Lauksaimniekiem jāstrādā arī pandēmijas apstākļos

Gribam vai nē, tomēr Covid-19 pandēmijas ekonomiskā ietekme uz dažādām nozarēm Latvijā ir jūtama. Šobrīd izsludinātajā ārkārtas situācijā darbs lielākajā daļā nozaru rit attālinātā veidā. Savukārt lauksaimnieki ir vieni no tiem, kuri attālināti strādāt nevar, bet cenu kāpums un izsludinātā ārkārtas situācija valstī atstāj robus ienākumos.

Saziņa un komunikācija attālināti

Ikdienas darbs gan Lauku atbalsta dienestā, gan Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā ir mainīts uz attālināto apkalpošanu, bezkontakta komunikāciju un dokumentu apmaiņu. LAD Austrumlatgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājs Aigars Puncuļs atklāj, ka visi platību maksājumi un avansi ir izmaksāti. Lauksaimniecības zemju apsekošana un kontroles pasākumi arī tiek veikti attālināti, izmantojot satelītuzņēmumus, bet tur, kur ir sliktāka izšķirtspēja – notiek apsekošana uz vietas, piesaistot dronus. Lauksaimniekiem ir pieejami arī dažādi Covid-19 maksājumi, piemēram, liellopu audzētājiem, cūkkopjiem, kurus skārušas pandēmijas negatīvās sekas. Notiek arī projektu pieņemšana šajā pārejas periodā jaunajiem un mazajiem lauksaimniekiem.

Pozitīvi ir tas, ka lauksaimnieki tika pieradināti pie elektroniskās saziņas daudz agrāk, tāpēc nebija lielu problēmu ar attālināto pieņemšanu. Komunikācija notiek, jo ir elektroniskā pieteikšanās sistēma, kur var iesniegt projektus, papildinājumus vai skaidrojumus. Arī iepriekšējā pieredze, kad pagājušajā ziemā tika strādāts attālināti, noderēja un šobrīd problēmu nav. Savukārt pie LAD iestādes durvīm ir norādīts kontakttālrunis, kur zvanīt vajadzības gadījumā.

Atliek projekta ieceres īstenošanu

Saistībā ar dažādu projektu īstenošanu, lauksaimniekiem var kavēties piegādes, ja projektā ir paredzēta noteikta tehnikas vai iekārtu piegāde. Covid-19 pandēmijas laikā rodas kaut kādas aizķeršanās un saistībā ar to LAD pagarina projektu realizāciju. Bija daži gadījumi, kad, piemēram, lauksaimnieks atteicās no projekta, jo saprata, ka nevar dabūt kādu iekārtu, tāpēc atlika savu ieceri. Kā arī saprata, ka šajā brīdī tā iekārta nav tik nepieciešama.

Šogad jauno lauksaimnieku atbalsta projektā Rēzeknes un Ludzas novados bija paredzēts finansējums 15 projektu realizēšanai. Tika iesniegti 14, tāpēc var teikt, ka, ņemot vērā visus projekta nosacījumus, lauksaimnieki bija diezgan aktīvi. Arī projektos, kas saistās ar mežu apsaimniekošanu aktivitāte ir liela – iesniegti vairāk par 100 pieteikumiem. LAD projektu mērķi tiek sasniegti. Kā uzskata A. Puncuļs, dienests ir izdarījis visu, lai lauksaimnieki nejustu šo pandēmijas ietekmi.

Sāpīgākais trieciens pārtikas nozarei

Savukārt Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis atklāj, ka Covid-19 pandēmijas negatīvās sekas visi nopietni sāk izjust šobrīd, kad kāpj visu resursu cenas un notiek milzīga naudas iepludināšana ekonomikā. Kāpj cenas būvniecībai, degvielai, energoresursiem, arī lopbarībai, tas tā šobrīd notiek visā pasaulē. Un pagaidām vēl nav skaidrs, kā šīs negatīvās sekas atspoguļosies nākamā gada otrajā pusē.

