Lielākais uzņēmēju izaicinājums ir klientu trūkums

Pandēmijas laikā visvairāk tika ietekmētas sabiedriskās ēdināšanas, skaistumkopšanas, tūrisma un izmitināšanas sfēras. Visi šo nozaru uzņēmēji atzīst, ka izaicinājumu netrūka, jo bija jūtams apgrozījuma un klientu kritums, tomēr visu laiku ir centušies noturēties un pielāgoties apstākļiem, lai varētu turpināt darbu ar pilnu atdevi jau pēc pandēmijas.

Piedāvā picas tikai līdzņemšanai

Dažādu sfēru vietējie uzņēmēji dalās ar to, kā viņus ir ietekmējusi ārkārtas situācija Covid-19 pandēmijas ietvaros un kas šajā laikā bija visgrūtākais. Diemžēl vairumā gadījumu uzņēmēji atzīst, ka samazinājās ārzemju tūristu skaits, tomēr pozitīvs moments ir tas, ka pieauga vietējo ceļotāju īpatsvars.

Uzņēmēja Agnese Pinčuka stāsta, ka pašā pirmajā Covid-19 vilnī picērija “Astotais rajons” Ludzā mēnesi savas durvis apmeklētājiem slēdza ciet. Tobrīd nācās apdomāt, kā turpmāk strādāt un pielāgoties negaidītajiem apstākļiem. Pēc mēneša picērija vēra vaļā durvis un atsāka darbu, neielaižot klientus telpās, bet piedāvājot picas līdzņemšanai. Lai arī klientus varēja uzņemt iekštelpās, norobežojot sēdvietas pie galdiņiem ar sienām, uzņēmēji to nevēlējās, tāpēc orientējās uz līdzņemšanu. Uzņēmēja atzīst, ka centās pēc iespējas ar mazākiem ieguldījumiem mēģināt izdzīvot nebūt vieglākajā laikā.

Picērijas klienti Ludzā pārsvarā ir orientēti uz ēdiena līdzņemšanu, līdz ar to izmaiņas klientu paradumos pandēmijas laikā nebija būtiskas, atklāj A. Pinčuka.

Sākotnēji tika uzskatīts, ka ārkārtas situācija beigsies daudz ātrāk, tomēr tas viss ievilkās. Līdz ar to pērn klienti iekštelpās neuzturējās, taču bija iespēja sēdēt pie galdiņiem laukā.

Uzņēmēji novērojuši, ka Ludzā cilvēkiem ir raksturīgi pasūtīt picas līdzņemšanai, tādējādi dramatiskas izmaiņas klientu paradumos viņi nenovēroja. Ja uzņēmums būtu orientēts tikai uz apkalpošanu uz vietas, tad gan būtu citādi, taču picas cilvēkiem ļoti patīk tieši ņemt līdzi uz mājām vai kaut kur pie dabas.

Atrast darbinieku ir grūti

Drīzāk tieši ceļošanas ierobežojumi ietekmēja klientu plūsmu gan pērn, gan šogad, jo vairāk parādījās tieši vietējo tūristu, kuri devās apceļot Latgali, tostarp arī Ludzu. Tā bija jūtamākā atšķirība, sākoties Covid-19 pandēmijai.

Ziemas periodā bija jūtams arī apgrozījuma kritums, jo tūristu bija mazāk, taču uzņēmēji nesteidza izmantot valsts atbalsta iespējas. Vienīgais atbalsts, ko viņi saņēma, bija par mēneša dīkstāvi pērnā gada sākumā.

Uzņēmuma situāciju atvieglo arī tas, ka picērijā strādā paši tās īpašnieki. Ja paši neko nedarītu un būtu tikai algoti darbinieki, tad gan būtu gājis grūtāk, atklāj uzņēmēja A. Pinčuka. Izrādās, ka lielākais izaicinājums un pārsteigums pašiem uzņēmējiem šajā laikā bija atrast darbinieku. Par spīti tam, ka cilvēki sūdzas par darba neesamību Latgalē, tomēr darbinieku atrast nevar. Uzņēmēji joprojām ir meklējumos. Tiek meklēts cilvēks, kurš strādātu gan ar klientiem, gan virtuvē, darot tos pašus darbus, ko dara uzņēmēji.

