Sociālajā jomā un bāriņtiesām gaidāmas pārmaiņas - Ludzas Zeme

Sociālajā jomā un bāriņtiesām gaidāmas pārmaiņas

Sociālajā jomā un bāriņtiesām gaidāmas pārmaiņas
5
(2)

Šoreiz pētām, kā Administratīvi teritoriālā reforma (ATR) ietekmēs sociālo jomu un bāriņtiesu darbību. Kādi ieguvumi un zaudējumi bija sociālās aizsardzības jomā pēc 2009. gada reformas, kādas prognozes ir pēc plānotajām izmaiņām šogad, apvienojoties 4 novadiem vienā Ludzas novadā?

 

Nebūs tikai viena novada modelis

Aprunājāmies ar Ludzas novada Sociālā dienesta vadītāju Lilitu Gorbunovu-Kozlovu, kura šajā jomā strādā kopš 1998. gada, bet par Sociālā dienesta vadītāju kļuva pēc 2009. gada teritoriālās reformas. Toreiz, apvienojoties Ludzas pilsētai un 9 pagastiem, bija jānāk pie kopsaucēja un jāpieņem vienoti dokumenti, jo katram bija savi saistošie noteikumi un kārtība. Arī šobrīd, apvienojoties kopā 4 novadiem, notiks tas pats, ja ņemam vērā pabalstus vai pakalpojumus. Vienā vai otrā novadā ir dažādi labvēlīgāki nosacījumi, bet pēc apvienošanas visi būs vienoti. Skaidrs, ka katram būs savi ieguvumi un zaudējumi, tomēr L. Gorbunova-Kozlova pauž cerību, ka kopumā ATR nāks ar labvēlīgu rezultātu. Protams, šo gadu laikā gan pabalstu, gan pakalpojumu klāsts ir attīstījies. Tie visu laiku pakāpeniski nāk klāt, pārveidojas un attīstās par labu sociālā dienesta klientiem.

– Pakalpojumi kļūst arvien kvalitatīvāki un daudzveidīgāki, uz to ejam, tāds ir reformas mērķis. Dzīvojot vienotajā lielajā novadā, pakalpojumi, kuri nebija pieejami mazākā novadā, pēc reformas būs pieejami. Noteikti tiks izvērtēts pakalpojumu klāsts, jo katra pašvaldība izstrādāja kaut ko savu. Nav teikts, ka tikai Ludzas novadā ir viss labākais, arī no citiem novadiem būs ko pārņemt, veidojot labus un kvalitatīvus pakalpojumus. Noteikti nebūs tikai viena novada modelis, tiks pārņemta arī pārējo apvienojamo novadu labākā pieredze sociālajā jomā, taču tas pagaidām ir izstrādes procesā,– saka ir L. Gorbunova-Kozlova.

Ludzas novada pašvaldības Sociālā dienesta vadītāja Lilita Gorbunova-Kozlova.

 

Pieaugs klientu skaits

Nenoliedzami, ka krīzes gados, arī 2009. gadā klientu skaits sociālajā dienestā bija ievērojami pieaudzis, pēc tam tas pakāpeniski samazinājās. Šobrīd atkal var paredzēt klientu skaita pieaugumu, jo ir notikušas izmaiņas normatīvajos aktos, palielināts ienākumu līmenis trūcīgās mājsaimniecības statusa iegūšanai, tika veikti grozījumi saistošajos noteikumos. Apstiprināts arī lielāks maznodrošinātā ienākuma līmenis, līdz ar to šeit būs gaidāms klientu skaita pieaugums. Sociālā dienesta vadītāja atklāj, ka, aprunājoties ar kolēģiem laukos un ar citu novadu sociālo dienestu darbiniekiem lauku apvidū, secināts, ka klientu var kļūt ievērojami vairāk, jo lauku teritorijās ir mazāk darba vietu, tāpēc tur sociālā situācija, var teikt, ir vēl nelabvēlīgāka.

Kopš 2009. gada sociālajā jomā ir palielinājies arī darbinieku skaits, jo nāca klāt jaunas funkcijas un pakalpojumi, piemēram, tika ieviests asistenta pakalpojums, kura iepriekš nebija. Šobrīd pakalpojums tiek nodrošināts 170 klientiem.

