Lai apkarotu kontrabandu jāmainās arī pašiem

Raksts no laikraksta ievietots pilnā apjomā

Latvijā kopumā kontrabandas cigarešu apjoms saglabājas augsts – sasniedzot 25,2% no kopējā tirgus apjoma. Tas ir ievērojami vairāk nekā pārējās Baltijas valstīs. Faktiski katra ceturtā patērētā cigarete Latvijā ir ievesta kontrabandas ceļā un par to valsts nav iekasējusi ne akcīzes, ne pievienotās vērtības nodokli, kas pēc dažādām aplēsēm ir līdz pat 70 miljoniem eiro. Kā liecina tirgus pētījumu kompānijas Nielsen šī gada 3. ceturksnī veiktā pētījuma dati, tad augstākais kontrabandas cigarešu īpatsvars ir Daugavpilī, kur tas sasniedz 52%, tam seko Ogre ar 45,9%, un Ludza ar 36,3%.

Kāpēc kontrabanda joprojām ir aktuāla pie mums? Kādi ir tās cēloņi un sekas? Uzklausot vietējo iedzīvotāju un amatpersonu viedokli, meklēsim atbildi kopā.
Ludza ir trešajā vietā valstī kontrabandas cigarešu patēriņā. Katra trešā izsmēķēta cigarete Ludzā ir kontrabandas. Novembrī Ludzas Zeme veica īsu aptauju Ludzā un Ludzas apkaimē, uzdodot iedzīvotājiem vairākus jautājumus.

Kontrabanda – labi vai slikti

Uz jautājumu, vai jūs skar kontrabanda, no jauniešiem un vidējās paaudzes cilvēkiem saņēmām negaidītas atbildes. Viņi pārsvarā apgalvoja, ka kontrabanda viņus neskar. Viena daļa no aptaujātajiem teica, ka paši nesmēķē un nedzer, taču ko dara citi viņus neinteresē. Viena sieviete ar bērnu ratiņiem arī atbildēja, ka šīs jautājums viņu neinteresē. Taču bērnu pabalstu noteikti, ka saņem regulāri. Taču, kur valsts ņems naudu pabalstiem, ja neviens nemaksās nodokļus? Uz šo jautājumu sievietei nebija ko teikt.
Paši apzinīgākie izrādās ir vecākās paaudzes cilvēki. Aleksandra (68 gadi) atbildēja, ka kontrabanda – tas ir slikti mums un valstij, jo nelegālā alkohola un cigarešu tirdzniecības vietu jeb tautā tās saukto „točku” turētāji nemaksā valstij nodokļus. Valentīna (73 gadi) arī piekrita, ka kontrabanda ir slikti, bet Aleksandrs (82) filozofiski uzskata – kā kuram, proti, valstij slikti, taču cilvēkiem labi. Aleksandrs paskaidroja, ka labi tiem, kuri pērk kontrabandu, jo lētāk nekā veikalā un tāpat labi arī tiem, kuri nopelna tirgojot kontrabandu. Viņš personīgi pērk cigaretes „točkā”, jo tur tās pārdod divreiz lētāk. Jautāts, bet kur valsts ņems līdzekļus, lai varētu izmaksāt pensiju, ja visi pirks kontrabandas preces? Vecītis atbildēja: – Ja tie nodokļi ietu pensijām un netiktu nozagti…

Pierobežā mazas algas

Uz jautājumu, kāpēc cilvēki brauc uz Krieviju pēc cigaretēm un benzīna. Atskanēja dažādas atbildes: – Tāpēc, ka tur lētāk. Lai izdzīvotu. Visi grib dzīvot. Ko darīt, ja darba nav?
Varam secināt, ka vietējie iedzīvotāji apzinās kaimiņzemē pieejamo izdevīgo cenu klāstu. Vairāki cilvēki pauda neapmierinātību par to, ka Latvijā ir lielas cenas cigaretēm un degvielai, ka ir augsti akcīzes nodokļi. Viena sieviete man, raksta autoram, kliedza: – Tas ir cilvēktiesību pārkāpums, ka tik dārgas cigaretes pie mums. Kāpēc Krievijā ir lētāk?
Taču pārsvarā cilvēki par galveno iemeslu nosauca bezdarbu.
Ludzānietes Martas dēls ik pēc kāda laika brauc uz Krieviju pēc degvielas, taču dara to reti, reizi mēnesī. Brauc pilnīgi legāli un ar kontrabandu nenodarbojas. Dara tā, jo kaimiņzemē degviela ir lētāka. Arī Martas vīrs brauc pēc benzīna savam patēriņam, taču ja viņam būtu lielāka alga, tad noteikti nebrauktu. Tātad, vēl viens iemesls kāpēc Krievija mūsu iedzīvotājiem ir pievilcīga – mazās algas pierobežā.  
Sabiedrības viedoklis ir tāds, ka nodokļi ir kaut kur tālu un tiem ar roku nepieskarties, bet dzīvot vajag šeit un tagad, tāpēc viņi izvēlas lētāko variantu – kontrabandas produkciju.

