Medijpratības pasākumu nevar būt par daudz - Ludzas Zeme

Medijpratības pasākumu nevar būt par daudz

Medijpratības pasākumu nevar būt par daudz
5
(2)

Foto: Ludzas 2. vidusskolas audzēkņi Olga un Deniss labprāt apmeklētu medijpratības veicinošus pasākumus arī turpmāk, jo parasti ikdienā izmanto vairākus sociālos tīklus, gūst daudz informācijas un neaizdomājas par dezinformējošo, viltus ziņu veidoto mānīgo priekšstatu.

 

 

Rakstu sērijā par medijpratību, dezinformāciju un viltus ziņām apkopojām Ludzas, Kārsavas, Ciblas un Zilupes iedzīvotāju, valsts un pašvaldību iestāžu nostāju, sabiedrībā zināmu cilvēku viedokļus, veicām aptauju sociālajā tīklā Facebook, kā arī izzinājām skolotāju un skolēnu zināšanas un pieredzi. Noslēdzot medijpratības tēmu, dalīsimies ar secinājumiem un galvenajiem ieteikumiem, kas lasītājiem arī turpmāk varētu palīdzēt atpazīt uzticamu informāciju no neuzticamas.

 

Sensacionāls virsraksts liecina par viltus ziņu

Pirmkārt, ir vērts paskatīties ziņu virsrakstus. Šobrīd sociālajā tīklā Facebook vietnes aumytests.net, lvzinas.com un ienac.lv katru dienu izplata dažādas viltus ziņas ar virsrakstiem: Cigaretes no februāra turpmāk maksās 7 eiro par paciņu; Latvijā no marta atgriezīsies valūta lats, eiro vairs netiks lietoti; Traģēdija Krievijā! Viesnīcā uzsprāgst karstā ūdens caurule. Verdošā ūdenī mirst 5 cilvēki; No marta vecākiem vairs netiks izmaksāts bērnu pabalsts. Tie ir “klikšķu” portālu ziņu virsraksti, kuri no apmeklējumu skaita un savā mājaslapā izvietotām reklāmām pelna naudu.

Uzticami mediji veido neitrālākus ziņu virsrakstus, savukārt “klikšķu” portāli virsrakstus veido ar mērķi pievērst uzmanību, pēc iespējas sensacionālākus un emocionālākus. Vēl joprojām atrodas cilvēki, kuri dalās ar šo vietņu publicētajiem neuzticamajiem rakstiem, ko nevar dēvēt par ziņām, jo tās publicē informāciju praktiski par neko. Šādos gadījumos, ja redzam, ka kāds draugs vai paziņa regulāri dalās ar šādiem rakstiem, tad vēlams uzrakstīt viņam vēstuli vai pievienot komentāru ar informāciju par viltus ziņu. Mums pašiem jāveicina apkārtējo cilvēku medijpratība, lai pēc iespējas mazāk sabiedrība sapītos maldinošu ziņu tīklos. Jāatzīst, ka arī man, raksta autoram, nākas no paziņām dzirdēt šausmināšanos par izlasītajiem “klikšķu” portālu virsrakstiem, tāpēc brīdinu un informēju, lai nedalās tālāk, ja tāda informācija nav apstiprinājusies citos avotos.

 

Ludzas 2. vidusskolas audzēkņi medijpratības iniciatīvā “Pilna Doma” apguva prasmi atpazīt maldinošus vēstījumus un kritiski izvērtēt informācijas avotus. Starp jauniešiem valda uzskats, ka internets viņiem ir palīdzējis attīstīt kritisko domāšanu un tas aizstāj visus pārējos medijus.

 

Jāpēta ziņas saturs, avots un attēls

Otrkārt, ir ļoti svarīgi pārliecināties par ziņas avotu. Jāpievērš uzmanība, vai to ir publicējis kāds no uzticamajiem medijiem un vai mājaslapai nav aizdomīgs domēna nosaukums, dīvaini vārdu un burtu virknējumi, kas var šķist aizdomīgi. Piemēram, jau iepriekš minētie aumytests.net, lvzinas.com un ienac.lv. Katram pašam jāapdomā rūpīgi, kuriem medijiem var sekot līdzi.