 

Darba nekļūs mazāk

Likumā ir noteiks, ka uz 1000 iedzīvotājiem jābūt vismaz vienam sociālā darba speciālistam. Šī norma un prasība pastāv vairākus gadus. Ludzas novada Sociālā dienesta vadītāja atklāj, ka darbā ar klientiem kopumā strādā 15 sociālā darba speciālisti, tajā skaitā ir arī sociālā dienesta vadība, tāpat arī divi no darbiniekiem strādā arī Daudzfunkcionālajā sociālo pakalpojumu centrā. Darba sociālajā dienestā pēc ATR nekļūs mazāk, pēc plānotajām izmaiņām likumdošanā (2021. gadā tiek mainīta mājokļa pabalsta aprēķināšanas un piešķiršanas kārtība, tiek plānots ieviest vienotu pakalpojumu grozu) darba apjoms tikai palielināsies.

Novadā aprūpes mājās pakalpojums tiek nodrošināts 120 klientiem, pakalpojumu sniedz 51 aprūpētājs. Dažiem no viņiem ir vairāki klienti, dažiem tikai viens. Piemēram, lauku teritorijās, kur ir lielāki attālumi, aprūpētājs aprūpē tikai vienu cilvēku, savukārt pilsētā dažām aprūpētājam ir pilna slodze, jo aprūpē vairākus klientus.
Sociālā dienesta klienti ir ļoti dažādi. Vissmagāk ir tad, kad cilvēkam kaut kas nepienākas un nākas atteikt, tad dusmas tiek izgāztas uz darbinieku. Gadās agresīvi noskaņoti klienti, bija pat gadījums, kad pēc palīdzības nācās vērsties pat policijā.

 

Trūkst speciālistu

Zilupes novada pašvaldības Sociālā dienesta vadītāja Olga Klovāne uzsāka darbu dienestā 2011. gadā. Šobrīd Sociālajā dienestā strādā 5 sociālā darba speciālisti un 11 aprūpētāji, kuri mainās atkarībā no klientu skaita.

Zilupes novada pašvaldības Sociālā dienesta vadītāja Olga Klovāne.

 

Speciālisti dalās pēc savas specifikas – ir sociālais darbinieks ģimenēm ar bērniem, ar vecākiem cilvēkiem un ir sociālās palīdzības organizators, kurš nodarbojas tieši ar pabalstu izsniegšanu. Agrāk bija tikai viens cilvēks, kurš mēģināja palīdzēt visiem, kā var. Procedūra bija ļoti vienkāršota, nebija dokumentu kaudzes un tāda pabalstu klāsta, kādi ir šobrīd, kuri iedalās valsts noteiktajos un pašvaldības brīvprātīgās iniciatīvas pabalstos. Tagad viss ir stingri reglamentēts un jāatskaitās par katru pabalstu. Viņasprāt, prasība par vienu sociālo darba speciālistu uz 1000 iedzīvotājiem ne visos novados izpildās.

Diemžēl sociālā darbinieka profesiju neizvēlas bieži, tāpēc speciālistu trūkst, jo šajā darbā jābūt stresa noturīgam. Visbiežāk sociālos darbiniekus piemeklē nogurums, izdegšana, tāpēc strādāt Sociālajā dienestā jānāk nevis uzreiz pēc augstskolas absolvēšanas, bet ar zināmu pieredzi saskarsmē ar cilvēkiem, jāpārzina gandrīz jebkura sfēra un jābūt kompetentam atbildēt uz klientu uzdotajiem jautājumiem. Uzreiz pēc skolas nav izpratnes par patieso situāciju, tāpēc tas ir grūti. Lai strādātu šādu darbu, ir jāmeklē motivācija sevī.

 

Parādījās pašvaldības brīvprātīgās iniciatīvas

Kārsavas novada pašvaldības Sociālā dienesta vadītāja Andžela Malakāne šajā jomā strādā kopš 2006. gada. Tolaik katrā pagastā strādāja pa vienam sociālajam darbiniekam un 2 speciālisti Kārsavā, kopā 7 darbinieki. Visu šo gadu laikā no pagastu apvienošanas līdz šodienai, ņemot vērā, ka arī valsts līmenī tika uzsākta sociālās sistēmas reforma, sociālā joma pamazām tika attīstīta. Šobrīd pašvaldībā ir 9 sociālā darba speciālisti, aptuveni 38 aprūpētāji un mobilā brigāde ar 2 aprūpētājām.