Skenera izmaksas 2,72 miljoni eiro

Lai uzzināt no pirmavota par to, kā apkaro kontrabandu tieši uz robežas, es, raksta autors devos uz Terehovas muitas kontroles punktu (MKP), kurš ir viens no lielākajiem Eiropas Savienības ārējās robežas autoceļu muitas punktiem ar Krievijas Federāciju. Diennaktī robežu abos virzienos šķērso aptuveni 900 transportlīdzekļu un 1200 ceļotāju.
Tā bija parasta darba diena. Pa slapjo asfaltu lēni viena aiz otras brauca kravas automašīnas. Pie MKP atradās neliela vieglo automašīnu rinda, kas gaidīja vizuālo pārbaudi. Pie Terehovas MKP ēkas jau gaidīja muitas maiņas vadītāja Irīna Golubova, kura laipni pavadīja mani, raksta autoru, pa MKP teritoriju. I. Golubova parādīja divas ēkas, kuras palīdz muitas darbiniekiem.
Viena no tām ir padziļinātās kontroles ēka, tajā ir viss nepieciešamais aprīkojums, lai kārtīgi pārbaudītu transportlīdzekļus un kravas. Otra – transportlīdzekļu skenēšanas ēka. Kravu kontroles skeneris nodots ekspluatācijā šī gada 11. maijā. Skenera kopējās izmaksas – 2,72 miljoni eiro, nepieciešamais finansējums tika nodrošināts no valsts budžeta. Kā apgalvo Terehovas MKP amatpersonas, šī iekārta ir ļoti nozīmīga muitas kontroles pasākumu veikšanai.

Ietekmē ekonomiskā situācija valstī

Uz Ludzas Zemes jautājumiem atbild Muitas pārvaldes Latgales muitas kontroles punkta daļas Terehovas un Zilupes MKP muitas maiņas vadītāja Irīna Golubova.

– Kāpēc kontrabanda ir aktuāla pie mums? Kādi pēc jūsu domām ir tās cēloņi?
– Preču cenu atšķirība dažādās valstīs ir viens no faktoriem, kas veicina kontrabandu. Ja cenu atšķirība ir divas, trīs, četras vai vairāk reizes, tad rodas vilinājums tās ievest un pārdot daudz dārgāk. Kā kontrabandu no trešajām valstīm mēģina nelegāli ievest arī tādas preces, kuru ievešanai normatīvajos aktos ir noteikti ierobežojumi vai aizliegumi, tostarp narkotiskās un psihotropās vielas, stratēģiskas nozīmes preces, ieročus un munīciju, un daudz ko citu. Viena no visizplatītākajām problēmām Latvijā ir akcīzes preču un īpaši cigarešu kontrabanda.  
Lai gan situācija akcīzes preču nelikumīgas aprites apkarošanā pakāpeniski uzlabojas, cīņa pret akcīzes preču kontrabandu ir un būs viena no galvenajām VID muitas iestāžu prioritātēm. Iespējamā peļņa, nelikumīgi realizējot akcīzes preces Latvijā vai citās Eiropas Savienības valstīs, kontrabandistiem aizvien ir liels vilinājums iesaistīties nelikumīgajās darbībās.
Kontrabandas plūsmas galvenais iemesls ir ievērojamās cigarešu, kā arī degvielas cenu atšķirības Latvijā un kaimiņvalstīs – Baltkrievijas Republikā un Krievijas Federācijā. Piemēram, Latvijā vidējā cigarešu paciņas cena 2016. gadā bija 2,89 eiro, Krievijā – 1,04 eiro, bet Baltkrievijā – tikai 0,60 eiro.
Saskaņā ar kompānijas Nielsen pētījuma rezultātiem, joprojām nemainīgi lielākais nelegālo cigarešu apjoms Latvijā tiek ievests no Baltkrievijas, veidojot 66,5 procentus. Baltkrievijai seko Krievija ar 10,7 procentiem no nelegālo cigarešu apjoma.
Nenoliedzami, ka kontrabandas preču īpatsvara apjomu valstī ietekmē arī valsts ekonomiskā situācija. Ja ekonomiskā situācija valstī pasliktinās, tad novērojama arvien lielāka privātpersonu iesaistīšanās nelegālos akcīzes preču, it īpaši cigarešu pārvadājumos. Tāpat arī pieaug to personu skaits, kuras tiecas iegādāties kontrabandas preces. Kontrabandas preču tirgus samazināsies tad, kad samazināsies tās patēriņš.
Tāpat jāpiemin, ka kontrabandu veicina akcīzes nodokļa paaugstināšana tabakas izstrādājumiem, kā rezultātā pieaug cigarešu cena veikalos. No vienas puses tādējādi tiek nodrošināti lielāki nodokļu ieņēmumi, taču no citas puses, tas ietekmē arī kontrabandas apjoma pieaugumu.
Kontrabandas cēlonis ir salīdzinoši augstās cenas un zemie ienākumi, kas pamudina lietot kontrabandas preces. Jāpiemin arī augstais bezdarba līmenis, sabiedriskās domas līmenis – daudzi cilvēki joprojām nesaskata nekā slikta tajā, ka lieto valstī nelegāli ievestas preces, par kurām valsts budžetā nodokļos un nodevās nav samaksāts ne cents.

