visi ir stipri. Sacensībās nostrādā arī veiksmes faktors. Piemēram, vienādus apstākļus visiem nevar nodrošināt, jo ir vējš, saule, karstumā suņi sāk savādāk uzvesties. Ir liela starpība, ja veic disciplīnu no rīta, kad vēl ir vēss, vai dari to pašu jau pēcpusdienā +30 grādu karstumā.
Šogad Ludzas pārvaldes kinologi uzrādīja augstākus rezultātus par vidējiem. Vienreiz nedēļā notika kopējas apmācības, kā komandai, tāpat arī visi pārējie kinologi reizi nedēļā ierodas pārvaldē, lai kopā ar instruktoru trenētos.
– Tad var redzēt, kur ir kļūdas, varam pamācīt un labot tās.
Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Kinoloģijas nodaļas priekšniece Svetlana Degtereva, kinologs, inspektors Sandis Venšavs un Kinoloģijas nodaļas galvenais inspektors, kapteinis Vitālijs Šapočkins.
Bija psiholoģiski gatavs
– Man jau ir trešais dienesta suns,– stāsta V. Šapočkins. – Principā 90% gadījumos kinologi dienesta suņus atstāj pie sevis mājās. Tomēr pēc dienesta ir jāliek sludinājums, ka suni pārdodam, jo tas ir valsts īpašums, tad parasti pats kinologs suni arī izpērk.
Mans pirmais suns nodzīvoja 15 gadus, 12 gados viņš tika norakstīts. Es jau redzēju, ka viņš taisās aiziet, tāpēc biju psiholoģiski gatavs. Būtu savādāk, ja tas notiktu pēkšņi.
Protams, kad paņem jaunu dienesta suni, tad jāstrādā atsevišķi ar abiem. Var radināt ar abiem pastaigāties, tomēr, kad viens ir jauns, bet otrs vecāks, tad jaunais saprot, ka viņš atrodas hierarhijas līmenī zemāk. Sunim kinologs ir jāuztver kā bara vadoni. Kad eju pastaigā uz mežu vai kaut kur, kur nav cilvēki, palaižu suni no pavadas, un viņš vienmēr skatīsies, kur es esmu, sekos man. Ja suns skrien prom un neklausa, tad viņš ir galvenais un kinologs nevar viņu savaldīt.
Kursi, testi
Ir suņi, no kuriem nezini ko gaidīt, ir tādu, kas klausa, bet kaut kādā brīdī skrien prom. Protams, dienestā tādus suņus nevar paturēt, jo nevar atlaist ne no pavadas, ne kontrolēt, tāpēc var rasties bīstamas situācijas.
Tas notiek ne tikai suņa rakstura dēļ, tā var būt arī kāda kinologa kļūda apmācības laikā, bet tā nav noticis jau sen, skaidro V. Šapočkins. Jo tagad, saņemot kucēnu, kinologs brauc uz Rēzeknes Kinoloģijas centru astoņas reizes gadā, kur apmācās kursos, kārto testus.
Ir gadījumi, kad suns nav motivēts darbam dienestā, bet tas jau ir atkarīgs no iedzimtajām spējām.
Lai sāktu strādāt par kinologu Valsts robežsardzē, nav nepieciešama augstākā izglītība, tikai jābeidz Valsts robežsardzes koledžas profesionālās tālākizglītības programma “Robežapsardze. Arī V. Šapočkins norāda, ka Ludzas pārvaldē varētu būt vairāk kinologu.
Suns – psiholoģisks faktors
– Esmu Valsts robežsardzē kinologs inspektors, seržants, dienestā esmu 7 gadus,– stāsta Sandis Venšavs, kurš arī piedalās kinologu sacensībās. – Uz kinoloģiju aizgāju uzreiz pēc pirmā apmācības gada, pirmos trīs gadus dienēju tepat koledžā, Kinoloģijas centrā, kur ieguvu bagātu pieredzi, tad sapratu, ka vēlos sargāt valsts robežu.
Ģimenē vienmēr bija suns, tāpēc arī izvēle, apgūt kinologa profesiju, bija loģiska. Paaugoties radās vēlme saprast suni, pareizi apmācīt. S. Venšavam pašreizējais jau ir otrais dienesta suns, pirmais palika Kinoloģijas centrā kā vaisla suns, lai būtu pēcnācēji.
Ikdienā seržants strādā Opoļu robežapsardzības nodaļā uz “zaļās robežas”. Viņa suns specializējies atrast cilvēku smaržas. Tā var būt gan pēdu dzīšana, gan priekšmetu atrašana, tāpat suns māk atvairīt uzbrukumus, kā arī nepieciešamības gadījumā aizsargāt kinologu un kolēģus.
– Aizturēšanas dienesta laikā bijušas vairākas, bet visos gadījumos iztikām bez spēka pielietošanas, jo suns ļoti labi nostrādā kā psiholoģisks faktors. Robežpārkāpējs, ieraugot suni, nevēlas mukt un izrādīt agresiju,– stāsta S. Venšavs. – Lielākā aizturētā grupa bija 18 cilvēki. Drošība ir pirmajā vietā, uz izsaukumu nekad nedodamies vieni paši. Bet standarta patruļā esam divi ar pārinieku.