Sākotnēji, sākot darbu, pabalstu nebija vispār, izņemot GMI pabalstu un pabalstus ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem. Tad sākās krīzes laiki, kas bija ļoti smagi gan iedzīvotājiem, gan sociālajiem darbiniekiem. A. Malakāne, atceroties to laiku, saka tagadējā Veselības ministra Pavļuta vārdiem: “Tāda sajūta, ka eju strādāt karā”. Toreiz daudzi zaudēja darbu un ienākumus, bija izteikti liels bezdarbs, protams, cilvēki gaidīja atbalstu no pašvaldības un valsts. Gaidas bija lielākas, nekā nāca atbalsts no valsts puses. Pašvaldības mēģināja darīt, ko var, arī Kārsavas novada pašvaldība mēģināja ieviest jaunus pabalsta veidus. Sākumā citas pašvaldības nevarēja pieņemt jauno redzējumu, ka savi iedzīvotāji ir jāatbalsta, pat dusmojās, kāpēc viena pašvaldība ievieš jaunus pabalstus, kamēr citām ir citas prioritātes. Pamazām atbalsts iedzīvotājiem auga, sākot ar pamata sociālās palīdzības pabalstiem pamatvajadzību nodrošināšanai, kamēr parādījās pašvaldības brīvprātīgās iniciatīvas.

 

Lielākā novadā būs vieglāk strādāt

Krīzes gadi bija smagi, jo bija jāsakārto ļoti daudz dokumentācijas, tika iekustināta sociālo dienestu reģistrācija un reforma. Bija liela slodze darbiniekiem, kad vajadzēja strādāt gan ar klientiem, gan sakārtot sociālo dienestu pakalpojumu sniegšanas sistēmu.

– Tagad saprotam, ka nekas nestāv uz vietas, esam sagaidījuši pārmaiņas, kad jāapvienojas lielākā novadā un domāju, ka pārmaiņas ir nepieciešamas jebkurā jomā. Sākumā varbūt skatījāmies ar skepsi un nedrošību uz to, ka novadi apvienojas, bet gribētos cerēt, ka darbiniekiem būs vieglāk strādāt. Vienmēr esmu teikusi, ka mazo novadu sociālajiem dienestiem ir grūtāk strādāt, jo nav izveidotas nodaļas. Darbinieki strādā ar daudziem jautājumiem, vienlaikus pilda funkcijas un uzdevumus, bet lielajos novados darbs tiek veikts atbilstoši nodaļu specifikai,– atklāj Kārsavas pašvaldības Sociālā dienesta vadītāja.

 

Iedzīvotāju vajadzību “iztaustīšana”

Tādejādi arī darbinieks var vairāk attīstīties un būt kompetentāks savā jomā, kurā strādā, līdz ar to sniegt kvalitatīvāku pakalpojumu iedzīvotājiem, par ko tiek runāts un uzsvērts šajā reformā. Darbinieku resursu sociālajā jomā nav pietiekami, ministrija ir norādījusi, ka sociālajiem dienestiem funkcijas un uzdevumi nesamazināsies. Drīzāk runa ir par darbinieku struktūras izveidošanu, kas un ko apkalpos, varbūt tiks izveidotas nodaļas.

A. Malakāne cer, ka arī darbiniekiem vairs nenovēros izdegšanu, jo darbs ar klientiem nav viegls, ir daudz problēmu un dokumentu. Apvienojot novadus, būs jāizvērtē esošā situācija un jāatrod labākie palīdzības veidi iedzīvotājiem. Nedrīkst aizmirst par cilvēku, jo reģionos tiem neklājas pārāk labi nedz ar darbu, nedz ar citām lietām, atbalsts ir vajadzīgs.

Sociālie dienesti katru gadu veic aptaujas, kādi atbalsta veidi būtu nepieciešami pašvaldībā, un izanalizē, pēc kā ir lielākais pieprasījums. Tādā veidā “iztaustot” iedzīvotāju vajadzības un priekšlikumus tiek ieviesti jaunie pabalstu veidi, jo pašvaldība nevar tos izdomāt pati. Šogad nāca ierosinājums par atbalstu vientuļajām māmiņām. Šis priekšlikums arī tiks izskatīts.

 

Daudz jautājumu par gaidāmo reformu

Administratīvie izdevumi uz 1 iedzīvotāju 2018. gadā Ciblas novadā bija 133,7 eiro, Kārsavas novadā vieni no mazākajiem visā valstī – 90,4 eiro, Ludzas novadā – 113 eiro, Zilupes novadā 144,2 eiro. Savukārt 2020. gada budžetā Kārsavas novada pašvaldība saviem darbiniekiem darba algu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielināja vēl par 5%. Domes pārvaldībai tika ieplānoti 360 876 eiro, tajā skaitā deputātu atlīdzība – 89 872 eiro. Ludzas novada pašvaldības domes nodaļām un pagastu pārvaldēm 2020. gada budžetā tika ieplānots 1,5 miljons eiro, deputātiem – 354 148 eiro. Zilupes novada pašvaldība vispārējiem valdības dienestiem 2020. gada budžetā ieplānoja 477 759 eiro, tajā skaitā domes administrācijai un pagastu pārvaldēm – 406 570 eiro. Ciblas novada pašvaldība pērnā gada budžetā vispārējo valdības dienestu uzturēšanai bija ieplānojusi 379 755 eiro.

Kādi būs iedzīvotāju ieguvumi pēc administratīvās teritoriālās reformas, kāpēc tā ir nepieciešama, vai pakalpojumus varēs saņemt tikai jaunajā novada centrā, vai attālākajās teritorijās neveidosies nomales efekts? Šie ir tikai daži no jautājumiem, kuri interesē ikkatru no mums, jāatzīst, ka izpratne par šiem visiem jautājumiem vēl līdz galam nav skaidra. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) vienmēr ir uzsvērusi to, ka pēc reformas uzlabosies saņemto pakalpojumu kvalitāte, jo reforma dos iespēju pašvaldībām mazāku daļu no budžeta tērēt uzturēšanas izdevumiem, bet lielāku daļu – pakalpojumiem.

 

Neko nemainot, izdevumi pieaugs par 2,1%

Izmantojot informāciju par 110 Latvijas novadu pašvaldībām no 2014. gada līdz 2017. gadam, Latvijas Banka savā pētījumā ieguvusi visai pārliecinošas liecības par negatīvu sakarību starp novada pašvaldības budžeta uzturēšanas izdevumiem uz vienu iedzīvotāju un attiecīgās novada pašvaldības lielumu. Secināts, ka, iedzīvotāju skaitam palielinoties par 1%, pašvaldības uzturēšanas izdevumi uz vienu iedzīvotāju samazinās aptuveni par 0,1–0,2%. Pamatojoties uz Latvijas Bankas pētījumā iegūtajiem rezultātiem, vidējie uzturēšanas izdevumi uz vienu iedzīvotāju novadu pašvaldībām ar šādu mazāku iedzīvotāju skaitu būtu aptuveni par 2,1% lielāki nekā pašlaik. Piemēram, Valsts kontrole, salīdzinot būvvaldes pakalpojumu izmaksas virknē pašvaldību, secinājusi, ka mazos novados uzturēt atsevišķu būvvaldi ir vismaz trīs reizes dārgāk nekā lielos novados.

 

Paredzēts nodrošināt iedzīvotāju līdzdalību

Reforma ir nepieciešama, lai mazinātu atšķirības starp pašvaldībām un lai iedzīvotājiem visā Latvijā būtu iespēja saņemt līdzvērtīgus un kvalitatīvus pakalpojumus. Samazinoties iedzīvotāju skaitam, bet pašvaldību funkciju apjomam saglabājoties, pieaug uzturēšanas izmaksas. No tā nav iespējams izvairīties, taču reforma palīdzēs mazināt arvien pieaugošo plaisu starp laukiem un pilsētām.

Reformas ietvaros nav plānots pašvaldībām deleģēt papildu funkcijas. Sagaidāms, ka reformas rezultātā visas pašvaldības spēs patstāvīgi īstenot tām jau noteiktās funkcijas.
Tāpat jaunajā Pašvaldību likumā būs paredzēti jauni mehānismi iedzīvotāju līdzdalības nodrošināšanai – tajā skaitā arī pienākums pašvaldībām veidot iedzīvotāju valdes vietējo kopienu interešu pārstāvniecībai. Šādas valdes būtu konsultatīva rakstura un varētu izskatīt vietējas nozīmes jautājumus, iesniegt pašvaldības domei lēmumprojektus, kā arī iesaistīties lēmuma par pašvaldības līdzdalības budžeta izlietošanu pieņemšanā.

 

Pakalpojumiem jābūt tuvāk iedzīvotājiem

Reģionos galvenais iedzīvotāju skaita samazinājums ir bijusi emigrācija, kas ir cieši saistīta ar darba iespējām. Plānojot pašvaldību teritoriju attīstību ap reģionālās un nacionālās nozīmes centriem, tiks radītas iespējas pilnvērtīgāk izmantot teritoriju potenciālu, lai nākotnē mazinātu emigrāciju. Būtiski ir arī stiprināt vietējo kopienu pilsonisko apziņu (piemēram, veidojot biedrību, apkaimes kopienu, konsultatīvo padomi u.tml.), ar kuru palīdzību iedzīvotāji var iestāties par labāku dzīves kvalitāti savas dzīvesvietas tuvumā.