Jau pirmās ārkārtējās situācijas laikā vissāpīgāko triecienu izjuta pārtikas nozares, kuras bija saistītas ar restorānu biznesu un skolēnu ēdināšanu, kad produkcija tika sagatavota pārdošanai. Piemēram, zināms, ka kāda akvakultūras saimniecība Rēzeknē bija sagatavojusi 30 tonnas zivju pārdošanai, bet, kad viss tika aizvērts ciet, valdīja neziņa, ko tālāk ar to visu iesākt.

Lielākā daļa Eiropas valstu, arī Latvijā jau ir ieviests modelis, kad atbalsta mehānismi tiek pakārtoti ar individuālu pieeju, skatoties, kuram ir vissliktākā situācija un tai nozarei tiek dots atbalsts.

Cietīs gaļas nozare

Latvijas pārtikas produkcijas ražotāju katalogam “Novada garša” bija milzīgs pieprasījums, kad apstājās veikali un mazie tirgi. Saimniecībām, mazajiem mājražotājiem bija interese, kā tirgot internetā, kā iegūt vairāk informācijas par patērētājiem. Ja sākumā katalogā savu produkciju ievietoja ap 200 saimniecībām, tad tagad skaitlis ir pieaudzis teju pie 1000 uzņēmumiem. Tomēr vēl ir jāstrādā pie tā, lai vietējie produkti kļūtu populāri, jāveido tradīcijas un jāmaina domāšanas veids, lai pircēji iegādātos vietējo produkciju nevis to, kas ir lētāka.

Graudu nozares lauksaimnieki tiešām varēja justies labi, ja vien šovasar nebūtu spēcīgais karstums, kas ietekmēja ražu. Šoruden graudu cenas fantastiski pieauga un arī joprojām biržas cenas turpina pieaugt. Tāpēc M. Cimermanis uzskata, ka jāsāk būt uzmanīgiem, zemniekiem vajadzētu analizēt, kādi ir cenu kāpuma cēloņi, kāpēc tas tā notiek?

Redzams, ka Ķīna par 50% palielinājusi lopbarības iepirkumu un tā rezultātā tiek ietekmēta visa pasaule. Šajā situācijā cietīs mūsu gaļas nozare, kura izmanto graudus savu dzīvnieku barošanai – cūkkopība, daļēji piensaimniecība, zemniekiem noteikti jāpārdomā barības devas, cik daudz atļauties pirkt barību, cik daudz ražot pašiem?

Graudkopības nozare savu saražoto produkciju eksportē. Vairāk tiek ražoti graudi pārtikai. Bet šeit rodas absurda situācija, kad lopbarības nozare nevar atļauties iepirkt pārtikas graudus, tāpēc atkal ieved vai audzē paši.

Piensaimniecībā grūti laiki

Ja vieniem ir labi, tad citiem lauksaimniekiem ne pārāk, piemēram, piensaimniecībā piena cenas nespēj pieaugt tā, kā resursu cenas. Zemniekiem ir ļoti grūti. Piena cenas ir pašizmaksu līmenī, lai arī tās ir augošas. Jābūt uzmanīgiem arī šeit, jo jebkurā brīdī var sekot cenu kritiens, kā tad tas ietekmēs piensaimniecību, jo joprojām turpinās saimniecību skaita samazināšanās. Tā ir problēma, kura jāskatās arī pasaules līmenī.

