Meli kaitē valsts drošībai

Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes priekšnieks, pulkvedis Ivars Ruskulis uzskata, ka pēdējā laika ziņas medijos veido negatīvu priekšstatu par Valsts robežsardzes iestādi un kaitē kaitējumu valsts drošībai.

Par to, kā ziņas ietekmē sabiedrību un valsts drošību, savs viedoklis ir arī Valsts robežsardzes pārstāvjiem. Ludzas pārvaldes priekšnieks, pulkvedis Ivars Ruskulis un Grebņevas robežapsardzības nodaļas priekšniece Ināra Poikāne pastāstīja, ar ko informatīvajā telpā nākas saskarties ikdienā.

Sniegta dezinformējoša informācija
Nesen masu medijos izskanēja informācija, kas skāra robežsardzi attiecībā uz robežjoslas izbūvi. Saistībā ar iespējamām krāpnieciskām darbībām būvniecības procesos valsts robežjoslā tika aizturēts bijušais robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars. Iekšējās drošības birojs lūdza viņam piemērot apcietinājumu, taču tiesa šo lūgumu neapmierināja. Viņš tika turēts aizdomās par pilnvaru pārkāpšanu un krāpšanas atbalstīšanu. Lietā tika aizturētas vēl trīs personas, no kurām divas bija būvuzņēmuma darbinieki.

I. Ruskulis uzskata, ka Iekšējās drošības birojs sniedza dezinformējošu informāciju par aizturētajiem. Līdz ar to sabiedrība prezumē to, ka robežsardzē notiek zagšana, nekvalitatīva robežjoslas izbūve un tamlīdzīgas lietas. Sabiedrība to uztver kā absolūtu patiesību, lai gan patiesībā objekts nav pieņemts, vēl notiek izbūves stadija un pēc līguma ir paredzēta 5 gadu garantija šim objektam.

Radies negatīvs fons

– Tagad inkriminē bijušajam robežsardzes priekšniekam, kuru es cienu un nekad neticēšu, ka Garbara kungs ir iesaistīts meža zagšanā un krāpšanā, kā sākotnēji tika kvalificēts viņa nodarījums. Tā noteikti nav,– pārliecināts ir I. Ruskulis.

Elementārs piemērs, kad sabiedrībai tika pasniegta sasteigta, līdz galam nepārbaudīta informācija, kura nav kriminālprocesuāli pierādīta un izanalizēta. Viennozīmīgi tā rada lielu kaitējumu valsts drošībai. Lielā mērā atbildība par informācijas sniegšanu gulstas uz valsts iestādēm, šajā gadījumā uz Iekšējās drošības biroju. Bez viņiem informācija neizplatītos masu saziņas līdzekļos, uzskata I. Ruskulis. Tas nodara kaitējumu valstij, Iekšlietu sistēmai un robežsardzei kopumā.

Robežsardzē šomēnes viesojas Baltkrievijas un Moldāvijas valstu robežsardzes vadītāji, kurus interesē notiekošais Latvijā. Viņi būs iepazinušies masu saziņas līdzekļos ar to, kas notiek robežsardzē un tas būs pirmais iespaids. Savukārt ierindas robežsargiem, kuri atrodas misijās ārvalstīs, šī informācija dod papildus psiholoģiski negatīvu fonu, jo kolēģi no citām valstīm nefiltrē informāciju.

Jāizglītojas arī masu saziņas līdzekļiem

Tieši tādēļ I. Ruskulis uzskata, ka ne tikai cilvēkiem jāizglītojas un jāfiltrē informācija, bet arī masu saziņas līdzekļu sniedzējiem. Kritiskā domāšana ir jāmāca, taču, kā to paveikt, pārvaldes priekšniekam grūti spriest. Sabiedrībai ir tiesības saņemt objektīvu un pārbaudītu informāciju, jo iedzīvotāji bieži vien to nevar pārbaudīt. Tāpat arī sabiedrībai būtu jātiecas nevis pēc sensācijām, bet gan pārbaudītām ziņām.

Pulkvedis I. Ruskulis ir vadījis kriminālizmeklēšanu, kā arī Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldē ir kriminālizmeklēšanas struktūrvienība. Viņš nesen ziņās izlasīja, ka Latvijā ir uzsākti 102 kriminālprocesi par naudas atmazgāšanu. Viņaprāt, uzsākts process sekas neatstāj, jārunā par to tad, kad ir rezultāts – vai vainīgās personas sauktas pie atbildības, vai nozagtie līdzekļi atgriezti atpakaļ? Masu saziņas līdzekļiem jāskatās, cik ir uzsākti un kāds ir gala rezultāts. Citādi bieži vien sanāk, ka tiek uztaisīta rezonanse, taču par rezultātu tālāk vairs neko nedzird.

Nepastāv draudi no austrumu kaimiņiem

Robežsardzei viens no galvenajiem uzdevumiem ir apsargāt valsts robežu, novērot tai pieguļošās teritorijas, atklāt un aizturēt valsts robežas pārkāpējus. Kā arī atklāt pierobežas, pierobežas joslas, robežkontroles punktu un robežpārejas punktu režīma pārkāpējus. Robežsardzei ir svarīgi, lai iedzīvotāji atrastos drošībā, tāpēc robežsargi ir pretīmnākoši un sniedz palīdzību.

Ludzas pārvaldes priekšnieks mierina, ka no mūsu austrumu kaimiņiem uz mūsu valsts iedzīvotājiem nepastāv nekāda veidi draudi. Robežsardze komunicē ar Krievijas kolēģiem, apmainās ar informāciju un spēj kopīgi atrisināt daudzas lietas. Tur nav naidīgas nostājas pret Latviju, pastāv viedokļu atšķirības, taču tās var izrunāt un atrast risinājumus.