No kreisās puses: Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Grebņevas robežapsardzības nodaļas inspektors (kinologs) virsniekvietnieks S. Ribakovs ar dienesta suni Zelta, Valsts robežsardzes Robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta Kinoloģijas nodaļas priekšniece majore S. Degtereva, Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta Kinoloģijas nodaļas galvenais inspektors kapteinis V. Šapočkins, Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta Kinoloģijas nodaļas vecākais inspektors virsleitnants V. Skiba, Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Opoļu robežapsardzības nodaļas inspektors (kinologs) seržants S. Venšavs, Valsts robežsardzes Opoļu robežapsardzības nodaļas inspektors (kinologs) virsseržants V. Cirskis, Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Pasienes robežapsardzības nodaļas inspektors (kinologs) seržants V. Jegorovs ar dienesta suni Graf.
Visu laiku jāprogresē
– Nevaram atrasties uz vietas, man ar dienesta suni visu laiku ir jāprogresē,– motivēts ir S. Venšavs. – Tāpēc pagaidām nevarētu apvienot mācības koledžā, lai iegūtu virsnieka pakāpi. Suņa apmācībām jāvelta ļoti daudz laika, viņam vajadzīga uzmanība.
Šīs bija kinologa pirmās sacensības, tāpēc tā ir vērtīga un interesanta pieredze. Traucējošie faktori bija ļoti daudz, norāda kinologs. Gūta arī laba pieredze no Moldovas un Lietuvas kolēģiem. Uzmanību novērš, piemēram, neparasta skaņa.
Iegūst respektu
– Mūsu barā es esmu vadonis,– stāsta S. Venšavs. – Sunim man ir jāuzticas, tas saucas bara instinkts. Jau no kucēna vecuma ir jāparāda, ka es esmu tas, kuram jāuzticas. Vienkāršākais vingrinājums kucēna vecumā ir, ka mana smaka ir vienmēr atpazīstama. Piemēram, ja pastaigājamies mežā un saimnieks kaut kur pazūd, tad viņš ieslēdz maņu, ja neredz un nedzird, sāk ostīt, saož smaržu un atrod mani. Tad saimnieks ir priecīgs, suns priecājas. Tā tas kontakts veidojas.
Autoritāti var iegūt tikai ar uzticību, ar fizisku ietekmēšanu un pazemošanu nesanāks, paskaidro V. Šapočkins: – Saimnieks sunim ir arī komforta sniedzējs, piemēram, pastāvīgas pastaigas, barošana, dažādi vingrinājumi, kas nepieciešami ne tikai dienestam, bet arī, piemēram, stiepšanās vingrinājumi vai, kad māci komandu “nē”. Pametam viņam bumbiņu, viņš priecīgs atnes, iedodam barību, tā spēles veidā arī izveidojam komunikāciju. Mācot suni, viņš seko tev, viņš grib būt kopā, tāpēc respekts ar šādiem maziem knifiem tiek iegūts automātiski.
Iedvesmojas no tēva
Ludzānietis Vadims Jegorovs Valsts robežsardzē dien jau sešus gadus. Skolas gados viņš bija Jaunsardzē, pēc kā izlēma, ka vēlas savu dzīvi saistīt ar militāro jomu. 12. klasē V. Jegorovs nolēma, ka nevēlas pārvākties uz Rīgu dienestam profesionālajā armijā, tāpēc izvēlējās Valsts robežsardzes koledžu.
– Mans tēvs arī ir robežsargs. Arī no viņa iedvesmojos,– saka V. Jegorovs. – Man patīk strādāt Valsts robežsardzē, it īpaši par kinologu, te notiek dažādas nestandarta situācijas. Arī citiem iesaku mācīties par robežsargu, par kinologu.
Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes kinologs, inspektors Vadims Jegorovs.
Viņam vēl joprojām ir pirmais suns. Pirmā suņa apmācība nebija viegla, bet ar kursu un instruktoru palīdzību ticis galā.
– Pāris norīkojumos strādāju ar kinoloģi, kura mani pierunāja pamēģināt kinologa profesiju. Arī mans tēvs ir kinologs un man patīk suņi,– stāsta V. Jegorovs. – Šajās sacensībās varēja būt labāk. Pievīla pēdu dzīšana, pēdas atrada, bet karstais laiks nogurdināja suni, un pēc kāda laika pēdas tika pazaudētas. Vēlāk pēdas atrada, bet jau bija pagājis laiks.
Lielākā aizturētā robežpārkāpēju grupa bija 20 cilvēki. Starpgadījumu nebija, arī V. Jegorovs norāda, ka, ieraugot dienesta suni, nelegālie robežšķērsotāji paliek mierīgi: – Suns viņiem ļoti nepatīk, viņi pat nedomā kaut ko darīt.
Sacensībās Valsts robežsardzes koledžā Ludzas pārvaldes otrā komanda ierindojās 3. vietā, savukārt individuālajā vērtējumā pieredzējušais kinologs Vjačeslavs Cirskis izcīnīja 2. vietu.
* Frontex ir Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra, kas sniedz atbalstu ES dalībvalstīm un Šengenas asociētajām valstīm ES ārējo robežu pārvaldībā un pārrobežu noziedzības apkarošanā.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Suns – neaizstājams palīgs robežapsardzībā” saturu atbild Ludzas Zeme