Lauksaimniecība ir nozare, kura neapstājas nevienu minūti. Lauksaimnieki nevar atļauties apstāties. Ir zināmi gadījumi, kad diemžēl zemnieki bija spiesti iet uz fermu slimi ar Covid-19 infekciju, jo nav kurš izslauks govis. Viņi nevar atļauties aiziet mājsēdē un izlikties, ka dzīvnieku nav. To var izdarīt gandrīz visas citas nozares, bet zemnieks nevar neiet pie lopiņiem. Savukārt lielajām saimniecībām vienīgā iespēja, kur ir daudz darbinieku, vienīgā iespēja ir vakcinācija. Daudzi zemnieki izjuta, kā Covid-19 pandēmija apstādina visas graudu kaltes darbiniekus. Visvairāk jāuzmanās pašlaik ir pārstrādes jomas uzņēmumiem, daudzi pielāgojušies strādāt 2 maiņās, lai būtu mazāks risks, ja kāds darbinieks saslimst. Divu maiņu darbs ir iespēja nepārtraukt pilnībā uzņēmuma darbību.

Lielāka nozīme būs vietējai produkcijai

Tas, kas ir ļoti mainījies, ko vērts pieminēt, tā ir patērētāju interese. Par pārtiku nekad nav tik daudz runāts, kā šogad. Īpaši par Eiropas zaļo kursu un par bioloģisko lauksaimniecību, atzīst M. Cimermanis. Sācies pārmaiņu laiks, un ir sajūta, ka nevarēs strādāt, kā bija ierasts, jo Eiropas pircēji, var teikt, vairs nenovērtē pārtikas nozīmi un vajadzību. Otrkārt, ietekme uz vidi un klimatu, ko atstāj lauksaimnieciskā darbība un cilvēka darbība kā tāda, liek pārdomāt un pārkārtot daudzas lietas. Latvija ir fantastiska vieta, lai ražotu pārtiku un mēs varam ražot 5 reizes vairāk, nekā to darām pašlaik. Zālāji, temperatūra un nokrišņu daudzums ir labvēlīgi apstākļi tieši pārtikas ražošanai, bet tas prasa kopīgu izpratni, kas ir labākais videi, cilvēkiem un saimniecību vidū, lai esam vienoti, nevis karotu savā starpā.

Cūkgaļu, dārzeņus, augļus, kas nepieciešami ikdienas pārtikā mūsu bērniem skolās, bērnudārzos, mēs īstenībā neizaudzējam tik, cik vajag pašiem, tāpēc ievedam. Tas notiek, pateicoties brīvajam tirgum. Eiropas zaļais kurss iet uz to, ka uz vietas izaudzētajai pārtikai tuvāk patērētājiem būs arvien lielāka nozīme, kas radītu arī mazāk transporta emisiju. Mazajām un vidējām saimniecībām būs jābūt sakārtotām, tāpēc notiek darbs pie “Novada garšas” kartes izveides, kad arī pašvaldības varēs vieglāk orientēties, kurš ir tuvākais ražotājs, uzzināt, ko viņš audzē un kā ar viņu satikties, lai varētu iepirkt produktus skolām, bērnudārziem.

Saimniecības šobrīd vairāk interesējas par to, kā strādāt ar bioloģiskām metodēm, kā pāriet uz zaļo ražošanu un kā pielāgoties Eiropas zaļajam kursam. LLKC nodibināja Vides nodaļu, kas vairāk pievērsīs uzmanību, kas ir integrētā lauksaimniecība un kā strādāt ekonomiski pamatotāk. Būs nepieciešamas arī apmācības.

Lauksaimniecība ir ilgtermiņa bizness

Zemniekiem jābūt ļoti uzmanīgiem ar kredītu ņemšanu apgrozāmiem līdzekļiem. Pašlaik ir dubultojušās slāpekļa cenas. Vai tas ir tā vērts un vai tiešām graudi maksās tik daudz, lai tas atmaksātos?

Protams, vieglāk ir tām saimniecībām, kuras jau ir iestrādājušās, kurām ir sava tehnika. Jaunajiem lauksaimniekiem lielākais izaicinājums ir zemes resursu pieejamība un izglītība. Ja daudzi domā, ka lauksaimniecība ir ļoti vienkārša nozare, tad M. Cimermanis uzsver, ka lauksaimniecība nav viena gada bizness. Tas ir ļoti pacietīgs, ilgtermiņa bizness, kur rezultātu dažbrīd var sajust vien pēc 5 – 10 gadiem, līdz ar to arī izglītība ir svarīga, ja kāds vēlas nodarboties ar šo nozari un būt tajā veiksmīgs. Šī ir viena no vissarežģītākajām nozarēm, kur pieejamas dažādas tehnoloģijas, bet tāpat ir jāprot izprast zemi, pareizi ieguldīt resursus un apieties ar naudu. Diezgan bieži redzēti gadījumi, kad zemnieks paņem kredītu, sapērk tehniku un pēc tam sūdzas, ka viss ir slikti. Tieši tāpēc ir svarīgi izvēlēties nozari, kura patīk un kurā ir vairāk izpratnes.

Nav krīzes, bet ir pārbaudījumi

Kopumā lauksaimniecībā ir radušies produkti, ar kuriem tirgus ir piesātināts, līdz ar to produktam krīt cenas. Piemēram, ķiploki bija ļoti augstas cenas, jo tā bija deficīta prece, tagad cenas jau nokritušas. Tajā pašā laikā skolēnu ēdināšanā trūkst, piemēram, kartupeļu. Bez šaubām kartupeļi no hektāra ražo vairāk nekā rapsis vai graudi, taču zemniekam arī jārēķina līdzi, kādu ražu iegūs.

Tāpēc arī LLKC strādā pie tā, lai pielāgotos jaunajiem apstākļiem un prasībām, kas sagaida zemniekus. Pārsvarā visa Eiropa pāriet uz atbalstu mazajiem lauksaimniekiem, jo vairāk tiek domāts par sociāli ekonomiskajiem ieguvumiem, par lauku apdzīvotību utt. Bet Latvijā joprojām 90% ir mazās saimniecības.

LLKC sistēma un zemnieki jau ir pielāgojušies digitālajām tehnoloģijām, tāpēc mācības var notikt attālināti. Zemnieki novērtē to, ka tagad mazāk laika tiek tērēts ceļam, lai nokļūtu uz mācību vietām. LLKC darbinieki redz, ka apmeklētāju skaits digitālajās konferencēs un semināros ir daudz lielāks nekā klātienē. Tas tiek novērtēts pozitīvi, jo var pieslēgties no jebkuras vietas.

Kopumā ņemot, krīzes lauksaimniecībā nav, bet šī brīža situācija ir kārtējais pārbaudījums, atzīst M. Cimermanis. Pārtika ir un būs vajadzīga, tāpēc zemnieku darbs ir jānovērtē. Kā arī mūsu zemes resursi ir iespēja celt savu labklājību.

Nenotika izsoles

ZS Grīvas īpašniece Janīna Ditļa vairāk nodarbojas ar malkas ražošanu un laukakmens šķelšanu. Abas nozares darbojas ar elektrības palīdzību. Lai arī šogad malkas cenas ir iepriekšējā līmenī, tomēr nākamgad tas var mainīties. Izmaiņas radīs elektrības un degvielas cenu kāpums. Pagaidām malkas ražošanā nav jūtams apgrozījuma samazinājums, jo malka tāpat kā maize būs vajadzīga vienmēr. Jau ir izveidojies patstāvīgo klientu loks. Savukārt laukakmens ir diezgan ekskluzīvs produkts un tā ražošana uzsākta vien nesen, tāpēc apjomi nav lieli. Gan malka, gan akmens bruģis tiek piegādāti bez tieša kontakta ar klientu, maksājot ar pārskaitījumu, tāpēc Covid-19 pandēmijas ierobežojumi nav šķērslis un tas neietekmē saimniecisko darbību.