Nebeidz pārsteigt ar izdomu

– Kādā veidā tiek pārvadāta kontrabanda? Kā laika gaitā ir mainījušies pārvadājuma veidi?
– Akcīzes preču kontrabandai galvenokārt tiek izmantots autotransports un dzelzceļa transports, ņemot vērā mūsu valsts ģeogrāfisko novietojumu.
Preču slēpšanas metodes ar katru gadu kļūst sarežģītākas. Palielinājies to gadījumu skaits, kad kontrabandas preces tiek pārvietotas, slēpjot tās dzelzceļa vagonos – akmeņogļu kravās, dažādās beramkravās (šķelda, minerālmēsli, lopbarības granulas) un citu veidu preču kravās. Tāpat par slēptuvēm izmanto transportlīdzekļu tehnoloģiskās lūkas, rāmja konstrukcijas, pie kurām kontrabandas prece nereti tiek piestiprināta ar spēcīgu magnētu.
Likuma pārkāpēji nebeidz pārsteigt ar izdomu, viņi izmanto dažādas slēptuves autotransportā – transportlīdzekļu sienās, griestos, grīdā, sliekšņos, sēdekļos, durvīs. Kontrabandisti iemanās izņemt siltumizolācijas materiālus un to vietā ieliekt cigaretes, tāpat izmanto arī rezerves riepas un daudz ko citu. Cigaretes slēpj arī pārvadājamā precē, piemēram, kokmateriālu kravās, zāģskaidās, kokoglēs un citur. Joprojām arī saglabājas tendence pārvest nedeklarētas akcīzes preces nelielos daudzumos personīgās mantās, dokumentu mapēs un noslēptas apģērbā.

Bagāžās pārbaude

Potenciālais kontrabandists

– Kāpēc cilvēki ieved kontrabandas cigaretes un alkoholu? Jūsu viedoklis pēc pieredzes.
– Latvijā pamatā ar kontrabandas cigarešu ievešanu un tirdzniecību nodarbojas cilvēki, kuri to dara savas materiālās situācijas uzlabošanai vai vieglas peļņas vilināti.
Grūti definēt kāds ir potenciālais kontrabandists. Kontrabandisti ir dažāda vecuma un dažāda sociāla stāvokļa cilvēki. Kas ir mudinājis šos cilvēkus pārkāpt likumus? Bieži vien tās ir cilvēku personīgās intereses – materiālās grūtības un vēlme gūt peļņu.
Daļu no kontrabandistiem varētu raksturot šādi. Tie ir vīrieši no 30 līdz 60 gadiem, viņiem nav stabilu vai regulāru ienākumu, jo nestrādā pamatdarbu vai arī periodiski tos maina. Tās ir personas, kuras gatavas riskēt, lai gūtu ātru peļņu. Daļa no kurām jau bija saistītas ar noziedzīgo pasauli vai tajā nonāks savas darbības rezultāta.
Ar cigarešu kontrabandu nopietnos apmēros nodarbojas noziedzīgi grupējumi, kuri organizē kontrabandas preču realizāciju caur mazumtirgotājiem Latvijā, kā arī akcīzes preču nosūtīšanu uz citām Eiropas Savienības valstīm.

