Nokārtojas svešā pagalmā
Labdien!
Gribētu padalīties savās pārdomās par cilvēku bezkaunību.
Ikdienā strādāju ar cilvēkiem nu jau 12 gadus, gadījies dažādi, bet nu šādi pirmo reizi…
Dzīvojam parasta ģimene ar diviem bērniem gandrīz pašā Ludzas vecpilsētas sirdī, pavisam blakus skaistajam Ludzas ezeram, lēnām, savām rokām vijam ģimenes ligzdu. Bet stāsts nav par to!23. februārī zvana man mēbeļu meistars, saka — nu pēc gariem darbiem, kundzīt, Jūsu skapis gatavs! Varētu kāds pēcpusdienā atvērt māju, tad mēs nesteidzoties visu saskrūvētu un samontētu.
Dzirdot priekpilno vēsti — nu beidzot sengaidītais pasūtījums gatavs — atprasos no darba uz pusstundu, vēja spārniem traucos mājās, piesienu vienu suni, kas sargā teritoriju, otru suni aizdaru voljērā, lai skapja meistariem nenodara skādi. Atveru lielos vārtus, kur meistariem iebraukt pagalmā, lai ērtāka mēbeļu nešana, un pacilātu garastāvokli gaidu meistarus, kas godam pilda savus darbus! Tūliņ pat ierodas mājās arī vecākais bērns (12 gadi), uz kura pleciem atstāju arī tālāko komunikāciju ar meistariem, jo pašai jādodas tomēr nostrādāt, jo ir darbadiena!
Atbraucot darbā, divreiz nopīkstina telefons — Whatsappā atnāk divas bildes no bērna ar jautājumu, izmisumu: — Mammu, ko darīt un kas tas tāds? (bildes pievienoju pielikumā ). Veru vaļā — un neticu savām acīm, mūsu pagalmā, dziļajā stūri, sēž pietupusies un, pēc bildēm spriežot, sieviete gados un kārto dabiskās vajadzības!!! Zvanu dēlam un jautāju, kas īsti notika? Uz ko man atbild — ieraudzījis sievieti tupam, nezinājis ko citu darīt, kā vien nobildējis. Sieviete nokārtojusi savas dabiskās vajadzības un mierīgu sirdi pārgājusi pāri ielai un iegājusi pretimstāvošajā mājā… Ko lai par to visu saka – varbūt tiešām sieviete nevarēja aiziet līdz mājām, tik dikti spieda vajadzība, vai tomēr, skaudības vai kādu citu zemisku jūtu mākta, ienāca kaimiņus apķēzīt? Tas lai paliek uz viņas sirdsapziņas… Bet mūsmājās prieks par jauno mēbeli bija ar stipru rūgtuma piegaršu. Laikam tomēr vajadzēja atstāt suņus sargāt savu teritoriju, bet tad gan būtu stāsts avīzē no kādas kundzītes, kurai pakaļā iekodās labsirdīgais sanbernārs! Kundzes bildes nodevām policijai — huligāni paliek huligāni — pat brunčos un pat cienījamā vecumā!
Ludzāniete S.
No redakcijas. Situācija tiešām gandrīz smieklīga, ja vien tā nebūtu tik bēdīga un nepatīkama, īpaši, ja tas ir tavs pagalms. Varbūt sievietei ir vecumdienu psihiskas novirzes iestājušās? Protams, arī nesaturēšana mēdz tādā vecumā piemeklēt, tomēr šis tiešām izskatās pēc huligānisma gadījuma. Cerams, ka vecmāmuļai pietiks ar to vien, ka viņas bildi redzēs lasītāji.
Publicēts 01 MARTS 2017