Trešais ieteikums ir izpētīt ziņas saturu, vai informācija sakrīt ar citos medijos publicēto. Dezinformējošu, viltus ziņu atšķir teksta izkārtojums, gramatikas kļūdas un faktu neesamība. Šādu ziņu veidotāji apzināti pieļauj safabricējumu, kļūdas vārdos un uzvārdos, un neatvainojas par to. Protams, kļūdas pieļauj arī žurnālisti, taču parasti viņi par to atvainojas, kļūdu atsauc, izlabo vai precizē.

Nākošais ieteikums ir vērsts uz ilustrāciju un attēlu atbilstību konkrētajai ziņai. Tāpat svarīgi ir skatīties uz datumu. Dažkārt sociālo tīklu jaunumu listē parādās kāds jaunums, kas vēsta, ka no cietuma izbēdzis kāds īpaši bīstams noziedznieks vai pazudis cilvēks. Pie līdzīga satura dezinformējošām, viltus ziņām parasti parādās attēli, kurus var atrast un pārbaudīt google.lv attēlu meklētājā. Tāpat tiek mēģināts satraukt sabiedrību ar ziņu, ka tiek plānots pieņemt kādu likumu, taču tā nemaz nav patiesība. Dziļākas medijpratības zināšanas nepieciešamas, lai izprastu ziņas satura veidošanu kopumā, vai parādās fakti un viedokļi, vai arī materiālam ir drīzāk emocionāls vēstījums. Ja rodas aizdomas par faktiem, tad arī tie jāpārbauda citos avotos.

 

Atbalsta medijpratības veicināšanu skolās

Kā atsevišķs paveids tiek izdalītas pseidozinātnes ziņas, kas mēģina apgāzt visu līdzšinējo zinātni, sakot, ka ir izgudrots jauns līdzeklis, kas var palīdzēt slimību gadījumos. Mēģinot izmantot zinātnes pamatošanas metodes, piesauc statistiku, zinātniskos žurnālus vai kādu pētnieku. Tāpēc pirms izmantot dīvainas metodes veselības uzlabošanai jāpārbauda, vai tas nav dzīvībai bīstami. Sociālajā tīklā Instagram pavisam nesen kāda influencere saviem sekotājiem stāstīja par dzeramās sodas un citrona brīnumaini ārstniecisko efektu uz veselību, kas neatbilst patiesībai.

Sākt veidot medijpratīgāku sabiedrību ir nepieciešams jau skolā, tā atzīst daudzi vietējie iedzīvotāji un sabiedrībā zināmi cilvēki, ar kuriem tika veidotas intervijas. Piemēram, režisors Viesturs Kairišs pilnībā atbalsta iedzīvotāju medijpratības veicināšanu, jo tā ir svarīga un to būtu jāmāca ne tikai skolās, bet arī visai sabiedrībai kopumā. Tāpat arī mūziķi Ivo Grigalis un Arnis Slobožanins uzskata, ka jau skolas solā bērniem ir jāmāca tas, ka visam nevar ticēt un vienu ziņu jāpaskatās vairākos ziņu avotos. I. Grigalim situācijas palīdz novērtēt tikšanās ar dažādiem cilvēkiem, viedokļu dažādība un sociālās problēmas, neiedziļināšanās un peldēšana pa straumi notiek neizglītotu cilvēku prātos.

 

Jāstrādā ar sākumskolas bērniem

Ludzas medicīnas centra vadītājs Juris Atstupens arī uzskata, ka kritiska domāšana nepieciešama katram. Tāpat cilvēkam, kuram iegūta laba izglītība, ir plašāks redzesloks un dzīves pieredze, atšķirt patiesību no meliem daudz vieglāk.