Palīdz jonizējošā starojuma iekārtas

– Ar kādām metodēm strādā mūsu muitas darbinieki kontrabandas atklāšanas jomā?
– Kontrabandas cigaretes Latvijā nonāk dažādos veidos, taču vienmēr tās tiek rūpīgi slēptas. Muita saskaņā ar riska novērtēšanas un analīzes rezultātiem veic padziļinātas fiziskās kontroles, tāpēc kontrabandas gadījumi tiek atklāti katru dienu.
Nedeklarētu preču operatīvai un efektīvai kontrolei un kontrabandas atklāšanai Latvijā, tāpat kā daudzās citās valstīs, muitas kontroles punktos izmanto jonizējošā starojuma iekārtas. Šādu kontroles iekārtu izmantošana ir viens no efektīvākajiem un ātrākajiem līdzekļiem muitas kontroles pasākumu veikšanai, pārbaudot transportlīdzekļus un dažādus objektus. Ar jonizējošā starojuma iekārtu palīdzību iespējams caurskatīt dažādus objektus, tos neatverot. Iegūtie digitālie attēli uzreiz tiek uzrādīti apmācītiem iekārtas operatoriem, kuri var konstatēt kravā noslēptas kontrabandas preces un izveidotos slēpņus.
Savukārt pasažieru bagāžas kontroles veikšanu atvieglo un paātrina bagāžas kontroles skenera izmantošana, kā arī darba suņi, kuri apmācīti ne vien narkotiku, bet arī tabakas izstrādājumu un skaidras naudas meklēšanā.
Detalizēta informācija par dažādajām kontrabandas atklāšanas metodēm, kuras izmanto muitas darbinieki, visiem saprotamu iemeslu dēļ nav publiski izpaužama,– uzsver I. Golubova.

Izņem vairāk alkoholu un tabakas izstrādājumus

VID Muitas pārvaldes darbības rezultātā 2017. gada desmit mēnešos izņemtas akcīzes preces:
1) cigaretes – 29,5 miljoni gabali, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmajiem desmit mēnešiem ir par 11 procentiem vairāk nekā gadu iepriekš (2016. gada no janvāra līdz oktobrim tika izņemti 26,5 miljoni gabali);
2) tabaka – 7485 kg, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu ir 5,4 reizes vairāk;
3) alkohols – 5770 litri, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu ir 2,9 reizes vairāk;
4) degviela – 5580 litri, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu ir 2,3 reizes mazāk.
Pēdējos gados no nelegālās apgrozības izņemto cigarešu absolūti lielākā daļa joprojām ir cigaretes ar Baltkrievijas akcīzes markām, stāsta I. Golubova. Ar Krievijas akcīzes markām izņemto cigarešu apjoms būtiski samazinājies. Tāpat ievērojami pieaudzis izņemto cigarešu skaits bez akcīzes markām, stāsta I. Golubova, kā arī novērota tendence palielināties nelikumīgi ievestās tabakas daudzumam, iespējams, ka nelegālai cigarešu ražošanai.

Jaunie noteikumi degvielai

Degvielas kontrabandas apjoma samazināšanās ir saistīta ar izmaiņām normatīvajos aktos. 2017. gada 25. janvārī stājās spēkā MK noteikumi, stāsta I Golubova:
– Jaunie noteikumi tika izstrādāti ar mērķi samazināt iespēju Eiropas Savienības teritorijā noliet, uzglabāt un tirgot degvielu, kura ievesta ar komerciālo mehānisko transportlīdzekli un par kuru Eiropas Savienībā nav samaksāti nodokļi.
Tie noteica pienākumu komerciālā mehāniskā transportlīdzekļa vadītājam, iebraucot Latvijas Republikā no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas, aizpildīt “Akcīzes preču pārvietošanas paziņojumu”. Paziņojumā jānorāda transportlīdzekļa degvielas tvertnē esošās degvielas daudzumu, transportlīdzekļa nobraukumu robežas šķērsošanas brīdī, kā arī transportlīdzekļa īpašnieka vai turētāja nosaukumu un reģistrācijas numuru. Paziņojums jāiesniedz muitas amatpersonai, taču robežšķērsošanas vietā, kur muitas kontrole nav paredzēta – Valsts robežsardzes amatpersonai.