Sociāli attīstīti cilvēki

Grebņevas robežapsardzības nodaļas priekšniece Inārai Poikānei katru dienu ir jāsaskaras ar vietējiem iedzīvotājiem. Maldīgi ir uzskati, ka pierobežas iedzīvotāji skatās tikai Krievijas televīziju vai arī nav informēti par to, kas notiek Latvijā. I. Poikāne stāsta, ka cilvēkiem ir pieejama Latvijas televīzija, tāpat kā visā pārējā valstī, arī tepat pierobežā ir pieejami dažādi sociālie tīkli. Iedzīvotāji ir sociāli attīstīti un informāciju iegūst no dažādiem medijiem. Vienīgais, ka mūsdienās ir liels informācijas apjoms un manipulācijas iespējas, līdz ar to ne katrs apzinās, ko īsti informācija ar viņiem dara un kurā brīdī cilvēks uz to jau ir noreaģējis. Tomēr, kopumā ņemot, sabiedrība ir informēta un informāciju saņem sev nepieciešamajā apjomā. Satiekot robežsargus, vietējie vairāk pārrunā novērojumus, ko viņi ir pamanījuši.

Grebņevas robežapsardzības nodaļas priekšniece Ināra Poikāne uzskata, ka dezinformācija un viltus ziņas atstāj ietekmi uz valsts drošību.

I. Poikānei šķiet, ka ļoti daudzi mūsu sabiedrībā neaizdomājas par to, ka ar viņiem notiek manipulācija. Cilvēku uzmanību viennozīmīgi piesaista virsraksti. Viņi neskatās, kas ir raksta autors, kāds publicēšanas datums, it īpaši sociālajā portālā Facebook ceļo raksti, kuri jau sen zaudējuši savu aktualitāti.

Vietējie zina pierobežas režīma nianses

Nodaļas priekšniece atzīmē arī vietējā laikraksta Ludzas Zeme centienus aktualizēt iedzīvotāju mediju lietošanas paradumus un kritisko domāšanu. Vietējie iedzīvotāji lasa laikrakstu un pēc tam, redzot sev zināmu cilvēku, kura viedoklis viņam šķiet nozīmīgs, vēlāk veido arī pats savu nostāju. Ir svarīgi runāt par šīm tēmām, jo cilvēkam kaut kas paliks atmiņā.

Robežapsardzības nodaļas darba pienākumos ietilpst pierobežas režīma uzraudzība un ar likumu ir noteikts, ka, uzturoties pierobežas joslā, nepieciešama speciālā caurlaide – terminētā vai patstāvīgā. Tā tas ir jau 20 gadus un tie, kuri dzīvo tuvākajā apkaimē zina, ka, nākot sēņot un ogot pierobežas joslā, jābūt caurlaidēm. Protams, ka cilvēki, atbraucot no Kurzemes vai Vidzemes puses, nezina par nosacījumiem, tad viņi tiek informēti. Tāpat cilvēkus interesē, vai pēc caurlaides ir jābrauc tieši uz struktūrvienību? Tagad to var pieteikt arī elektroniski un iedzīvotāji labprāt to izmanto.

Šogad līdz septembra sākumam ir iesniegti 350 pieteikumi caur portālu latvija.lv un 380 pieteikumi reģistrēti struktūrvienībā. Terminēto caurlaidi izsniedz uz laiku, kuru nepieciešams uzturēties pierobežas joslā, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu, tomēr jāņem vērā, ka caurlaides, kuras cilvēki prasa sēņošanai un ogošanai, ir tikai uz sezonas laiku no vasaras sākuma līdz gada beigām. Visa gada garumā ir ļoti daudz caurlaižu pieprasījumi no mežizstrādes uzņēmumiem.

Patriotisms jāpopularizē vairāk

I. Poikāne uzskata, ka nebija pareizi pirmstiesas procesā sabiedrībā pacelt ažiotāžu par bijušo robežsardzes priekšnieku N. Garbaru. Tikai tad, kad pierādīta cilvēka vaina un ir tiesas spriedums, var spriest un vērtēt konkrēto situāciju.
Kopumā I. Poikāne domā, ka dezinformācija un viltus ziņas atstāj ietekmi uz valsts drošību. Lai atšķirtu dezinformāciju un viltus ziņas, nepieciešama kritiskā domāšana. Valsts drošība ir atkarīga no iedzīvotāju kopējās patriotisma izjūtas, cik viņi ir piesaistīti savai valstij. Tas būtu jāpopularizē vairāk. Savu lomu spēlē dažādi sociālie tīkli, katrā no tiem ir savi viedokļi. Nav izslēgts, ka kritiskā domāšana jāmāca skolās. Vairāk varētu piedomāt pie analizēšanas arī vidusskolās, jo šobrīd informācijas analīze vairāk notiek koledžās un augstskolās.

– Pirms kāda laika portālā Facebook ceļoja raksts par notikušu katastrofu Latvijā līdzīgi kā Maximā. Komentāros cilvēki izteica līdzjūtības tuviniekiem, taču nebija nekādas konkrētības rakstā. Nolēmu palasīt par to vairāk kādā citā sociālajā medijā. Izrādījās, ka tur nekā nebija un, pievēršot uzmanību rakstam, sapratu, ka datumi bija safabricēti. Komentāri liecināja par to, ka cilvēki nepārliecinājās par saņemto informāciju,– atceras savu personīgo pieredzi viltus ziņu atpazīšanā I. Poikāne.

Iedzīvotāji uzticas masu medijiem, taču mēs visi esam dažādi, pat vienu uzrakstītu teikumu dažādi cilvēki var uztvert pavisam citādāk. Tieši tāpēc jākomunicē pēc iespējas vairāk, lai nerastos pārpratumi.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem