Skolēniem internets aizvieto medijus - Ludzas Zeme

Skolēniem internets aizvieto medijus

Skolēniem internets aizvieto medijus
5
(7)

Ciblas vidusskola ir lauku skola, kura īpaši aktīvi nav iesaistījusies ar medijpratību saistītās aktivitātēs un pasākumos. Tāpēc šķita īpaši svarīgi aprunāties ar skolēniem šeit, lai noskaidrotu, vai viņi prot atlasīt un izvērtēt informāciju, kā arī uzzināt, cik svarīga viņiem šķiet medijpratība un kritiska informācijas satura vērtēšana. Aptaujātie jaunieši viennozīmīgi uzsver, ka medijpratība padziļināti jāapgūst mazāko klašu skolēniem, kuri vēl īsti neaptver internetā ievietotā satura ietekmi.

 

Nav laika analīzei

Zoja Dembovska par skolotāju Ciblas vidusskolā strādā jau 10 gadus. Šeit viņa pasniedz vēsturi, kulturoloģiju un sociālās zinības. Jau no sākta gala cilvēki, kuri atradās pie varas, vēsturi centās izmantot sev vēlamajā rakursā. Tāpat arī propaganda ir pastāvējusi jebkurā laikmetā, stāsta pedagoģe.

Mūsdienās viss kļuvis datorizēts, tomēr jāatceras, ka arī otrpus ekrānam mūs novēro un viss tiek kontrolēts. Par piemēru viņa rāda kādu karikatūru, kas atrodama kulturoloģijas grāmatā vidusskolām – internetā neviens nezina, ka tu esi suns. Tomēr mūsdienās cilvēku modernās tehnoloģijas kontrolē vairāk nekā kāds to spēj iedomāties. To Z. Dembovska cenšas atgādināt arī bērniem – internetā viss tiek saglabāts. Par lielu problēmu pedagoģe uzskata to, ka cilvēkiem vairs nav laika analīzei, jo viss notiek ātri. Svarīga ir avotu analīze, jāzina, kas ir autors un ar kādu mērķi ir sacelta ažiotāža. Ja nav kritiskās domāšanas, cilvēku ir vienkāršāk pakļaut manipulācijai. Vieglāk manipulēt ir ar neizglītotu cilvēku un bērniem, kuri vēl nav aptvēruši informācijas plašumus. Jāmāca atlasīt materiālu, kas varētu būt noderīgs un salīdzināt dažādus rakstus.

Z. Dembovska atceras, ka viltus ziņas uzpeld ik pēc brīža. Piemēram, šogad oktobrī tika pacelta ažiotāža it kā par Swedbank bankrotu. Cilvēki Daugavpilī masveidā devās uz bankomātiem, lai izņemtu no saviem kontiem naudu, veidojās rindas, taču bažas neapstiprinājās.

 

Analizē politiskos notikumus

Ciblas vidusskolas 11. klases audzēkne Izabella Stelikova uzskata, ka medijpratība ir cieši saistīta ar skolu, kad ir nepieciešams kaut ko noskaidrot, uzzināt. Pirmais, ar ko sākas meklēšana, ir internets, parasti google.lv meklētājā ierakstot atslēgas vārdus. Ļoti reti tiek izmantotas grāmatas, lai pārbaudītu informāciju, lielākais palīgs ir internets. Viņa atzīst, ka skolas vajadzībām visvairāk izmanto tieši interneta enciklopēdiju Wikipedia.

Izabella izvairās savu dzīvi izvietot publiskai apskatei interneta vietnēs.

 

Savukārt mācību priekšmetā Politika un tiesības, meklējot jaunumus politikā, izmanto ziņu portālus delfi.lv un apollo.lv. Šis ir pirmais mācību gads, kad jaunietei ir šāds mācību priekšmets. Katrā mācību stundā audzēkņiem jāatrod un jāpastāsta viens fakts no politikas. Kad Izabella sāka lasīt ziņas, viņu tas tiešām sāka interesēt un aizraut. Pateicoties Politikai un tiesībām, jauniete sāka pārdomāt un analizēt politiskos notikumus un ziņas, jo drīz pienāks laiks, kad viņa varēs piedalīties vēlēšanās. Līdz tam laikam viņa būs ieguvusi savu nostāju šajā jautājumā, lai varētu izdarīt izvēli.