Jāturpina sekot līdzi visai aktuālākajai informācijai, jo valdības lēmumi mainās tik strauji un bieži, ka nevar izsekot līdzi visam. Dažreiz nezini no kura gala sākt, domājot, vai joprojām tāds ierobežojums ir spēkā vai tomēr nav. Jāpēta visi valstī izdotie likumi un noteikumi ārkārtas situācijā. Ik pēc laika notiek arī pārbaudes, vai viss tiek ievērots un tas rada sasprindzinājumu – vai tiešām viss ir līdz galam izdarīts, kā vajag? Atslābt nevar arī šobrīd.

Samazinās darbinieku skaits

Skaistumkopšanas salons “Malibu” pērn, sākoties ārkārtas situācijai, tika aizvērts, visi bija pārbijušies, stāsta īpašniece Iveta Jurāne. Tā kā salons jau gadu bija darbojies, tad darbiniecēm tika piešķirts ikgadējais atvaļinājums, jo pat cimdos un maskās viņas strādāja nelabprāt. Pērn salonā bija 6 darbinieki, šobrīd tikai 2 – administratore, kura veic iepriekšēju pierakstu un tirgo skaistumkopšanas preces, bet otra ir SPA speciāliste, kura drīkst apkalpot klientus uz solāriju, saunu, veikt masāžas, vaksāciju, veidot meikapu.

Friziere Iveta Jurāne atzīst, ka bez vakcinācijas sertifikāta šobrīd saviem klientiem ir neizdevīga meistare, bet vakcinētu darbinieku ir grūti atrast.

Kopš pērnā gada 1. maija darbinieces aizgāja no darba vispār. Bija liels apjukums un atgriezties iepriekšējā darba ritmā bija grūti, bet rudenī, atsākoties vīrusa uzliesmojumam, pazuda arī klienti. Oktobrī un novembrī salons vēl strādāja, bet 2020. gada 21. decembrī bija pēdējā diena pirms tika aizvērta visa skaistumkopšanas nozare. Todien salons strādāja līdz vēlam vakaram, jo visi steidzās gan uz manikīru, gan skropstu pieaudzēšanu, gan frizētavu un masāžām. Dīkstāve ilga līdz šī gada martam. I. Jurāne par janvāri un februāri saņēma dīkstāves pabalstu. Martā dīkstāve tika atteikta un darbība atkal pamazām tika atjaunota.

Nevar atrast speciālistus

Pirms pandēmijas salons strādāja no plkst. 10.00 – 20.00, varēja brīvi nākt gan uz saunu, gan solāriju, gan iegādāties dāvanu kartes, tad tagad salona darbība norit tikai pēc iepriekšēja pieraksta. Šogad no 1. jūnija SPA speciālistam jābūt vakcinētam, izslimojušam vai testētam, bet frizierim, manikīra un pedikīra speciālistam šie noteikumi stājās spēkā no 1. septembra.

Diemžēl speciālisti aiziet no darba un šobrīd uzņēmējai ir problēmas atrast manikīra-pedikīra meistaru, tāpat arī frizieri, kurš būtu vakcinēts vai izslimojis, jo viņai kā darba devējai tieši šādi cilvēki ir izdevīgi. Paveicies ir ar SPA speciālisti, kura izslimojusi Covid-19 infekciju un pagaidām, kamēr ir sertifikāts var pieņemt jebkādus klientus un strādāt gan “zaļajā”, gan “dzeltenajā” režīmā. Jāatzīst, ka daudzi speciālisti labāk izvēlas aiziet pagrīdē.

I. Jurāne pati kā friziere nav vakcinējusies un viņu no tā attur tiešām smagas alerģijas no medikamentiem. No septembra viņa klientus nepieņem, lai arī varētu braukt uz Rēzekni, nodot testu un 2 dienas strādāt. Šobrīd viņa saprot, ka no novembra varēs strādāt tikai “zaļajā” režīmā, jo pieaug saslimstība. Tas nozīmē, ka strādāt varēs tikai vakcinēti vai izslimojuši speciālisti un arī pieņemt varēs vakcinētus vai izslimojušus klientus. Ņemot vērā gauso vakcinācijas tempu Latgalē, jautājums, kuri būs klienti šiem speciālistiem, ir īpaši aktuāls. Tas nedaudz apdraud skaistumkopšanas nozari, jo jau tā šī pusotra gada laikā ir krities salona apmeklētāju skaits.