Bioloģiskais lauksaimnieks Aldis Meirāns nodarbojas ar gaļas liellopu audzēšanu. Jau sākot ar pirmo izsludināto ārkārtas situāciju bija problēmas ar lopiņu realizāciju, jo uz izsoli nevarēja atbraukt ārzemnieki, līdz ar to neviens lopiņus nepirka. Ja gaļas liellopu audzētāji lopiņus nodod izsoļu namam, bet ārzemnieki nevar tikt, tad principā izsoles nenotiek. Tagad Lauku atbalsta dienestā, uzrakstot iesniegumu, samaksā par katru pērn nodoto lopu kompensāciju – par cenas kritumu aptuveni 38 eiro.

Ludzas novada lauksaimnieks Aldis atzīst, ka ārkārtas situācija sagādā izaicinājumus saimniecības uzturēšanai – slēgti vajadzīgie veikali, strauji kāpj cenas un tas nenāk par labu nevienam iedzīvotājam.

Plāno ražot

Savukārt šogad zemnieks uzskata, ka ārkārtas situācija ietekmē jebkuru iedzīvotāju. Piemēram, viņš jau kuru dienu pēc kārtas nekur nevar iegādāties metināšanas stiepli, jo veikali uz mēnesi ir slēgti un arī attālināti nepārdod. Daudzi nevar dabūt arī traktortehnikas detaļas. Tā kā saimnieki nedzīvo uz vietas savā saimniecībā, tad gadījumos, kad rodas problēmas ar govi nakts laikā, došanās no mājas mājsēdes laikā rada ne vienu vien izaicinājumu. Šis mēnesis zemniekiem ir vissmagākais.

Laika gaitā lauksaimnieki sapratuši, ka, audzējot lopus, ir jārada kāds galaprodukts, kas ir lielāka perspektīva nākotnes attīstībai. Tieši uz to šobrīd saimnieki sadarbībā ar vēl vienu lauksaimnieku arī virzās, lai gaļai būtu lielāka pievienotā vērtība. Sākumam ir neieciešams izveidot savu nelielu kautuvi. Aldis uzskata, ka ir netaisnīgi, ja bioloģiskās saimniecības lopus izsoļu namā nešķiro, visiem ir viena cena.

Šobrīd elektrības un degvielas cenu pieaugums lauksaimniekiem samazina peļņu. Ņemot vērā to, ka degviela lauksaimniekiem pieauga no 0,42 centiem līdz pat 0,90 centiem par litru, tad sezonas beigās, noslēdzot aršanas, sēšanas un kulšanas darbus, izdevumi ir milzīgi un tas nevienam nenāk par labu.

Lauksaimniecībā saskata nākotni

Alda saimniecībā kopumā jau ir 50 liellopi, drīzumā plānots iegādāties vēl 20 lopus. Ganāmpulks jāpaplašina. Tika iegādāta arī ferma, lai varētu audzēt nobarošanai teļus. Nevienam Covid-19 atbalstam saimniecība nepretendēja. Tomēr ganāmpulka apdrošināšana varētu būt viens no instrumentiem, kas palīdz nezaudēt, ja lopiņam rodas kāda problēma.

Vislielākā riska lauksaimniecības nozare ir graudkopība, jo viss lielā mērā ir atkarīgs no laikapstākļiem. Lai arī darbošanās lauksaimniecībā nav saimnieka pamatienākums, taču viņš saskata, ka šai nozarei būs nākotne. Lielāka atšķirība starp to, kā izkulsies zemnieks ar 100 ha zemes un kā dzīvos zemnieks ar 1000 ha zemes? Abiem maksā subsīdijas, taču vieni kuļas, kā prot, bet otri kļūst arvien lielāki. Mazais lauksaimnieks rēķina, cik nopelnīs no tā viena hektāra, taču lielajam lauksaimniekam viena hektāra zaudējumi nav būtiski, jo peļņu var nest nākošais hektārs.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Lauksaimniekiem jāstrādā arī pandēmijas apstākļos” saturu atbild Ludzas Zeme