Realizē neparastu ideju – sasaista augu un zivju audzēšanu
Kārsavas novadā divi jaunieši – Edgars Potašs un Raivis Rumaks – kopā uzsākuši neparastu saimniekošanas veidu. Tas ir eksperiments, kurā jaunieši nelielā siltumnīcā veido jaunu ekosistēmu, kurā audzēšanā kopīgi saistītas zivis un augi – no siltumnīcas un blakus esošajiem konteineriem, kuros atrodas zivis, nepārtraukti cirkulē ūdens. Šādi jaunieši vēlas izaudzēt bioloģiskus salātus un zivis, informē sabiedrisko mediju portāls lsm.lv.
Ieejot siltumnīcā, ir dzirdama tekoša ūdens skaņa. Ūdens pa caurulēm nepārtraukti plūst no blakus šķūnī izvietotajiem konteineriem uz siltumnīcu un no siltumnīcas nonāk atpakaļ konteineros. Autors idejai izveidot šādu sistēmu ir Edgars Potašs. Jaunietis, studējot vides inženieros, savu bakalaura darbu izstrādāja tieši par šo tēmu. Un šobrīd izpētītās un studiju laikā iegūtās zināšanas Edgara vecvecāku laukos tiek testa režīmā īstenotas reāli dzīvē. Jaunietis skaidro, ka, savienojot vienā sistēmā zivju un dārzeņu audzēšanu, ir jāpanāk dabiska un barības vielām bagāta vide.
“Zivis, dzīvojot dabīgos procesos, ūdeni bagātina ar dažādām vielām; tas ūdens, filtrējoties cauri keramzītam, cauri akmeņiem, šīs barības vielas atstāj te, siltumnīcā. Tagad mēs audzējam baktēriju saimi, kas pārstrādās te visas vielas augiem saprotamā veidā, augi sāks tās uzņemt, un tādā veidā var attīrīt arī ūdeni. Tā sanāk kā simbioze – zivīm labi un augiem labi,” skaidro Edgars Potašs.
Lai labāk saprastu, kā sistēma darbojas, Edgars ved uz blakus siltumnīcai esošo šķūni, kur atrodas konteineri ar zivīm.
“Te izskatās tā: ūdens atnāk uz šo zemāko konteineru, ar sūkņa palīdzību tiek aizsūtīts atpakaļ uz tiem četriem [konteineros], un atkal ar gravitāciju viss nāk uz siltumnīcu. Zivis atrodas četros [konteineros] iekšā, ielaidām karūsas un līņus, jo viņas ir visizturīgākās pret dažādām bioloģiskām svārstībām,” stāsta Edgars Potašs.
Edgars Potašs Artis Vītols
Artis Vītols
Katra darbība ietekmē kā zivis, tā arī siltumnīcā iestādīto, tāpēc, audzējot šādā veidā, gala rezultātā tiek panākts ekoloģisks produkts:
“Mēs fiziski šajā procesā nevaram iejaukties, izņemot barot zivis; jebkura iejaukšanās pilnībā sajauks ekosistēmu un iznīcinās baktēriju saimi. Parastajā lauksaimniecībā var miglot vai bagātināt šos augus, vai arī ārstēt zivis, ja viņām ir kāda slimība”.
Edgars Potašs jau gadu darbojas kopā ar savu draugu Raivi Rumaku. Abi ir jauni, ambiciozi un nebaidās īstenot šķietami trakas idejas savās mājās Kārsavas novadā.
“Man ļoti patīk strādāt ar dažādām trakām idejām, mēs tā parunājām, un es izdomāju – kāpēc ne? Man patīk sarežģīti uzdevumi, un tas bija tas, kas to vairāk vadīja,” saka Raivis Rumaks.
Lai veidotu pirmo izmēģinājuma variantu, bija nepieciešami finanšu līdzekļi. Jaunieši saņēma atbalstu piedaloties vietējās pašvaldības jauno uzņēmēju biznesa ideju konkursā “STEP UP!”
“Ir naudas summa divi tūkstoši eiro. Es uzskatu, ka labs sākums. Par šo naudu mēs iegādājāmies siltumnīcu, tvertnes, tad ļoti daudz aizgāja visādos materiālos, ja kaut kas nederēja, vajadzēja pirkt jaunu,” stāsta Raivis.
Ar konkursa finansējumu nepietika, tāpēc jauniešiem bija jāiegulda arī savi līdzekļi. Tā kā Latvijā nav šādas pieredzes, veidojot vienoto audzēšanas sistēmu zivīm un augiem, jauniešiem nākas mācīties no savām kļūdām. Viegli nav, tomēr jaunieši ir apņēmības pilni virzīties uz priekšu.
“Tas bija tāds dzinējspēks, ka tas ir kaut kas neredzēts; gribējām pamēģināt un sajust uz savas ādas, vai to var vispār izdarīt vai nevar. Cilvēki, kas pie mums ir atnākuši, staigājuši apkārt, skatījušies, ir šokā, kā vispār te kaut kas var izaugt. Mums tāds kā mērķis pierādīt, ka tomēr var!” atzīst Edgars.
Paralēli šim projektam jauniešiem ir arī savs pamatdarbs. Raivim ir bioloģiskā lauksaimniecība, Edgars strādā par kartogrāfijas inženieri Rēzeknē. Jaunieši cer, ka par savas idejas rezultātiem konkrētāk varēs runāt pēc gada.