Šobrīd izdevīgāks vakcinēts darbinieks

Uzņēmēja nevar atļauties pacelt pakalpojumu cenas tādā mazpilsētā kā Kārsavā, kaut arī citur pasaulē, jo tālāk no lielpilsētām, jo viss ir dārgāk. Mazā miestiņā cenai būtu jābūt augstākai, jo cilvēkiem tiek piedāvāts ekskluzīvs, līdzvērtīgs pakalpojums kā lielākos reģionos un viņiem nevajag pavadīt laiku ceļā līdz kaut kādam centram.

– Vieglāk būtu padoties. Pagaidām nogaidu, kā būs, jo grūti ir ar meistariem. No juridiskā viedokļa es nedrīkstu sastādīt darba vakanci, ka meklēju tikai tos, kuri ir vakcinēti. Vēl joprojām nav Ministru kabineta noteikumu, uz kā pamata es drīkstu atbrīvot darbinieku, ja viņš nav vakcinēts. Var atstādināt no darba un aizvietot ar citiem pienākumiem, bet ko es varu manikīra speciālistei likt citu darīt, ja viņa nav vakcinēta? Tad jau man ir jāatrod ceļi, kā viņu tomēr atlaist un pieņemt vakcinētu cilvēku, jo tā šobrīd man ir izdevīgi un klienti var nākt līdz novembrim,– spriež salona vadītāja.

Nav klientu

Anatolijs Stjade vada viesu māju “Meldri” un stāsta, ka ārkārtas situācijā neuzņēma viesus, turklāt pat ja bija gribētāji, tomēr tie netika uzņemti. Viennozīmīgi klientu ir mazāk, arī strādnieki, kuri šeit apmetās uz komandējuma laiku, brauca mazāk nekā pirms Covid-19 pandēmijas. Šobrīd ir daži klienti, kuri dod vismaz kaut kādu mēneša ienākumu, bet arī tas nebūs uz ilgu laiku, jo mājiņas paredzētas vasaras sezonai un nav apkurināmas. Var uzņemt kaut veselu autobusu ar viesiem, bet neviens nebrauc. Ārzemju viesu vispār nebija neviena. Apgrozījums samazinājās vismaz uz pusi, atzīst A. Stjade. Uz valsts atbalstu uzņēmējs nepretendēja.

Viņaprāt, valdības lēmumi daudzās lietās bija muļķīgi un bezatbildīgi. Situācijās, kad uzņēmējam viņa bizness ir vienīgais iztikas avots, izsekot un izpildīt visus noteikumus, tomēr bija grūti.

– Ja tas būtu vienīgais peļņas avots, tad mēs sen jau būtu zem zemes,– atklāj A. Stjade.

Uzņēmēja lielākais izaicinājums šajā laikā bija izšķirties par vakcināciju, jo viņa vecumā tas uzlika sava veida baiļu zīmogu. Tā kā viņš kopā ar ģimeni vēlējās atcelt priekš sevis visus ierobežojumus, tad tika pieņemts lēmums par labu vakcinācijai.

Ar klientiem slēdz līgumus un atgriež naudu

Arī Dmitrijs Lisenko viesu mājas “Dzerkaļi” saimnieks atklāj, ka visi svinīgie pasākumi pandēmijas laikā tika atcelti, izņemot šī gada jūliju un augustu, kā arī pilnībā pazuda kemperi. Pamatā viesu māja tika rezervēta tieši lielajiem pasākumiem, kopš pērnā gada viss bija norezervēts, taču iemaksātā nauda klientiem tika atgriezta. Vasaras karstākajos mēnešos bāze bija pārpildīta ar atpūtniekiem.

Tieši valdības rīcības sekas uzņēmēju pamudināja mainīt savu darbības principu un ar visiem viesu mājas klientiem noslēgt līgumus, jo viņš saprot, ka cilvēki nav vainīgi pie esošās situācijas. Ja pasākums tiks atcelts epidēmijas ierobežojumu dēļ, tad iemaksātā nauda bez soda naudām klientiem uzreiz tiek atgriezta pilnā apmērā.

– Pietiek cilvēkiem bēdu arī bez mums, lai mēs viņus tā sodītu, jo zinu gadījumus, kad nauda cilvēkiem netika atgriezta,– atzīst uzņēmējs.

Šobrīd viesu mājās palicis tikai viens klients, ja nebūtu ārkārtējās situācijas pierobežā, kad robežsardzei piesaistīti papildspēki, tad diemžēl visas mājiņas stāvētu tukšas.

