Pasienes baznīcu dēvē par Aglonas bazilikas māti

Zilupes novada Pasienes Svētā Dominika Romas katoļu baznīca ir izcila poļu baroka stila celtne, ko dēvē arī par “Aglonas bazilikas māti”. Te elpa aizraujas, veroties ābeļziedu rozā krāsā apgleznotajos griestos un sienās, apzeltītajās svētbildēs un interjera elementos. Bet Zilupes Savelinku kapličas unikalitāte slēpjas bagātīgajos kokgriezumos, ar ko rotāts altāris. Savukārt pa ceļam uz Pasieni var piestāt ceļmalā un aplūkot teju 200 gadus veco Lomošu ciema krucifiksu, vēsta sabiedrisko mediju portāls lsm.lv.

Zilupes pilsētas nomalē atrodas kāda unikāla celtne. Reiz celta kā baznīca, bet, kad 1932. gadā Zilupē iesvētīja jauno katoļu dievnamu, Savelinku baznīca sāka kalpot kā kapliča. Tās unikalitāte slēpjas bagātīgajos kokgriezumos, ar ko rotāts altāris, kur zaļu lapu ietvarā ir apdarinātas altārgleznas. Uzskata, ka visi šie kokgriezumi savulaik, tas ir, 19. gadsimta sākumā, tika griezti ar nazi.

“Iespējams, tas ir Pasienes baznīcas pirmsākums, koka variants, kas saglabājies, par to liecina daudzās koka detaļas, kas ir roku darbs – ar cirvi tēsti baļķi, ar roku zāģēti,” Latvijas Radio raidījumā “Latvijas pērles” stāsta Zilupes novada tūrisma organizatore Ilga Ivanova.

“Reprodukcijām varbūt nav tik liela mākslinieciskā vērtība, bet ir liela vēsturiskā vērtībā. Latgales ciemos bijis “Dieva kakts”, kur dievbildīte vienmēr bijusi. Tie priekšmeti bija svētīti, un ar īpašu godbijību pret tiem attiecās. Kad māja paliek tukša, lai svētbilde netiktu apgānīta, jo svētpriekšmetu nevar aiznest uz ugunskuru, tā atrod vietu tuvākajā kapličā vai citā telpā, kur to saglabā,” atklāj Ivanova.

Ivanova stāsta arī par citiem priekšmetiem, kas raduši vietu kapličā – tāda ir prievīšu sega, kas šobrīd paslēpusies zem paklāja.

Sega, kas atrodas kapličā, ir vislabāk saglabājusies un gaida restaurāciju. Vēl viena šāda sega atrodas Ludzas muzeja fondos, bet trešā ir zudusi. Lai prievīšu segu atkal varētu novietot altāra priekšā, ir doma lūgt cilvēkus ziedot prievītes, lai atkal varētu uzaust jaunu segu.

Par to, lai kapličā viss būtu uzkopts un sakārtots, rūpējas Eleonora Meškovska. Laipnu smaidu viņa atslēdz šo kapliču un sarunas laikā pieticīgi stāv malā, gatava parādīt te vienu vai otru pieminēto dārgumu. Kopā ar ģimeni viņa jau vairākus gadus aprūpē šo dievnamu, un līdzās tam Eleonora ir Zilupes apkaimē izslavēta kā godu saimniece.

Lomošu ciemā, pusceļā starp Zilupi un Pasieni, ceļmalā var manīt nesen atjaunotu namiņu, kas uzcelts par godu Lomošu krucifiksam.

Nostāsts vēsta, ka Lomošu krucifiksam ir ap 200 gadu un tas nav vietējo meistaru darbs, bet pirkts par naudu no citiem amatniekiem.

Ar diviem baltiem torņiem no ārpuses dievnams atgādina Aglonas baziliku, bet iekšā elpa aizraujas, veroties ābeļziedu rozā krāsā apgleznotajos griestos un sienās, apzeltītajās svētbildēs un interjera elementos. Tā ir Pasienes Svētā Dominika Romas katoļu baznīca – viena no skaistākajām sakrālajām poļu jeb Austrumeiropas baroka stila celtnēm Latgalē.

Ivanova atklāj, ka 1961. gadā, kad Pasiene svinēja savu jubileju, vietējie mākslinieki baidījās sniegt savu atbalstu baznīcas restaurācijai, jo baidījās no represijām. Atsaucās brīvmākslinieki no Baltkrievijas.

“Kā viņi uzskatīja par skaistu, tā arī gleznoja, viņi to darīja Dieva godam. Bet šobrīd Pasiene ir savā sākotnējā veidolā,” stāsta Ivanova.

Ārēji Pasienes baznīca atgādina Aglonas baziliku. Ivanova min, ka tā ir “Aglonas bazlikas māte”, jo Aglonas baznīca celta pēc Pasienes parauga. Aglonu tāpat kā Pasieni dibināja dominikāņu mūku ordenis, un ārējā līdzība ir saglabāta.