Sportists Aleksandrs Blins, pavadot krietnu laiku ārzemēs, kopējo situāciju redz citādāku un saprot, ka daudz kas neatbilst patiesībai un faktiem gan Latvijā, gan Krievijā un Amerikā. Tāpēc cilvēkam jālasa pēc iespējas dažādi informācijas avoti, jāieklausās dažādu cilvēku viedokļos un jāanalizē.
Uzņēmējs Edgars Romanovskis dod priekšroku no pirmavotiem iegūtai informācijai. Aprunājoties ar cilvēkiem, kuri saistīti ar attiecīgo jomu vai jautājumu var atklāties detaļas, kuras atšķirsies no sākotnēji paustās informācijas. Tāpat starp aptaujātajiem viedokļiem izskanēja, ka valstij jāstiprina savi masu mediji, lai mūsu informācijas telpu nepārņemtu kaimiņvalstis ar savām ziņām.
Arī skolas akcentē, ka medijpratība ir ļoti svarīga, it īpaši ar interneta un sociālo tīklu ienākšanu ikdienā, lai arī skolās informācijas atlasi un tās ticamību neviens sevišķi nedefinē kā medijpratību. Skolas iesaka vairāk strādāt ar sākumskolas vecuma skolēniem, jo viņu pieredze vēl ir neliela, līdz ar to vieglāk uzķeras uz maldinājumiem. Savukārt paši jaunieši uzskata, ka internets viņiem ir palīdzējis attīstīt kritisko domāšanu.

 

Viltus ziņa par Ludzā sadurtu meiteni

Milzīgais informācijas daudzums bērniem un jauniešiem rada grūtības visu paturēt prātā un atcerēties, tāpēc bieži jūt nogurumu. Ludzas novada jaunatnes lietu speciāliste Solvita Binovska pamanījusi, ka jauniešu interesi raisa pēc iespējas īsāki teksti, attēli un īsi video. Ludzas Zemes veiktās aptaujas sociālajā tīklā Facebook, lielākā respondentu daļa bija vecumā līdz 15 gadiem jeb 50,8 procenti no kopējā skaita. Respondenti atzīmēja, ka, pirmkārt, pievērš uzmanību ziņas tekstam un virsrakstam, savukārt informācijas avotam, attēlam un ziņas ievietošanas datumam nav izšķirošā nozīme. Tāpat pārliecinošs vairums 75,4 procenti aptaujas dalībnieku neko nav dzirdējuši par līdz šim īstenotajām iedzīvotāju medijpratības veicināšanas kampaņām.

Pieredze rāda, ka vienmēr jābūt modriem, jo pērnā gada vasarā Facebook ziņu lentē cilvēki steidza dalīties ar informāciju par it kā Ludzā sadurtu meiteni, virs pilsētas lido helikopters un policija veic pastiprinātu pārbaudi, aicinot vieniem neiet ārā. Pārbaudot informāciju policijā noskaidrojās, ka notika Valsts policijas plānveida mācības, pārbaudot likumsargu reaģēšanas spējas un sadarbību starp dienestiem. Tāpat es, raksta autors, pērnā gada oktobrī saņēmu zvanu par Swedbank bankrotu, ko pati banka neapstiprināja, taču ar to pietika, lai sabiedrībā izceltos ažiotāža.

Viltus ziņas var tikt izplatītas arī caur saziņas lietotni Whatsapp. Arī piemērs no personīgās pieredzes, kad Whatsapp lietotnē raksta: “PVD paziņoja, ka Latvijā atklāta zarnu epidēmija no arbūziem un tas netiks publiskots masu saziņas līdzekļos”. Atkal, pārbaudot informāciju PVD, atklājās, ka izplatīta viltus ziņa.

Līdz ar to jābūt piesardzīgiem ar jebkādu trauksmi un bailes izraisošu informāciju, bet noteikti tā ir jāpārbauda. Ne visiem cilvēkiem ir pietiekami liela izpratne informācijas satura kritiskajā vērtēšanā un par to, kas ir uzticami mediji. Tādējādi tas paver durvis tikt manipulētiem un uzskatīt par uzticamu informāciju, kas īstenībā tāda nav, turklāt tas attiecas gan uz bērniem, gan jauniešiem un pieaugušajiem. Manipulācijas metodes un paņēmieni mainās ar katru nākošo reizi, tāpēc jāpilnveido sevi un jāseko līdzi dažādiem medijpratības veicināšanas paņēmieniem. Vēl arī nevar zināt, kā dezinformējošas, maldinošas ziņas un to virsraksti neapzināti iedarbojas uz mūsu pašu zemapziņu ilgtermiņā.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Noklikšķiniet uz zvaigznes, lai to novērtētu!

Vidējais vērtējums 5 / 5. 2

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.