Pieteikums valsts atbalsta saņemšanai tika iesniegts, taču uzņēmējs neko nesaņēma. Apgrozījumam bija jābūt mazākam nekā pirms ārkārtas situācijas, tā kā viesu māja sāka strādāt neilgi pirms tam, tad arī apgrozījuma praktiski nebija, līdz ar to nekādas palīdzības no valsts D. Lisenko nesaņēma. Uzņēmējs atzīst, ka galvenais ienākuma avots ir saistīts ar citu jomu, tāpēc šajā sfērā atliek vien sagaidīt labākus laikus.

Dīkstāve ilga pusgadu

Viesnīcas “Lucia” galvenā administratore Oksana Malahova atzīst, ka pandēmijas ietekme uz viesnīcas un restorāna darbību bija ievērojama. Tūristu, it sevišķi no kaimiņvalsts Krievijas, bija ļoti maz, jo aizvēra robežas, tāpat gandrīz pusgadu kopš pērnā gada novembra uzņēmums tika slēgts un gandrīz visi darbinieki atradās dīkstāvē. Telpās tika aizliegti visi svinīgie pasākumi, banketi un bēres. Pozitīvs moments šajā situācijā bija tas, ka uzņēmumam izdevās saņemt valsts atbalstu, neviens darbinieks netika atlaists. Uzņēmuma vadība izprot darbinieku nozīmi un tos ciena, maksimāli saglabājot visu kolektīvu.

Tika mēģināts pārorientēties uz ēdienu līdzņemšanu, taču tika secināts, ka restorāna ēdienu sortiments nav tas, ko var piedāvāt līdzņemšanai. Kā arī cilvēkiem nebija vēlmes kaut ko pasūtīt, jo tajā brīdī neviens lieki netērēja savus līdzekļus. Restorāns tomēr vairāk paredzēts klātienes apmeklējumiem, kad klients var izbaudīt kopējo atmosfēru, nevis ņemt līdzi ēdienu plastmasas iepakojumos.

Ar bažām gaida nākošos valdības lēmumus

Uzņēmums atsāka savu darbību šī gada jūnija vidū. Viennozīmīgi lielākais klientu skaits bija vietējie tūristi no dažādām Latvijas vietām. Tuvākajās brīvdienās tiks sagaidītas vēl dažas tūristu grupas, un var teikt, ka tūrisma sezona ir noslēgusies, iestāsies klusuma periods. Pirms pandēmijas rudens-ziemas periodā viesnīcā norisinājās konferences, mitinājās filmēšanas grupas un aktieri, tāpēc bija kaut kādi ienākumi, taču šobrīd tā visa vairs nav.

Viennozīmīgi izmitināšanas un ēdināšanas nozarē lielākais izaicinājums bija klientu trūkums. Šobrīd ar bažām tiek gaidīti nākošie valdības lēmumi Covid-19 pandēmijas ierobežošanai. O. Malahova atklāj, ka liela daļa darbinieku jau ir vakcinējušies pēc savas iniciatīvas, neviens no uzņēmuma vadības puses nespiež to darīt. Novērojumi liecina, ka arī viesnīcas klienti reti kurš ir vakcinēts un tas varētu atstāt sekas uz klientu skaitu, ja uzsvars tiks likts tikai uz vakcinētu klientu uzņemšanu.

Var secināt, ka nenoteiktība par nākotnes iespējām uzņēmēju vidū joprojām pastāv ļoti augsta. Piemēram, ēdināšanas jomā, maltītes baudīšana laukā uz terases kļūst apgrūtinošāka laikapstākļu dēļ, lai arī uzņēmēji ir gatavi cilvēkus apkalpot. Šobrīd izskatās, ka liela nozīme būs iedzīvotāju vakcinācijas aktivitātei, kas arī būs izšķirošais solis klientu plūsmas pieaugumam vai samazinājumam. Jāatzīst, ka uzņēmējiem ir grūti, kad viņa uzņēmums ir vienīgais peļņas avots, savukārt tiem, kuriem ir citi papildus ienākuma avoti, nākas zaudējumu nesošo uzņēmējdarbību atstāt nogaidošā pozīcijā un gaidīt labākus laikus.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Lielākais uzņēmēju izaicinājums ir klientu trūkums” saturu atbild Ludzas Zeme