Administratīvais centrs nebūs vienīgā vieta, kur iedzīvotājs varēs saņemt pakalpojumus. Pašvaldībām arī turpmāk būs jānodrošina pakalpojumi iedzīvotājiem pēc iespējas tuvāk dzīves vietai, nodrošinot tos pagasta pārvaldēs, vietējā bibliotēkā vai caur klientu apkalpošanas centriem. Pašvaldību pārziņā būs iespēja izvēlēties, kuru no pakalpojumu sniegšanas modeļiem izmantot. Līdzšinējā prakse Latvijas pašvaldībās rāda, ka lauku pagastos tiek saglabātas pagastu pārvaldes un tiek nodrošināti dažādi pakalpojumi, un iedzīvotāji var tos saņemt tuvāk savai dzīvesvietai, pat ja pašvaldības dome atrodas pilsētā.

 

Dokumenti nebūs jāmaina

Pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas iedzīvotājiem nebūs jāmaina dokumenti — zemesgrāmatas apliecība, transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība u.c., līdz ar to neradīsies izdevumi par dokumentu maiņu. Elektroniskajās sistēmās izmaiņas notiks automātiski. Arī ieraksti zemesgrāmatā nebūs jāmaina, jo reformas rezultātā nemainās teritoriālā iedalījuma vienību (pilsētu, pagastu) un apdzīvoto vietu nosaukumi vai robežas. Iedzīvotāji varēs saglabāt esošās zemesgrāmatas apliecības, pēc jaunām dodoties gadījumā, ja rastos tāda nepieciešamība (piemēram, veicot kādus darījumus ar nekustamo īpašumu). Citos dokumentos adresi varēs mainīt tad, kad būs kāds cits iemesls konkrēto dokumentu mainīt, piemēram, ja tam beidzas derīguma termiņš un tamlīdzīgi. Tāpat tas notika arī iepriekšējā pašvaldību reformā.

Uzņēmumiem, ja mainīsies novads, kurā tie reģistrēti, pēc 2021. gada 1. jūlija nebūs jāveic pārreģistrācija, jo Valsts zemes dienests izmaiņas adrešu reģistrā veiks līdz 2021. gada 16. jūlijam.

 

Gaidāma reforma bāriņtiesām

Kārsavas novada pašvaldība 2020. gada budžetā bāriņtiesas darbības nodrošināšanai tika ieplānojusi 51 186 eiro, savukārt Ludzas novada pašvaldība pērn budžetā ieplānoja bāriņtiesas uzturēšanai 146 797 eiro.

Bāriņtiesu varētu pārsaukt par Bērnu tiesību aizsardzības dienestu.

 

Par ieceri veikt bāriņtiesu reformu iestājies klusums. Gan Kārsavas novada pašvaldības bāriņtiesas priekšsēdētāja Sandra Čeirāne, gan Ludzas novada pašvaldības bāriņtiesas priekšsēdētāja Iveta Gajevska atklāj, ka līdz ar administratīvās teritoriālās reformas īstenošanu tika piedāvāts mainīt bāriņtiesu darbinieku juridisko statusu. Bāriņtiesu priekšsēdētāji un to darbinieki turpmāk vairs nebūtu pašvaldības domes vēlētas amatpersonas, bet tikts nodarbināti uz darba līguma pamata, ieviešot amata konkursu un nodrošinot pilnas slodzes darbu. Tādā veidā novēršot pašvaldības un politikas iespējamo ietekmi uz bāriņtiesu lēmumu pieņemšanas procesu. Bāriņtiesu likumā jau ir veikti grozījumi, kas stāsies spēkā, sākot no šī gada 1. jūlija. Arī iestādes jaunajam nosaukumam, kas vēsturiski ir novecojis, ministrijas ieskatā, būtu jāatbilst iestādes pamatfunkcijai, piemēram, Bērnu tiesību aizsardzības dienests. Kā arī priekšsēdētājam un vietniekam obligāti jābūt ar augstāko maģistra izglītību. Apvienojoties lielajā Ludzas novadā, paliks viena bāriņtiesa no esošajām 4 iestādēm, taču pa kādam bāriņtiesas loceklim varētu palikt arī Kārsavā, Zilupē un Ciblā.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Sociālajā jomā un bāriņtiesām gaidāmas pārmaiņas” saturu atbild Ludzas Zeme.

Noklikšķiniet uz zvaigznes, lai to novērtētu!

Vidējais vērtējums 5 / 5. 2