Ekonomiskās sekas

Cigarešu kontrabanda un nelegālā tirdzniecība rada būtisku negatīvu ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem Latvijā. Iegādājoties jebkādas kontrabandas preces, tiek mazināti nodokļu ieņēmumi valsts budžetā, tādējādi kontrabandas preču tirgotāji un patērētāji būtībā atņem valstij finansējumu, kas varētu tikt izmantots tās aizsardzībai, drošībai, labklājībai un citām svarīgām funkcijām, skaidro I. Golubova.
Jāņem vērā, ka ar cigarešu kontrabandu nopietnos apmēros nodarbojas organizēti noziedzīgie grupējumi. Iegādājoties kontrabandas preces, tiek atbalstīti šādi grupējumi, kuru darbība, negatīvi ietekmē Latvijas ekonomisko un politisko drošību kopumā.
Bieži vien kontrabandas preces, tai skaitā cigarešu un alkoholisko dzērienu izstrādājumi, ir zemas kvalitātes viltojumi, kurus lietojot, iedzīvotāji var nodarīt lielu ļaunumu savai veselībai.
Pērkot kontrabandas preces jādomā ne tikai par savām ikdienas problēmām un izdevīgumu šodien, bet arī par personīgo un savu bērnu nākotni. Jo kontrabandas preču iegāde var negatīvi ietekmēt algas apmēru, pabalstus, pensijas un sociālās garantijas.

Terehovas muitas kontroles punkts

Jaunā tehnika darbojas preventīvi

2016. gadā izņemto kontrabandas akcīzes preču apjoms, salīdzinot ar 2015. gadu, samazinājās. Viens no faktoriem, kas to ietekmēja, bija muitas tehniskā aprīkojuma modernizēšanas projektu īstenošana. 2016. gadā vairāki muitas kontroles punkti, tajā skaitā dzelzceļa muitas kontroles punkti, tika nodrošināti ar kravas kontroles skenēšanas iekārām, kas ne tikai palīdz atklāt kontrabandas ievešanas mēģinājumus, bet darbojas arī kā preventīvs līdzeklis, proti, zinot, ka krava var tikt skenēta, potenciālie muitas noteikumu pārkāpēji atturas no šāda kontrabandas mēģinājuma.
Saskaņā ar tirgus pētījumu kompānijas 2017.gada trešā ceturkšņa pētījuma rezultātiem, Latvijā cigarešu kontrabandas līmenis bija 25,2%. Salīdzinot, piemēram, ar 2010. gadu, tad toreiz kontrabandas cigarešu īpatsvars Latvijā sasniedza pat 37%. Kontrabandas cigarešu apjomu pakāpeniski ir izdevies samazināt, pateicoties tiesībsargājošo iestāžu – muitas, robežsardzes, policijas – neatlaidīgam un mērķtiecīgam darbam cīņā ar preču kontrabandu.

Paveikts nozīmīgs darbs

Lai efektivizētu cīņu ar kontrabandu, vienlaikus nodrošinot ātru robežšķērsošanu godīgiem ārējās tirdzniecības dalībniekiem un privātpersonām, muitas dienestā ir paveikts nozīmīgs darbs, gan pilnveidojot riska novērtēšanu un analīzi, gan modernizējot muitas kontroles punktus un tos aprīkojot ar mūsdienīgu muitas tehnisko aprīkojumu.
Muitas galvenā funkcija ir kontrole, efektīva apkarošana un pārkāpumu novēršana. Ir svarīgi ne tikai pārkāpumu konstatēt un par to sodīt, bet arī veikt profilaktiskos darbus, censties mainīt sabiedrisko domu un veicināt negatīvas attieksmes veidošanos pret kontrabandas preču patēriņu, uzskata Irīna Golubova.
Muitas dienesta cīņā pret kontrabandu var palīdzēt arī Latvijas iedzīvotāji, pirmkārt, neatbalstot kontrabandas preču nelikumīgu tirdzniecību un nepērkot nelegāli ievestās preces, otrkārt, informējot VID par jebkādām aizdomām un/vai novērotām aizdomīgām darbībām, zvanot pa tālruni 80009070 vai rakstot uz e-pasta adresi parkapumi@vid.gov.lv.
Kā redzam, iedzīvotāju un muitas amatpersonas viedoklis par kontrabandas cēloņiem sakrīt. Galvenie no tiem ir – zemie ienākumi, augstais bezdarba līmenis. Taču galvenais ir sabiedrības sapratnē – kamēr kontrabandā nesaskatīsim nekā slikta, tā joprojām uzplauks. Tāpēc es, raksta autors, piekritu Irīnai Golubovai – kontrabandas preču tirgus samazināsies tad, kad samazināsies kontrabandas preču patēriņš. Tas atkarīgs no katra no mums. Valsts nākotne ir arī individuāli katra paša Latvijas iedzīvotāja rokās.
Nākamajā Ludzas Zemes numurā lasiet turpinājumu par kontrabandas tēmu. Tiks atspoguļota interesanta saruna ar Terehovas MKP muitas kinologu Rihardu Fjodorovu.

Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.