 

Informācija pieejama internetā

Runājot par sociālajiem tīkliem, Izabella atklāj, ka pilnīgi visus neizmanto. Visu laiku viņa lieto portālu Instagram, Whatsapp saziņas lietotni, Facebook, ļoti reti draugiem.lv, kurā izlasa ar skolu saistītas nozīmīgas aktualitātes. Visi Izabellas draugi un klasesbiedri izmanto sociālo tīklu Snapchat, taču meitene ir pateikusi, ka to neizmantos. Tas ir sava veida izaicinājums, jo draugi mēģina pierunāt, bet Izabellai nav viegli nepadoties bara instinktam.

– It kā arī gribas būt tajā vidē, bet padomājot saprotu, ka negribas būt atkarīgai no laika. Tā ir sava veida spēle – krāj uguntiņas, mēģini tikt virsotnē, sākas azarts,– savu nostāju pamato jauniete. Tomēr Izabella tādā ziņā nejūtas atstumta no draugiem un klasesbiedriem.

Arī ar radio un televīzijas informācijas satura izmantošanu Izabella neaizraujas, jo, viņasprāt, visa informācija, kas izskan radio vai televīzijā, viegli pieejama internetā. Šobrīd telefons ar brīvi pieejamu internetu aizvieto visus pārējos medijus.

 

Viltus ziņas par zināmu cilvēku nāvi

Izabellai, gatavojot mājasdarbu, ir nācies saprast to, ka internetā un grāmatā var atrast divas atšķirīgas lietas. Grāmatai noteikti jātic vairāk, jo tā ir pamats mācībās skolā. Internets nav tik drošs, viltus informācijas ir pietiekoši daudz, to saprot jauniete. Visbiežāk tieši Facebook portālā viņa ir pamanījusi viltus ziņas par kāda sabiedrībā zināma cilvēka nāvi. Tāpat sociālajos tīklos parādās dažādas viltus dāvanu izspēles. Izabella piedomā pie tā, vai var vinnēt, ja neesi nekur piedalījies. Jauniete neredz iemeslu noticēt ziņai, kas vēsta par kādu šausminošu notikumu, labāk ir pārbaudīt vai pajautāt radiniekiem.

Izabella uzskata, ka noderīgi apgūt medijpratību padziļināti skolā kādā papildus nodarbībā. Starpbrīžos skolā viņa ir pamanījusi, ka visi skolēni skatās telefonos, spēlē spēlītes un tā veidojas atkarības, lai gan prātu varētu attīstīt citās radošās nodarbēs. Viņa iesaka vecākiem sekot bērnu dzīvei internetā vismaz līdz 7. klasei, jo virtuālajā pasaulē ir daudz veidu, kurus cilvēki var izmantot šantāžai. Kāds ar to pelna. Savukārt bērniem jābūt piesardzīgiem un jāsekot, ko ievieto internetā. Viss, kas reiz nokļūst internetā, kļūst pieejams visiem. Savukārt jauniete pauž viedokli, ka principiāli nevēlas savu dzīvi izvietot publiskai apskatei sociālajos tīklos.

 

Ievēro piesardzību

Sanda Augustova Ciblas vidusskolā mācās 9. klasē un jau sapratusi, ka sociālajos tīklos var sastapt gan uzticamas, gan neuzticamas vietnes. Pagaidām viņai nav intereses sekot līdzi jaunākajām ziņām. Iespējams, ka kādreiz neapzināti jaunietei ir gadījies kļūt par viltus ziņu upuri, jo, tāpat kā visi viņas vecuma jaunieši, izmanto dažādus sociālos tīklus. Īpašu uzmanību ar spilgtiem virsrakstiem piesaista viltus ziņas portālā Facebook, taču, palasot tekstu, viņai aizdomas rada gramatikas kļūdas, kuras atkārtojas. Sandai ir svarīgs ziņas saturs un ziņas avots, lai noteiktu, ka tā ir viltus ziņa. Viltus ziņu virsraksti mēdz atšķirties no teksta. Galvenais ir pievilināt lasītājus.

Sanda iesaka vecākiem sekot līdzi bērnu aktivitātēm internetā.

 

Medijpratības nodarbības vajadzīgas tieši mazāko klašu skolēniem, kuri telefonus izmanto daudz vairāk un neieklausās padomos, stāsta jauniete. Mazākie bērni nesaprot, kādas rīcības sekas var būt viņu ievietotajai informācijai internetā. Sanda izturas apdomīgi un ievēro piesardzību, lietojot sociālos tīklus, jo var sākties dažādi pārpratumi. Internets rada sajūtu, ka tur esi varens un vari darīt, ko vēlies, taču tā nemaz nav, uzskata jauniete.

 

Veido savu mājaslapu

Rolands Romanovskis nāk no Rīgas, bet mācās Ciblas vidusskolas 12. klasē. Viņš veido savu mājaslapu, kurā raksta savas pārdomas par visu, kas notiek apkārt, par personīgajiem piedzīvojumiem un ceļojumiem. Viņš vēlas sagatavot noteiktu skaitu ar saviem rakstiem un vēlāk to padarīt publisku. Ideja viņam radās jau sen, bet šī gada aprīlī jaunietis sāka to īstenot. Savu nākotni viņš plāno saistīt ar uzņēmējdarbību, par savu studiju vietu izvēloties ārzemes.

Rolands interesējas par jaunākajām ziņām. Viņš izmanto gan Latvijas, gan ārvalstu populārākos ziņu medijus, piemēram, CNN un BBC ziņu aģentūras. Facebook portālā viņš rūpīgi seko ziņu avotam, jo bieži vien, lasot ziņas, ar kurām dalās citi, viņam rodas jautājumi, kas rada šaubas par to patiesumu. Tieši tādēļ Rolands cenšas pārbaudīt ziņu kādā citā vietnē. Šāda apziņa un kritiska domāšana viņam radās pašam, jaunietis skeptiski raugās uz dažādiem notikumiem un izvērtē notiekošo, it sevišķi, ja tas attiecas uz politiskām ziņām.

Rolandam Instagram portālā ir aptuveni 1000 sekotāju, viņš dalās ar savām fotogrāfijām, stāstiem un rakstiem.

 

Visvairāk Rolands ikdienā izmanto Instagram portālu, kur dalās ar savām fotogrāfijām, stāstiem un rakstiem. Viņam ir aptuveni 1000 sekotāju. Savukārt portālā Facebook viņš skatās, ar ko dalās citi, jo pašam šī vietne īpaši nepatīk. Rolands ir viens no tiem jauniešiem, kurš arī neizmanto Snapchat lietotni.

 

Ievietoto redz potenciālais darba devējs

Pirms mēneša Rolands sastapās ar viltus ziņu, kura vēstīja, ka Latvijā atjaunos obligāto militāro dienestu. Tā kā viņš atbilst šai vecuma grupai, tad jaunietim tas bija šokējošs jaunums. Paskatoties ziņas avotu, Rolands saprata, ka tādu nav patiesība. Tāpēc liela nozīme pārbaudītus ziņu portālus un pievērst uzmanību ziņas autoram, pirms dalīties ar ziņu. Tāpat jaunietis saprot, ka ziņu virsraksti ar sensacionālu paziņojumu ir mārketinga triks, lai piesaistītu uzmanību.

Televīzijas un radio izmantošana ikdienā jaunietim nav aktuāla. Internetā vieglāk un ērtāk ir atrast visu nepieciešamo. Medijpratības apguve noteikti būtu nepieciešama skolā, uzskata Rolands, īpaši lauku reģionos, kur cilvēki vairāk visam tic. Viņš citiem jauniešiem iesaka neievietot internetā provokatīvus ierakstus un bildes, jo pēc kāda laika tas var nākt gaismā topošajam darba devējam vai vienkārši bojāt tavu imidžu cilvēku acīs.

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Noklikšķiniet uz zvaigznes, lai to novērtētu!

Vidējais vērtējums 5 / 5. 7

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.